Šodien laikrakstā

Bērziņš: Bez sadarbības ar Krieviju mums sava saimniekošana ir jāpārtrauc principā

Līva Melbārzde, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen jau ir ticis galā, tagad jāseko arī valstiskām un ļoti dārgi izmaksājošām lietām.

To intervijā DB saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīst, ka Dienas Bizness ir viņa lasāmās preses sarakstā, jo «saprātīgi runā par saimnieciskām lietām». Ap pragmatiski saimnieciskiem jautājumiem arī vijas šī intervija.

Cik lielā mērā esat apmierināts ar valdības veidošanas procesu?

Par apmierinātību vai neapmierinātību varēs spriest pēc gala rezultāta. Šis process tuvo vēlēšanu dēļ ir ļoti sarežģīts. Tāpēc šīs valdības veidošana reizē ir ar priekšvēlēšanu ietekmi, kur katrs grib pielikt savu roku. Tomēr cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, ir pieredzējuši, tāpēc ceru, ka labākais kompromiss tiks atrasts.

Jūsu priekšgājējs Prezidenta amatā Valdis Zatlers par topošo valdību izteicies ļoti kritiski – tā tiekot veidota nekā nedarīšanai un dažu interešu mērķu sasniegšanai. Kā jūs to vērtējat?

Es tā nedomāju, jo, manuprāt, šai valdībai tomēr būs iespēja sevi labi parādīt. Kā tā strādās, to mēs redzēsim pēc 4. oktobra vēlēšanām. Turklāt arī realitātē nekā nedarīšana nebūs iespējama, jo nākamās valdības priekšā ir daudz praktiski risināmu lietu.

Piemēram?

Galvenie darbi ir saistīti ar ES, īpaši ar 2014.–2020. gada fondu naudu. Taču esmu drošs, ka šajā procesā iesaistīsies pieredzējuši cilvēki. Domāju, ka minētais jautājums tiks atrisināts tā, lai Latvija tomēr varētu ar fondu naudu rīkoties. Tāpat ļoti svarīgi ir ar enerģētiku saistītie ilgtermiņa jautājumi. Piemēram, no 1. aprīļa paredzētā elektrības tirgus atvēršana privātpersonām, kas ir liels un ļoti sarežģīts solis.

Vai gāzes tirgus liberalizācija arī, jūsuprāt, nav atliekama? Latvijas gāze atsaucas uz savām privatizācijas līgumā fiksētajām monopoltiesībām līdz 2017. gadam. Tās pārkāpjot, Latvijai draud tiesvedības. Izskatās, ka gāzes bizness gribētu šo liberalizāciju pavilkt garumā...

Es nekādu garumā vilkšanu te neredzu. Pēc manām domām, būtiskais jautājums ir, kurš tad Latvijai būs alternatīvais gāzes piegādes avots? Kamēr tāda nav, liberalizācija ir tikai runas vērta darbība. Te ir jāstrādā praktiski, citādi iznāks tāpat kā ar pievienošanos elektrības biržai Nord Pool. Mēs visu esam izdarījuši, tirgu atvēruši, bet tehniskā savienojuma ar Nord Pool īsti nav. Un tad nu mēs skatāmies uz elektrības cenu atšķirībām Nord Pool biržā Latvijā un Lietuvā, bet būtība ir tāda, ka vienkārši neesam pamatlietas izdarījuši. Es ceru, ka ar gāzes tirgu mēs tādu kļūdu neatkārtosim un vispirms atrisināsim praktiskos jautājumus ar alternatīvām piegādēm. Gribu piebilst, ka tas ir arī finansējuma jautājums, kurš atrisināms ne tikai ar ES naudu, bet kurā jāiesaistās arī Latvijas valstij. Kamēr neesam savienoti ar alternatīviem avotiem, tirgus atvēršana ir tikai politiska runa. Turklāt savienojuma iespēju nemaz nav tik daudz. Pēc mana vērtējuma Polija ir reālākais, arī ņemot vērā slānekļa gāzes ieguves potenciālu, kas ļoti pozitīvi ietekmētu gan Latvijas enerģētisko stabilitāti, gan visu Baltiju kopumā.

Iedzīvotājiem parasti vienīgais secinājums no enerģētikas tirgus liberalizācijas ir tas, ka cenas sadārdzinās.

Ja tehniski lietas neizdara, bet tikai runā, tad iedzīvotājiem ir taisnība. Kāda jēga mums no brīvā tirgus, ja cenas tikai pieaug? Arī uzņēmējdarbībā šīs cenas mūs ietekmē, pat ar vēl lielāku spēku. Ja kaimiņiem šī cena ir zemāka, mūsu konkurētspēja acīmredzami neaiziet tajā virzienā, kur mēs gribētu. Mēs nevērtējam šos jautājumus kopsakarībās un praktiski.

Bet ES direktīvas taču paredz liberalizāciju, energo- uzņēmumu dalīšanu, lai gan speciālisti nereti norāda, ka Latvijas mērogiem tā pozitīvu efektu nedod...

Tā ir neiespējama ilgtermiņā. Salīdzinot, piemēram, Vāciju ar tās 80 miljoniem cilvēku un viņiem, iespējams, izdevīgo uzņēmumu sadalīšanu, ar mūsu divu miljonu cilvēku apjomu tas visu automātiski sadārdzina. Te ir neglābjami jāmeklē vismaz Baltijas līmeņa risinājums, lai kaut cik varētu izlīdzināt mērogu un mēs būtu līdzvērtīgi kaut vai vienam nelielam Vācijas reģionam.

Kādā veidā jūs redzat iespēju stiprināt Baltijas sadarbību? Kur ir galvenie šķēršļi, kāpēc mums līdz šim tas neizdodas?

Dzīve piespiedīs, gribam to vai negribam. Ja mēs gribēsim pastāvēt, mums būs jāmeklē skaidri risinājumi. Vieglākais ir kādu vainot, piemēram, Eiropas Savienību. Taču neviens mums neliedz sevi aizstāvēt un rīkoties praktiski. Tāpat arī nevar teikt, ka sadarbība starp valstīm nenotiek. Privātā biznesā tas jau sen ir noticis, stiprākie ir iekarojuši visu Baltiju. Tam jāseko arī lietām, kas ļoti dārgi maksā, piemēram, pārvades tīkliem, lai gan tas ir aktuāls jautājums jau vismaz desmit gadu. Būtu mums vienots pārvades tīkls, droši vien Igaunijas – Latvijas starpsavienojums sen jau būtu izveidots.

Runājot vēl par valsts lielajiem uzņēmumiem – kāds ir jūsu viedoklis, piemēram, par LMT un Lattelecom apvienošanu vai optimālu pārvaldību, kas ir viens no valdības darbakārtības jautājumiem?

Arī te ir tas pats jautājums – jāizvērtē, kāda jēga no tā visa ir mūsu valstij un cilvēkiem. Var visādus brīnumus radīt, ja vien ir redzams, ka saprātīgā vidējā termiņā – tuvākajos 5–10 gados – tas dod pozitīvu rezultātu. Turpretim, ja tas dod cilvēkiem negatīvu rezultātu, kāda jēga no tādas apvienošanas?

Jūs izteicāties, ka airBaltic būtu labi paturēt valsts īpašumā. Kāds tam pamatojums?

Šis reģionālais pasažieru pārvadājumu operators ir principiāli nepieciešams. Attīstība balstās uz eksportu, kas bez aviosavienojuma ar citiem reģioniem nav iespējams. Informācija par to, ka es esot teicis, ka airBaltic jāpaliek valsts īpašumā, ir kļūdaina un neatbilst patiesībai. Aviācijas pārvadājumi praktiski visās valstīs tiek uztverti kā infrastruktūra. Kādā veidā tie tiek finansēti, tas ir atkarīgs no valstu spējas šos jautājumus sakārtot. Mums jau ir attīstīta infrastruktūra un pasažieru plūsma ap šo aviācijas operatoru. Būtu muļķīgi to tagad pārtraukt. Kam pārvadātājs pieder, tas jau ir pavisam cits jautājums.

AirBaltic ir nepatikšanas ar Eiropas Komisijas izmeklēšanu par, iespējams, nelikumīgi ieguldītiem valsts līdzekļiem. Tā ir problēma, ja kompānijai nav privātā akcionāra.

Es gan neesmu redzējis Eiropas Komisijas pamatojumu. No Dombrovska kunga saprotu, ka darbs notiek, lai šo jautājumu izskatītu objektīvi un ievērotu Latvijas valsts intereses. Jāsaka, ka Eiropas Komisijai ir tik ļoti atšķirīga pieeja šajā jautājumā pret lielajiem un mazajiem. Es īsti neizprotu pat tās būtību. Ja jau ir šāda pieeja, tad vispār valstij nav nekas iespējams.

Varbūt mēs nepietiekoši labi aizstāvam savas intereses?

Es domāju, ka ne vienmēr mums tas izdodas, bet man tomēr šķiet, ka mūsu jauda šobrīd ir pietiekami liela, lai mēs savas intereses varētu aizstāvēt.

Vai Latvijas interesēs būtu a/s Latvijas gāze kapitāldaļu izpirkšana pēc tam, kad E.ON aizies no Latvijas tirgus?

Tas ir izvērtējams. Paskatoties pēc biržas cenas, šīs akcijas varētu maksāt ap 170 miljoniem eiro. Dabā gan cena var izrādīties cita. Tomēr tas būtu ieguldījums, nevis izdevumi. Par šī darījuma nepieciešamību būtu jārunā vispārējā kontekstā, redzot, ko tas nozīmē – ko šis ieguldījums dod un kāda tam ir nākotne.

Vai fakts, ka pret Latviju pēdējā pusgada laikā ir pieteikti četri starptautiski investīciju strīdi, jūsuprāt, neliecina par Latvijas politiķu nespēju veiksmīgi ar ārvalstu investoriem sastrādāties?

Tie ir reālās dzīves jautājumi, kas vienkārši jārisina. Nedomāju, ka četri gadījumi būtu saucami par masveida tendenci, un tas nevarētu būt pamats, lai teiktu, ka mums te viss ir nepareizi. Globālais bizness veido arvien sarežģītākas situācijas un kombinācijas, ar to ir jārēķinās. Visas šīs četras lietas ir pietiekami sarežģītas, lai vienkāršoti runātu tikai par Latvijas valsts vainu.

Tomēr situācija eskalējusies tik tālu, ka premjers Dombrovskis īsi pirms savas demisijas sāka virzīt ārzemju speciālistu piesaisti investīciju strīdu risināšanā, ļaujot domāt, ka uz Valsts kanceleju šajos jautājumos nevar īsti paļauties...

Manuprāt, tas bija saistīts ar konfidenciālas informācijas noplūdi. Katrs investīciju strīda gadījums ir ļoti individuāls un acīmredzot tam arī nepieciešams individuāls risinājums. Man nav pamata domāt, ka, piemēram, Valsts kanceleja nebūtu pietiekami profesionāla, taču šis vairāk tomēr ir Dombrovskim adresējams jautājums.

Runājot par premjeru Dombrovski, viena sabiedrības daļa turpina uzskatīt, ka jūs viņu piespiedāt atkāpties, iespējams, ar kādu kompromatu. Citi domā, ka viņš aizgāja pats, lai atpūstos pirms Briseles karjeras. Kā tad īsti bija?

Es varu droši pateikt, ka nav nekādu kompromatu. Tāda ir reālā situācija, un tas nebija nekas pārsteidzīgs. Dombrovskis šo ārkārtīgi sarežģīto darbu veica četrarpus gadus. Es domāju, ka viņš skatās savā dzīvē krietni tālāk, nekā mēs iedomājamies, un es viņam vēlu tikai veiksmi. Vienmēr varēs strīdēties, kā kaut ko labāk vajadzēja darīt, bet tas bija viņa paša lēmums.

Kā jūs vērtējat pašlaik aktuālo diskusiju par zemes pārdošanas ierobežojumiem ārzemniekiem?

Tas ir kārtējais vēlēšanu triks. Liela daļa no tiem cilvēkiem, kas tagad skaļi uzstājas, bija atbildīgās pozīcijās tad, kad šis jautājums bija jārisina. Tagad notiek tikai runāšana runāšanas pēc, jo tuvojas vēlēšanas. Īstenībā troksnis tagad ir lielāks nekā tā palikusī zemes platība. Mēs jau varam aizliegt ārzemniekiem zemi pirkt un paši nedarīt neko. Tas ir vieglākais veids. Te ir jautājums par nosacījumiem, kā šo zemi izmantot. Neviens jau zemi līdzi nepaņems un neaiznesīs, pat ja šeit arī kaut ko vairāk ieguldīs. Palikušajās zemēs ir nepieciešamas lielākas investīcijas, lai gūtu lielāku labumu, tas arī ir jāpasaka. Labākās zemes tomēr bez īpašnieka nestāv.

Kādu jūs redzat Latvijas optimālo sadarbību ar Krieviju?

Pirms vēlēšanām vienmēr Krievijas jautājums tiek pacelts, it kā tas būtu kaut kas ārkārtējs. Viņi ir mūsu kaimiņi un mans vēlējums, lai viņi vienmēr arī paliktu mūsu kaimiņi. Un tikai. To, ka procesi notiek pozitīvi, rāda arī mūsu savstarpējās tirdzniecības apgrozījums. Tās ir mūsu kā tranzītvalsts intereses. Bez sadarbības ar Krieviju mums sava saimniekošana ir jāpārtrauc principā.

Ik pa laikam notiek tādi skandāli kā pašlaik ar šprotēm. Cilvēki to vērtē kā politisku Krievijas soli, nevis kā objektīvo realitāti.

Biznesa kari ir bijuši un būs. Ko tad atrada Lietuvas un Latvijas sieriņu strīdā? Vai tad tur bija politika? Nebija. Bizness kļūst arvien globālāks un pateikt, kur kādam strīdam kājas aug, ir ļoti grūti. Vieglākais ir novelt vainu uz kādu konkrēti, nevis izpētīt jautājumu pēc būtības. Protams, cilvēcīgais faktors spēlē lomu, bet tas laiks ir sen garām, lai visu vērtētu tīri politiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz vadība: Satiksmes ministra darbības vērstas uz slēptu LDz privatizāciju

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LDz valdes priekšsēdētājs noraida pārmetumus par iespējamu korupciju uzņēmumā

LETA, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No vasaras kafejnīcas izaug par restorānu, kas strādā visu gadu

Kristīne Stepiņa, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas ēdināšanas iestādēm ziemas sezonā neklājas viegli, tomēr grilbārs Lighthouse no vasaras kafejnīcas ir izaudzis par restorānu, kas strādā visu gadu.

Uzņēmējs, grilbāra Lighthouse vadītājs Raitis Bērziņš uzskata, ka restorāniem vajag pašiem organizēt dažādas aktivitātes, nevis gaidīt, kad to darīs pašvaldība. Jau otro gadu pēc kārtas Ķemeru mežā tika organizēts grilbāra Lighthouse iniciēts pikniks, kas veicināja to, lai restorāni izbrauktu no savas ierastās vides un cilvēki brīvā dabā varētu nobaudīt dažādus ēdienus.

