Jau devīto gadu Kurzemes Tūrisma asociācija pasniegs labākajiem Kurzemes tūrisma uzņēmējiem savu augstāko gada tūrisma apbalvojumu – balvu Lielais Jēkabs.

Pasākums norisināsies Kuldīgas kultūras centrā 30.novembrī.

Pirmajā daļā notiks akcijas Apceļo Kurzemi! dalībnieku anketu izloze un uzvarētāju apbalvošana ar sponsoru piešķirtām balvām. Galveno balvu - divu stundu izbraucienu pa Rīgas jūras līci kompānijai līdz 30 personām - dāvina Jahta Palsa. Plašu balvu klāstu veiksmīgākajiem akcijas dalībniekiem sarūpējuši Kurzemes reģiona tūrisma uzņēmēji.

Pasākuma otrajā daļā notiks laureātu apbalvošana, muzikāli priekšnesumi, kā arī citi pārsteigumi. Par nopelniem tūrisma attīstībā apbalvojumi šogad tiks piešķirti astoņās nominācijās:

1.Dižā dizaina viesnīca Kurzemē 2012;

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

2013. gadā Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroju (LRTIB) apmeklējuši 19 783 tūristi, kas ir lielākais apmeklētāju skaits visā Tūrisma informācijas biroja pastāvēšanas vēsturē. Vērtējot pret 2012 gadu, biroja apmeklētāju skaits pieaudzis par 22%.

Visvairāk tūristu biroju apmeklējuši jūnijā, jūlijā un augustā, kad Liepājā notiek daudz pasākumu, ir piemērots laiks atpūtai pludmalē, un ir atvaļinājumu laiks lielai daļai strādājošo gan Latvijā, gan Eiropā.

Visvairāk birojā pēc informācijas iegriezušies tūristi no Lietuvas (24,81%), Vācijas (17,98 %), Krievijas (20,12%). 2013. gadā palielinājies arī Somijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un ASV tūristu skaits tūrisma informācijas birojā.

Šogad populārākajos un apmeklētākajos pasākumos Liepājā līdera vietu ieņem Starptautiskais rallijs „Kurzeme” (ap 35 000 apmeklētāju) un un mūzikas festivāls „Summer Sound” (ap 25 000 apmeklētāju. Ar atzinību tiek novērtēta arī izstāde „Ražots Liepājā”, kas pulcēja kopumā ap 30 tūkst. dalībnieku un apmeklētāju.

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

A/S Tukuma Piens jauna jogurta ražošanā investējis kopumā 10 000 eiro, informē uzņēmuma pārstāvis Armands Artihovičš.

Pašlaik vietējam tirgum paredzētais jogurts Skyr tiek ražots, izmantojot tradicionālā Islandes jogurta receptūru – to gatavo no vājpiena, tādēļ tam ir zems tauku saturs, taču tajā ir trīs reizes vairāk olbaltumvielas, nekā citos jogurtos.

Tukuma Piens ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, kas sadarbojas ar 225 piegādātājiem, galvenokārt Kurzemē un Zemgalē, un ražo vairāk nekā 180 dažādus piena produktus, tostarp Baltais Exports zīmola svaigos piena produktus, Baltais EKO zīmola ekoloģiskos produktus: jogurtus, biezpienu, krējumu, kefīru u.c. Uzņēmumā strādā aptuveni 250 darbinieku.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Šajā nedēļā saviem lasītājiem piedāvājam aplūkot tirdzniecības veikalu tīkla top! zīmola tip top biezpiena ražošanas procesu uzņēmumā Tukuma piens.

Vietējais pārtikas veikalu tīkls top! 2012. gada vidū sāka darbu pie savas privātās preču zīmes izstrādes - tip top produktiem, kuru mērķis ir nodrošināt pircējiem kvalitatīvu ikdienas produktu piedāvājumu par konkurētspējīgu cenu, stāsta veikalu tīkla top! mārketinga vadītāja Ilona Bukša.

Ilgus gadus kā alternatīva privātās preču zīmes produktiem top! tīklā bija projekts Bumbiņcenas – ikdienas produkti par lētāko cenu, ko veidoja ražotāju zīmolu produkti. 2012. gadā, uzsākot privātās preču zīmes projektu, pieprasītākos, Bumbiņcenu produktus uzņēmums pārcēla uz tip top projektu. Sākām ar piena produktiem, saldējumu, maizi. Privātās preču zīmes grozu veidojam palēnām, rūpīgi izvērtējot katra produkta ieviešanas nepieciešamību. Arī pēc produkta ieviešanas sekojam līdzi produkta kvalitātei, pārdošanas datiem un veicam uzlabojumus, ja tādi ir nepieciešami. Veicam pircēju aptaujas, lai novērtētu, vai esam pareizi izvēlējušies produktus, vai pircējus apmierina kvalitāte un cena, kā arī, lai uzzinātu pircēju vēlmes par to, kādi vēl produkti ir jāiekļauj šajā preču grupā.

