Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA Jaunalko apgrozījums pērn sarucis par 18,7%, savukārt uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls zaudējumus.

2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā eksporta īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā veidoja 6%. 2011. gadā SIA Jaunalko bilancē samazinājies apgrozāmo līdzekļu īpatsvars, bet pieaudzis ilgtermiņa ieguldījumu īpatsvars. Tāpat pērn uzņēmums izvērtējis savu klientu portfeli, nosakot, ka klienti, kas regulāri un ilglaicīgi kavē norēķinus par saņemto produkciju, tiek izslēgti no klientu saraksta vai arī tiem par produkciju ir jānorēķinās iepriekš.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā SIA Jaunalko lielākie klienti pašmāju tirgū bija RIMI Latvia, Madara 89, Mobil Plus, Maxima Latvia, Gabriēla, Liepājas PB, Alta S un Mārksmens.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Valsts policijas darbinieki Liepājā atklājuši nelegālā alkohola ražotni, kurā konfiscēts ne tikai alkohols, bet arī ražošanas iekārta un izejvielas.

Nelegālā ražotne atklāta kādā dzīvoklī A.Pumpura ielā. Policijas darbinieku guvums bija 500 litri brāgas, četri litri gatava nelegālā alkohola un izejvielas: cukurs un raugs, kā arī ierīce, kas paredzēta nelegālā alkohola ražošanai. Savukārt 9. augustā Liepājā, Bāriņu ielā, atklāta nelegālā tirgotava, kurā konfiscēts tirgošanai paredzēts nelegālais alkohols (6l), 180 cigaretes bez akcīzes uzlīmes un 87 cigaretes bez nosaukuma. Tajā pašā dienā kādā dzīvoklī Ganību ielā atņemti četri litri tirgošanai paredzēta nelegālā alkohola un 20 cigaretes bez nosaukuma. Alkoholam nozīmēta ekspertīze. Saņemot ekspertīzes rezultātus, tiks lemts par lietas tālāku virzību.

Nelegālā alkohola jeb «krutkas» tirgotāji rīko «reklāmas akciju», Rīgas iedzīvotājiem pastkastītēs, metot lapiņas ar «īpašajiem piedāvājumiem», otrdien raksta Latvijas Avīze (LA).

«Labu dzeršanas prieku! Nākamajā dienā galvassāpes noteikti tevi nemocīs, jo alkohols ir kvalitatīvs,» novēl Jānis, no kura, iepriekš sazvanoties, par 7 Ls LA pārstāvis nopircis divus litrus dzērveņu degvīna plastmasas pudelē.

Dzēriens esot no Latvijas balzama ražotnes, ko nelegāli iznesuši uzņēmuma darbinieki. «Tas ir oriģinālais šņabis, nevis kaut kāda «krutka»,» slavē veiklais tirgonis.

Policija apstiprina, ka Latvijā darbojas speciāli grupējumi, kuru nodarbošanās ir nezināmas izcelsmes alkohola realizācija, bet pārdevēji, ko izdodas notvert policijai, pārsvarā nemaz nezina, kas tirgotāju tīklu vada. Pērn par nezināmas izcelsmes alkohola tirgošanu Rīgas reģionā uzsāktas 188 krimināllietas.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Liepājā par apjomīgu iespējama nelegālā alkohola glabāšanu aizturēts kāds vīrietis, informē Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga.

Šonedēļ – otrdien, 14. oktobrī, Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki sankcionētas kratīšanas laikā Liepājā, kādā īpašumā Robežu ielā, izņēma 630 litrus šķidruma, kas, iespējams, ir nelegālais alkohols.

Par šī šķidruma glabāšanu aizturēts 1964. gadā dzimis vīrietis.

Likumsargi informē, ka par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros nozīmēta ekspertīze, turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Krievijā minimālā degvīna cena tuvākajā laikā var pārsniegt 100 rubļu robežu par 0,5 l pudeli.

Krievijas domes deputāts Viktors Zvageļskijs norādījis, ka lēmums esot jau pieņemts un nodots saskaņošanai valdībā. Patlaban 0,5 l legālā degvīnu nevar iegādāties lētāk par 89 rubļiem, bet jaunās cenas diapazons būšot no 100 līdz 117 rubļiem, raksta grani.ru.

Paredzēts, ka minimālās cenas noteikšana būs pirmais solis cīņā ar viltoto alkoholu. Jau šā gada sākumā lielie alkohola ražotāji norādījuši, lai cīnītos ar viltoto alkoholu jāpaceļ cena.

Jūlijā Krievijas valdība atteicās no akcīzes paaugstināšanas stiprajam alkoholam, lai lieku reizi nevajadzētu palielināt minimālo degvīna cenu. Taču, ja priekšlikums būtu pieņemts, tad jau nākamājā gadā minimālā degvīna cena palielinātos gandrīz divas reizes – līdz 150 rubļiem par 0,5l, bet 2013.gadā tie būtu jau 200 rubļi. Pēc ekspertu aplēsēm, Krievijas tirgū 50% ir nelegālais alkohols.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki uz Bauskas šosejas pārtvēruši nelegālo cigarešu pārvadātāju, pie kura atrasti 170,8 tūkstoši nelegālo cigarešu, informē VP.

Aizturēti divi vīrieši un atsavināts kravas mikroautobuss.

Šā gada novembra otrajā pusē VP ENAP darbinieki pārbaudīja operatīvo informāciju par kādu vīrieti, kurš policijas uzmanības lokā bija nonācis saistībā ar aizdomām par nelegālo cigarešu pārvadāšanu.

Pārbaudes ietvaros uz Bauskas šosejas tika apturēts kravas mikroautobuss, kura kravas nodalījumā tika atrastas 140 000 Premjer markas cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes preču zīmēm, bet salonā vēl 200 “Kiss Dream” markas cigaretes bez akcizēto preču uzlīmēm. Uzreiz arī tika aizturēts kravas mikroautobusa šoferis – kāds 1967.gadā dzimis vīrietis.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Šā gada pirmajā pusgadā iekāsētā akcīzes nodokļa apjoms par alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, audzis par 6% - to ietekmējos gan pērnā gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums, gan legālā alkoholisko dzērienu patēriņa stabilizēšanās. Tajā pašā laikā nelegālais alkohols Latvijā vēl aizvien aizņem 35% - 40% no kopējā tirgus, norāda Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 milj. LS apmērā, kas ir par 2,16 milj. Ls vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

«Lai arī šī brīža rādītāji demonstrē pozitīvu tendenci, atslābt nedrīkst, jo pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35% - 40%,» pauž ARTA biedri.

«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešus mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3% - 5% kāpums,» norāda ARTA biedri, piebilstot, ka «pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secina ARTA pārstāvji.

Arvien jaunas prasības un ierobežojumi veicina nevienlīdzīgu konkurenci un nostiprina lielo tirdzniecības tīklu pozīcijas, uzskata mazo tirgotāju pārstāvji. Turklāt jaunu noteikumu ieviešana bieži vien saistīta ar papildu izdevumiem, kas daudziem nelielo veikalu īpašniekiem nav pa kabatai un mudina tos apsvērt sava biznesa likvidēšanu.

SIA Latvijas tirgotāju savienība valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis uzsver, ka pēdējā laikā ieviesti daudzi jauni noteikumi – kases aparātiem, alkohola tirdzniecībai, enerģijas dzērieniem, gada sākumā stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Katra jauna prasība saistīta ar investīcijām, kas vienam tirdzniecības punktam nav mērāmas dažos desmitos, bet gan simtos un tūkstošos eiro, turklāt bez garantijām, ka nākamā valdība neatcels iepriekšējās laikā pieņemtās prasības. Tā, piemēram, notika ar prasību ierīkot videonovērošanas kameras alkohola tirdzniecībai. No sākuma šī ideja tika apstiprināta, bet vēlāk Saeima to atcēla.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Latvijas gaisa telpā no plkst. 9.00 pilnībā atcelti ierobežojumi, DB apstiprināja Civilās aviācijas aģentūras direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Šāds lēmums pieņemts atbildīgo institūciju sapulcē otrdienas rītā.

M. Čerņonoks uzsvēra, ka atbildīgās institūcijas pastiprināti turpinās uzraudzību un stingri uzraudzīs gaisa telpu un sekos līdzi aktuālai informācijai. Tāpat tiks pieprasīti ziņojumi no pilotiem un pastiprināta uzmanība tiks pievērsta tehnikai.

Otrdienas rītā lidostā Rīgā nosēdusies pirmā lidmašīna, atgādināja M. Čerņonoks, norādot, ka pēc pilota ziņojuma, secināts, ka «viss ir tīrs un labs un bīstamība nekāda.»

Vienlaikus viņš piebilda, ka Eiropā jau līdz šim veikti testi lidojumiem, lai pārliecinātos par lidojumu drošību.

Pirmais reiss starptautiskajā lidostā Rīga ieradās otrdien plkst. 07:45 no Kijevas, ko veica Ukrainas nacionālā lidsabiedrība AeroSvit, liecina lidosta Rīga sniegtā informācija. Savukārt ap plkst. 9.10 gaidāms SmartLynx čartera reiss no Tenerifes.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Valsts policija parakstījusi pieņemšanas – nodošanas aktu par 23 stacionāro fotoradaru pieņemšanu. Policija ir pārbaudījusi visus 23 Vitronic Baltica un partneri izbūvēto stacionāro iekārtu ietvarus, pašas mērierīces, kā arī pakalpojuma kvalitāti, kas atzīta par atbilstošu. Līdz ar to fotoradari uzsāk savu darbību gan Rīgā, gan ārpus tās.

Pirms stacionārajiem fotoradariem atbilstoši Valsts standartam ir izvietota arī ceļazīme nr. 846. (Fotoradari), informē policija. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis nosūtījis privātajam partnerim otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Tas paredz, ka divu mēnešu laikā komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.

Saskaņā ar līgumu Vitronic Baltica un partneriem jāpiegādā un jāuzstāda kopumā 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari, un jānodrošina 30 pārvietojamo iekārtu darbība. Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajās pārbaudēs par fotoradaru ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursu pārkāpumi netika konstatēti.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru lielā dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.

Ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā - ap 513 eiro, bet Tallinā - ap 499 eiro mēnesī.

Lai arī naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir līdzīgs un salīdzinājumā ar pagājušo gadu saglabājies gandrīz tajā pašā līmenī, līdzekļu apjoms, kas atliek citiem ikmēneša izdevumiem, būtiski atšķiras. Pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas pārējiem tēriņiem ģimenei Tallinā paliek 74% ienākumu jeb 1455 eiro, Rīgā 56% jeb 751 eiro, bet Viļņā 59% jeb 723 eiro.

Šo atšķirību pamatā ir dažādais ienākumu līmenis Baltijas valstu galvaspilsētās – vidējie ģimenes rīcībā esošie ienākumi Rīgā ir 1342 eiro un Viļņā 1236 eiro, bet Tallinā tie sasniedz 1953 eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šie ienākumi palielinājušies par 4% Viļņā, teju par 8% Rīgā un par 9% - Tallinā. Vienlaikus ienākumu pieaugumam vērojams arī atsevišķu izdevumu kāpums (visizteiktākais Rīgā), tomēr rezultātā iznākums ir iedzīvotājiem labvēlīgs – salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ģimenes pamatvajadzību segšanai nepieciešamais izdevumu slogs samazinājies par 2% - 3%.