Jaunības kļūdas

R. Bērziņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, taču mācības pametis, kad bijis jāpieņem lēmums, ko darīt – studēt vai pievērsties uzņēmējdarbībai? Tagad viņš nožēlo, ka nav spējis apvienot darbu ar mācībām, un nākamajā gadā plāno atsākt studijas LLU. «Gribu pierādīt sev, ka varu pabeigt augstskolu, ka esmu pietiekami zinošs. Kas zin‘, varbūt arī papīrs kādreiz noderēs,» teic uzņēmējs. Jūrmalā un konkrēti Jomas ielā R. Bērziņš nonācis apstākļu sakritības rezultātā. «Mums piedāvāja šo vietu, jo iepriekšējā kafejnīca telpas atstāja tieši pirms sezonas. Tolaik bijām jauni un zaļi, entuziasma pilni puiši. Ja tagad būtu jāsāk no nulles, iespējams, darītu citādi,» pirmos soļus biznesā atceras R. Bērziņš. Galvenā kļūda, kas izdarīta pirms 13 gadiem, kad sākta uzņēmējdarbība, bijusi preču zīmes nepiereģistrēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta atalgojums šobrīd ir par lielu un tas būtu samazināms, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Es domāju, ka [Latvijas Bankas prezidenta atalgojums] ir par lielu. Nenodarbošos ne ar vairāksolīšanu, ne ar mazāksolīšanu. Ir jāpaskatās pa perimetru, kāds tas ir salīdzinājumā ar citām centrālajām bankām, kā arī ar būtiskākajām institūcijām Latvijā. Ir jābūt gatavam, ka tas tiek samazināts," teica Bērziņš, piebilstot, ka gadījumā, ja viņš kļūs par Latvijas Bankas prezidentu, rosinās atalgojumu samazināt.

Tāpat, runājot par veicamajiem darbiem, ja tiks iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Bērziņš minēja Latvijas banku sektora reputācijas atjaunošanu, skaidrākas pozīcijas noteikšanu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, kreditēšanas veicināšanu, Latvijas Bankas izmaksu samazināšanu un iniciatīvu piedāvāšanu tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir precīzi izstrādāta stratēģija, profesionāla komanda un drosme nepārtraukti virzīties uz priekšu, domā Reinis Bērziņš, AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs.

Altum pamatvērtības ir izcilība, komanda un atbildība - to zina ikviens, kas pie mums strādā, un tas ir svarīgi, atzīmē R.Bērziņš. Visiem darbiniekiem ir jāsaprot, kāds ir uzņēmuma galvenais mērķis, vīzija, vērtības un kāpēc viņš no rīta ceļas, lai ietu uz darbu, spriež Altum valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka tieši piederības apziņa uzņēmumam stiprina komandas lojalitāti un palīdz kopā sasniegt nospraustos mērķus. Kolektīvam ir jāsaprotas no pusvārda un jābūt uz viena viļņa, ja tā būs - netrūks arī rezultātu, domā R.Bērziņš.

Paņem maksimumu

“Pirmo darba pieredzi guvu vidusskolas laikos, strādājot dažādus palīgdarbus celtniecībā,” atminas R.Bērziņš, uzsverot, ka jau tolaik viņš sapratis, ka darbs nozīmē lielu atbildību. “Es zināju - ja esmu apsolījis ierasties, man jābūt laikā un vienmēr jāizdara labākais, ko spēju. Arī nauda ieguva pavisam citu vērtību, jo es sāku apjaust, cik cilvēks var nopelnīt dienā, nedēļā, mēnesī. Skolas laikos gribēju kļūt par sportistu, jo man ļoti patika basketbols, taču samērā ātri sapratu, ka profesionālis nekļūšu, tāpēc pievērsos citām lietām. Man labi padevās matemātika, mācījos eksaktā novirziena klasē un ar panākumiem startēju dažādās olimpiādēs, taču biju spēcīgs arī komunikācijā - veiksmīgi darbojos debašu klubā un pratu aizstāvēt savu viedokli. Izvēloties savu nākotnes profesiju, neapzināti tiecos pēc kaut kā tāda, kas abas šīs jomas apvienotu, tādēļ pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē,” teic R.Bērziņš, uzsverot, ka pirmie studiju gadi un tajos gūtās zināšanas vēlāk kalpo kā spēcīgs pamats tālākajā profesionālajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā piektdien tika ievēlēts līdzšinējais LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Jaunais rektors ievēlēts vēlēšanu otrajā kārtā, saņemot 106 balsis par un 78 balsis pret. Pirmajā vēlēšanu kārtā par Bērziņu balsoja 88 Satversmes locekļu, bet 96 bija pret. LU rektora ievēlēšanai nepieciešama vismaz 101 Satversmes sapulces dalībnieka balss.

