Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējies prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausa kolēģu uzrunas, gan izkliedz dažādus saukļus, atskaņo sirēnas un svilpj.

Sanākušo ir tik daudz, ka dažiem politiķiem ir grūti izspraukties cauri pūlim, lai nokļūtu Saeimas ēkā, kur notiks parlamenta sēde.

Kādā brīdī mediķus centās uzrunāt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), bet mediķi šajā laikā sāka skaļi izsaukt dažādus saukļus un svilpt, tāpēc ne visiem izdevās viņu sadzirdēt. Mūrniece norādīja, ka saprot, ka līdzekļi veselības aprūpei ir nepietiekami. Viņa aicināja vienam otru uzklausīt.

Mediķu pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu parlamentā. Pašlaik tajā notiek Saeimas priekšsēdētājas, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tikšanās ar mediķu pārstāvjiem.

Uz sanākušo protestētāju plakātiem ir tādi saukļi kā «Vai politiķiem rūp veselība? Neizskatās», «Jaunajiem mediķiem būt», «Valdība mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžīgi veseli», «Noguruši mediķi var būt kaitīgi jūsu veselībai» un citi. Protesta akcijas sākumā pie Saeimas tika pienests zārks, uz kura rakstīts «politika».

Aptuveni 100 cilvēku otrdien pulcējušies protesta akcijā pie Saeimas, ar dažādiem plakātiem un saukļiem pieprasot neapstiprināt premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) veidoto valdību.

Kā novēroja aģentūra LETA, protestētāju vidū arī bijušais deputāts Valdis Kalnozols, kurš strīdas ar klātesošajiem protestētājiem. Tāpat pie protestētājiem izgājis viens no parijas «KPV LV» līderiem Aldis Gobzems, kurš sarunājas ar klātesošajiem.

Protestētāji ieradušies ar dažādiem plakātiem. Aģentūra LETA novēroja, ka pasākumā piedalās aktīvisti ar dzeltenām vestēm un plakātiem krievu valodā. Uz viena no plakātiem krievu valodā rakstīts «Vara - tautai, kameras - zagļiem», bet uz otra - «Pietiek zāģēt eiro naudu».

Pārējos protestētāju plakātos latviešu valodā galvenokārt pausti aicinājumi izteikt neuzticību Kariņa topošajai valdībai. Uz viena no plakātiem rakstīts «Nē ārvalstniekam». Tajā pašā laikā vairāki protestētāji pauž atbalstu iepriekšējam premjera amata kandidātam Gobzemam.

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Jau tuvākajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādes reģionos saņems jaunus auto, ar ko doties izsaukumos pie pacientiem, informē NMPD.

Lai atjaunotu autoparku, NMPD ir iegādājies 35 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, no kuriem pirmie 14 šobrīd ir nodoti dienestam, bet vēl 21 auto tiks piegādāts pakāpeniski līdz februāra beigām. Kā informēja dienesta pārstāve Ilze Bukša, tad kopējais projekta investīciju apjoms ir 3,7 miljoni eiro ar PVN. Izmaksas ietver ne tikai specifiski izgatavotas mediķu automašīnas ar to aprīkojumu, bet arī OCTA, servisa pakalpojumus, apkopes un citas mediķu darbam nepieciešamās nianses.

Tuvākajās dienās jaunie auto nonāks Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionu brigāžu rīcībā, lai mediķi ar tiem dotos izsaukumos pie pacientiem. Līdz šim tieši reģionu mediķu autoparks bija vissenākais. I.Bukša norāda, ka jaunās automašīnas ir ar 4x4 pilnpiedziņu, kas ir ļoti svarīgi mediķu darbam tieši reģionos.

Tallinas ātrās palīdzības dienests pārtrauks darba līgumus ar mediķiem, kas atsakās vakcinēties pret jauno koronavīrusu, ceturtdien ziņoja Igaunijas raidsabiedrība ERR.

Tallinas ātrās palīdzības galvenais ārsts Rauls Adlass sacīja, ka šāds solis ir nepieciešams pirmām kārtām pacientu un pašu mediķu drošības dēļ. Šo lēmumu ir akceptējusi arī Darba inspekcija.

Par Tallinas ātrās palīdzības plāniem kļuva zināms pēc laikraksta "Eesti Paevaleht" publikācijas. Līdz 17.maijam visiem tās darbiniekiem - no sanitārēm līdz ārstiem - ir jāiesniedz kadru daļā potēšanas pase, citādi nāksies aiziet no darba.

"Epidēmijas apstākļos mediķiem, kas apkalpo pacientus, nevajadzētu viņus apdraudēt. Vienīgā iespēja to nodrošināt ir vakcinācija," sacīja Adlass.

Viņš informēja, ka 8% no Tallinas ātrās palīdzības personāla nav potēti pret Covid-19 un atsakās no vakcinēšanās dažādu iemeslu dēļ.

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums Ignitis Latvija, kas ir daļa no Baltijā vadošās atjaunīgās enerģijas uzņēmumu grupas Ignitis Group un pārvalda Baltijā lielāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu Ignitis ON, ir uzsācis investīciju projektu Latvijā.

Ieguldot vairāk nekā 115 miljonus eiro līdz 2026. gadam, uzņēmumu grupa plāno izveidot plašāko elektroauto ātrās uzlādes tīklu un savienot Baltiju vienotā elektrouzlādes maģistrālē.

“Investīcijas elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Latvijā ir daļa no Ignitis uzņēmuma ambiciozajiem plāniem, izveidot plašāko Ignitis ON ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc elektroauto, strauji aug vajadzība pēc ērtas un pieejamas elektroauto publiskās uzlādes infrastruktūras. Paredzot vērienīgu investīciju programmu, Ignitis plāno Baltijas valstīs izveidot lielāko ātrās elektrouzlādes tīklu un nodrošināt mūsdienīgu, ērtu un videi draudzīgu elektromobilitātes infrastruktūru. Esam pārliecināti, ka zaļā enerģija ir nākotnes transporta dzinējspēks, un mēs neatlaidīgi virzāmies uz to,” norāda Eimantas Balta, Ignitis Group e-mobilitātes vadītājs.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Lietuvas lauksaimnieki pirmdien protesta akcijā lielāko piena pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju administrācijas ēku priekšā izvieto zaļus krustus, lai protestētu pret zemajām piena iepirkuma cenām.

"Krustu skaitam un izmēram nav ierobežojumu. Lauksaimnieki akcijas laikā stāvēs pie krustiem," par protesta akciju rakstīts tās pieteikumā vietnē "Facebook". Ja būs liela lauksaimnieku atsaucība, protesta akcija notiks arī pie piena pārstrādes rūpnīcām un veikaliem.

Organizatori aicina lauksaimniekus pievienoties protesta akcijai, uzstājot, ka piena iepirkuma cena Lietuvā ir zemākā Eiropas Savienībā, tādēļ ir jāpieprasa "godīga pārtikas ķēdes pievienotās vērtības sadale" un "godīgas pārtikas cenas patērētājiem".

Protesta akcijas mērķis ir panākt trīspusējās sarunas starp lauksaimniekiem, piena pārstrādātājiem un tirgotājiem, kā arī pievērst sabiedrības uzmanību "negodīgajai cenu sadalei pārtikas ķēdē".

Francijas «dzeltenovestu» protesta akcijas organizatori sestdien izsludinājuši «ultimāta» akciju, kas sestdien Parīzes centrā pulcējusi lielu skaitu cilvēku un ātri pāraugusi vardarbībā.

«Dzeltenovestu» protesta akcijas notiek jau 18.sestdienu pēc kārtas un šajā sestdienā liels skaits cilvēku sapulcējās uz Elizejas lauku avēnijas.

Policija raidīja asaru gāzi un pielietoja ūdens metējus, lai izdzenātu protestētājus, kas veidoja barikādes Elizejas lauku tuvumā.

Vienlaikus Elizejas lauku avēnijā izlaupīti un izdemolēti vairāki veikali.

Sestdienas protesta organizatori to pasludināja par «ultimātu» prezidentam Emanuelam Makronam, raisot bažas par vardarbības atkārtošanos, kāda piedzīvota agrākos protestos.

Ap Elizejas laukiem uzstādīts liels drošības perimetrs un piesaistīti vairāk nekā 5000 policistu.

«Ultimāta» protesta organizatori cer, ka tas piesaistīs lielu skaitu cilvēku, kustībai nedēļām ilgi saskaroties ar dalībnieku skaita samazināšanos. Pagājušajā sestdienā visā valstī demonstrācijās piedalījās tikai ap 28 000 cilvēku, kas ir tikai desmitā daļa no pirmā protesta 17.novembrī.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu maksas izsaukums turpmāk izmaksās 71,62 eiro līdzšinējo 62,20 eiro vietā.

To nosaka valdībā atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām apstiprinātais jaunais NMPD maksas pakalpojumu cenrādis.

kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus.

NMPD uzsver - cenrādis neattiecas uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Maksas pakalpojumu cenrādis pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus. Maksas pakalpojumi, ko NMPD sniedz iestādēm un uzņēmumiem, ir, piemēram, mediķu dežūras publiskajos pasākumos (koncertos, sporta sacensībās u.c.), plānveida medicīniskā transportēšana, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības u.c.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju «Viena diena bez ārsta», aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa informēja, ka šajā dienā iedzīvotājiem tiks nodrošināti tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Tādējādi tikšot uzskatāmi parādīts, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari, skaidroja LĀB vadītāja.

Aizsilniece stāstīja, ka ceturtdienas pēcpusdienā LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vienojās par kopīgu rīcības plānu līdz valsts budžeta pieņemšanai Saeimā.

«Pirmais pasākums notiks 29.oktobrī plkst.11, kad mēs rīkosim preses konferenci, kurā informēsim par to, kāda ir situācija citās Austrumeiropas valstīs, kur ir līdzīgs budžets un līdzīga situācija veselības nozarē kā Latvijā, bet jautājumi tiek risināti citādi un finansējums veselības aprūpei tiek atrasts,» sacīja Aizsilniece.

Ministru kabinetā otrdien tika apstiprināts atbilstoši šā brīža faktiskajām izmaksām aktualizētais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādis, kas pamatā attiecas uz iestādēm un uzņēmumiem, kuriem noteiktās situācijās nepieciešams piesaistīt dienesta medicīniskos resursus, informē NMPD.

NMPD uzsver, ka cenrādis nav attiecināms uz dienesta pamatfunkciju sniegt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās. Arī turpmāk izsaukumi pie pacientiem, kuriem ir nopietnas veselības problēmas un ir apdraudēta cilvēka dzīvība, ir bez maksas.

Papildus savai pamatfunkcijai NMPD ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus, piemēram, nodrošinot medicīnisko palīdzību masu pasākumos, plānveida medicīnisko transportēšanu, veicot pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

Viens no maksas pakalpojumiem ir arī mediķu brigādes izsaukums situācijās, kad nav apdraudēta personas veselība vai dzīvība un medicīniskā palīdzība būtu jāsaņem ambulatori, vēršoties pie ģimenes ārsta, pie dežūrārsta vai speciālista poliklīnikā. Šādos gadījumos dienests zvanītāju novirza konsultācijas saņemšanai un informē par alternatīviem palīdzības saņemšanas veidiem. Ja zvanītājs tomēr uzstāj uz brigādes nosūtīšanu, tad dienests izsaukumu var veikt tikai kā maksas pakalpojumu ar nosacījumu, ka to pieļauj operatīvā situācija. Attiecīgi zvanītājs tiek informēts par samaksu jau izsaukuma pieteikšanas laikā, bet izrakstītais rēķins vēlāk tiek nosūtīts pa pastu. Saskaņā ar nupat apstiprināto NMPD maksas pakalpojumu cenrādi, par šādu pakalpojumu no 1.septembra būs jāmaksā 62,20 eiro (šobrīd pakalpojuma maksa ir 56,56 eiro).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ir pabeigusi ERAF projekta “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” īstenošanu, izveidojot nacionālā līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīklu, uzstādot kopā 139 uzlādes stacijas.

Projekta mērķis bija izveidot visaptverošu uzlādes staciju tīklu, lai nodrošinātu elektromobiļu lietotājiem pārvietošanās iespējas visā Latvijas teritorijā.

“Eiropas un arī Latvijas zaļajam kursam ir jābalstās uz videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu un Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur ir izveidots tik visaptverošs ātrās uzlādes staciju tīkls. Noslēdzot šo projektu, Latvijā ir izveidots pietiekams skaits ātrās uzlādes staciju, lai tuvāko gadu laikā apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elektromobiļu uzlādes,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jaunais elektromobīļu uzlādes staciju tīkls šodien tika simboliski atklāts pie uzlādes punkta dzelzceļa stacijas “Ziemeļblāzma” teritorijā Vecmilgrāvī, Rīgā. Satiksmes ministrs uzsvēra šī uzlādes punkta zīmīgumu. “Rīdzinieki nākotnē iegūs vairākus mobilitātes punktus, pateicoties ES finansējumam un uzstādījumam dzelzceļu veidot par sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tā arī mēs raugāmies uz dzelzceļa staciju pārveidi par mobilitātes punktiem, pakāpeniski paplašinot piedāvātos pakalpojumus iedzīvotāju ērtībām, kur būs gan elektromobīļu uzlādes vietas, gan citas ērtības iedzīvotājiem, lai pārsēstos no privātā transporta sabiedriskajā,” teica T. Linkaits.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma maksa ātrās uzlādes staciju tīklā būs 15 centi minūtē ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), otrdien lēma valdība.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 24. septembra noteikumos Nr. 1000 «Valsts akciju sabiedrības «Ceļu satiksmes drošības direkcija» publisko maksas pakalpojumu cenrādis».

SM skaidroja, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras objektu tīkla uzturēšana un darbības nodrošināšana ir deleģēta Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD). SM un CSDD starpā 2016. gada 9. februārī noslēgtais deleģēšanas līgums par elektromobilitētes infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu nosaka CSDD tiesības iekasēt un ieskaitīt ieņēmumos uzlādes infrastruktūras izmantotāju maksājumus par uzlādes pakalpojumu izmantošanu, lai segtu ar deleģēto uzdevumu saistītos izdevumus.

Pārstājot sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, pirmdien plkst.12 streiku sāks ģimenes ārsti.

Tā kā Veselības ministrijas un ģimenes ārstu streika sarunās pagājušajā nedēļā netika panākta vienošanās, ģimenes ārsti nolēma no pirmdienas sākt streiku. Tas turpināsies tik ilgi, kamēr ar valdību izdosies vienoties par ģimenes ārstu izvirzītajām prasībām.

Šajā laikā ģimenes ārsti pārtrauks sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

Streikā piedalīsies vairāk nekā 600 ģimenes ārsti.

Streika laikā Nacionālā veselības dienesta mājaslapā darbosies īpaša interaktīva karte par primārās veselības aprūpes saņemšanas iespējām pacientiem. No plkst.12 primārā veselības aprūpe tiks nodrošināta slimnīcās, veselības centros, poliklīnikās, kā arī citās veselības aprūpes iestādēs, tostarp tajās ģimenes ārstu praksēs, kas streikā nepiedalīsies.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeri aizdomu gadījumos par saslimšanu ar COVID-19 pacientus ar viegliem simptomiem analīžu parauga noņemšanai varēs novirzīt uz jaunizveidotu mobilo analīžu punktu Biķernieku trases teritorijas auto stāvlaukumā, Sergeja Eizenšteina ielā 16.

Līdz šim šāds mobilais punkts darbojās jau pie Latvijas Infektoloģijas centra, kur bija viena medicīniskā telts. Ņemot vērā 12.martā paplašināto COVID-19 uzliesmojuma skarto valstu sarakstu un līdz ar to būtiski pieaugušo pacientu skaitu, kam nepieciešams veikt analīzes, kopš 16.marta šajā punktā atvērta arī otra medicīniskā telts.

Atgādinām, ka analīzes šajos mobilajos punktos var nodot tikai tad, ja pacients iepriekš ir piezvanījis uz ārkārtas tālruni 113, kur dispečeri izvērtē pacienta stāvokli un pieņem lēmumu par iespēju veikt analīzes mobilajā punktā. Lai mazinātu slimības izplatības risku, bez iepriekšējas pieteikšanās un bez saslimšanas simptomiem uz analīžu nodošanas punktiem doties nedrīkst! Lai vienuviet neveidotos pacientu drūzma, laboratorisko izmeklējumu veikšana notiek rindas kartībā katram pacientam noteiktā laikā, par ko viņš tiek informēts telefoniski. Pēc reģistrēšanas brīža gaidīšanas laiks analīžu nodošanai ir orientējoši diennakts, tomēr var būt atsevišķi gadījumi, kad gaidīšanas laiks ir ilgāks.

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Ieviests jauns tālruņa numurs - 8303, uz kuru turpmāk varēs zvanīt pacienti, lai pieteiktos valsts apmaksātu "Covid-19" analīžu veikšanai, informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Uz šo tālruni jāzvana tiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies no ārzemēm un kuriem 14 dienu laikā pēc atgriešanās ir parādījušies viegli saslimšanas simptomi (paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums), kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu noteiktajām kontaktpersonām, kuras atrodas karantīnā un kurām 14 dienu laikā ir parādījušies saslimšanas simptomi.

Tāpat kā līdz šim, uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana tajos gadījumos, kad slimības simptomi ir smagi (ļoti augsta temperatūra, elpas trūkums).

Tālruņa darbību nodrošinās NMPD.

Atsevišķs tālruņa numurs ieviests, lai nenoslogotu NMPD ārkārtas tālruni 113 un novērstu risku, ka to nevar sazvanīt cilvēki dzīvībai kritiskās situācijās.

Rīt, 5.martā, lauksaimniecības nozares pārstāvji pulksten 10.00 pulcēsies Doma laukumā, lai dotos protesta gājienā uz Ministru kabinetu, kur atbalstīs meža nozares pārstāvjus un paudīs savu nostāju pret lauksaimnieku īpašumā esošas zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem.

Informē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Rīt lauksaimnieki dodas atbalstīt meža nozares pārstāvjus, jo mūs vieno viena kopīga cīņa. Tā ir prasība nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi. Savu zemi esam iegādājušies smaga darba rezultātā, nereti uzkraujot ilgstošu kredītu nastu ne tikai uz saviem, bet arī savu bērnu pleciem! Tāpēc, ja nodeva par zaļās politikas ieviešanu ir mūsu zeme, mūsu negulētās naktis, sastrādātās rokas, smagā darbā pavadīti gadi, panākumu garšai mijoties ar zaudējumu asarām-, mēs pieprasām nekavējoties izstrādāt adekvātu kompensācijas mehānismu gadījumos, kad mūsu zemei, mūsu privātīpašumam tiek noteikti liegumi!"