Valsts amatpersonu vidū lielākās algas pērn saņēmuši Parex un Citadeles banku vadītāji, kā arī tradicionālie čempioni - airBaltic un Rīgas brīvostas šefi, informē izdevums Ir.
Savukārt, saskaitot visus no dažādiem avotiem gada laikā gūtos ienākumus, lielākās summas iegūlušas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Ventspils mēra Aivara Lemberga un Latvijas dzelzceļa vadītāja Uģa Magoņa kontos.
Pērn, lielākos ārpus darba algas ienākumus - vairāk nekā 640 tūkstošus latu - guvis Ventspils mērs Aivars Lembergs, no tiem aptuveni pusi - 328 tūkstošus Lielbritānijas mārciņu - viņš saņēmis no meitas Līgas. Būtisks Lemberga pērnā gada ienākumu avots bijusi arī Biznesa attīstības asociācijas vadīšana, kur ik mēnesi saņemti 11 tūkstoši latu. Salīdzinājumam Ventspils domē Lembergs saņēmis vien tūkstoti latu mēnesī. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski audzis arī Lemberga parādsaistību apjoms, tagad jau pārsniedzot 10 miljonus latu.
Otros lielākos ārpus darba algas ieņēmumus pērn guvis Uģis Magonis, kura kopējie ienākumi pārsniedz 377 tūkstošus latu. Darba alga bijusi vien 39 tūkstoši, bet pārējais - atdoti aizdevumi.
Trešajā vietā ar vairāk nekā 360 tūkstošiem latu ierindojas Valsts prezidents Andris Bērziņš, kura ienākumus veido darba alga Saeimā un Valsts prezidenta amatā (24,8 tūkstoši latu), kā arī īpašuma un valsts parādzīmju pārdošana, bankas noguldījuma procenti un pensija.
Salīdzinot valstij piederošās bankas, redzams, ka Parex vadība un valde ir labāk atalgota (vidēji 6-13 tūkstoši mēnesī) nekā Citadeles vadība (6-10 tūkstoši mēnesī), bet vispieticīgākais ir Hipotēku un zemes bankas vadības atalgojums (2,7 tūkstoši valdes priekšsēdētājam un 2,4 tūkstoši valdes locekļiem).
airBaltic izpilddirektors Martins Gauss vidēji mēnesī saņem 19 500 latu, tādējādi atalgojumu topā ieņemot pirmo vietu. Aiz viņa seko Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis ar 16 536 latu lielu atalgojumu un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs ar 13 780 latu lielu atalgojumu.