Bērziņš amatā stāsies 27.martā. Viņa pilnvaru termiņš būs četri gadi.

Jaunais rektors savā redzējumā par LU stratēģisko attīstību turpmākajiem pieciem gadiem kā galvenās prioritātes izvirzījis zinātnisko izcilību, studentu panākumus, akadēmiskā personāla izcilību, sadarbību ar uzņēmējiem un valsti, infrastruktūras attīstību, skaidra pārvaldības modeļa ieviešanu, finanšu stabilitāti, kā arī LU atpazīstamības veicināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien 63 gadu vecumā mūžībā devies politiķis Gundars Bērziņš, liecina rakstnieka, aizgājēja drauga Normunda Beļska ieraksts sociālajā tīklā "Facebook".

Bērziņš dzimis 1959.gada 26.septembrī Jēkabpils rajonā. 1983.gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas un mašīnbūves fakultāti.

Bērziņš bijis 5.Saeimas deputāts no Latvijas Zemnieku savienības. Viņš piedalījies Tautas partijas izveidē, un bijis 7.Saeimas deputāts un pēcāk finanšu ministrs, savukārt 8.Saeimā bijis Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs.

Viņš tika iecelts veselības ministra amatā 2004.gada 2.decembrī. Savukārt 2006.gada oktobrī Bērziņš tika ievēlēts arī 9.Saeimā.

2007.gada 17.janvārī Bērziņš paziņoja par atkāpšanos no veselības ministra amata un aiziešanu no politikas veselības apstākļu dēļ.

Bērziņš bija zemnieku saimniecības "Delles" īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) turpina meklēt laupītājus, kuri pagājušās nedēļas nogalē Mārupes novadā nošāva advokātu un bijušo tiesnesi Uldi Bērziņu.

Patlaban notiek aktīva kriminālprocesa izmeklēšana un aizbēgušo personu meklēšana. Operatīvajos un meklēšanas pasākumos ir iesaistīta «virkne kriminālpolicijas darbinieku no dažādām nozarēm», pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Kriminālprocesu izmeklē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes nodaļa, kas tieši specializējas slepkavību atklāšanā un kurā strādā pieredzējuši un profesionāli darbinieki.

«Ņemot vērā izmeklēšanas noslēpumu, to informāciju un tādā apjomā, kādu šobrīd esam tiesīgi paust sabiedrībai, esam pateikuši. Vēršam uzmanību, ka policija aktīvi strādā, lai atklātu šo noziegumu, un mūsu rīcībā ir pavedieni. Ja radīsies nepieciešamība iesaistīt plašāku sabiedrību konkrētu uzdevumu veikšanai, palīdzība tiks lūgta, kā tas ir bijis iepriekš,» norādīja Jurēvica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Konkurences cīņa paralizē Vairāk saules biznesu; aizturētas četras personas

Zane Atlāce - Bistere, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir informācija no drošiem avotiem, ka šis ir mūsu konkurentu kompānijas organizēts pasūtījums. Mēs noteikti to tā neatstāsim, arī paši veiksim izmeklēšanu, savāksim visus pierādījumus un tad arī atklāsim, kurš uzņēmums tas ir,» restorānos Vairāk saules veikto kratīšanu un to slēgšanu Dienas Biznesam komentē īpašnieks Endijs Bērziņš.

