To, otrajā lasījumā atbalstot likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumus, ceturtdien nolēma Saeima.
DB jau vairākkārt vēstījis, ka, saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu, Latvijas iedzīvotājiem katru gadu ir obligāti jādeklarē savi ārvalstīs gūtie ienākumi, taču, neraugoties uz to, ka ārvalstīs, īpaši Īrijā un Lielbritānijā strādā desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) savus ienākumus deklarē vien pāris simti iedzīvotāju.
VID speciālisti un imigrācijas pētnieki šo nevēlēšanos deklarēt ārvalstīs gūtos ienākumus parasti skaidro ar faktu, ka atsevišķos gadījumus Latvijas iedzīvotājiem, deklarējot savus ārvalstīs gūtos ienākumus, Latvijā nāktos maksāt starpību starp šeit noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, kas patlaban ir 25%, un ārvalstīs esošajām IIN likmēm, kas daudzviet ir ievērojami zemākas.
Tagad, atbalstot finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) iesniegtu priekšlikumu, Saeima lēmusi, ka likums jāpapildina ar normu, kas skaidri nosaka, ka ar nodokli Latvijā netiek aplikti ienākumi, kurus Latvijas rezidenti guvuši, strādājot algotu darbu ES dalībvalstīs vai citās valstīs, ar kurām Latvijai noslēgtas dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanas konvencijas.
Tāpat likums tiks papildināts ar normām, kas noteiks, ka ienākumi no zemnieku un zvejnieku saimniecībām uzskatāmi par dividendēm pielīdzināmiem ienākumiem. Tādējādi šiem ienākumiem tiks piemērots 10% liels IIN. Turklāt likumā tiks noteikts, ka neapliekamais minimums par ienākumiem no valsts atbalsta vai ES atbalsta lauksaimniecības maksājumiem ir 2000 Ls gadā. Tāds pats neapliekamais minimums jau līdz šim tika piemērots personu ienākumiem no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, kā arī no darbošanās lauku tūrisma nozarē, taču attiecībā uz ES maksājumiem neapliekamais minimums līdz šim likumā nebija noteikts.