Šā gada septembrī pirmoreiz kopš pērnā gada oktobra Kopējais noskaņojuma indekss mēneša laikā ir krities, liecina DnB NORD Latvijas barometra dati
Kritiskāk nekā pirms mēneša ir vērtēta gan esošā ekonomiskā situācija un tajā notiekošās pārmaiņas, gan arī kritiskāk vērtēts valdības darbs.
Septembrī arī vairs nav vērojama tendence pakāpeniski uzlaboties valdības darba vērtējumam. Ar valdības darbu iedzīvotāji apmierināti bija aptuveni tikpat bieži kā augustā. Tiesa, nedaudz pieaudzis «pilnīgi neapmierināto» īpatsvars: augustā tas bija 35%, septembrī – 37%.
Septembra aptaujas dati arī liecina, ka iedzīvotāji pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli vērtē kritiskāk nekā jūlijā un augustā: par «ļoti sliktu» jūlijā to atzina 35%, augustā – 38%, bet septembrī jau 41%.
Raksturojot pašreizējo ģimenes materiālo stāvokli, septembrī iedzīvotāji to nedaudz biežāk nekā augustā atzinuši par viduvēju (43%), bet nedaudz sarucis gan pozitīvo, gan negatīvo vērtējumu īpatsvars. Arī prognozējot situāciju šajā jomā pēc gada, nedaudz biežāk norādīts gan uz uzlabošanos (15%), gan uz pasliktināšanos (22%).
Būtiski nav mainījies vērtējums iespējām atrast labu darbu Latvijā. Tāpat kā augustā par sliktām septembrī tās atzīst 83% aptaujāto iedzīvotāju.
«Nav šaubu, ka galvenais faktors, kas patlaban ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu, ir 10.Saeimas vēlēšanu rezultāti un jaunās valdības veidošanas gaita. Teorētiski varētu sagaidīt, ka vēlēšanu rezultātā sabiedrības noskaņojums uzlabosies. Pat, ja sabiedrība bija neapmierināta ar līdzšinējo kursu, tad, sākot strādāt jaunievēlētajiem politiķiem, apmierinātības līmenim vajadzētu pieaugt,» norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Savukārt, DnB NORD Bankas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka ir divas iespējas –pesimisma pieaugums ir izņēmums viena mēneša ietvaros vai arī – šāda tendence turpināsies līdz pavasarim.
Skatoties uz aktuālajām ziņām par ekonomikas jautājumiem, pesimisma pieaugumam septembrī nav nekāda pamata, pat gluži otrādi. Kāpēc tad septembrī cilvēki atkal sadrūma? Viens izskaidrojums ir vēlēšanu kampaņa. Septembrī cilvēki nav noticējuši ne tikai eksporta un ražošanas, bet arī bezdarba statistikai. Vērtējums par iespējām atrast labu darbu ir nemainīgi kritisks. Reģistrētais bezdarbs šajā mēnesī turpināja strauji samazināties.
Patiešām, šie dati neko līdz galam nepierāda, taču no biznesa pasaules pašlaik nāk daudz ziņu par darbinieku skaita palielināšanu, un gandrīz nemaz nedzird par pretējo. Būtisku izmaiņu nav arī pārējos ar personisko materiālo situāciju saistītajos indeksos, kas liek domāt, ka vidējo aritmētisko sajūtu pasliktināšanās varētu būt bijusi saistīta tieši ar mediju telpas piedāvājumu un vēlēšanu faktoru, skaidro P.Srautiņš.
Sekojiet ziņām