Jau vēstīts, ka saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi, restorānu tīklā Vairāk saules otrdien tika uzsākta kratīšana un visi restorāni slēgti.

DB jau rakstījis, ka jaunākie Vairāk saules restorāni tirdzniecības centros Mols un Damme ir atvērti telpās, kur iepriekš atradās ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Čili pica picērijas.

«Tas, kas te notiek, ir vienkārši nonsenss, es nekad nevarēju iedomāties, ka tik vienkārši, tikai uz aizdomu pamata var graut un paralizēt biznesu. Mums ir konfiscēti visi datori, telefoni, darbs ir paralizēts, ražošana apstādināta. Ir arestēta mūsu grāmatvede, līdzīpašnieks, un policija neko vairāk mums nevar paskaidrot, nav arī zināms, cik ilgi pārbaudes turpināsies,» teic E.Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM pārstāvju neierašanās dēļ, nolemj pārcelt sēdi par Reverta likvidācijas gaitu

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Levits apžēlojis Vecrīgas grautiņos notiesāto Bērziņu un noņēmis viņa sodāmību

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits, izskatot Vecrīgs grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa advokāta apžēlošanas lūgumu, nolēmis to apmierināt, noņemot Bērziņa sodāmību, lasāms apžēlotā vīrieša "Facebook" profilā.

Bērziņš iepriekš divas reizes bija lūdzis apžēlošanu iepriekšējam prezidentam Raimondam Vējonim, taču šie lūgumi tika noraidīti. Savukārt 10.decembrī Levits apmierināja divus apžēlošanas lūgumu, tostarp Bērziņa.

Jau vēstīts, ka Bērziņš pērn 30.novembrī tika atbrīvots no ieslodzījuma vietas.

Bērziņš no cietuma tiks atbrīvots, jo ir izcietis viņam piespriesto brīvības atņemšanu uz gadu un astoņiem mēnešiem, kurā ieskaitīts arī nebrīvē pavadītais laiks Čehijas cietumā.

Bērziņam par dalību 2009.gada 13.janvāra Vecrīgas grautiņos sākotnēji bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piemēroja arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PA: LDz vadītāja paustais par mēģinājumiem slēpti privatizēt LDz ir maldinošs

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūras (PA) ieskatā VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) valdes priekšsēdētāja Edvīna Bērziņa publiski paustais viedoklis par mēģinājumiem slēpti privatizēt LDz ir sabiedrību maldinošs, sacīja PA.

PA kategoriski nepiekrīt Bērziņa paustajam viedoklim. PA vērš uzmanību, ka publiskas personas kapitālsabiedrības valdes locekļiem, kuru izglītībai, darba pieredzei un kvalifikācijai ir jānodrošina valdes locekļa amata pienākumu profesionāla izpilde un jābūt pamatzināšanām par valsts īpašuma konversijas principiem un ar to saistītiem normatīviem aktiem, tāpat nav pieļaujama šādu normatīvu aktu neievērošana un sabiedrības maldināšana savu personīgo mērķu sasniegšanai.

PA atgādināja, ka Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.pants nosaka, ka tādus uzņēmumus kā VAS «Latvenergo», VAS «Latvijas pasts», VAS «Starptautiskā lidosta Rīga, VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas gaisa satiksme un VAS Latvijas Valsts meži un šo uzņēmumu akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Restorānu tīklā Vairāk saules policija veikusi kratīšanas

LETA, Db.lv, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu tīkla Vairāk saules ēdināšanas vietās un birojā policija otrdien veikusi kratīšanas, vēsta sabiedriskā medija ziņu portāls Lsm.lv.

