Citas ziņas

Apstiprināti jauni stratēģiskās attīstības plāna uzdevumi

Elīna Pankovska, 08.09.2010

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010. – 2013. gadam, nosakot jaunus uzdevumus un darbības rezultātus.

Kā būtiskākie uzdevumi un rīcības virzieni ir noteikti papildu pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, privāto investīciju piesaistes stratēģijas izstrāde un pasākumi ES fondu līdzekļu apgūšanai.

Plānots arī uzlabot E – iepirkumu sistēmu un cilvēkresursu pārvaldību un atdevi valsts pārvaldē, kā arī izvērtēt iespējas pārstrukturizēt valsts un pašvaldību uzņēmumus un to filiāles.

Savukārt kā galvenie ekonomiskās politikas uzdevumi šā gada 3. ceturksnī izvirzīti: pabeigt VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka rīcības plānu un aizsardzības nozares stratēģijas izstrādi, sagatavot priekšlikumus sociālās apdrošināšanas pabalstu sistēmas racionalizēšanai un izmaiņas valsts nodokļu likumdošanā, lai uzņēmumi varētu no summas, par ko jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, atskaitīt zaudējumus no parādu norakstīšanas.

Uzdevumos ir arī minēts plāns ieviest pagaidu viena gada atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas parāda norakstīšanas gadījumos un ar mērķi nodrošināt ES fondu līdzekļu ātru īstenošanu, esot nepieciešams pabeigt Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu, lai varētu uzsākt KF projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība atbalsta enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju

Nozare.lv, 28.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu «Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai» («Stratēģija 2030»). Tās virsmērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku.

EM sākusi darbu arī pie nepieciešamo normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrādes, lai sasniegtu «Stratēģijā 2030» definētos Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Taps vairāki grozījumi Ministru kabineta noteikumos, likumos, kā arī, balstoties uz «Stratēģijā 2030» noteiktajiem pamatvirzieniem, līdz 2014.gada 1.maijam tiks izstrādātas detalizētākas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam.

«Esmu gandarīts, ka beidzot ir noslēdzies ilgais un sarežģītais stratēģijas tapšanas process, lai kopīgiem spēkiem, vienojot nozares ekspertus, uzņēmējus un politikas veidotājus, nodrošinātu enerģētikas sektora attīstībai un ilgtspējai tik svarīgo ilgtermiņa redzējumu. «Stratēģijā 2030» paredzētie rīcības virzieni noteikti tādi, lai efektīvākajā veidā sasniegtu tās galveno mērķi - konkurētspējīgas Latvijas ekonomikas attīstība,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstība turpinās. Uzņēmumi izmanto dažādas iespējas un dažādus paņēmienus, lai noturētos, palielinātu savu tirgus daļu, radītu eksporta produkciju. Katrs izvēlas savu stratēģiju un taktiku. Vienlaikus, sastopoties un runājot ar uzņēmumu dažāda ranga darbiniekiem, var secināt, ka visumā vairāk vai mazāk viņiem ir skaidri darbinieku konkrētie šodienas uzdevumi, taču par to, vai šo uzdevumu izpilde tiešām ved uz uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu, īstas pārliecības nav. Nav tāpēc, ka tā īsti uzņēmuma stratēģija, stratēģiskie mērķi jau nemaz nav zināmi.

Ir tāds sens teiciens: «Kamēr tu nezini, kurp tu ej, tur tu arī nokļūsi». Manuprāt, tas lielā mērā attiecas uz šiem, uzņēmumiem būtiskajiem, stratēģijas izpratnes jautājumiem. Der padomāt, vai nenonākam tā saucamajā «stratēģiskajā mazspējā». To labi var pārbaudīt, sev atbildot uz vairākiem jautājumiem.

1) Vai darbinieki ir iepazīstināti ar uzņēmuma stratēģiju?

Vai nav tā, ka stratēģija eksistē tikai augstākās vadības galvās, bet pārējo līmeņu vadītājiem tā nav skaidra? Iespējams, ka daudzi lēmumi par darāmo tiek pieņemti vairāk vadoties pēc izjūtas par to atbilstību uzņēmuma virzībai, tāpat daudz laika tērēts darbiem, kas stratēģiskajai virzībai nemaz neatbilst, darbiniekiem tā arī nenonākot līdz sapratnei par eksistējošo uzņēmuma stratēģiju. Līdz ar to tiek īstenots kaut kas, taču- vai tas ir tas, kas vajadzīgs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtermiņa investīciju stratēģija un centieni «uzminēt» īsto brīdi

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 23.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen kolēģe uzdeva pašreizējam finanšu tirgus garastāvoklim ļoti atbilstošu jautājumu: «Ja lielākais vairums ekonomistu un finanšu tirgus analītiķu ir pesimistiski noskaņoti par pasaules ekonomikas izredzēm, samazinot izaugsmes tempa prognozes un norādot uz virkni lielu nenoteiktību, kur Eirozonas neskaidrā nākotne ir pirmajā vietā, tad klientiem, iespējams, ir tiešām šobrīd labāk izvairīties no ieguldījumiem riskantos aktīvos un pagaidīt mierīgākus laikus?»

Šī jautājuma būtība skar jebkura investora cilvēcisku vēlmi uzminēt īsto brīdi, kad veikt ieguldījumus finanšu tirgos (lēti nopirkt un dārgi pārdot). Kādas noteiktas atbildes sniegšana uz uzdoto jautājumu nozīmētu, ka ar pārliecību var iepriekš pateikt, ka īstais mierīgais brīdis finanšu tirgos ir pienācis un ir laiks tagad ieguldīt, piemēram, akcijās. Finanšu pasaulē šo problēmu saprot ar jēdzienu «market timing».

Pētījumi liecina, ka praksē iepriekš identificēt brīdi, kad vērtspapīru cenas finanšu tirgos kāps vai kritīs, ir ārkārtīgi grūti. Efektīvā tirgus hipotēze apgalvo, kas to izdarīt ilgstoši un konsekventi nav pat iespējams. Kaut arī šī teorija tiek daudz kritizēta un ir pierādījies, ka praksē finanšu tirgi ne vienmēr ir efektīvi (t.i. vērtspapīra tirgus cena var nozīmīgi un ilgstoši atšķirties no tās cenas, kura būtu ekonomiski pamatota), šīs neefektivitātes sniegtās iespējas izmantot un sasniegt ilgtermiņā tādu ienesīgumu, kas pastāvīgi pārspēj tirgu indeksu ienesīgumu, spēj retais. Grūtība slēpjas faktā, ka līdz šim nav atrasta uzticama zinātniska metode, kas ļautu prognozēt finanšu tirgus nākotnes uzvedību ar lielu pārliecību un precizitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atomelektrostacija Jelgavā - kāpēc gan ne?

Gunta Kursiša, 31.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālie Jelgavas novada attīstības scenāriji līdz 2032. gadam paredz uzbūvēt atomelektrostaciju un novadā nodrošināt galvenokārt tikai pamatizglītību, kā arī citus visais neparastus risinājumus.

Par to liecina izstrādātā Jelgavas novada attīstības stratēģija 2012. - 2032. gadam.

«Visā teritorijā tiek veidoti milzīgi uzņēmumi un ražotnes, kas nodrošina darbu vietējam, labi izglītotajam darbaspēkam, kā arī tiek ievests papildu labi apmācīts darbaspēks,» paredz scenārijs, kas stratēģijā nodēvēts par Silikona līdzenumu. Jau vēstīts, ka acīmredzot šī scenārija radītājiem bijusi vēlme radīt ilūziju par Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV.

«Kā papildu kravu pārvadājumu ceļš tiek izmantota Lielupe, lai saistītu ražotnes upes krastos,» paredz nākamo divdesmit gadu novada attīstības stratēģija. Tāpat saskaņā ar to «ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos tiek izveidoti vairāki lidlauki».

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Saduras divas enerģētikas stratēģijas

Līva Melbārzde, 22.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā Latvijas enerģētikas nākotnes apspriešana kļuvusi par karstu tematu. Tuvu finišam ir Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Latvijas Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam, ko jau septembra sākumā plānots skatīt Ministru kabinetā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Taču paralēli šai stratēģijai ir izstrādāta cita - Latvijas Zaļās enerģijas stratēģija 2050, ko radījuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki. Abas stratēģijas pašlaik gan plašākai publikai netiek rādītas, toties to veidotāji tās sākuši jau aizstāvēt gan formālās, gan neformālās tikšanās reizēs.

«Ekonomikas ministrijā diemžēl nav neviena speciālista, kam būtu enerģētiķa izglītība, tāpēc nav profesionāļu, kas šāda līmeņa plānošanas dokumentu varētu izstrādāt,» tā RTU profesore Dagnija Blumberga. Kamēr EM savu stratēģiju vēl tuvākās nedēļas gatavojas apspriest ar enerģētikas ekspertiem un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, D. Blumbergas vadībā izstrādātā stratēģija jau iesniegta Latvijas valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Tautsaimniecības komisijai. «Pietiek guldīt līdzekļus tādos projektos, kas veicina fosilo energoresursu izmantošanu un kļūst par slogu visai Latvijas tautsaimniecībai. Negribam pieļaut, ka priekšvēlēšanu troksnī tiek izdzīti cauri atkal kārtējie Ministru kabineta noteikumi par dārgiem, bet nevajadzīgiem gāzes projektiem, kāds ir, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes terminālis,» tā D. Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM: politiķu lēmumi par kādas konkrētas elektrostacijas būvniecību ir pagātne

Līva Melbārzde, 02.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka valsts turpmāk vairs nesubsidēs zaļās elektroenerģijas ražotājus, tāpat arī vairs nelems par konkrētu elektrostaciju būvniecību, šos jautājums atstājot brīvā tirgus rokās.

To intervijā a/s Latvenergo izdevumam Energoforums saka EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. DB jau vairākkārt rakstījis par to, ka EM top Enerģētikas stratēģija 2030, pašlaik tā esot radikāli pārstrādāta un drīzumā varētu tikt nodota publiskai apspriešanai. «Valstij turpmāk būs jāatbalsta elektroenerģijas tirgus veidošanās, jaunu starpsavienojumu infrastruktūra, bet nav jāiesaistās jautājumos par to, kā labāk veidot bāzes jaudas un kādi risinājumi tam nepieciešami. Ceru, ka tā būs pagātne, ka politiķi lemtu par kādas konkrētas elektrostacijas būvniecību,» saka G. Ābele. Viņaprāt tas padarīs enerģētikas nozari simpātisku investoriem, ja valsts neies tirgū un necentīsies to regulēt vai subsidēt. Citi būtiski jaunumi enerģētikas stratēģijā saistās ar atjaunīgajiem energoresursiem (AER). «Turpmāk valsts vairs nesubsidēs, piemēram, zaļās elektroenerģijas ražotājus tikai tāpēc, ka viņi saražojuši noteiktu daudzumu zaļās elektroenerģijas. Atbalstam noteikti būtu jāpaliek, taču tas tiktu virzīts uz jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu ieviešanu. Ir jāpārtrauc esošā situācija, kad jau ar salīdzinošo vecām tehnoloģijām tiek ražota elektroenerģija no AER, un mēs par to visi maksājam,» skaidro G. Ābele. Tomēr viņš uzsver, ka stratēģijā daudz izteiksmīgāk ir noformulētas šķeldas perspektīvas. «Stratēģijā ir paredzēts daudz intensīvāk attīstīt šķeldas kā kurināmā klātesamību Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Taču tas paredz arī to, ka šķeldas tirgus būtu sakārtojams,» norāda G. Ābele, piebilzdams, ka šī kursa maiņa liks lēni kristies gāzes patēriņam valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju, lai līdz 2026.gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās, veicot pasākumus, kas nodrošinās, ka aizdevumi no pagaidu atveseļošanās instrumenta "Next Generation EU" tiks finansēti ar visizdevīgākajiem noteikumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, šī pieeja, kas būs saskaņā ar valsts emitentu paraugpraksi, ļaus EK raiti un efektīvi piesaistīt vajadzīgos apjomus. Tas arī piesaistīs investorus Eiropai un stiprinās eiro starptautisko nozīmi.

Paredzēts, ka "Next Generation EU", kas centrālais instruments ES reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmiju, tiks finansēts no aizņēmumiem kapitāla tirgos. Līdz 2026.gada beigām tiks piesaistīti aptuveni 800 miljardi eiro. Kā skaidroja EK, tas nozīmēs aizņēmumu apjomu vidēji aptuveni 150 miljardu eiro apmērā gadā un tas padarīs ES par vienu no lielākajiem emitentiem eiro izteiksmē. Visi aizņēmumi tiks atmaksāti vēlākais līdz 2058.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota zīmola stratēģijā turpmāk neaizrausies ar produktu «apakšpersonību» radīšanu, saka Coca-Cola ģenerāldirektore Polijā un Baltijā Anna Jakubovska.

Fragments no intervijas:

Cik svarīga loma jūsu kompānijas produktu portfelī aizvien ir jūsu ikoniskajam flagmanim?

Ir tieši tā, kā jūs sakāt – tas ir flagmanis. Šim zīmolam ir svarīga loma ne vien tāpēc, ka tas ir kompānijas nosaukums, bet arī tāpēc, ka tas ir galvenais zīmols ienākumu u.c. rādītāju ziņā. Protams, mūsu stratēģija vispārīgi ir iegūt tirgus bezalkoholisko dzērienu segmentu. Tāpēc mēs ar lielu sava portfeļa daļu konkurējam dzirkstošo dzērienu tirgū, kā arī ar ūdeni un sulām. Mērķis ir līderība bezalkoholisko dzērienu lietošanai gatavo dzērienu tirgū. Baltijas valstīs līdz šim esam bijuši veiksmīgi un tiešām esam līderi, un lielā mērā sava flagmaņa Coca-Cola dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādāties par augstu cenu un pārdot par vēl augstāku šķiet piemērota stratēģija tikai drosmīgākajiem investoriem, tomēr pirkt akcijas, kas ir populāras un paļauties uz to kāpumu tomēr nav tik riskanti, kā tas izklausās.

Kā raksta MarketWatch, akciju tirgus uzvarētājiem ir tendence savas uzvaras atkārtot. Stratēģija iepirkt labākās ASV tirgus sektoru akcijas vienā gadā un turēt tās nākamajā pēdējo pāris desmitgadu laikā lielākajā daļā gadījumu ir ievērojami pārspējusi Standard & Poor’s 500 indeksu, liecina Standard & Poor’s Equity Research dati.

Šī inerces vadītā stratēģija patlaban norāda uz lielāku kāpumu tirgus trīs populārākajos sektoros, no kuriem viens ir patēriņa sektors – tas šogad pieaudzis par 25,1%, ražošanas – par 20,3% un materiālu sektors – par 13,6%. Standard & Poor’s 500 šajā periodā piedzīvojis 10,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ziņojums: Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā

LETA, 05.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla «Maxima Latvija» darbību pārvaldošais uzņēmums «Maxima Grupe», kam pieder mazumtirdzniecības tīkli Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, ir apstiprinājis darbības stratēģiju līdz 2025.gadam, iezīmējot grupas ilgtermiņa vīziju, mērķus un prioritātes.

Svarīgākās pārmaiņas stratēģijā ir vērstas uz klientu pieredzes uzlabošanu un darba vides pilnveidošanu uzņēmuma darbiniekiem. Stratēģija paredz septiņu gadu laikā investēt 600 miljonus eiro veikalu tīkla modernizēšanā un paplašināšanā.

«Vairāk nekā divdesmit darbības gadu laikā »Maxima« no viena veikala ir izaugusi par mazumtirdzniecības līderi Baltijā. Mēs apzināmies, ka pāreja no spēcīga reģionālā spēlētāja uz starptautisku uzņēmumu rada nepieciešamību mainīties,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Dalius Misiūnas.

«Maxima Grupe» stratēģiskais mērķis ir būt klientu novērtētai izvēlei katru dienu. Šo pievienoto vērtību klientiem sniegs iepirkšanās pieredzes un ērtību pilnveidošana veikalos, integrēti digitālie risinājumi, plašs produktu sortiments, kā arī izdevīga cenas un kvalitātes attiecība. To grupas uzņēmumi nodrošinās, efektivizējot darbību, samazinot izmaksas, un līdz ar to arī produktu cenas pircējiem. Stratēģija paredz, ka efektīvi biznesa vadības risinājumi ļaus ietaupīt 500 miljonus eiro 7 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien ir izklāstījusi savu tirdzniecības stratēģiju turpmākajiem gadiem, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Atspoguļojot atvērtas stratēģiskās autonomijas koncepciju, tās pamatā ir Eiropas Savienības gatavība sekmēt ekonomikas atlabšanu, sniedzot atbalstu zaļajai un digitālajai pārveidei, kā arī atkārtoti pievēršoties multilaterālisma stiprināšanai un globālās tirdzniecības noteikumu reformēšanai, lai nodrošinātu, ka tie ir taisnīgi un ilgtspējīgi. Tāpat vajadzības gadījumā ES ieņems pārliecinošāku nostāju savu interešu un vērtību aizstāvībai, tostarp izmantojot jaunus instrumentus.

Lai risinātu vienu no mūsdienu būtiskākajiem problēmjautājumiem un attaisnotu iedzīvotāju cerības, EK savā jaunajā tirdzniecības stratēģijā galveno uzmanību pievērš ilgtspējai, atbalstot ekonomikas fundamentālu pāreju virzībā uz klimatneitralitāti. Stratēģijā ir iekļauta virkne pamatdarbību, kas vērstas uz stingrāku globālās tirdzniecības noteikumu ieviešanu un ES ekonomikas atlabšanas veicināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu

Deniss Ščeulovs, RTU profesors, Dr.oec, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai turpināt rakt bedri, ja tā iesākta nepareizā vietā?

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sapni par dzīvi pēc 50 gadiem jāsāk realizēt jau šodien

Māris Ķirsons, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības prioritātes ir izglītota sabiedrība, gudra valsts pārvalde un produktīva, konkurētspējīga uzņēmējdarbība, taču pašlaik nav stratēģijas un ir ļoti augsta sabiedrības neuzticība valstij.

Tāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences Latvija 2070 secinājums. Bez tam – šo nākotni mūsu vietā neradīs neviens cits.

Vajag nākotnes sapni

Ekspertu izstrādātā vīzija Latvijai pēc 50 gadiem ir tapusi diskusijās divās darba grupās – akadēmiskajā, kuru vadīja investīciju sabiedrības Prudentia partneris, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis, un uzņēmējdarbības grupā, kas strādāja Latvijas Universitātes profesora Mārča Auziņa vadībā. LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka konferences Latvija 2070 galvenais mērķis ir raidīt signālu gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā par to, ka valstij ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas palīdzētu fokusēties kādā konkrētā virzienā. “Pašreizējo situāciju varētu tēlaini salīdzināt ar kuģi okeānā, kurš bez noteikta kursa dreifē pa viļņiem un bieži vien apmaldās,” tā A. Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku iesaistīšanu daudzi uzņēmumi atzīst par vienu no galvenajām personāla vadības prioritātēm. Lai to īstenotu, viens no izplatītākajiem ieteikumiem ir padarīt darbu jēgpilnu. Padoms ir labs, taču tā ieviešana praksē daudziem sagādā grūtības, jo ar iedvesmojošām kompāniju vīzijām un misijām vien te nepietiek. Konsultāciju kompānija McKinsey iesaka trīs praktiskas stratēģijas, kā panākt labāku darbinieku iesaistītību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Pievieno papildus vērtību

Rūta Kesnere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziedošana ir stratēģiski svarīga korporatīvās kultūras sastāvdaļa

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā apstiprina visas runātājas – SIA Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriana Kauliņa, ABLV Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve un holdinga Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Cik svarīga uzņēmuma korporatīvās kultūras sastāvdaļa ir ziedošana, un kādēļ uzņēmumi ar to vispār nodarbojas?

R. Strazdiņa: Mūsu uzņēmuma attīstības stratēģijā mecenātisms ir viens no pamata virzieniem. Microsoft Latvia mērķtiecīgi un regulāri daļu no savas peļņas iegulda dažādos projektos, kas pārsvarā gan ir saistīti ar mūsu darbības jomu, proti, tā ir digitālo prasmju attīstīšana, pieeja jaunākajām tehnoloģijām. Mums ir atsevišķa globāla struktūrvienība Microsoft Philantropies, kuras moto ir – tehnoloģiskā nākotne ikvienam, kas nodarbojas ar mecenātisma stratēģijas izstrādni un ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lietuva paredz 100% pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem elektrības un siltuma ražošanā

Toms Nāburgs - Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 30.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā pieņemtā Lietuvas Nacionālā enerģētiskās neatkarības stratēģija elektrības un siltuma ražošanā paredz pilnīgu pāreju uz atjaunojamajiem un citiem nepiesārņojošiem energoresursiem tuvāko 30 gadu laikā.

Lielākais uzsvars tiks likts uz vēja staciju un saules enerģijas izmantošanu. Jau 2030. gadā Lietuva plāno panākt, ka 70% no visa elektrības pieprasījuma tiktu saražots Lietuvā, bet 2050. gadā jāsasniedz pilnīga enerģētiskā neatkarība elektrības un siltuma ražošanā.

Jaunā Lietuvas stratēģija paredz, ka 2030. gadā 45% elektrības un 90% siltuma enerģijas ir jābūt ražotiem no atjaunojamiem resursiem. Lielāko elektrības ražošanas apjomu no atjaunojamajiem resursiem 2030. gadā nodrošinās vēja stacijas – 53%, kam seko saules enerģija ar 23% apjomu un 16% no biomasas saražotā enerģija. Hidroelektrostacijas ražos 8%, bet biogāzes stacijas 1% elektrības, paredz stratēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Centralizācija – valsts pārvaldes uzņēmumu nākotne

Žanete Hāka, 10.06.2020

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru