Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Visticamāk, bijušajai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājai Irēnai Krūmanei piedāvās darbu ārzemēs un viņa aizbrauks, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējs Guntis Belēvičs­ Krūmani privāti pazīstot 20 gadus jeb no tā laika, kad viņa sāka strādāt Latvijas Zemes bankā. «Viņa nešaubīgi ir ļoti laba speciāliste. Galva tiek prasīta, un tagad tā ripo, Irēna Krūmane uzņemas atbildību, un es paredzu, kas notiks tālāk – viņai piedāvās darbu ārzemēs, un viņa aizbrauks,» viņš stāstījis laikrakstam.

«Bet kas aiztaisīs ciet tos sistēmas robus – vai tas, kas ir profesionālis, vai kāds no malas? Ja komisijas priekšsēdētāja amatā iecels kādu no esošajiem darbiniekiem, tad viņi ir tikpat līdzvainīgi kā tie, kas iesnieguši atlūgumu. Kā mēs jutīsimies ar tām mūsu bankām – drošāki vai nedrošāki? Personīgi es jutīšos nedrošāks,» viņš turpinājis.

Jomas iela Jūrmalā ir populārs tūrisma objekts, kā arī pakalpojumu centrs iedzīvotājiem un viesiem. Uz tās atrodas dažādi restorāni, mazas un lielas kūrortviesnīcas, suvenīru bodītes un veikali. Jomas iela ir tūrisma magnēts un gājēju iela ar senu vēsturi, jo šāds statuss tai ir kopš 1987. gada. Jomas iela ir kūrortpilsētas sirds un centrs, kuru gadā apmeklē vairāki miljoni vienas dienas viesu, biznesa portālam db.lv stāsta Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

«Pēdējais lielākais jaunums Jomas ielā bija pērn, kad atvērās tirdzniecības centrs Korso, kur atrodas veikali, restorāns ar jumta terasi, kinoteātris un zinātkāres centrs Zili Brīnumi. Jomas iela arī ir viena no centrālajām pasākumu norises vietām, jo šeit notiek dažādi pilsētas pasākumi, piemēram, vasaras sezonas atklāšanas pasākuma Kūrorta svētki dienas programma maijā un ikgadējie Jomas ielas svētki jūlijā. Te arī atrodas Jūrmalas Kultūras centrs, kur visu gadu ir plašs kultūras piedāvājums, Horna dārzā pie Kultūras centra vasarā brīvdienās tiek rīkoti brīvdabas koncerti,» skaidro Z. Leite.

Pirms diviem gadiem tika apstiprināts lokālplānojums, lai regulētu arī Jomas ielas izskatu. Lokālplānojumā precizētas gan reklāmu, gan sezonas un īslaicīgas lietošanas būvju izvietojuma prasības pilsētā, lai vizuāli sakārtotu Jomas ielas telpu.

Arvien biežāk darba gaitas Latvijā sāk trešo valstu pilsoņi, turklāt bieži vien viņu mērķis ir apmesties šeit uz ilgāku laiku, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

Pērn Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji bijuši reģistrēti 2784 ES valstu, neskaitot Latviju, iedzīvotāji un 1744 citu valstu rezidenti. Kopš 2011.gada šādu darbinieku skaits arvien pieaudzis, stāsta VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Atšķirībā no ES pilsoņiem, kuriem ieceļošanai un strādāšanai Latvijā nav gandrīz nekādu ierobežojumu, trešo valstu pilsoņiem īstermiņa nodarbinātības gadījumā nepieciešama vīza un darba atļauja, bet ilgtermiņa nodarbinātībai papildus vajadzīga arī uzturēšanās atļauja. Šā gada 1.janvārī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) kopumā bija reģistrētas 2309 darba atļaujas trešo valstu pilsoņiem. Cilvēki, kuriem tās izsniegtas, nāk no 44 pasaules valstīm, visbiežāk no Baltkrievijas - 742 cilvēki, Ukrainas - 546 un Krievijas - 496 cilvēki. Ne mazums darba atļauju izsniegtas arī Filipīnu pilsoņiem - 130, Indijas - 66, ASV - 54, Uzbekistānas - 42, Ķīnas - 41 un Turcijas pilsoņiem - 30 darba atļaujas.

Latvijā galvenā problēma ir nevis bezdarbs, bet kvalificētu darbinieku trūkums. Šie vārdi pieder labklājības ministram Jānim Reiram, kurš tos teica, atklājot nodarbinātības konferenci. Šķiet, šī ir tā retā reize, kad uzņēmēji kāda ministra vārdiem var no sirds piekrist. Tikai vieglāk jau no tā nekļūst. Atslēgas vārds ir «kvalificēti», un tas izskaidro to, kādēļ it kā neiet kopā oficiālā statistika.

Proti, reģistrēto bezdarbnieku vēl joprojām ir vairāk, nekā brīvo darba vietu, taču šie skaitļi nav nekāds mierinājums. Jo liela daļa bezdarbnieku ir ar neatbilstošu izglītību un prasmēm, līdz ar to par nopietniem pretendentiem uz brīvajām darba vietām nav uzskatāmi. Tajā pašā laikā ministra teiktajam dusmīgi komentētāji oponē, teikdami, ka trūkst labi atalgotu darba vietu, tādēļ kvalificēti speciālisti aizbrauc. Bet vai tiešām tā ir? Pērn darba alga ir augusi teju par 8%, un decembrī tā bija 1013 eiro bruto, Rīgā sasniedzot 1152 eiro. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aplūkojot darba samaksu pa darbības veidiem (pēc NACE kodiem), no 19 darbības veidiem trešajā daļā vidējā alga pārsniedz 1000 eiro. Zemākā vidējā alga Latvijā pēc darbības veidiem ir 667 eiro bruto, un tā ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kur ir liels mazkvalificēta roku darba īpatsvars.

Emigrācija no Latvijas lielos apjomos pastāvēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku, prognozē šā gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Jau ziņots, ka Hazana šā gada septembrī publiskotajā pētījumā «Latvijas demogrāfiskā situācija šķērsgriezumā: kas šodien dzīvo Latvijā?» secināts, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši nevis oficiālajā statistikā minētie 33 tūkst. cilvēku, bet gan aptuveni 200 tūkst. Latvijas iedzīvotāju.

Hazans stāstīja, ka šā gada sākumā veiktajā aptaujā tika atklāts, ka tuvākajā laikā valsti grasās pamest 9% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas kopumā esot aptuveni 120 tūkst. cilvēku. Savukārt 17% aptaujāto (ap 220 tūkst.) šādu iespēju pieļāva.

«Pat pieņemot, ka no pirmās grupas aizbrauks puse un no otrās - viena piektā daļa, tie jau būs vairāk nekā 100 tūkst. emigrantu. Līdz ar to emigrācija lielos apjomos būs vēl kādus trīs četrus gadus. Tas ir, neskatoties uz ekonomikas atveseļošanos, jo katrs trešais no tiem, kas plāno pamest valsti, to grasās darīt ne ekonomisku iemeslu dēļ,» uzsvēra Hazans.

Jūnijā sākumā notiks maksātnespējīgajai SIA Jomas pērle piederošās kustamās mantas SIA Salons Jūrmala 20 kapitāla daļu pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Mantas novērtējums un izsoles sākumcena ir 10 tūkst. Ls. Izsoles nodrošinājums noteikts 10% apmērā un nosolītā cena netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole notiks 2011.gada 6.jūnijā.

DB jau rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī nekustamo īpašumu izsolēs tika pārdoti abi SIA Jomas pērle nekustamie īpašumi Jūrmalā.

Kopumā abi īpašumi nosolīti par 1,84 milj. Ls. Nekustamais īpašums Jomas ielā 57 tika pārdots par 1,56 milj. Ls, bet Jomas ielā 59 par 276 tūkst. Ls.

Īpašums Jomas ielā 57, sastāvēja no 161/200 domājamās daļas no zemesgabala 1806 m2 kopplatībā, uz kura atrodas veikals, noliktavas ēka, dzīvojamā māja, restorāna ēka un nojume. Nekustamā īpašuma novērtētā piespiedu pārdošanas vērtība un izsoles sākumcena bija 1,218 milj. Ls. Savukārt nekustamā īpašuma Jomas ielā 59 uz kura atrodas viena administratīvā ēka sākumcena bija – 222,8 tūkst. Ls.

Valodu centrs Berlitz konkursa kārtībā ieguvis tiesības nodrošināt Latvijas valsts robežsargu apmācības arābu valodā.

Tā esot starptautiska Eiropas Savienības institūciju iniciatīva, reaģējot uz pēdējo gadu tendenci, kad labākas dzīves meklējumos Eiropā ierodas arvien vairāk bēgļu no arābu un Ziemeļāfrikas valstīm.

Katru gadu Valsts robežsardze Solidaritātes un migrāciju plūsmas 2007. - 2013.gadam finanšu projektu ietvaros veic svešvalodu apmācību robežsargiem. Valsts robežsardzē svešvalodu apmācības tiekot īstenotas pastāvīgi. Jau iepriekš robežsargi apguvuši angļu, franču un spāņu valodas gan Latvijā, gan ārvalstīs. To plānots turpināt arī nākotnē, mācības papildinot ar arābu valodas apguvi.

Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Eiropas lietu un projektu nodaļas galvenais inspektors majors Sandis Panga norāda: «Galvenās pārvaldes Dienesta organizācijas pārvalde, apkopojot robežsargu dienesta rezultātus par biežāk sastopamajām robežšķērsojošo personu tautībām, kā arī veicot darbinieku ikdienas pienākumu analīzi, konstatēja nepieciešamību pilnveidot robežsargu svešvalodas zināšanas. Ņemot vērā notikumus un saspīlēto situāciju Tuvajos Austrumos un Āfrikas ziemeļos, arvien vairāk Eiropas Savienības valstīs ierodas arābu valodā runājoši bēgļi. Īstenojot arābu valodas apmācības robežsargiem, tiks uzlabotas ne tikai robežsargu zināšanas un komunikācijas spējas, bet arī paātrinātas robežkontroles procedūras darbā ar robežu šķērsotājiem.»

2014. gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par 82,7 milj. eiro (0,8% no Latvijas kopējā eksporta apjoma), kas bija par 2 milj. eiro jeb 2,4% mazāk kā 2013. gadā, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielākie eksporta partneri bija Krievija (32,1% no kopējā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas eksporta apjoma), Lietuva (7,8%), Zviedrija (6,3%), Vācija (5,4%), Azerbaidžāna (5,1%) un Dānija (4,7%).

2014. gadā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas izvedums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm sasniedza 32,9 milj. eiro jeb 39,9% no kopējā sagatavotu un konservētu zivju produkcijas eksporta apjoma. Eksports uz NVS valstīm bija 43,3 milj. eiro jeb 52,4%, bet uz pārējām valstīm – 6,4 milj. eiro jeb 7,7%.

Pagājušajā gadā no sagatavotu un konservētu zivju produkcijas visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes par 46,6 milj. eiro (uz Krieviju – 51,9%, Ukrainu – 5,2%, Lietuvu – 4,7%), makreles par 13,6 milj. eiro (uz Zviedriju – 37,4%, Dāniju - 17,6%, Vāciju – 10,6%) un siļķes par 5,0 milj. eiro (uz Dāniju – 14,8%, Igauniju – 14,1%, Vāciju – 8,6%).

Vēl pavasarī Vācijas bulvārprese cēla trauksmi par iebraucēju pūļiem no Austrumeiropas, kas pēc darba tirgus atvēršanas 1. maijā it kā pārplūdināšot Vāciju, nosizdami algas vietējiem. Tomēr aktīvāk nekā no Polijas, Bulgārijas un Rumānijas emigrācija uz Vāciju notikusi no krīzes un bezdarba nomocītajām Dienvid eiropas zemēm, galvenokārt Grieķijas un Spānijas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Bet ko lai es daru Spānijā? Tur man cerību nav nekādu,» tā, vaicāts, vai nebīstas no neveiksmes, mezdamies uz galvas aukstā ūdenī, atmetis ar roku divdesmit četrus gadus vecais Karloss, kurš pirms pāris nedēļām pametis savu dzimto Barselonu un ieradies Berlīnē.

«Mēģināšu sameklēt darbu šeit. Vācija ir bagāta valsts, šeit ekonomika aug, bet pie mums viss izskatās ļoti drūmi,» viņš stāstījis. Pagaidām viņš īrējot gultasvietu hostelī, darba meklējumiem vēl īsti nav pievērsies, laiku lielākoties vadīdams izklaidēs, bet «tūliņ ķeršoties klāt arī tam». Nekādas īstas profesijas gan viņam neesot, vācu valodā viņš nezina gandrīz ne vārda, arī angliski runā ar grūtībām.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Vācijas un Austrijas darba tirgus atvēršanu Latvijā gaida ar cerībām. Latvijā bezdarba līmenis ir augsts, tāpēc daudziem došanās uz citu valsti joprojām būs vienīgā iespēja, kā tikt pie ienākumiem, raksta Neatkarīgā.

Latvijas iedzīvotāji šobrīd bez ierobežojumiem var doties strādāt uz gandrīz jebkuru Eiropas Savienības (ES) valsti. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES darba tirgu jaunajām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, pilnībā atvēra Īrija, Lielbritānija, Zviedrija. Pēc tam pakāpeniski to izdarīja arī citas ES valstis. Vienīgi Vācija un Austrija izmantoja maksimālo iespēju darba tirgus aizsardzībai – tās savu darba tirgu atvērs šā gada 1. maijā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rīcībā esošā informācija liecinot, ka visvilinošākais darba tirgus Latvijas iedzīvotājiem līdz šim šķitis Lielbritānijā, Norvēģijā, Somijā. Aptuveni 11% iedzīvotāju, kuri interesējušies par darba iespējām ārpus Latvijas, vēlējās doties strādāt uz Vāciju.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Kāds no bijušajiem Latvijas premjeriem savulaik ieteica tautai mācīties svešvalodas, konkrētāk - angļu valodu. Šobrīd situācija ir mainījusies - modē atkal nākusi vācu valoda, turklāt noteikta daļa iedzīvotāju nebūt nav mudināmi to apgūt.

Iemesls tam ir gauži prozaisks - savu darba tirgu no 1. maija beidzot atvērs Vācija, un daļa Latvijas iedzīvotāju to redz kā iespēju nodrošināt sev kvalitatīvāku dzīvi.

Protams, cilvēka dabā ir uzskatīt, ka labi ir tur, kur manis nav. Ir dzirdēti daudzi dažādi veiksmes stāsti par cilvēkiem, kas savulaik devušies strādāt uz Īriju vai Angliju un kuriem tur izdevies nopelnīt diezgan pieklājīgas naudas summas. Šobrīd situācija nav tik viennozīmīga. Redz, bezdarba problēma krīzes iespaidā pastāv visā Eiropā, un viesstrādnieki nebūt vairs netiek gaidīti ar atplestām rokām. Tas, ka Vācija atver savu darba tirgu, vēl nebūt nenozīmē, ka šajā lielvalstī nu ir aicināti visi latviešu bezdarbnieku tūkstoši. Atliek vien pavērtēt, kas šajā kontekstā notiek Rietumeiropā kopumā. Arvien biežāk tiek runāts tieši par ārvalstu bezdarbnieku problēmu, nereti ir situācijas, kad cilvēki aizbrauc strādāt tālu prom no mājām, bet jau pēc dažām dienām meklē atgriešanās ceļu, savukārt, piemēram, Nīderlande ir likusi skaidri noprast, ka tiem ārzemniekiem, kuriem nav pastāvīga darba, būtu pēdējais laiks doties prom. Tādējādi braukšanu uz ārzemēm nevajag uzskatīt par panaceju labākai dzīvei.

Pēc Vācijas darba tirgus atvēršanas Latvijas iedzīvotāji masveidā nedosies uz Vāciju, sarunā ar laikrakstu Diena norādījis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks.

Ar Vācijas darba tirgu nebūs tāda precedenta kā ar Lielbritāniju un Īriju, jo Vācijas tirgus vienmēr ir bijis atvērts vai pusatvērts. Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāji tur ir strādājuši īsāku un garāku laiku, skaidro A. Vilks.

Lai gan skandināvu un vāciešu «speciālistu mednieki» siro pa Latviju jau vairākus gadus, tomēr aizbraucēju nebūs tik daudz kā uz Lielbritāniju un Īriju. Vācija Latvijai ir mentāli un fiziski tuvāka zeme, tomēr A. Vilks netic, ka tur aizbrauks vairāki desmiti tūkstoši darbinieku. Vācieši paši savu tirgu tomēr pieskatīs, ir pārliecināts finanšu ministrs.

Jau rakstīts, ka pirmajā maijā Vācija un Austrija atver savu darba tirgu to Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem, kuras blokā iestājās 2004. gadā. Līdz šim Vācijā varēja strādāt ar speciālām darba atļaujām. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem valstī, pēc darba tirgus atvēršanas ieradīsies 100 tūkstoši viesstrādnieku.

Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus tuvākajos gados nebūs iespējams, jaunākajā tematiskajā apskatā norāda Swedbank eksperti.

Efektīvāki tēriņi var atbrīvot resursus – vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai. Swedbank ekonomisti uzskata, ka vienai no valdības prioritātēm jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās.

Par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus nekā plānots ieņēmumus, pēdējos mēnešos tika runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi (proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ) ir tikai aisberga redzamā daļa. Lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas. Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES28 valstu starpā (vidēji 39%). Bez politikas izmaiņām nodokļu ieņēmumi procentos no IKP nākamajos gados praktiski nemainīsies. Tādējādi spēja tērēt arī saglabāsies salīdzinoši zema salīdzinājumā ar ES28 valstīm. Pēdējos gados vispārējas valdības, proti, valsts un pašvaldību, izdevumi bija ap 36-37% no IKP Latvijā salīdzinājumā ar 48-49% ES28.

Rietumu Banka, viena no lielākajām finanšu tirgus dalībniecēm, pēc uzņēmējdarbības modeļa maiņas plāno aktīvi strādāt Latvijā un Eiropā, saglabājot savu nišu – uzņēmumu apkalpošanu.

Rietumu Bankas Valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss pastāstīja, kādus klientus banka uzrunās un kādas iespējas viņiem piedāvās.

Rietumu Bankas jaunais biznesa modelis paredz būtisku uzmanību veltīt darbam ar vietējiem klientiem. Tomēr Latvijā jau ir divi desmiti banku, un daļa no tām ir liela mēroga starptautiskas struktūras. Kā jūs domājat ar tām konkurēt?

Patiesi, konkurence Latvijas finanšu tirgū ir sīva. Tomēr tā izpaužas galvenokārt retail segmentā, kur bankas ar ārzemju kapitālu aptver ap 70 % tirgus. Jāatzīmē, ka tas ir tomēr zemāks rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šis tirgus praktiski ir monopolizēts.

Savukārt, Rietumu Banka tieši retail pakalpojumu jomā konkurēt neplāno. Lai kā mainītos stratēģija, mēs paliekam nišas banka, kas vispirms apkalpo uzņēmējdarbības jomu, kur mums ir daudz priekšrocības un stiprās puses. Svarīgākā no tām, manuprāt, ir tā, ka mēs izprotam biznesu un protam personiski sadarboties ar klientiem. Mēs spējam viņus uzklausīt un sadzirdēt, pieņemt nestandarta idejas, piedāvāt individuālus risinājumus. Nestrādājam pēc standartizētiem modeļiem, un tas ir mūsu spēks.

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Latvijā uzņēmumi neziņā par 8,5 eiro stundā minimālās algas maksāšanu darbiniekiem, kuri šķērsojuši Vācijas robežu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas transporta uzņēmumi un to asociācijas pauž neapmierinātību par Vācijas lēmumu attiecināt minimālā atalgojuma likmi 8,50 eiro/stundā (bruto) arī uz tranzīta pārvadājumiem. Komersantiem joprojām ir arī daudz neatbildētu jautājumu par to, kā vācu iekšējā tirgus aizsardzībai ieviestos nosacījumus ievērot. Bargo sodu dēļ, kas var sasniegt pat 500 tūkstošus eiro, atsevišķi uzņēmumi pagaidām pārvadājumus uz Vāciju neveic.

«Nav nekādu normālu skaidrojumu ne no vienas ministrijas, tāpat nav normālu instrukciju,» neizpratnē ir lielākā Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma SIA Kreiss pārstāvis Boriss Zaks. Kompānija gan pārvadājumus uz Vāciju veic un «strādā» pie jautājuma, lai nosūtītu vāciešiem nepieciešamo informāciju. Starptautisko kravu pārvadājumu veicējas SIA Vervo direktors Māris Dreimanis norāda, ka Vācijas virzienā izmanto ārpakalpojumu, un kravu plūsma uz šo valsti nav apstājusies. Turpretī SIA Panway Logistics pagaidām uz Vāciju nebrauc, jo nav skaidrības, ko īsti sevī ietver prasība par minimālo algu, proti, vai šajā summā iekļautas arī komandējuma naudas, norāda kompānijas valdes locekle Inga Varnasa. Pēc viņas teiktā – atbildes nespēj sniegt ne autopārvadātāju asociācijā Latvijas auto (LA), ne Valsts Darba inspekcijā. Latvija nav tiesīga skaidrot Vācijas iekšējos normatīvos aktus, norāda Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, piebilstot, ka skaidrojums būtu jāprasa vācu iestādēm. Noprotams, ka citu valstu iebildumu dēļ Eiropas Komisijas dienesti pētīs, vai vācu normatīvie akti atbilst ES tiesību normām.

Iepriekš tās bija mazas tērcītes, taču nu jau pārvērtušās par krietni lielākām straumēm. Darbinieku aizplūšana no ministrijām ir uzņēmusi apgriezienus, un nekas neliecina, ka tā varētu apsīkt, vēsta laikraksts Diena.

Speciālisti nenoliedz - ir pamats bažām, ka valsts pārvaldē var rasties nopietni robi. Ja ātri netiks rasts risinājums, kā apturēt aizejošo darbinieku straumi, esot apdraudēta iespēja kvalitatīvi īstenot gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Politiķi un eksperti publiski ir minējuši mērķi - Latvijā nepieciešama maza un profesionāla valsts pārvalde, norāda izdevums. «Maza tā ir,» uzskata Valsts kancelejas (VK) Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte. Bet vai profesionāla? Tas ir sāpīgāks jautājums, jo pašlaik notiekot kurss pretējā virzienā. Agrāk par darbavietas maiņu izšķīrušies zemāk kvalificēti darbinieki, bet tagad aizejot speciālisti, kuri valsts pārvaldē strādājuši jau gadiem. Teju piektdaļa no aizgājušajiem darbiniekiem esot vadītāji.

Ātro sūtījumu sabiedrība Venipak gada sākumā reģistrēja uzņēmumu Vācijā. Sabiedrības starptautiskās attīstības vadītājs Kristijons Dunausks saka, ka attīstība Vācijā ir ilgi plānots stratēģisks solis.

“Daudz gadus esam strādājuši, lai klientiem Baltijas valstīs un Polijā piedāvātu visaugstākās kvalitātes pakalpojumus, tāpēc attīstība Vācijā ir dabīgs solis. Vērojam aizvien pieaugošos sūtījumu apjomus uz Vāciju un no tās uz Baltijas valstīm, tāpēc nolēmām jau šajā gadā atvērt savu pārstāvniecību Frankfurtē,” saka K. Dunausks.

“Pārstāvniecība rūpēsies par sūtījumu loģistiku Vācijā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti varēs vērsties pie mums tieši Vācijā, ja viņiem radīsies jautājumi vai neskaidrības ar sūtījumu piegādēm vai paņemšanu,” saka K. Dunausks.

Venipak pārstāvis apgalvo, ka, atverot savu biroju Vācijā, sūtījumi no jebkuras Baltijas valsts uz šo valsti tiks nogādāti daudz ātrāk: “Tas saistīts ar vairākām lietām – pagājušajā gadā parakstījām sadarbības līgumu ar Lufthansa, tāpēc varam apkalpot daudz vairāk sūtījumu un tos piegādāt jebkurā Vācijas daļā stipri īsākā laikā,” saka K. Dunausks.

Galgauskas pagasta daudznozaru zemnieku saimniecībā Lācīši iegūst ne tikai zālāju, bet arī rudzupuķu sēklas. Pirmie rudzupuķu sēklu paraugi jau ir nosūtīti uz Vāciju, kur tiem tiks veiktas analīzes, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Saņemot pozitīvu vērtējumu, rudzupuķu sēklas saimniecībai pavērs vēl vienu jaunu biznesa nišu.

Lācīšu saimnieks Stanislavs Gžibovskis sāsta, ka rudzupuķu sēklu ieguve bijusi nejauša. «Četru hektāru platībā iesējām ziemas rapsi, bet tas slikti pārziemoja. Laukā bija saziedējis ļoti daudz rudzupuķu. Zināju, ka Liepājas pusē ir firma SIA Krastmaļi sēklas, kas arī nodarbojas ar zālāju sēklu audzēšanu, kā arī gatavo sēklu maisījumus zālieniem. Rudzupuķu sēklas firma importē no Vācijas. Mums kopīgi radās ideja, kāpēc sēklas jāieved par lielu naudu, ja tās iespējams iegūt pašiem, tāpēc ziemas rapsi nokūlām kopā ar rudzupuķēm. Tad atdalījām rapša, rudzupuķu un nezāļu sēklas. No četriem hektāriem izdevās iegūt 350 kilogramus tīru rudzupuķu sēklu,» stāsta S. Gžibovskis.