Kā raksta Lsm.lv, tas noticis saistībā ar aizdomām par iejaukšanos kases aparātos, kā rezultātā valstij varētu būt nodarīti 1,5 miljonu eiro zaudējumi. Restorānu īpašnieks Endijs Bērziņš portālam šādu iespēju gan noliedzis.

Par to, ka restorānos kaut notiek, liecināja to slēgšana otrdien vēlā pēcpusdienā. Apmeklētāji tika izraidīti, durvis aizslēgtas, bet pie restorāniem izlikti uzraksti, ka tie ir slēgti tehnisku iemeslu dēļ.

Saskaņā ar restorāna īpašnieka teikto kratīšanu veikusi kriminālpolicija un šis darbības sākusi uz kāda iesnieguma pamata.

Vienlaikus restorānu īpašnieks uzskata, ka kratīšana notikusi nepamatoti, jo uzņēmums neko nav pārkāpis. «Pilnīgi vispār nepamatoti - 100% zinu. Viņi nevis neko neatradīs, bet viņi nevar atrast, jo mēs to nedarām,» sacīja Bērziņš, kurš uzskata, ka «šobrīd ar policijas rokām notiek izrēķināšanās ar Vairāk saules».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārupē nogalināto advokātu raksturo kā augstas klases profesionāli

LETA, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska Mārupē nogalināto advokātu Uldi Bērziņu raksturo kā augstas klases profesionāli, par kura darbību nekādas sūdzības nav saņemtas.

Kaminska teica, ka padomei par Bērziņa slepkavību ir pieejama tikai publiska informācija.

«Tas ir vienkārši briesmīgi, jo no savas puses varu pateikt, ka kolēģis ir ārkārtīgi augstas klases profesionālis. Viņš augsti turēja savu advokāta un jurista vārdu. Kopš viņa pievienošanās advokatūrai 2008.gadā par viņu nekādi iebildumi no tiesu varas, tiesībsargājošām iestādēm, privātpersonām un kolēģiem nav saņemti,» uzsvēra Kaminska.

Padomei nav informācijas, ar kādām lietām Bērziņš strādājis. Iespējams, ka viņš vairāk darbojies administratīvajās, komerclietās un civillietās.

Patlaban padome sēdi nevarot sasaukt, jo daudzi padomes locekļi ir atvaļinājumos, tāpēc iztrūkst kvoruma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starta šāviens finanšu sektora kapitālā remonta kļūdu novērtējumam

Jānis Goldbergs, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Apcietinātā Vairāk saules IT speciālista atbalsta akcijā pulcējušies apmēram 60 cilvēku

LETA, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apcietinātā restorānu tīkla Vairāk saules informācijas tehnoloģiju (IT) speciālista Edgara Štromberga atbalsta akcijā pie Rīgas apgabaltiesas trešdienas rītā pulcējušies apmēram 60 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Pie tiesas nama atrodas astoņas marķētas Vairāk saules piegādes servisa mašīnas, kā arī Vairāk saules darbinieki un restorānu tīkla līdzīpašnieki Mārtiņš Kalniņš un Endijs Bērziņš.

Akcijas dalībnieki bez skaļu saukļu paušanas tur arī plakātus ar dažādiem aizturētā atbalstošiem uzrakstiem, tostarp #brīvībuEdgaram, Par taisnīgu tiesu!, Taisnību saulēm, Demokrātija vs. spēka vara, Atdodiet saulei Edgaru!. Vienlaikus Bērziņš tur rokās plakātu ar tekstu Atdodiet mums sauli! Atdodiet mums Edgaru! Atdodiet mums kases aparātus!.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien atkārtoti vērtē Štrombergam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Darba laika pagarināšana atsevišķiem ēdinātājiem bija izdzīvošanas jautājums

LETA, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārtrauc darba attiecības ar Latvijas dzelzceļa vadītājiem Bērziņu un Strakšas

LETA, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru