Agrita Aune, Db,
2009. gada 4. marts 11:00
Jūrmalā trūkst kontroles mehānisma, kas
sekotu līdzi apbūves noteikumos noteiktajam, ka priežu parka teritorijās
maksimāli jāsaglabā priedei raksturīgā zemsedze.
Jaunā Jūrmalas teritoriālā plāna izstādes darba grupa izvērtēja
pilsētas mežus un izskatīja jautājumus, kas saitīti ar ietekmi uz kūrortpilsētas
vidi.
„Vienojāmies, ka ir nepieciešams saglabāt pilsētas mežu teritorijas kā
vienotu dabas struktūras pamatu, kurš ir ne tikai redzams aiz privātmāju žoga,
bet ir publiski pieejams- gājēju, velosipēdistu maršrutos,” stāsta darba grupas
pārstāve Kristīne Casno.
Izvērtējot līdzšinējo attīstības plānu, plāna izstrādātāji nonāca pie
secinājuma, ka zonējums Priežu parks ar apbūvi ir zināma veida kompromiss starp
zemes īpašniekiem, kas vēlas izmantot savu īpašumu apbūvei un pašvaldību, kas
vēlas saglabāt Jūrmalas pilsētas vēsturisko zaļo struktūru. „Tomēr jāatzīst, ka
labi gribētais ne vienmēr darbojas dzīvē, jo trūkst kontroles mehānisma, kas
sekotu līdzi apbūves noteikumos noteiktajam, ka priežu parka teritorijās
maksimāli jāsaglabā priedei raksturīgā zemsedze, jo šobrīd privātmāju īpašnieki,
vēloties sakārtot vidi ap sevi, rada priežu mežam nelabvēlīgus augšanas
apstākļus, kas izraisa pakāpenisku priežu nokalšanu,” turpina K.Casno.
Jaunajā plānojumā jāizvērtē dažādie pilsētas mežu izmantošanas statusi,
saglabājama un iespējams, izstrādājama vēl niansētāka gradācija atbilstoši mežu
biotopa vērtībai. Ierosināts izvērtēt un noteikt tos skvērus, apstādījumus,
ielas, mežu malas un citas pilsētas ainavai nozīmīgas vietas publiskajā ārtelpā,
kuras aizsargājamas no vides reklāmām, rezervējamas kā apzināti veidojamas
pilsētvides vietas – varbūt ar laiku labiekārtojamas vai izvēlētas
māksliniecisku objektu novietošanai.
Sekojiet ziņām