Neskatoties uz ekonomisko krīzi, kopumā 63% Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka jūtas laimīgi. 2010.gada janvārī sevi par laimīgiem uzskatīja 59% iedzīvotāju, bet 2009.gada janvārī – 58%.

Tomēr šī gada rādītājs esot sliktāks, nekā tas bijis laikā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un tā saucamajos «treknajos gados». Kopumā Latvijas iedzīvotāji vislaimīgākie bijuši 2005.gadā, kad sevi par laimīgiem atzina 69% iedzīvotāju, liecina Pētījumu centra SKDS 2011.gada janvārī veiktās aptaujas rezultāti.

Vislaimīgākie ir gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji, bet, pieaugot respondentu vecumam, laimīgo īpatsvaram ir tendence pakāpeniski samazināties. Vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem sevi par laimīgiem atzīst vairs tikai puse (52%) respondentu. Tāpat aptauja liecina, ka Latvijas sievietes (65%) ir laimīgākas nekā vīrieši (60%).

Aptauja atklāj, ka pastāv izteikta sakarība starp izglītības līmeni un laimes sajūtu, jo respondenti, kuriem ir augstākā vai nepabeigta augstākā izglītība, ievērojami biežāk (71%) ir atzinuši, ka jūtas laimīgi, salīdzinājumā ar respondentiem ar vidējo un vidējos speciālo (62%) vai pamatizglītību (48%).

Respondentu atbildes dažādās ienākumu grupās liecinot arī, ka tēzei «nauda laimi nenes» varētu lielā mērā būt taisnība. Saskaņā ar aptaujas datiem nelaimīgāki kā vidēji ir tikai paši trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji. Taču dati liecina, ka arī šajā iedzīvotāju grupā puse sevi atzīst par laimīgiem. Pētījums neuzrāda izteiktu tendenci, ka, jo augstāki ienākumi, jo lielāks laimīgo īpatsvars.

Neskatoties uz augsto neapmierinātības līmeni daudzos un dažādos jautājumos, iedzīvotāju kopējā apmierinātība ar savu dzīvi Latvijā tomēr ir augsta. Tas liekot arī domāt, ka kopējo laimes izjūtu lielā mērā ietekmē citi faktori, kas nav saistīti ar valstī un sabiedrībā notiekošā vērtējumiem.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra