Citas ziņas

Beļģijas policija atbrīvo Pudždemonu un četrus bijušos Katalonijas ministrus

LETA--DPA/AFP, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Beļģijā svētdienas vakarā atbrīvoti bijušais Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons un četri kādreizējie viņa valdības ministri, kuri bija ieradušies policijā saistībā ar Spānijas izdotu Eiropas Savienības (ES) orderi viņu aizturēšanai, pirmdien paziņojusi Beļģijas prokuratūra.

Viņiem aizliegts atstāt Beļģiju bez tiesneša atļaujas, kā arī jāierodas uz visām tiesas sēdēm, kurās tiks izskatīta lieta par viņu izdošanu Spānijai, sacīts prokuratūras paziņojumā.

Pudždemons un četri bijušie viņa valdības ministri svētdienas rītā ieradās policijā Briselē, kur tika nopratināti. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka viņi uzturējušies policijā apmēram 15 stundas.

Spānijas tiesnesis ceturtdien izdeva ES orderi Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi atrodas Briselē un ceturtdien neieradās Madridē, lai liecinātu tiesā. Spānijā viņiem izvirzītas apsūdzības par sacelšanos pret valsti un sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu.

Pudždemons nolēmis cīnīties pret iespējamu izdošanu Spānijai un izteicis gatavību sadarboties ar Beļģijas tiesu varas iestādēm, bet uzsvēris, ka vairs neuzticas Spānijas tiesām, uzskatot, ka tās ir politizētas.

Beļģijas varas iestādes sestdien paziņoja, ka līdz Pudždemona un viņa ministru iespējamajai izdošanai varētu paiet trīs mēneši.

Pudždemons piektdien izteicās, ka ir gatavs balotēties decembrī gaidāmajās Katalonijas vēlēšanās.

Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstījuši reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

LETA, 28.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs, tas teikts Latvijas Ārlietu ministrijas izplatītajā Latvijas valsts oficiālajā nostājā saistībā ar notikumiem Spānijā, Katalonijas autonomajā apgabalā.

Kā uzsvērts paziņojumā, arī pēdējie notikumi nemaina Latvijas valdības nostāju Katalonijas jautājumā, proti, Latvija uzskata, ka tas ir Spānijas iekšējs jautājums, kas jārisina saskaņā ar Spānijas likumiem un konstitūciju. Paziņojumā pausta cerība, ka Katalonijas jautājums tiks atrisināts dialoga ceļā Spānijas konstitūcijas ietvaros.

«Latvijai ar Spāniju ir ciešas divpusējās attiecības, un Spānija ir Latvijas sabiedrotā ES un NATO, kā arī citās starptautiskās organizācijās. Spānija ir demokrātiska, likuma varu respektējoša valsts, tās ieguldījums ES vērtību aizstāvēšanā pasaulē ir nenovērtējams. Tāpēc situācija ir jārisina, ievērojot dalībvalsts un ES atbilstošo normatīvo regulējumu,» teikts Latvijas oficiālajā pozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Saule. Pērkons. Globalizācija

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa nav dārzenis. To, ka vecā un šķietami gurdā kontinenta dzīves līmeņa izlutinātie asinsvadi spēj turēt jauneklīgu tonusu, apliecina arī katalāņu pašnoteikšanās alkas. Diemžēl pavadošie notikumi nevar mēroties ar to jūsmu, kas sākotnēji pildījusi brīvības cīnītāju sirdis.

Brutāla policijas iejaukšanās, neatkarības atbalstītāju līderu aizturēšana, Madrides augstprātīgie draudi valstsvīru izteikumos, banku īstenotā cepures pacelšana, starptautiska kolektīva novēršanās un visbeidzot pašu brīvības kaldinātāju nespēja izšķirties spert soli uz priekšu vai atpakaļ Katalonijas neatkarības leģendu pārvērtuši drīzāk par krimiķi. Eiropas sabiedrības nostāju šajā jautājumā labi raksturo kāda ārvalstu medijos manīta frāze – Katalonijas neatkarības centieni ir atbalstāmi, tomēr jācer, ka tā paliks Spānijas sastāvā. No otras puses – Katalonijas atdalīšanās nebūtu nekas «nesagremojams» pasaulē, kurā ASV vada Donalds Tramps, briti nobalso par Brexit un kā augoņi sprāgst teroristu bumbas Rietumu kultūras kvintesences bastionos u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas Konstitucionālā tiesa otrdien apturējusi pagājušajā nedēļā pieņemto Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja avots tiesā.

«Tiesa tikko apturēja neatkarības deklarāciju», kamēr tā izskata Spānijas valdības apelāciju, sacīja avots.

Latvijas oficiālā nostāja: Vienpusēji pasludināto Katalonijas neatkarību Latvija neatzīs

Spānijas premjers atlaiž Katalonijas valdību un parlamentu

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - FOTO: Katalonijas parlaments nobalso par neatkarību no Spānijas

LETA--AFP, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsojis par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Papildināta visa ziņa

Deklarācija tika pieņemta ar 70 balsīm «par» un desmit «pret» un diviem deputātiem nododot tukšus biļetenus, bet opozīcija balsojumu boikotēja, pirms tā pametot 135 vietu parlamentu.

«Mēs dibinām Katalonijas Republiku kā neatkarīgu un suverēnu demokrātiskā un sociālā likuma valsti,» teikts rezolūcijas preambulā.

Rezolūcijā aicināts sākt neatkarības procesu, kas ietver jaunu svarīgāko Katalonijas likumu izstrādi un vienlīdzīgu sarunu sākšanu ar Spānijas amatpersonām par sadarbības izveidošanu.

Savukārt Spānijas Senāts piektdien nobalsojis par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, kuras parlaments neilgi pirms tam nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas parlamenta vēlēšanās absolūtu vairākumu iegūst separātisti

LETA/AFP/AP, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijā ceturtdien notikušajās reģionālā parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās katalāņu separātisti ir ieguvuši absolūtu vairākumu, liecina rezultāti pēc apmēram 99% balsu saskaitīšanas.

Trīs Katalonijas neatkarību atbalstošās partijas - «Vienoti par Kataloniju» («Junts per Catalunya»), «Katalonijas Kreisie republikāņi» (ERC) un «Tautas vienotības kandidatūra» (CUP) - kopā ir ieguvušas 70 no 135 deputātu mandātiem, kas ir par diviem mandātiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā.

Pirmajā vietā pēc saņemto balsu skaita tomēr ir pret reģiona neatkarību noskaņota jauna unionistu partija «Pilsoņi» («Ciudadanos»), kas ieguvusi 37 deputātu mandātus.

Vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta, pārsniedzot 80%.

Vēlēšanas tika izsludinātas pēc Madrides tiešās pārvaldes atjaunošanas reģionā, Spānijas centrālajai valdībai reaģējot uz iepriekšējā Katalonijas parlamenta sasaukuma balsojumu par neatkarības pasludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdība: Neatkarību atbalstījuši 90% referenduma dalībnieku

LETA--AFP/AP, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Spānijas tiesa uzdod apcietināt deviņus atceltos Katalonijas ministrus

LETA, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas tiesa ceturtdien uzdevusi apcietināt deviņus atceltās Katalonijas reģionālās valdības locekļus, kas apsūdzēti par dumpi, musināšanu un līdzekļu izšķērdēšanu, sarīkojot 1.oktobrī notikušo neatkarības referendumu.

Astoņiem apsūdzētajiem tiesa piemērojusi pirmstiesas apcietinājumu bez tiesībām tikt atbrīvotiem pret galvojumu. Starp šīm personām ir arī atceltais Katalonijas vicepremjers Urials Džunkerass.

Tikmēr bijušo Katalonijas uzņēmējdarbības ministru Santi Vilu, kurš no amata atkāpās pats dažas dienas pirms Katalonijas parlaments nobalsoja par neatkarības pasludināšanu, tiesa uzdevusi paturēt apcietinājumā, kamēr viņš nesamaksās 50 000 eiro lielu drošības naudu.

Vienlaikus Spānijas nacionālā tiesa apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) aresta orderus atceltā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona un četru viņa kabineta locekļu aizturēšanai, jo viņi, domājams, joprojām atrodas Briselē un neieradās ceturtdien Madridē, lai liecinātu tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas valdības vadītājs: reģiona neatkarība tiks pasludināta pēc dažām dienām

LETA--DPA, 04.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņoja, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta «tuvāko dienu laikā».

Pudždemons intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka viņa valdība «rīkosies šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā».

Tā bija pirmā viņa sniegtā intervija kopš svētdien sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma. Katalonijas valdība ir paziņojusi, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par neatkarību.

Atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Madride iejauktos un pārņemtu kontroli pār Katalonijas valdību, Pudždemons sacīja, ka tā būtu «kļūda, kas visu maina».

Pudždemons intervijā BBC arī sacīja, ka pašlaik nav nekādu kontaktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību.

Viņš nepiekrita Eiropas Komisijas (EK) pirmdien paustajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas premjers rosina uz dialogu, atliek neatkarības pasludināšanu

LETA--DPA/AFP/BLOOMBERG, 11.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijai ir jāpasludina neatkarība, tomēr šis solis jāatliek, lai sekmētu dialogu ar Madrides valdību, otrdien sacīja Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons.

1.oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par «neatkarīgu valsti», tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers.

«Mēs ierosinām atlikt [neatkarības] pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai būtu dialogs,» sacīja Pudždemons, mudinot Spānijas centrālo valdību «klausīties - varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kas aicina uz starpniecību.»

«Ir kļuvis acīmredzams, ka tas vairs nav iekšējs jautājums. Katalonija tagad ir Eiropas jautājums,» uzsvēra premjers.

Es neplānoju «nekādus draudus vai apvainojumus, bet gan tā vietā vēlos deeskalēt situāciju», norādīja Pudždemons.

Viņš nosodīja Spānijas varasiestāžu centienus bloķēt referendumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Katalonijas ekspremjeram liek maksāt 4,9 miljonus eiro par 2014.gada referendumu

LETA--AFP, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas revīzijas birojs pirmdien licis atmaksāt Katalonijas ekspremjeram Arturam Masam un vēl deviņām citām amatpersonām 4,9 miljonus eiro, kas no valsts līdzekļiem iztērēti 2014.gada neatkarības referenduma sarīkošanai.

Masam 2017.gadā tika aizliegts divus gadus ieņemt valsts amatus, jo viņš atbalstījis simboliskā balsojuma sarīkošanu, ko tiesas bija pasludinājušas par nelikumīgu.

Viņa amata pēctecis Karless Pudždemons pērn Katalonijā sarīkoja vēl vienu neatkarības referendumu.

Revīzijas birojs, kas pārrauga valsts līdzekļu tērēšanu, norādīja, ka Mass un deviņi viņa administrācijas locekļi ir atbildīgi par līdzekļu tērēšanu 4,9 miljonu eiro apmērā 2014.gada novembra referendumam.

Līdzekļi tērēti, lai izveidotu referenduma tīmekļa vietni, iegādātos 7000 datoru, kas tika izmantoti skolās un citās sabiedriskās ēkās izveidotajos balsošanas iecirkņos, nodrukātu biļetenus un reklamētu referendumu, skaidroja birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Barselonā uz tūristu iecienītās Ramblas ielas cilvēku pūlī ietriecies mikroautobuss, kā rezultātā nogalināts viens cilvēks un 32 ievainoti, paziņojusi Katalonijas policija.

Policija apstiprināja, ka viens cilvēks gājis bojā, bet 32 ievainoti, no tiem desmit nopietni. Iepriekš vietējie mediji ziņoja par vismaz 13 bojāgājušajiem.

Kā pavēstīja Katalonijas policija, notikušais ir terorakts. Mikroautobuss uzbraucis uz ietves, notriecot daudzus cilvēkus. Laikraksts "El Pais" ziņo, ka mikroautobuss notriecis desmitiem cilvēku un tā vadītājs pēc tam skriešus aizbēdzis. Kā paziņoja avots policijā, likumsargi bārā ielenkuši personu, kas tiek turēta aizdomās par mikroautobusa ietriekšanu cilvēkos.

"Viens no uzbrucējiem ir ielenkts bārā," sacīja avots, piebilstot, ka policija saistībā ar uzbrukumu meklē kopumā divus aizdomās turamos. Avārijas vieta norobežota un tur ieradies liels skaits ātrās palīdzības un policijas mašīnu, kā arī ar šaujamieročiem bruņoti policisti. Policisti no notikuma vietas bēgošajiem pūļiem pa skaļruņiem ziņojuši, ka viņiem ir darīšana ar "terorista uzbrukumu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas premjers Marjano Rahojs piektdien atlaidis Katalonijas valdību un parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pēc Rahoja teiktā, šāds solis sperts, lai atjaunotu normālo stāvokli.

Viņš arī pavēstīja, ka valdība lūgusi Konstitucionālo tiesu anulēt Katalonijas parlamenta rezolūciju par neatkarības pasludināšanu.

Katalonijas reģionālais parlaments piektdien nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Īsi pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā.

Katalonijas valdība 1.oktobrī rīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varas iestādes centās nepieļaut tā norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu notikumi Katalonijā valūtu tirgū pavājinājuši eiro pozīcijas un likuši pieaug Spānijas obligāciju ienesīgumam

Šā gada sākumā daudz tika runāts par Eiropas politiskajiem riskiem, kur paaugstināta neskaidrība galvenokārt saistījās ar gaidāmajām vēlēšanām Nīderlandē, Francijā un mazākā mērā – arī Vācijā. Tiesa gan, asāka Katalonijas atdalīšanās no Spānijas nezīmējās daudzu tirgus dalībnieku kārtīs. Šāda papildu politiskā neskaidrība daudziem tirgus dalībniekiem nav patīkama, un tā pēdējo dienu laikā eiro vērtībai palīdzējusi atslīdēt tuvāk 1,17 ASV dolāru līmenim. Tāpat Spānijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pārsniedzis 1,7% līmeni. Vēl septembra pirmajā pusē tas atradās pie 1,4% atzīmes (2012. gada parādu krīzes eskalācijas brīdī tas paviesojās virs 7% līmeņa).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Spānijas Konstitucionālā tiesa anulē Katalonijas neatkarības deklarāciju

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas Konstitucionālā tiesa trešdien anulējusi Katalonijas parlamenta deklarāciju par neatkarības pasludināšanu, pavēstīja tiesas preses pārstāve.

«27.oktobrī pieņemtā neatkarības deklarācija pasludināta par nekonstitucionālu un spēkā neesošu,» teikts tiesas pārstāves paziņojumā.

Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.

Pudždemons un vairāki viņa ministri pēc tam devās uz Briseli.

Katalonijas valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu par reģiona neatkarību, lai gan tiesa bija atzinusi to par nekonstitucionālu un Spānijas varasiestādes centās nepieļaut tā norisi. Referendumā piedalījās 43% balsstiesīgo un no viņiem 90% atbalstīja reģiona atdalīšanos no Spānijas. Absolūtais vairākums neatkarības pretinieku referendumu boikotēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Barselonā pēc ASV brīdinājuma par iespējamo teroraktu izsludināts trauksmes stāvoklis

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ASV valsts departamenta brīdinājuma par iespējamo teroraktu Katalonijas reģiona galvaspilsētā Ziemsvētku laikā Barselona pirmdien atrodas trauksmes stāvoklī.

ASV valsts departamenta konsulārā pārvalde svētdien tviterī izplatīja brīdinājumu, ka teroristi Ziemsvētkos vai Jaungada svinību laikā varētu uzbrukt tūrisma objektiem, transporta mezgliem vai citām Barselonas publiskajām vietām.

Sarunā ar radiostaciju «Rac 1» Katalonijas reģionālās valdības iekšlietu ministrs Mikvels Buhs atzina, ka policija «nodarbojas ar šiem draudiem».

«Draudus mēs uztveram nopietni. Visi no tiem tiek izmeklēti, » piebilda Buhs.

Tikmēr Spānijas laikraksts «El Pais», atsaucoties uz anonīmiem avotiem policijā, vēsta, ka policija meklē kādu 30 gadus vecu marokāni, kuram ir autobusa vadītāja tiesības.

Savukārt Barselonā iznākošais laikraksts «El Periodico de Catalunya» vēsta, ka Katalonijas reģionālā policija izplatījusi iekšējo apkārtrakstu, ka meklētais vīrietis varētu plānot ar autobusu ietriekties cilvēku pūlī kādā no reģiona galvaspilsētas publiskajām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Otrā teroraktā netālu no Barselonas ievainoti septiņi cilvēki

LETA—AFP/BBC/AP, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrā piektdienas rītā piejūras kūrortā Kambrilsā, kas atrodas 120 kilometrus uz dienvidiem no Barselonas, "domājamu teroristu" automašīna ietriekusies cilvēku pūlī, ievainojot septiņus cilvēkus.

Pēc tam policija uzbrucējus nošāvusi.

Pieci no ievainotajiem nogādāti slimnīcā, un divi no viņiem ir smagā stāvoklī, bet viens - kritiskā, ziņo ātrās palīdzības dienests.

Starp cietušajiem ir arī viens policists.

Uzbrukums Kambrilsā notika vairākas stundas pēc terorakta Barselonā, kur ceturtdienas vakarā tika nogalināti 13 cilvēki, bet aptuveni 100 guvuši ievainojumus.

Policija ziņo, ka automašīnā "Audi A3", kas Kambrilsā ietriecās cilvēkos jūras krasta promenādē, atradās pieci iespējamie teroristi, kurus policija nošāva.

Spāņu mediji ziņo, ka uzbrukumā izmantotā automašīna apgāzusies, un, tikko tajā esošie cilvēki no tās izkļuvuši, policija atklājusi uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot izmeklēšanu tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā, Valsts policija 9. augustā Rīgā aizturējusi vēl vienu personu.

Ņemot vērā, ka izmeklēšanā aizvien notiek aktīvs darbs, Valsts policija aizvien atturas no plašākiem komentāriem, tostarp par aizturēto personu un izmeklēšanas niansēm.

Vienlaikus Valsts policija aizvien aicina arī tās personas, kuras šīs lietas izmeklēšanas saistībā nav sniegušas visu tām zināmo informāciju, vai personas, kuras var vēl ko liecināt, pieteikties pašām labprātīgi un sadarboties ar policiju un negaidīt, kad šajā lietā kriminālpolicija pieklauvēs pie jūsu durvīm. Valsts policija garantē anonimitāti.

Maijā tika vēstīts, ka Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1. nodaļas četrus gadus veiktā izmeklēšana tā sauktajā Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem - ir gan noskaidrota noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēde sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam, gan šodien rūpīgi plānotas operācijas laikā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijā notiekošā nacionālā streika dēļ trešdien atcelti plānotie Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» un Īrijas zemo cenu aviokompānijas «Ryanair» reisi uz un no Beļģijas, liecina starptautiskās lidostas «Rīga» publiskotā informācija.

Tostarp atcelti «airBaltic» reisi no Rīgas uz Briseli, kas plānoti plkst.7.20 un 16.35, kā arī reisi no Briseles uz Rīgu, kuru ielidošanas laiki bija paredzēti plkst.13 un 22.20. Atcelts arī «Ryanair» reiss no Briseles «Šarleruā» lidostas uz Rīgu, kura ielidošanas laiks bija plānots plkst.20.45 un reiss no Rīgas uz Briseles «Šarleruā» lidostu, kas bija plānots plkst.21.10.

Jau vēstīts - tā kā streikā iesaistīsies arī gaisa satiksmes kontrolieri, Beļģijas gaisa satiksmes kontroles dienests «Skeyes» paziņojis, ka no otrdienas plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) līdz trešdienai plkst.22 (plkst.23 pēc Latvijas laika) Beļģijas gaisa telpā aizliegti lidojumi, kas zemāki par 8000 metriem. Tas nozīmē, ka Beļģijas lidostās nepacelsies un nenolaidīsies neviena lidmašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas policija izjaukusi grupējumu, kas tiek turēts aizdomās par britu grafiti mākslinieka Banksija darbu viltošanu.

Policisti aizturēja divus cilvēkus Saragosā, kur, kā tiek uzskatīts, tika izgatavoti viltojumi, un vēl divus cilvēkus ar "zināšanām mākslas pasaulē", kuri tiek turēti aizdomās par darbu pārdošanu, paziņoja Katalonijas policija.

Policijai ir aizdomas, ka grupējums specializētos veikalos, Barselonas izsoļu namos un tiešsaistē pircējiem Vācijā, Skotijā, Spānijā un ASV pārdeva vismaz 25 darbus. Viltojumu cena varēja sasniegt 1500 eiro gabalā.

Grupējums viltoja sertifikātus, apgalvojot, ka darbus radījis Banksijs projekta "Dismaland" ietvaros. 2015.gadā atklātā izstādē bija redzama noplukusi pasaku pils duļķainā ūdens grāvī un laivu modeļi baseinā, kas pilns ar bēgļiem. Kopiespaids vedināja domāt par draudīgu Disnejlendas versiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas reģiona valdības vadītājs paziņojis, ka reģiona neatkarība tiks pasludināta tuvāko dienu laikā. Savukārt Spānijas karalis Felipe VI norādīja, ka Katalonijas reģionālā valdība radījusi apdraudējumu gan paša reģiona, gan visas valsts ekonomikai un sociālajai stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par ciešāku integrāciju runā, bet īsti negrib

Jānis Šķupelis, DB sadaļas Investors redaktors, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katalonijas separātisms Eiropas kopbildei atkal piesviedis klāt politisko risku nokrāsu, kur jau kādu laiku runas par straujāku reģiona ekonomikas izaugsmi (un dati, kas to apliecina) bija radījušas gluži saulainu fonu. Pašlaik tiek gaidīts, vai Katalonijas situācijas atrisināšanās būs mierīga, bet daži mēģina piesaukt arī kaut ko līdzīgu Brexit scenārijam. Katrā ziņā tas nebūt neliecina par vecā kontinenta virzīšanos daudziem politiķiem tīkamajā ciešākas Eiropas integrācijas virzienā.

Protams, šī ideja mirusi nav, un, ekonomikai atgūstoties, tā saucamo alternatīvo politisko spēku popularitāte, visticamāk, mazināsies. Tāpat, lai pieliktu punktu spekulācijām par Eiropas vienotības spēku, nomanāmas runas par eirozonas kopēju budžetu, finanšu ministru un parādzīmēm. Šādu Eiropas vīziju septembra beigās atklāja, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons. Būtībā kopējs reģiona parāds tiek uztverts kā viens no stūrakmeņiem, kas pasargātu no eirozonas sadalīšanās riska un uzturētu aizņemšanās izmaksas zemas arī tad, kad Eiropas Centrālā banka būs pārstājusi savas kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros uzpirkt valstu parādus.

Vismaz pašlaik doma šajā ziņā, šķiet, attīstījusies tā, ka kāds «augstākais spēks» masveidā uzpērk reģiona dažādo valdību obligācijas (par no investoriem piesaistīto naudu) un pēc tam tās sapako divas daļās – superdrošajā parādā un mazāk drošajā parādā. Šaubīgākās valstis veidos mazāk drošo parādu, un kādas tās defolts nozīmētu to, kas investoriem, kas tur šo parādu daļu, visticamāk, būs jācieš kādi zaudējumi. Bet tas nenozīmētu totālu kāda indivīda (valsts) sabrukumu, neziņu un banku krahu, kas lielā mērā Eiropā ir šādu parādzīmju uzpircējas (proti, pircēji būs mazāk atkarīgi no individuālu valstu parāda). Tajā pašā laikā šo obligāciju (mazāk drošās daļas) ienesīgums būs augstāks, kas to pircējiem ļaus gūt lielāku ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas rītam netikusi skaidrībā par to, vai Katalonijas parlaments ir pasludinājis Katalonijas neatkarību vai nav, Spānijas valdība pagarināja atbildes sniegšanas laiku līdz ceturtdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

TransferWise birojs Briselē - vārti uz Eiropu pēc Brexit

Anda Asere, 10.01.2019

TransferWise dibinātāji Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) un

Kristo Kārmans (Kristo Käärmann)

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas pārvedumu kompānija «TransferWise» piesakās jaunai licencei Briselē, kas nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja nenotiks vienošanās par Brexit. Kompānija turpinās attīstīt tās globālo centrālo biroju Londonā, kurā strādā vairāk nekā 200 cilvēki, un izveidos papildu struktūrvienību Beļģijas galvaspilsētā.

Šobrīd «TransferWise» globāli nodarbina vairāk nekā 1400 cilvēkus un Brisele būs uzņēmuma desmitais birojs. Kompānijai ir reģionālie centrālie biroji Londonā, Ņujorkā un Singapūrā un kopumā šobrīd uzņēmumam ir deviņi biroji, tostarp Tallinā, Budapeštā, Čerkasi, Tokijā, Sidnejā un Tampā.

«Brisele ir visu Eiropas Savienības lietu sirds, tāpēc biroja izveide šajā pilsētā mums ir ļoti jēgpilna. Beļģijas Nacionālā banka iespaidoja mūs ar savu izpratni par maksājumu sektoru un atvērtību inovācijām, vienlaikus esot spēcīgam un uzticamam regulatoram. Ar Beļģijas Nacionālo banku mēs esam ieinteresēti izveidot vienlīdz produktīvas attiecības kā ar Lielbritānijas Finanšu uzraudzības iestādi. Beļģijas licence nodrošina, ka mēs varam turpināt sniegt pakalpojumus globāli mūsu klientiem, neskatoties uz to, kas notiek ar Brexit,» norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru