Citas ziņas

Arī Latvijas Valsts mežos pērn turpinājās dzīres, liecina Neo dati

Dienas Bizness, 09.04.2010

AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks un Cūkmens - LVM kampaņas tēls.

Evija Trifanova, LETA

Jaunākais izdevums

Daudziem valsts uzņēmuma Latvijas Valsts meži darbiniekiem pērnā gada otrajā pusē atalgojums pieaudzis, kā dēļ vidēji uzņēmumā vidējā alga pieaugusi no aptuveni 730 pērnā gada aprīlī līdz 816 latiem decembrī. Turklāt ap 140 personām uzņēmumā alga rakstāma ar četrciparu skaitli, liecina 4. Atmodas tautas armijas publicētie dati.

Valdība konceptuāli vienojusies, ka šogad uzņēmums drīkst prēmēt savus darbiniekus, ziņo diena.lv.

Internetā publicētie dati par uzņēmuma darbiniekiem izmaksāto atalgojumu liecina, ka vēl decembrī aptuveni pussimtam darbinieku atalgojums bijis virs diviem tūkstošiem latu, bet kāda persona saņēmusi apaļus trīs tūkstošus, tas ir arī augstākais izmaksātais atalgojums. 2009. gada pavasarī noticis atalgojuma samazinājums, kad arī sarukusi uzņēmumā izmaksātā vidējā alga par vairāk nekā simts latiem līdz aptuveni 730 latiem. Taču līdz gada beigām pieaudzis gan uzņēmumā nodarbināto skaits, gan vidējais atalgojums.

Savulaik kāda persona no uzņēmuma vienā mēnesī saņēmusi vairāk nekā 30 000 latu. Tas notika 2003. gada jūnijā un šī persona vēl joprojām strādā uzņēmumā. Lielas summas izmaksātas arī 2008. gada jūnijā, kad piecas personas saņēmušas 20 000 latu. Šīs labi atalgotās personas turpina darbu uzņēmumā.

Jāpiezīmē, ka februārī Latvijas Valsts meži saņēma Zemkopības ministrijas meža nozares gada balvu Zelta čiekurs nominācijā "Par inovatīvu uzņēmējdarbību". Tobrīd uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks norādīja, ka pirms desmit gadiem, uzsākot darbību, uzņēmums par stratēģisku pamatprincipu pieņēma – izdzīvo un attīstās tas, kurš mainās. "Mūsu izpratnē inovācijas nozīmē arī jaunievedumu ieviešana uzņēmuma vadībā, plānošanā un problēmu risināšanā," saņemot balvu, teica R. Strīpnieks. Viņa alga, saskaņā ar pieejamiem datiem decembrī varētu būt, ka bija 2833 lati.

Dati publicēti no Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas, apgalvo to publicētāji. Regulāri to veic persona sociālajā tīklā Twitter no profila Neo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka

«ceturtdien bija pēdējā reize algu sarakstu publicēšanai līdzšinējā formā. Es domāju, ka esam kliedējuši šaubas par reālo situāciju ar algām valsts sektorā, ja iepriekš bija tikai aizdomas, tad tagad ir arī kādi skaitļi, kas to apstiprina. Mūsu misijas viens posms ir beidzies, varam noiet pagrīdē». Kāds ir nākamais posms – to Neo neatklāj, vien liek nojaust – ka atgriešanās varētu notikt rudenī, pirms Saeimas vēlēšanām, jo«jāņem vērā arī vidējais cilvēka atmiņas ilgums Latvijā - 3 mēneši».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamais Neo ir aizturēts darba vietā vakar vakarā ap plkst. 22, šodien preses konferencē paziņoja Valsts policijas vadība.

Tā kā tas ir viens un tas pats laiks, kad policija otrdien izņēma kādu serveri Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā, bet šodien darbā institūtā neieradās viens no pētniekiem Ilmārs Poikāns, var pieņemt, ka Neo varētu būt viņš. Tiesa, uz jautājumu, vai tas ir I.Poikāns, policija to preses konferencē žurnālistiem nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt.

Kratīšanu I.Naglas dzīvoklī vispirms akceptējis prokurors, bet trešdien arī izmeklēšanas tiesnesis, teica policijas vadība.

Lai arī abas kratīšanas un Neo aizturēšana notikušas gandrīz vienlaicīgi, iesākumā aizturēts iespējamais Neo, pēc tam policija devusies pie I.Naglas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt sociālajā vietnē Twitter persona, kura sauc sevi par Neo no aktīvistu grupas Ceturtās tautas atmodas armija (4ATA), publiskojusi datus par atalgojumu Valsts policijā.

Neo Tviterī aicina Policistu arodbiedrību publiski izanalizēt datus, secināt, vai algu reforma notikusi taisnīgi un turpināt cīņu ar noziegumiem, ziņo diena.lv.

Datu izplatītāji norāda, ka «bruto ienākumi iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. Tāpēc skatoties šos datus un ieraugot lielus skaitļus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas jāizvērtē kontekstā ar citiem mēnešiem».

«Dati tiek ņemti no EDS dokumenta, kurš satur informāciju par konkrēto periodu, kurš ir parakstīts un kuram ir vislielākais id. Pastāv iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var tikt mainīti,» teikts katra nopludinātā dokumenta sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Capital sācis tirgot Gaujas ar Windows 8, par lētāko prasot 319 Ls

Gunta Kursiša, 31.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušās nedēļas beigām veikals Capital pārdod savus ražotos Gauja un Neo datorus, kas aprīkoti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows 8. Lētākais Latvijā ražotais galda dators Neo, kas aprīkots ar Windows 8, maksā 227 Ls, bet lētākais portatīvais Gauja dators ar Windows 8 sistēmu ir 14 collu modelis, ko tirgo par 319 Ls.

Pašlaik ar Windows 8 operētājsistēmu ir aprīkoti «ejošākie» Captial portatīvie datori - 14 collu Gauja E14 W8 un 15 collu Gauja G2 WIN8, kā arī galda dators Neo M PLUS.

Kopumā tiek tirgoti septiņi zīmola Gauja datoru modeļi. Kā norādīja A. Litaunieks, ar Windows 8 pašlaik aprīkotais «ejošākais» Gauja modelis G2 WIN8 maksā 389 Ls, savukārt Neo mājas dators M PLUS – 289 Ls. Gauja G2 WIN8 piezīmjdators aprīkots ar Intel® Core® i3-2350 procesoru, tā operatīvā atmiņa ir četri gigabaiti (GB), disks – 500 GB, 1,3 megapikseļu (MP) web kamera. Neo M PLUS WIN8 galda dators darbojas ar Intel® Core® i3 3.3GHz procesoru, tam ir četru GB atmiņa un 500 GB disks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Neo sarūgtinājusi ne vien politiķu, bet arī sabiedrības reakcija pēc datu publiskošanas

Lelde Petrāne, 14.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit mēnesis kopš sabiedrība uzzināja par vērienīgo datu noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS), un viens no datu ieguvējiem - Neo - piekritis intervijai ar LTV1 raidījumu De facto.

Neo patiesā seja raidījumā netika rādīta, kā arī balss bija pārveidota.

Neo intervijā atzinis, ka tiesībsargājošo institūciju interese esot manāma un datu ieguvējus meklējot, «iespējams, pat ļoti meklē, bet neviens nesaka, cik veiksmīgi tā meklēšana notiek». Taču nevienam no viņiem neesot vēlēšanās tikties ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci.

Neo uzskata, ka EDS izstrādātājiem un auditoriem būtu jāmaksā kompensācija par slikti paveiktu darbu. Sabiedrībai šobrīd mēģinot aizmālēt acis, stāstot, ka visās sistēmās viss ir kārtībā un citas datu noplūdes nesekos.Šādiem vārdiem neesot nekāda pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja izveidotu pēdējo pāris nedēļu populārāko personu topu Latvijā, pirmajās divās vietās droši vien ierindotos uz Vankūveru aizbraukušie mūsu valsts olimpieši, kā arī tā saucamās ceturtās atmodas tautas armijas pārstāvis Neo. Ar pirmajiem situācija ir vairāk vai mazāk skaidra: vieni atgriežas mājās ar medaļām kaklā, citi — ar rūgtumu sirdī. Savukārt par Neo - personu, kas faktiski ir uzņēmusies atbildību par VID datu piesavināšanos un nopludināšanu - stāsts ir cits.

Nenoliedzami, ažiotāža ir sacelta pamatīga, taču šeit ir jāskata cēloņu un seku kopsakarība. Pirmkārt, arvien vairāk tiek uzsvērts, ka dati, kas ir nonākuši visas sabiedrības apskatei, nav nekas bīstams personām, uz kurām tie attiecas. Taču lietas būtību tas nemaina - ir kāds, kam ir izdevies uz nebēdu okšķerēties valsts institūcijas datubāzē! Un patiesībā nav jau zināms, kādus vēl datus šim Neo un viņa domubiedriem ir izdevies apskatīties. Tāpat nav skaidrs, vai VID ir vienīgā valsts iestāde, kuru ir skāris šāds liktenis — vēl jau mums ir sodu reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde utt. Citiem vārdiem sakot, ir skaidrs, ka elektronisko datu sistēmas drošība valsts iestādēs ir gana apšaubāma. Savukārt runājot par noplūdinātās informācijas nekaitīgumu, jāteic tā - ja kāds tiek pieķerts, šiverējot svešā dzīvoklī, neviens taču nepievērš uzmanību tam, ka nozagts mazvērtīgais…

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Neo pirms datu publiskošanas konsultējies ar Domburu

Dienas Bizness, 17.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neo pirms datu publiskošanas konsultējies ar žurnālistu Jāni Domburu, preses konferencē atklāja Ilmārs Poikāns. J. Domburs gan neesot zinājis, kas slēpjas aiz vārda Neo, Diena.lv.

Kā pavēstīja I.Poikāns, ar J.Domburu viņš konsultējies elektroniski. Viņš vēlējies uzzināt, kā publicēt datus, lai tajos privātpersonu aizskārums būtu mazāks par sabiedrības iegūto labumu. Savukārt ar LTV žurnālisti Ilzi Naglu sazinājies telefoniski ar izmainītu balsi, jo žurnālisti pazīstot sen. I. Poikāns ar I. Nagli gan tikās pērn vasarā Skanstes ielā pie Valsts ieņēmumu dienesta kādā kafejnīcā, taču tikšanās laikā pārrunātais bijis pilnīgi nesaistīts ar Vasts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas skandālu. Arī Exigen Latvia viņam esot paziņas, jo datoriķu pasaule ir maza. Kaut gan viņš bijis pazīstams gan ar I. Naglu, gan programmētājiem, tam nav bijusi nozīme šajā lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes perioda zemās cenas Daudznozaru uzņēmums Neo izmantoja lai par saprātīgu cenu uzceltu noliktavu, kuras būvniecība tika pabeigta 2010. gada rudenī.

«Noliktavas būvniecībā investējām aptuveni 300 tūkstošus eiro, un papildus 100 tūkstošus plānojam vēl investēt telpu ierīkošanā, iekārtu iegādei un teritorijas labiekārtošanai,» projektu stāsta SIA Neo īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Bedre. Jaunās noliktavas telpas sniedz iespēju nodrošināt klientiem labāku servisu, kā arī ievērojami samazināt ikmēneša izmaksas par telpu īri. Tas nav mazsvarīgs faktors uzņēmuma finansiālajos rādītājos. Tagad, kad noliktava pabeigta, turpinot attīstību, uzņēmumā domā par papildu zemes gabala iegādi.

SIA Neo, kuras darbības virzieni ir pārtikas piedevu tirdzniecība un e-komercija, pērn sasniedzis ievērojamu peļņu – 755,6 tūkst. Ls, kas ir divreiz vairāk nekā 2009. gadā. Līdz ar to uzņēmums sasniedza 9,8% rentabilitāti, arī apgrozījums palielināts par trešdaļu līdz 7,7 milj. Ls, kur nozīmīgu vietu ieņem eksports. Gandrīz pusi SIA Neo apgrozījuma veido noieta tirgi ārvalstīs, pērn ārpus valsts robežas realizēta produkcija par 3,2 milj. Ls, kas ir par 124,1% vairāk nekā 2009. gadā. Vietējais tirgus ir bijis konservatīvāks, šeit sasniegts tikai 6,2% palielinājums, t.i., 4,5 milj. Ls. Jāatzīmē, ka 2010. gadā Neo uzsāka vēl vienu darbības virzienu – biroja tehnikas kasešu uzpildi, tomēr pagaidām grūti spriest par darbības rezultātiem, to novērtēt varēs šā gada beigās. G. Bedre uzskata, ka pamats veiksmīgiem rezultātiem ir minimizētas pārvaldes izmaksas, tāpat visus šos gadus ir veidots uz klientu centrēts bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā būtiski uz priekšu nav pavirzījusies izmeklēšana tā sauktajā Neo lietā, tikmēr «caurās» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) izveidotājs un uzturētājs – Exigen Services Latvia – turpina saņemt valsts pasūtījumus, vēstīja raidījums De facto.

«Ir pagājuši divi gadi, un nekas nav mainījies. Vēl joprojām norit izmeklēšana. Kad tā beigsies, to man nevar pateikt,» atzinis VID sistēmas «cauruma» atklājējs, pirms diviem gadiem par Neo dēvētais datorspeciālists Ilmārs Poikāns.

Policija norāda, ka izmeklēšana šajā lietā ir tuvu finiša taisnei un to drīz varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Līdzīgi situāciju policija gan komentējusi arī pirms gada.

Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, Nacionālās Informācijas tehnoloģiju drošības padomes vadītājs Māris Andžāns norādījis – atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, jāatzīst, ka kaitējumu ar savu darbību Neo nav izdarījis. Tieši otrādi – tas veicinājis atklātību, vairs netiek slēptas amatpersonu algas, valstij tas licis nopietnāk domāt par datu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Siernīcai Soira atsaka preču izsniegšanu ar pēcapmaksu

Monta Glumane, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siernīca SIA Soira saskārusies ar sadarbības grūtībām - turpmāk uzņēmumam atteikta preču izsniegšana ar pēcapmaksu.

Sociālajā tīklā Facebook uzņēmums raksta, ka saskāries ar, viņuprāt, interesantu politiku no ieraugu tirgotāja AS «Neo». Uzņēmums skaidro, ka sešu gadu laikā nav kavējis nevienu maksājumu, taču tagad saņēmis atteikumu par precēm norēķināties ar pēcapmaksu, kā līdz šim. Uzņēmums uzskata, ka nav liels klients un vidējā rēķina summa nepārsniedz 150-200 eiro mēnesī.

«Labdien! Vēlamies Jūs informēt, {.....}, ka izvērtē katram debitoram piešķiramo kredīta limita apjomu un pēcapmaksas dienas. Izvērtējot Jūsu pārstāvēto uzņēmumu SIA «Soira», kredīta limits netika piešķirts. Līdz ar to esam spiesti turpināt mūsu sadarbību uz kādu laiku (līdz apdrošinātājs pārvērtēs un akceptēs limitu), izsniedzot preci uz priekšapmaksu. Un ko vispār nozīmē - izvērtējot jūsu uzņēmumu? Ko tad vērtējāt? Piemēram, Kredītu informācijas birojs mūsu SIA ir ierindojis 5% Latvijas uzticamāko uzņēmumu sarakstā - ņemot vērā visa veida maksājumus, tostarp valstij, piecu gadu griezumā,» savā Facebook rakstīja SIA «Soira».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums (ACTA) ir tik izplūdis, ka zem tā varētu «pabāzt jebko», nav skaidrs, kāpēc Latvijai vajadzēja tam pievienoties, bet pašā līgumā apvienotas atšķirīgas lietas, sacīja Informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns, kurš plašāk pazīstams arī kā Neo.

Intervijā Latvijas Radio 1 Neo norādīja, ka ACTA nolīguma formulējumi ir pārāk izplūduši. ACTA nolīguma parakstīšana viņam bijusi pārsteigums. «Protams, amatpersonas var teikt, ka mēs jau tur nosūtījām kaut kam, bet neviens acīmredzot nepamanīja tajā lielajā gūzmā,» klāstīja Neo.

Datorspeciālists arī uzsvēra, ka viņam neesot skaidrs, kāpēc amatpersonas visu laiku stāstot, ka ACTA Latvijā neko nemainīs un Eiropas Savienībā (ES) jau tā ir stingra autortiesību aizsargāšanas prakse. «Tad kāpēc mums vajag vēl kaut kur iestāties? Vai vienkārši iestāšanās pēc? ES lielās valstis paraksta un mēs arī parakstām. Iespējams cēlonis tam, kāpēc Latvija ir tādā situācijā – mēs neskatoties atbalstam to, ko «lielie onkuļi» mums saka,» savu neizpratni pauda Neo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izņemti apliecinājumi koksnes ciršanai 3,08 miljonu kubikmetru apmērā

Žanete Hāka, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 3,08 miljoni kubikmetru, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Februārī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 1,23 miljoni kubikmetru, valsts mežos 0,29 miljoni kubikmetru, pārējos mežos – 0,94 miljoni kubikmetru. Pārējos mežos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā plānotais ciršanas apjoms valsts mežos.

Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā februāra mēnesī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais apjoms ir bijis tikai nedaudz lielāks – pavisam 1,3 miljoni kubikmetru, no kuriem valsts mežos tika plānots cirst 0,24 miljonus kubikmetru, bet pārējos mežos – 1,06 miljonus kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Neo stāsts vēl nav beidzies - viņu atkal aicina uz tiesu

Dienas Bizness, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu.

«Varētu šķist, ka viss jau ir beidzies, bet es saņēmu tiesas pavēsti, ka man 14. martā vēlreiz uz tiesu ir jāiet,» Ilmārs Poikāns jeb Neo stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Rampas Ugunis». Jau ziņots, ka prezidents Raimonds Vējonis 18. decembrī apžēloja Poikānu, kurš ar 60 stundām piespiedu darba tika notiesāts lietā par neatļautu datu lejupielādi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS).

Viņš raidījumā skaidroja, kāpēc pieņemts lēmums viņu atkal aicināt uz tiesu. «Izrādās, ka viss bija tādā steigā, ka netika izlemts, ko darīt ar lietiskajiem pierādījumiem – datoru un cieto disku. Tā ka man vēl nekas nav beidzies,» ar ironiju sacīja Poikāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs: Neo saistīts ar priekšvēlēšanu aģitāciju

Elīna Pankovska, 27.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika notikumi rādot, ka priekšvēlēšanu aģitācijā parādoties negaidītās formās, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Visjaunākā esot saistīta ar Neo. To, ka šie notikumi ir saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju, liecinot fakts, ka blakus Neo parādījies arī bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kurš bijis galvenais partiju kašu un priekšvēlēšanu aģitācijas uzraugs.

Tas gan neesot viņu traucējis pēc amata atstāšanas KNAB, kļūt par aktīvu politiķi. Līdz ar to A. Loskutova advokāta prakses uzsākšana ar Neo liekot apdomāt, vai Neo neesot tika priekšvēlēšanu triks un politisks projekts, savas domas pauž A. Lembergs.

A. Lembergs ir arī apstiprinājis savu gatavību kandidēt premjera amatam un kritizēt pie varas esošos politiķus par nespēju aizstāvēt Latvijas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā esošie meži audzē Skandināvijas pensionāru ienākumus, savukārt pašmāju pensiju fondi mežos neiegulda.

Latvijā nav maz uzņēmīgu cilvēku, kuri paši privātā kārtā pērk zemes un tās apmežo vai arī iegādājas mežus, kuri būtībā pildīs sava veida pensiju fonda funkciju. To, ka ārzemnieku pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijas mežos un tā arī ģenerē labus ienākumus (peļņu), apliecina tikai šā gada vasaras darījums vien, kurā tika pārdotas otras lielākās mežsaimniecības kompānijas (SIA Foran Real Estate) kapitāldaļas un īpašnieku vidū bija Zviedrijas SPP Pension& Forsakring (piederēja 29,37034%), kas šajā kompānijā ienāca akciju kapitāla palielināšanas rezultātā 2008. gadā.

Akciju kapitāla palielinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus Foran Real Estate izmantoja atsevišķu meža īpašumu iegādei un nelielu meža īpašumu portfeļu iegūšanai visā Latvijas teritorijā, norādīts uzņēmuma mājaslapā. SIA Foran Real Estate pārziņā bija nedaudz vairāk kā 54,2 tūkst. ha, no kuriem 40,27 tūkst. ha – mežu platība, 10,37 tūkst. ha – lauksaimniecības zeme un 3563 ha – citas zemes. Foran Real Estate piederošajos mežos esošo kokaudžu krājas kopējais apjoms ir vairāk nekā 4,5 milj. m3. Arī iepriekš Latvijā ir bijuši darījumi ar mežiem, to apsaimniekojošajām kompānijām, kuru dalībnieku vidū ir bijuši ārvalstu pensiju fondi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rīgas briežu dārzs sasniedzis optimālo blīvumu; jādomā, ko darīt ar briežiem

Gunta Kursiša, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn apmežoti izcirtumi 41 100 ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējos gados, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu, 2018. gadā ir sasniegts līdz šim lielākais hektāru skaits, kuros meža atjaunošana veikta stādot. Proti, pērn šādā veidā atjaunoti 14 100 ha, salīdzinājumam 2017. gadā – tikai 13 000 ha. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, valsts mežos, sējot vai stādot, atjaunoti 8,5 tūkst. ha (57%), bet pārējo īpašnieku mežos – 5,6 tūkst. ha, kas ir 21% no kopējās 2018. gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos. 2018. gadā Latvijā kopā atjaunoti 41,1 tūkst. ha meža – valsts mežos atjaunoti 14,9 tūkst. ha, pārējo īpašnieku mežos atjaunoti 26,2 tūkst. ha. 2018. gada atjaunošanas apjomi ir par 0,7 tūkst. ha lielāki nekā 2017. gadā, tie ir optimāli, stabili un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Privātīpašnieki kompensē kritumu valsts mežos

Māris Ķirsons, 27.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms valsts mežos sarūk, bet to ar nelielu uzviju kompensē pieaugums privātīpašnieku mežos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn privātmežos ciršanai izsniegtais koksnes apjoms ir par 0,77 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,67 milj. m3 mazāks nekā 2013. gadā, liecina Valsts meža dienesta dati. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai no 2011. gada ir derīgi trīs gadus, taču to darbības laikā ik gadu mežu īpašniekiem būs jāiesniedz atskaite par paveikto.

Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, tādēļ ciršanas apliecinājumā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem, pirms pāris gadiem bija redzama pretēja aina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2009. gadā visu Finanšu ministrijas darbinieku bruto ienākumi bijuši 4.14 miljoni latu, kas ir par 29% mazāk nekā 2008. gadā, liecina Neo publiskotie dati.

Vislabāk apmaksātie bijuši ministrijas valsts sekretāri un to vietnieki. Tā Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pērn nopelnījis 32 tūkstošu latu.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis saņēmis 31.3 tūkstošus latu, savukārt Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgonis Gaugers - 28.31 tūktošus latu.

FM valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos Šints Jānis (24.83 tūkstoši latu ); FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece (24.50 tūkstoši latu ) FM Tautsaimniecības un analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Gulbe Daiga (24.25 tūkstoši latu)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieku algas bijušas par 19% mazākas nekā 2008. gadā, bet šogad tās sarukušas vēl par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nopludinātie dati: Teju visu FKTK darbinieka mēneša atalgojums pērn pārsniedzis tūkstoš latus

Guna Gleizde, 26.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā vairumam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku bruto atalgojums nav sarucis, atsevišķos gadījumos tas pat palielinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru