Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta pirmdien nolēma par labu a/s Reverta no Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres un a/s Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa piedzīt 2 966 472,40 eiro.

Kā informēja AT preses sekretāre, līdz ar to prasība pret šīm personām un SIA Kolonna Beauty tika apmierināta.

Tiesa nolēma piedzīt solidāri no I. Plaudes-Rēlingeres un J. Lasmaņa Revertas labā neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 1 484 840,72 eiro, nokavējuma procentus par laika posmu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 14. maijam 1 471 962,34 eiro un tiesas izdevumus 9669,34 eiro - kopā 2 966 472,40 eiro.

Spriedumā noteikts atļaut vērst piedziņu uz Kolonna Beauty ieķīlāto kā komercķīlu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi un lietu kopības nākamajām sastāvdaļām.

Tāpat tiesa nolēma piedzīt no I. Plaudes-Rēlingeres un J/ Lasmaņa valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 51,94 eiro no katra.

Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AS Swedbank prasība pret Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par trīs miljonu latu piedziņu.

Kā liecina informācija tiesas.lv, apelācijas sūdzība AT tika pieņemta pagājušajā nedēļā, tomēr vēl nav lemts par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Apgabaltiesa 10.septembrī daļēji apmierināja Swedbank prasību. Tiesā tika nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Rīgas apgabaltiesā daļēji apmierināja AS Swedbank prasību pret šobrīd maksātnespējīgo uzņēmēju Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par 3 miljonu latu piedziņu.

Kā informē tiesā, nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Šodien tika apsludināts saīsinātais spriedums, bet pilns tā teksts būs pieejams 24.septembrī. Sākot no šī datuma, 20 dienu laikā spriedumu varēs pārsūdzēt.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otro reiz apmierināja uzņēmējas Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres pieteikumu par fiziskas personas maksātnespējas atzīšanu.

Parex banka, kas gan spriedumu vēl nav saņēmusi, izskaa nožēlu, ka tiesa atkārtoti nav ņēmusi vērā bankas iesniegtos pierādījumus par I. Rēlingeres-Plaudes iespējami prettiesiskām darbībām saistībā ar aktīvu nobēdzināšanu, tajā skaitā par darbībām, kas veiktas pēc 2010. gada 7. decembra tiesas sprieduma pasludināšanas. Parex banka norāda, ka vairākkārtīgi norādījusi uz I. Plaudes – Rēlingeres veiktajiem darījumiem nolūkā izvairīties no savu saistību izpildes, kā arī to radīto būtisko kreditoru aizskārumu. Tāpat Parex banka ir norādījusi, ka Plaude- Rēlingere maksātnespējas lietā sniegusi nepilnīgu, tātad nepatiesu informāciju par viņai piederošo mantu.

Uzlikts arests skaistumkopšanas jomas uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres pastarpināti piederošajām daļām uzņēmumā SIA "Kolonna Invest", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, informē "Lursoft" pārstāvji.

"Lursoft" informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa pieņēmusi lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Kolonna Invest". Arests uzlikts aizdomās turētās Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - AS "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2023.gada 9.februārī ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas 6.februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai ir piemērots arests Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta otrdien bija paredzējusi izskatīt Kolonnas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres un AS Kolonna Asset Management valdes priekšsēdētāja Jāņa Lasmaņa apelācijas sūdzību par AS Reverta prasību par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, informē Reverta pārstāve Marita Ozoliņa.

Ka skaidro M. Ozoliņa, tiesa bija plānojusi izskatīt apelācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas 2011.gada 31. augusta spriedumu, ar kuru tika apmierināta Revertas prasība par parāda piedziņu 2,98 miljonu eiro apmērā, piedziņu vēršot uz I.Plaudes-Rēlingeres, J.Lasmaņa un SIA Kolonna Beauty mantu.

Apelācija tika iesniegta jau pirms diviem gadiem, bet noslogotās tiesu sistēmas rezultātā izskatīšana ir notikusi tikai tagad.

Lietas izskatīšana tika atlikta līdz 31.martam, lai precizētu I.Plaudes-Rēlingeres un J.Lasmaņa maksātnespējas procesā veiktos maksājumus saistību izpildei. Ne I. Plaude-Rēlingere, ne J. Lasmanis uz sēdi neieradās, kā arī apelācijas sūdzībā parāda aprēķinus neapstrīdēja.

Atklātā izsolē trešdien pārdoti a/s DK Holding piederošie 49 % SIA Douglas Baltic kapitāla daļu.

DK Holding bija Ievai Plaudei-Rēlingerei pastarpināti piederošs uzņēmums. Douglas Baltic kapitāla daļas iegādājusies UAB Fragrances International, Lietuvas vadošā kosmētikas kompānija ar 20 gadu ilgu pieredzi kosmētikas zīmolu attīstībā, mazumtirdzniecībā un izplatīšanā Baltijas valstīs, informē I. Plaudes – Rēlingeres pārstāvis Juris Pētersons.

Darījums noticis I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas procesa ietvaros. Par pārdotajām kapitāla daļām iegūtie 1,6 miljoni eiro tiks sadalīti starp kreditoriem, tai skaitā a/s Reverta (agrāk – a/s Parex banka), un par šo summu samazinās kopējā parādu summa I.Plaudes-Rēlingeres kreditoriem. Ieva Plaude-Rēlingere paudusi personīgu gandarījumu par notikušo darījumu.

Nākamā gada 24.janvārī nekustamā īpašuma izsolē ar augšupejošu soli plānots izsolīt par maksātnespējīgu atzītās uzņēmējas un Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes Rēlingeres vienu no nekustamajiem īpašumiem.

Oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis norādīts, ka tas ir dzīvokļa īpašums nr.3 (kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala), kas atrodas Rīgā, Kaļķu ielā 6-3, ar kopējo platību 157,1 kvadrātmetri.

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 181,4 tūkst. Ls. Šī ir pirmā izsole.Uz nekustamo īpašumu nostiprināta pirmā hipotēka par labu Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei par kopējo summu 228,41 tūkst. Ls apmērā. Citi hipotekārie kreditori un viņu prasījumi uz nekustamo īpašumu nav zināmi.

Jāatgādina, ka šā gada pavasarī I.Plaudes-Rēlingeres netieši kontrolētajai SIA Strēlnieku 7 izdevās kādam Krievijas pilsonim piederošai Latvijā reģistrētai firmai SIA AP Vecrīga par vairāk nekā 1,75 milj. Ls pārdot zemesgabalu Rīgā, Strēlnieku ielā 7. Zemesgabals Strēlnieku ielā 7 bija viens no tiem I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas plānā neminētajiem diviem īpašumiem, kurus uzņēmēja marta beigās solījās pārdot par labu kreditoriem.

«Parex bankas rīcība, tiesai iesniedzot dokumentus pēdējā brīdī, acīmredzot, domāta procesa novilcināšanai, kas man personīgi nav saprotama un rada papildus apgrūtinājumu tiesu sistēmai,» norāda uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere. Viņa arī piebilst, ka kopš iepriekšējās tiesas šā gada 11.maijā ir pagājuši vairāk nekā trīs mēneši.

Jāatgādina, ka vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa neizskatīja atkārtoti iesniegto I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespējas pieteikumu, jo Parex banka 23.augustā maksātnespējas administratorei Santai Strodei nosūtījusi jaunu iesniegumu ar pievienotiem 17 dokumentiem.

I.Plaude-Rēlingere lūdza tiesu atlikt maksātnespējas procesa lietas izskatīšanu, lai varētu iepazīties ar minētajiem dokumentiem. Līdz ar to nākamā tiesas sēde notiks 18.oktobrī.

Izplatītajā paziņojumā arī norādīts, ka dokumentos banka cenšoties pamatot savu iepriekšējo interpretāciju par I.Plaudes-Rēlingeres uzņēmējdarbību pēdējo triju gadu laikā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa augusta beigās atkārtoti izskatīs Kolonnas grupas dibinātājas Ievas Plaudes-Rēlingeres pieteikumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, liecina informācija tiesu sistēmas portālā pieejamā informācija.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesas (AT) Senāts maijā atcēla iepriekšējo Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2010.gada decembra spriedumu, ar kuru I. Plaude-Rēlingere tika atzīta par maksātnespējīgu.

Senāts pēc Ģenerālprokuratūras protesta šo tiesas spriedumu atcēla un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai. DB jau rakstīja, ka Ģenerālprokuroratūra šā gada 25.februārī iesniedza protestu par I.Plaudes-Rēlingeres maksātnespēju. Ar lūgumu iesniegt protestu par viņas atzīšanu par maksātnespējīgu Ģenerālprokuratūrā vērsās a/s Parex banka.

Kā iepriekš skaidroja Parex pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska, banka tiesas lēmumu, atzīstot I.Plaudi-Rēlingeri par maksātnespējīgu, uzskata par nepamatotu un norāda, ka lietas izskatīšanā pieļauti būtiski procesuālo un materiālo tiesību normu pārkāpumi.

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludinājusi SIA Hotel Kolonna maksātnespēju, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā.

Uzņēmuma kreditori var pieteikties mēneša laikā. SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, iepriekš informēja uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. SIA Hotel Kolonna uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt savu saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. SIA Hotel Kolonna 2009. gada apgrozījums bija 1,01 miljons latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkstošiem latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkstošu latu peļņu. SIA Hotel Kolonna 51% kapitāldaļas pieder holdingam Kolonna Limited, 34% - Margaritai Platacei un 15% - Anitai Bilzēnai.

Šā gada vasarā likvidēta nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA Kolonna Invest 100% īpašniece SIA Domo Invest, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Kolonna Ltd, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

Domo Invest likvidēta šā gada 6.jūnijā. Līdz šā gada 12.janvārim uzņēmuma nosaukums bija Kolonna Ltd.

Savukārt Domo Invest 100% īpašniece AS Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Kolonna Asset Management nosaukumu mainījusi 15.jūnijā un tagad saucas AS Lawrence Asset Management.

Šīs sabiedrības dalībnieku skaitā ir Polijas pilsonis Patriks Lails Jangs un AS Holding kolonna, kas no šā gada 13.aprīļa saucas AS DK Holding, un tās 100% īpašniece ir Menas salā reģistrētā Kolonna Limited.

Menas salā reģistrētā Kolonna Limited ir vienīgā kādreizējās AS Kolonna īpašniece, kuras nosaukums kopš 2009.gada februāra ir AS Projekts Hanzas 12. Šīs sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā darbojas uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, bet padomes priekšsēdētājs ir Jānis Lasmanis, un amatpersonu skaitā ir Ojārs Pētersons, Vaiva Kirvelaite un Ina Putniņa.

Uzņēmēja un partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) biedre Ieva Plaude-Rēlingere jūlijā Patentu valdē (PV) reģistrējusi preču zīmi, ko veido balts aplis uz sarkana apļa fona, zem kura izvietots drukātiem burtiem veidots paraksts «par labu Latviju».

Kā liecina publikācija PV oficiālajā vēstnesī Patenti un preču zīmes, preču zīme attiecināta uz reklāmu, darījumu vadīšanu, uzņēmumu pārvaldīšanu un biroja darbiem.

Kā liecina PLL interneta mājaslapā pieejamā informācija, balsts aplis uz karmīnsarkana apļa fona ar tās pašas sarkaniem drukātiem burtiem veidotu parakstu Par labu Latviju! veido arī PLL logo.

PLL logo no Plaudes-Rēlingeres reģistrētās preču zīmes atšķiras ne tikai ar izmantotās sarkanās krāsas toni un apļu proporcijām, bet saukļa beigās lietoto izsaukuma zīmi.

Kā ziņots, PLL pirms 10.Saeimas vēlēšanām nodibināja Tautas partija un Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš. Apvienība Saeimā ieguva astoņas vietas.

Pirms dažām dienām maksātnespēju pieteikusī SIA Hotel Kolonna savas viesnīcas nodod līdzšinējā priekšsēdētāja vadītam uzņēmumam, raksta Dienas Bizness.

SIA Hotel Kolonna pieteikums maksātnespējas procesa uzsākšanai neietekmēs ar Kolonna zīmolu strādājošo viesnīcu darbību, informē uzņēmuma pārstāvis Juris Pētersons. Visas Kolonna Hotel Group viesnīcas turpina strādāt. Tas, visticamāk, ir tādēļ, ka faktiski īpašnieki nemainās.

SIA Hotel Kolonna ir uzņēmums, kas uz franšīzes pamata lietoja Latvijas un ārzemju investoriem piederošo Kolonna zīmolu viesnīcu apkalpošanas biznesā.

Zaudējot konkurences cīņā un nespējot izpildīt savas saistības pret viesnīcu telpu izīrētājiem, uzņēmumam nācās pārtraukt saimniecisko darbību pagājušā gada decembrī, skaidro J. Pētersons. Hotel Kolonna 2009.gada apgrozījums bija 1,01 miljonu latu, bet gadu noslēdza ar 68 tūkst. latu zaudējumiem. Gadu iepriekš apgrozījums uzņēmumam bija 1,14 miljoni latu un to uzņēmums noslēdza ar 115 tūkst. latu peļņu.

Jūlijā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu AS 4finance piemērot naudas sodu 9000 latu apmērā un uzlika pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšana, pietiekami neizvērtējot patērētāju maksātspēju.

(Pievienots uzņēmuma komentārs.)

Komersantam uzlikts par pienākumu nekavējoties nodrošināt maksātspējas vērtēšanu atbilstoši likuma prasībām, tajā skaitā, uzsākt kredīta ņēmēju ienākumu pietiekamības izvērtēšanu pirms katra kredīta izsniegšanas, ja kredīts nav pakļauts likumā minētajiem izņēmumiem, norāda PTAC.

PTAC veicis AS 4finance iekšējās kārtības, kādā tā izvērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, pārbaudi attiecībā uz Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasību ievērošanu. PTAC konstatējis, ka komersants izsniedzis kredītus, neizvērtējot kredītu ņēmēju ienākumus, bet tikai pamatojoties uz kredīta ņēmēja kredītvēsturi (ziņām par kredīta ņēmēja vēsturisko maksājumu saistību izpildi), kas nesniedz informāciju par tā aktuālo maksātspēju kredīta ņemšanas brīdī.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.

4finance Latvia klientu īpatsvars, kas līdz 30 kavējuma dienām kredītu atmaksā, ir 90%, bet līdz 90 dienām – 95%, informē 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, piebilstot, ka tas liecina par pareizu klientu maksātspējas vērtēšanu.

Tajā pašā laikā uzraugošās institūcijas uzskata, ka aizdevēji nespēj nodrošināt kvalitatīvu klientu maksātspējas pārbaudi un vēlas samazināt slieksni kredīta summai no 427 līdz 200 eiro, no kuras kredīta ņēmējam jāsniedz aizdevējam dokumentāli pierādījumi. Taču kompānija jau maksātspēju vērtē no pirmā eiro, pielietojot dažādas papildus pārbaudes metodes. Tas, kā klienti spēj pildīt saistības, liecina ka adekvāti izvērtējam viņu maksātspēju, norāda G. Endlers.

Dati liecina, ka no 100 klientiem uzņēmums aizdevuma pieteikumu akceptē 30, un 70% klientu neatbilst kritērijiem.

Kredītdevēji ārkārtīgi rūpīgi izvērtē potenciālo kredītņēmēju maksātspēju: kredītriska izvērtēšanas modelis ir kredītriska novērtēšanas sistēmas matemātiskais modelis, kas balstīts uz statistiski pamatota vēsturisku datu kopuma izvērtējuma. Patērētāja sniegtā informācija ir tikai viens no informācijas avotiem, ko kredītdevēji izmanto, lai novērtētu patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Pie tam, šie procesi tiek piemēroti jebkura kredīta izsniegšanai, sākot jau no pirmā eiro, procesus diferencējot atkarībā no kredīta summas, sadarbības ilguma, kvalitātes un citiem rādītājiem

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības kredītdevējiem, izvērtējot klientu maksātspēju.

Jaunās prasības stāsies spēkā šī gada septembrī, informē Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk kredīta devējam būs pienākums pieprasīt, iegūt un izvērtēt informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, kā arī personai piešķirt kredītu tikai pēc pārliecināšanās par patērētāja spēju nomaksāt kredītu.

Lai arī līdz šim likums paredzēja kredīta devējam pienākumu vērtēt personas maksātspēju, tomēr jaunā likuma redakcija nodrošinās, ka maksātspējas izvērtēšanai pirms kredīta izsniegšanas turpmāk tiks pievērsta rūpīgāka uzmanība. Likuma izmaiņas bija nepieciešamas, lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu izsniedzēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par personas spēju nomaksāt aizdevumu, norādīja likuma grozījumu autori Ekonomikas ministrijā.

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus elektrības cenu pieauguma ierobežošanai, izveidojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, no kura Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kompensēs patērētājiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu.

Kā skaidro EM, priekšlikumi paredz kompleksu risinājumu gan OIK izmaksu pieauguma apturēšanai, apliekot ar īpašu nodokli atbalstu, ko saņem subsidētās enerģijas ražotāji, gan sociāla atbalsta instrumenta izveidi, lai palīdzētu segt elektrības izmaksas mājsaimniecībām ar zemu maksātspēju.

«Valdībā šodien atbalstītie priekšlikumi ir reāls un izlēmīgs risinājums, lai patērētājiem nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski izveidoto atbalsta shēmu subsidētās enerģijas ražotājiem, kas sniedz ieguvumus elektrostaciju īpašniekiem, bet rada būtiskus riskus visas Latvijas ekonomikas attīstībai,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Uzņēmumiem un arī sabiedrībai kopumā ir jādomā par dažādu materiālu optimizēšanas risinājumiem, kas ļautu samazināt iepakojuma izmantošanu līdz minimumam un veicinātu tā otrreizējo izmantošanu, domā Marko Bedžiora (Marco Beggiora), Coca-Cola Europe Ilgtspējas vadītājs.

Iepakojumam ir vairākas funkcijas, tajā skaitā tas var palīdzēt uzlabot drošību, higiēnu un arī samazināt atkritumu daudzumu, teic M.Bedžiora. Šī iemesla dēļ mums ir jāapsver ieguvumi, ko sniedz iepakojums, bet tajā pašā laikā arī jācenšas samazināt tā ietekme uz vidi, norāda Coca-Cola Europe pārstāvis, piebilstot, ka arī pašiem uzņēmumiem būtu jāiemācās pareizi izstrādāt savus produktus. Uzņēmumiem būtu arī jāiesaistās piemērotas iepakojumu savākšanas infrastruktūras izveidē, kā arī jānodrošina šķirošana, pārstrāde un iegūtā materiāla vērtīga izmantošana, teic M.Bedžiora.

Ilgtspēja mūsdienās ir kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan sabiedrībā kopumā, gan arī biznesa vidē. Kas ir tās lietas, ko pēdējo gadu laikā šajā jomā ir paveikusi Coca-Cola?

Aušīgi veicot nodokļu akmens pārvelšanu no darbaspēka muguras uz patēriņa pleciem, daļa sabiedrības var gūt savainojumus

Pateicoties grūti ārstējamajai nekonsekvencei nodokļu politikā, valdība lēmusi pagaidām atlikt jaunaprēķināto kadastrālo vērtību piemērošanu, jo pastāv nopietns risks, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājums tās pavadā varētu kļūt aplam nesamērīgs. Diemžēl atlikt nenozīmē pēcāk automātiski veiksmīgi atrisināt. Nekustamā īpašuma nodokļa briedināšana varētu novest situācijā, kad nosacīti prestižas apdzīvotas vietas tiek attīrītas no senioriem un visiem ar mazāku rocību apveltītajiem, kas tādējādi ar vieglu valsts roku tiek padarīti lielā mērā par sabiedrībai nevajadzīgiem. Nodokļa augstlēciens viņiem nozīmētu daudz vairāk nekā aukstu dušu. Daļas sirmās sabiedrības acīs tā būtu teju zārka vāka klabināšana. Ej nu meklē sev atbilstošu stūrīti vai kaktiņu, ja valsts tev saka, ka Jūrmalas vai Mežaparka priedes pa logu skatīt vairs nepiedien. Sasiet vietas prestižu vai mājas kadastrālo vērtību ar cilvēka rocību ne vienmēr ir pareizi. Un īstajam instrumentam pašvaldību rokās jābūt likmēm, nevis kadastrālajai vērtībai.