Kultūras ministrijas konkursā uz VSIA "Rīgas cirks" valdes locekļa amatu uzvarējusi Rīgas cirka līdzšinējā stratēģiskās attīstības vadītāja Māra Pāvula.

Jaunievēlētā valdes locekle amata pienākumus sāks pildīt no 3. janvāra, kad Rīgas cirka pašreizējā vadītāja Liene Pērkone būs nolikusi savas pilnvaras.

M.Pāvula ir darbojusies laikmetīgā cirka festivāla “Re Rīga!” rīkotāju komandā, viņa ir arī laikmetīgā cirka un ielu mākslas platformas “Next Door Circus” dibinātāja, kā arī “Sansusī” cirka un labklājības rezidenču programmas aizsācēja. Rīgas cirka komandai Māra pievienojās 2017. gadā, kad izveidoja Rīgas cirka skolu. Kopš 2019. gada Māra pilda Rīgas cirka stratēģiskās attīstības vadītājas pienākumus. Kopš 2018. gada Māra ir ievēlēta arī Baltijas uz Ziemeļvalstu cirka tīkla (BNCN) un Laikmetīgā cirka un ielu mākslas tīkla Circostrada vadības komitejās un aktīvi piedalās nozares attīstības procesos starptautiskā līmenī.

AAS Gjensidige Baltic ir pieņēmusi lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem Rīgas cirkam, informē apdrošināšanas kompānijas pārstāve Jana Norvele.

Saskaņā ar apdrošināšanas polises nosacījumiem, Rīgas Cirka ēka ir apdrošināta ar 90% zemapdrošināšanu, kas paredz izmaksāt atlīdzību 10% apmērā no zaudējuma summas. Kopējie pieteiktie neto zaudējumi ir 73 501.41 EUR, no tiem aprēķinātā atlīdzība ir 7 350.14 EUR. Tā kā polisē bija noteikts pašrisks 150,00 EUR apmērā, tad kopējā atlīdzība būs 7 200,14 EUR, kas tiks izmaksāta Rīgas Cirkam pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.

Jau vēstīts, ka Rīgas cirks aptuvenos ugunsgrēka nodarītos zaudējumus lēsa ap 35 000 eiro un prognozēja, ka atjaunošanas izdevumi varētu būt līdz desmit reizēm lielāki.

Valdība atļāvusi Rīgas cirkam, Latvijas Leļļu teātrim, Dailes teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim nemaksāt valsts budžetā pērnā gada peļņas daļu, kā tas valsts uzņēmumiem ir jādara.

VSIA Rīgas cirks pērn guvusi 70,1 tūkst. Ls peļņu un uzņēmumam Valsts kasē būtu jāieskaita dividendes 56,1 tūkst Ls apmērā, liecina Kultūras ministrijas valdībā iesniegtie dokumenti. Tomēr cirkam ir jāveic neatliekami remontdarbi, tādēļ tas lūdzis ļaut šo peļņas daļu paturēt.

Tādu pašu lēmumu Ministru kabinets pieņēmis arī attiecībā uz pārējiem kultūras un izklaides uzņēmumiem. VSIA Latvijas Leļļu teātris pagājušajā gada nopelnīja 15,7 tūkst. Ls, VSIA Dailes teātris – 12 tūkst. Ls, VSIA Jaunais Rīgas teātris – 4,4 tūkst. Ls.

Db jau rakstīja, ka līdzīgu lēmumu ļaut nemaksāt vai maksāt mazāku pērnā gada peļņas daļu valdība pagājušajā nedēļā pieņēma arī attiecībā uz vairākiem valsts uzņēmumiem, kuros kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.

72% iedzīvotāju katru mēnesi uzkrājumiem novirza tikai līdz 2% no saviem ikmēneša ienākumiem, liecina Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanu. Savukārt ekspertu aprēķini liecina, ka, lai nodrošinātu ierasto dzīves līmeni vecumdienās, kā arī situācijai, ja pēkšņi būtiski mazinās ienākumi, uzkrājumiem būtu jāatvēl vismaz 5 līdz 10% no ikmēneša ienākumiem.

"Kā pozitīvu tendenci noteikti jāmin, ka uzkrājumu veikšana Latvijā arvien pieaug. Piemēram, Hansabankā privātpersonu noguldījumu kopējais apjoms ir pārsniedzis miljardu latu, kas ir labākais rādītājs nozarē. Strauji pieaug arī dalībnieku skaits pensiju 3.līmenī. Taču pētījums apliecina, ka kopējais uzkrājumu apjoms vēl ir nepietiekams, un sabiedrības izglītošana par šo svarīgo finanšu stabilitātes pamatu ir viens no prioritāriem uzdevumiem."

Tikai piektdaļa Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem atvēl vairāk par 5% no saviem ikmēneša ienākumiem. Hansabankas pētījumā noskaidrots, ka 9% respondentu uzkrājumiem atvēl 3-5% no mēnešalgas, bet 13% novirza 6-10% no mēneša ienākumiem. Tikai 2% Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem novirza vairāk par 20% ikmēneša ienākumu.

Trešdienas pēcpusdienā Rīgā, Merķeļa ielā, dega kāda nama trešā stāva dzīvoklis. Dzīvokļa saimnieks, iespējams, saindējies ar dūmiem.

Ugunsnelaimes dēļ uz neilgu laiku bija apturēta transporta kustība blakus Cirkam.

Trešdien pēc plkst.14 Rīgā, Merķeļa ielā, kādas piecstāvu dzīvojamās mājas 3. stāva istabā izcēlās ugunsgrēks. Dzēšanas darbu dēļ Merķeļa ielā, blakus cirkam, tika ierobežota satiksme. Kā novēroja aģentūra LETA, šo ierobežojumu dēļ gan nekādi sastrēgumi neveidojās. Ierodoties VUGD darbinieki konstatēja, ka mājas trešā stāva dzīvoklī deg istaba 20 kvadrātmetru platībā.

Ugunsnelaimē ir viens cietušais - dzīvokļa saimnieks, kurš varētu būt saindējies ar dūmiem.

Izsaukumu uz notikuma vietu ugunsdzēsēji saņēma plkst.14.09, kad iedzīvotāji ziņoja par sadūmojumu ēkā. Pēc plkst. 15.20 ugunsgrēks bija lokalizēts un atjaunota arī satiksme.

Būdama ES dalībvalsts un Eiropas Investīciju bankas akcionāre, Latvija apņēmusies veikt arī savas iemaksas garantijām Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīm.

Tas izriet no Saeimas Ārlietu komisijas konceptuāli atbalstītā likumprojekta, ar kuru tiek ratificēts garantiju līgums starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Eiropas Investīciju banku (EIB) par EIB aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs.

Kā komisijas sēdē skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvji, šie līdzekļi tiktu pieprasīti tikai gadījumā, kad EIB finansējumu saņēmušās valstis nespētu pildīt savas saistības un arī pašai EIB šo aizdevumu sniegšanai speciāli izveidota mehānisma līdzekļi būtu izsmelti. Tomēr šāda situācija, ka jāprasa garantiju līdzekļi no EIB dalībvalstīm, ir tīri teorētiska un līdz šim praksē tas nav noticis, uzsvēra ierēdņi.

Latvija jau esošajā nodokļu un ekonomikas sistēmā var palielināt finansējumu veselības aprūpei līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šodien konferencē Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi sacīja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Barselonas biroja veselības sistēmu stiprināšanas vadītājs Tomāšs Evetovits.

Viņš uzsvēra, ka visiem cilvēkiem vajadzētu būt piekļuvei nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp preventīviem pakalpojumiem, ārstēšanai, zālēm un tamlīdzīgi.

Latvija veselības aprūpei atvēl krietni mazāk nekā kaimiņvalstis. Tomēr, ņemot vērā Latvijas ekonomisko attīstību, būtu iespējams medicīnai atvēlēt 5% no IKP, norādīja PVO pārstāvis. Arī ar esošo nodokļu sistēmu būtu iespējams veselībai atvēlēt vairāk, viņš norādīja. Šobrīd Latvija veselībai tērē aptuveni 3% no IKP.

Viņš skaidroja, ka lielākoties ekonomiski attīstītās valstis, kurām pieder arī Latvija, veselībai no valdības vispārējiem tēriņiem atvēl 14% no visiem budžeta ieņēmumiem. Tomēr Latvija veselībai atvēl tikai 9,8% no vispārējiem valdības tēriņiem, kas ir tāds pats līmenis kā, piemēram, Kirgistānā vai citās bijušajās PSRS valstīs.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

SIA «Rīgas cirks» ēkas remontdarbiem papildu nepieciešami septiņi miljoni eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Ministre stāstījumā par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem bija lakoniska un piebilda, ka minētais finansējums tiek meklēts, kā arī apzināti starptautiski projekti un fondi, ar kuru palīdzību šādu summu varētu atrast.

«Rīgas cirka ēka ir kultūrvēsturisks objekts, kuru nepieciešams savest kārtībā un mēs to visiem spēkiem centīsimies izdarīt,» sacīja Melbārde.

Jau ziņots, ka SIA «Rīgas cirks'» ēkas remontdarbus Rīgā, Merķeļa ielā 4, par 208 959 eiro veiks SIA «Velve», liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

«Velve» šogad jau par 6600 eiro veica ēkas fasādes nostiprināšanas darbus.

Par 208 959 eiro paredzēts veikt ēkas lāzerskenēšanu, tehnisko ekspertīzi un izveidojušos plaisu monitoringu. Tiks veikti ēkas pagaidu nostiprināšanas būvdarbi, fasādes konservācija un pamatu nostiprināšana, kā arī tiks segti autoruzraudzības un būvuzraudzības izdevumi.

Starptautiskajā metu konkursā, kura mērķis bija izstrādāt Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas un teritorijas attīstības vīziju, saņemti 20 darbi un izvēlēti labākie no tiem.

Saskaņā ar starptautiskas žūrijas vērtējumu tika piešķirtas divas otrās vietas, divas trešās vietas, kā arī četras veicināšanas balvas. Lai noteiktu uzvarētājus, iepirkuma komisija turpinās darbu, pārbaudot žūrijas godalgoto dalībnieku kvalifikāciju, informē VSIA «Rīgas cirks». Iesniegtie darbi skatāmi raksta galerijā!

«Šis ir nozīmīgs brīdis Rīgas cirkam - esam ieguvuši vairākas labas vīzijas par cirka ēkas nākotni, kas ilgtermiņā ļaus atdzimt Jāņa Frīdriha Baumaņa projektētajai fasādei un arēnai, kā arī nodrošinās iespēju Rīgas cirka teritoriju pilnvērtīgi apdzīvot kā māksliniekiem, tā sabiedrībai,» pauž Rīgas cirka valdes locekle Ināra Kehre. Konkursa dokumentāciju izņēmušas 149 personas, plaši apmeklēta novietnes apskate, iesniegti 20 projekti, kuros dalībnieki ieguldījuši nozīmīgu darbu ēkas izpētē un jaunu risinājumu vīzijās.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā 10.maijā ierosināta trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasība pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu.

Prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

Iesniegta sūdzība VSIA "Rīgas cirks" izsludinātajā iepirkumā par Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 pārbūves būvuzraudzības iepirkumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi SIA "Būvuzraugi LV". Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Būvuzraugi LV" sūdzību par Rīgas cirka ēkas pārbūves būvuzraudzības iepirkumu bija iesniegusi arī šā gada jūnijā un IUB jūlijā pieņēma lēmumu aizliegt slēgt līgumu.

"Rīgas cirks" augusta sākumā izsludināja atkārtoto iepirkumu par Rīgas cirka ēkas pārbūves būvuzraudzību būvdarbu un garantijas laikā. Būvuzraudzības iepirkumā pretendentu pieteikšanās termiņš ir 8.septembris.

Septembrī plānots izsludināt arī cirka ēkas būvniecības iepirkumu.

Plānots, ka 2020.gada rudenī sāksies Rīgas cirka ēkas energoefektivitātes rekonstrukcijas projekts. Projektu izstrādājis arhitektu birojs "NRJA".

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Jau ziemā uz Rīgu tiks atvestas izrādes, kas demonstrēs, kāds ir mūsdienīgs cirks, sola jaunā Rīgas cirka vadītāja Ināra Kehre, kura amatā stāsies 28.aprīlī.

Viņa norāda, ka iecerētās izrādes varētu būt interesantas dažādām auditorijām - gan tiem, kas ir bijuši lojāli tradicionālajam cirkam, gan tiem, kas ir atvērti laikmetīgajam, mūsdienīgajam, uzskata Kehre.

Stājoties amatā, viņas pirmais darbs būšot veidot komandu, veidot radošo padomi, kuras uzdevums būs pabeigt izstrādāt Rīgas cirka darbības stratēģiju. Tas notikšot vasarā. Rudenī tiek solīts nākt klajā ar skaidrākiem plāniem par to, kad būs pirmās izglītības programmas un pirmās izrādes.

«Galvenais, par ko jādomā, ir, ka katrai lietai, ar ko nodarbosies Rīgas cirks, jānes ienākumi. Tie var būt mazāki vai lielāki. Arī izglītības un rezidenču programma piesaistīs finansējumu - tā var būt dalības maksa, starptautisks finansējums, stipendijas vai sponsoru finansējums,» uzsver Kehre.

Iesniegta sūdzība VSIA "Rīgas cirks" izsludinātajā iepirkumā par Rīgas cirka vēsturiskās ēkas Merķeļa ielā 4 pārbūvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Sūdzību iesniegusi SIA "Struktum".

Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

"Rīgas cirks" pagājušā gada 30.novembrī izsludināja iepirkumu par Rīgas cirka ēkas pārbūvi. Iepirkumā pretendentu pieteikšanās termiņš bija 4.janvāris, tomēr decembra beigās termiņš pagarināts līdz 14.janvārim.

Iepirkums paredz pārbūves darbu sākšanu 2021.gada februārī un to pabeigšanu līdz 2022.gada jūlijam.

Iepriekš bija plānots, ka 2020.gada rudenī sāksies Rīgas cirka ēkas energoefektivitātes rekonstrukcijas projekts. Projektu izstrādājis arhitektu birojs "NRJA".

2019.gada oktobrī Rīgas pilsētas būvvalde "Rīgas cirkam" izsniedza būvatļauju cirka ēkas pārbūvei. Cirka ēkas pārbūves būvatļauja paredz pārsvarā energoefektivitātes jautājumu risināšanu - siltināšanu, instalāciju pārbūvi, palīgtelpu atslogošanu un arī ēkas kupola daļas nostiprināšanu.

Zemkopības ministrija (ZM) joprojām cer atgūt līdzekļus, kas pirms nepilniem diviem gadiem izkrāpti no tās administrētā Zivju fonda, vēstīja LTV raidījums de facto.

Kā informēja raidījuma veidotāji, krāpšana saistīta ar līdzekļiem, ko katru gadu no valsts budžeta zivju fonda ietvaros atvēl zivju resursu saglabāšanai – upēs tiek laisti zivju mazuļi. Naudu atvēl arī pasākumiem, kas palīdz zivju resursus aizsargāt.

2009.gadā zivju fondam valsts atvēlēja 300 tūkstošus latu. Tolaik par naudas administrēšanu atbildēja ZM pakļautībā esošā Latvijas Zivju resursu aģentūra, kurai šis pienākums tika uzticēts pirmo reizi. Iespējamā krāpniecība notikusi pēc tam, kad pieņemts lēmums veidot kādu zvejnieku reģistra papildinājumu.

ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstņš raidījumam stāstīja, ka krāpšana saistīta, iespējams, ar vairāku dokumentu viltošanu, proti, «parādījās Zivju fonda padomes protokols ar citu skaitli ierakstā nekā bija piešķirtais finansējums, lielāku skaitli». Un, kā vēlāk izrādījies, «pēc tam uz šī pamata aģentūras grāmatvedībā tika iesniegti dokumenti apmaksai». Tikai pēc tam, iepazīstoties ar dokumentiem, secināts, ka tie bijuši viltoti.

VAS Rīgas cirks apgrozījums pērn samazinājās līdz 899,103 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

Pērn Rīgas cirkam izdevās izkļūt no zaudējumiem, kas tam bija radušies 2013. gadā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 141,581 tūkstoti eiro. Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka pagājušajā gadā Rīgas cirks nodrošināja 62 darbavietas.

2014. gads bija jau sestais, kad darbojās Cirka studija, kuras audzēkņi piedalījās starptautiskajos festivālos Rīgā, Daugavpilī un Tallinā.

Rīgas cirks jau 2008. gadā ir kļuvis par Pasaules cirku federācijas Eiropas Cirku Asociācijas biedru, līdz ar to arī pērn tas turpināja sadarboties ar šo organizāciju, lai risinātu globālās cirka problēmas.

Rīgas cirka vadība norāda, ka 2015. gadā cer sagaidīt valsts īpašuma jautājumu noskaidrošanu, kā rezultātā varētu sākt ēkas restaurāciju, risināt renovācijas un attīstības jautājumus līdzīgi kā tas notiek citās Eiropas Savienības valstīs.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2016.gada 26.maijā paredzējusi vērtēt trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietu izskatīs tiesnese Aiga Freimane.

Jau ziņots, ka prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas, prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 18.augustā pieņēmusi lēmumu nodot lietu pēc trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu izskatīšanai Jūrmalas pilsētas tiesā.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, lietu vērtēs tiesnese Dzintra Danberga. Tā nolikta izskatīšanai jau šī gada 2.decembrī. Iepriekš Zemgales priekšpilsētas tiesa šo lietu bija nolikusi izskatīšanai tikai uz 2016.gada 26.maiju.

Jau ziņots, ka prasība pret Ušakovu vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.

Stiprā vēja ietekmē šodien Rīgā, no ēkas Merķeļa ielā 8, ir nobirušas fasādes apmetuma daļas.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, pirms plkst.11 uz glābšanas dienestu zvanīja kāds iedzīvotājs, kurš ziņoja, ka no ēkas Rīgā, Merķeļa ielā, krītot akmeņi.

Kā novēroja aģentūra LETA, no mājas, kas atrodas blakus Rīgas cirkam, uz ietves ir nokritušas fasādes apmetuma daļas. Šajā vietā arī iepriekš stipra vēja laikā uz trotuāra ir kritis apmetums.

Patlaban notikuma vieta ir norobežota.

Kā ziņots, šodien plkst.10.15 VUGD saņēma 100.izsaukumu saistībā ar stiprā vēja radītajiem postījumiem. Pirmais šāda veida izsaukums tika saņemts vakar ap plkst.14, pastāstīja Šembele.

Inovācijas var būvēt uz materiālzinātnes sasniegumu vēsturiskajiem pamatiem

Baltijas inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju infrastruktūras platformas (BIRTI) padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis ilustrē, kāda ir pētniecības un inovācijas nākotne Latvijā un kāpēc privātā sektora ieguldījumu īpatsvars pētniecībā ir tik mazs. «Nepieciešams sakoncentrēt iespējamos labākos spēkus, izveidot Latvijas zinātnieku izlasi, citādi līdz šim spēlējam mazās atsevišķās komandās. Mērķis ir panākt izrāvienu, lai izpētei un attīstībai valsts atvēlētu nevis 0,15% no IKP, kā tas ir pašlaik, bet vismaz 1,5%. Eiropas Savienībā šim mērķim atvēl vidēji 3%. Jāsaprot, ka citās valstīs atbalstu veido divas daļas – valsts atbalsts un nozīmīgas privāto kompāniju investīcijas,» skaidro A. Ērglis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) nu ir jauns vadītājs - Kristaps Zakulis. Viņš pats ir atzinis, ka viņa darbu, gluži tāpat kā valdības vadītāja sasniegumus, varēšot vērtēt pēc 100 dienām.

Acīmredzot šīs 100 dienas tiešām būs jāpagaida, vienlaikus gan norādot, ka tieši finanšu iestāžu uzraudzības jomā problēmas Latvijā ir pamatīgi samilzušas, tāpēc nav vēlams, ka Zakuļa iešūpošanās process FKTK vadītāja amatā ieilgtu. Tomēr šīs viņa ievēlēšanas sakarā pāris interesanti aspekti ir jāmin. Pirmkārt, zīmīgs ir fakts, ka Zakulis atšķirībā no saviem priekštečiem nāk no drošības speciālistu aprindām, zināmu laiku pamanoties pastrādāt arī Satversmes aizsardzības birojā, kas ļauj domāt, ka šis cilvēks ir iemācījies finanšu noziegumus, kā mēdz teikt, saskatīt pa gabalu. Tāpat pozitīvi ir vērtējama arī viņa līdzšinējā rīcība, neizvairoties no publicitātes. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā vienu no būtiskākajām līdzšinējām FKTK problēmām - totālu nespēju komunicēt ar sabiedrību. Respektīvi, Zakulim būs jāspēj ne tikai nodrošināt nopietnāku banku sektora uzraudzību, nekā ir bijis līdz šim, bet arī jāpanāk, lai sabiedrība uzticas FKTK. Pretējā gadījumā FKTK vien atliks pateikt, ka banka X ir stabila un tai nekādas eksistences problēmas nedraud, lai cilvēki jau nākamajā brīdī drūzmētos pie bankomātiem, cenšoties izņemt naudu no attiecīgās bankas kontiem.

Jūrmalas pilsētas tiesa šodien izbeidza tiesvedību pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA Re&Re valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, informēja tiesā.

Tiesvedība izbeigta, jo prasītājs atteicās no prasības. Prasību bija iesnieguši trīs traģēdijā cietušie - Skadmaņu ģimene.

Prasītāju advokāts un kustības Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs! pārstāvis Aldis Gobzems teica, ka prasības par atvainošanos atsauktas, jo šīs prasības mērķis daļēji ir sasniegts - «kaut neatvainojās vārdiski, tomēr Ušakovs daļēji palīdzēja cietušajiem».

Savukārt pret Pauniņu tas esot «zināms solis kredītā», jo šobrīd arī viņam ir iespēja parādīt no savas puses vēlmi konstruktīvi un ātri atrisināt morālo kompensāciju lietas un uzņemties atbildību kriminālprocesā.

Problēmas un nepilnības ēku drošībā tiek konstatētas bieži, publisko ēku īpašnieki lielākoties ir gatavi tās novērst , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc tam, kad šovasar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) konstatēja nepilnības koncertzālē Palladium, tostarp defektus nesošajās konstrukcijās, tās īpašnieki veica uzlabojumus, līdz ar to birojs šomēnes lēma ļaut ēku izmantot publiskiem pasākumiem. Vēl gan turpinās detalizēta nesošo konstrukciju apsekošana, pēc kā tiks sagatavots tehniskās apsekošanas atzinums – to veic būvinženieru birojs SIA Forma 2. Koncertzāles direktore Linda Andersone, atsaucoties uz būvinženieru biroja sākotnējo apskati, gan norāda, ka nesošās konstrukcijas nerada aizdomas par to mehāniskās stiprības un stabilitātes problēmām.