Kurzemes tūrisma asociācija pirmo reizi organizē kopīgu stendu reģiona mājražotājiem izstādē Rīga Food 2013.

Kurzemes reģiona stendā pulcējas sīkražotāji, no kuriem daudzi jau apmeklētājiem ir zināmi, piemēram, Garšu fabrika ar ekoloģiskām garšvielām bez sāls, z/s Smilškalni ar Kuldīgas pusē ražotiem mājas vīniem, z/s Garīkas ar šitaki sēņu produkciju, Mārtiņš Barkāns ar Sabiles pusē ražotajiem un glīti noformētajiem mājas vīniem, Suitu maize piedāvā nogaršot suitu sklandraušus. Tāpat stendā ir SIA Satori Alfa ar smiltsērkšķu produkciju un Talsu pusē vāktām zāļu tējām. Kurzemes stendā ir arī dravnieka Jāņa Vainovska medus, Vītolberga sieri, kas tapuši Ventspils novadā. Talsu ciparnīca piedāvā iegādāties keramikas traukus.

Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Ja reiz ātrā ēdināšana ir kļuvusi populāra visā pasaulē, arī Latvijā šiem paradumiem nevarēs pretoties, taču fast food piedāvājumu var uzlabot, atsakoties no «ķīmijas» un cenšoties piedāvāt pircējiem pēc iespējas dabīgākas «sviestmaižu amerikāņu versijas», uzskata uzņēmējs Gunārs Ķirsons, kurš pērnvasar vēra vaļā ēstuvi Ķirsons Māja. Ēstuves saimnieks gan atzīst, ka pašlaik apaļmaizīšu jeb burgeru biznesā vēl neveicas kā cerēts, taču kaļ jaunus plānus, kā attīstīt šo ēdināšanas segmentu.

Jautāts par to, vai latvieši ir pieraduši pie ātrās ēdināšanas piedāvājuma, G. Ķirsons norāda, ka ēstuvi Ķirsons māja, kur nopērkami ēdieni līdzņemšanai, varētu salīdzināt ar bērnu, kurš vēl ir autiņos. Nākotnē ir paredzēts paplašināt piedāvāto produktu klāstu. Piemēram, burgeru stenda piedāvājumā klāt varētu nākt arī picas, kas, pēc G. Ķirsona vārdiem, karstas sviestmaizes vien ir, un dabīgi dzērieni. Picas plānots ieviest Ķirsons māja aptuveni pēc trim mēnešiem. Tāpat tiek kalti plāni par jaunu ēstuvju atvēršanu, un tas varētu notikt septembrī. «Sākumā gribam attīstīt vienu, un tad ķerties pie nākamā,» skaidro uzņēmējs.

Grobiņas jātnieku sporta biedrība Jura staļļi šogad saņēmusi tūrisma kvalitātes balvu nominācijā Dižā Kurzemes izjāde. Bez jauniem piedāvājumiem interese par mums zudīs, zina Iveta un Juris Kalitas.

Jura staļļi ir ģimenes uzņēmums, un tā piedāvāto pasākumu mērķauditorija galvenokārt ir ģimenes ar bērniem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. «Ģimene atbrauc un pavada te visu dienu,» stāsta saimnieks. Tūrisma piedāvājumā netiek izdalītas atsevišķas jomas - viss darbojas kompleksi. «Visam pamats, protams, ir zirgi. Ar tiem viss sākās, un viņi piedalās visos pasākumos.»

Pašlaik Kalitas gatavojas Ziemassvētku pasākumiem, tiek gādātas lampiņas apgaismojumam. Jau uzslieta apsildāma telts. Tā gan nav domāta ilgai sēdēšanai pie galda, bet vieta, kur apsildīties, apēst saimnieces ceptās pankūkas, iedzert karstu tēju vai karstvīnu. Allaž galdā ir Kovboju zupa, kas ir saimnieces valstības - Ivetas ķēķa - firmas ēdiens. Recepti izdomājuši paši, un tā izrādījusies ļoti līdzīga vēlāk internetā sameklētajai tāda paša nosaukuma zupai. Daudzajiem interesentiem tā gan netiek atklāta. Pagājušajā ziemā izvārīti aptuveni 600 litri. Ziemassvētku laikā viesiem tiks piedāvāti deviņi ēdieni.