Pēc tam, kad bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs paziņoja, ka ir nolēmis atgriezties Krievijā, lai cīnītos ar saviem oponentiem un atspēkotu apmelnojošos apgalvojumus saistībā ar viņa darbu Maskavas pašvaldībā, kāds pārstāvis no Kremļa, kurš vēlējies palikt anonīms, norādījis, ka « Kremli neinteresē pensionāra Lužkova aktivitātes un ikdienas dzīve», vēsta Pravda.ru.

«Spriežot pēc Lužkova kunga pastāvīgajiem centieniem iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas valstīs, varētus secināt, ka bijušais Maskavas mēram ir lieli plāni attiecībā uz šo valstu kultūras mantojuma studēšanu. Daudzi Krievijas pensionāri var tikai apskaust viņu par iespējām, kādas ir bijušajam mēram,» komentējot izveidojušos situāciju saistībā J. Lužkovu, sacījusi Kremļa amatpersona.

Jau ziņots, ka pēc Maskavas mēra amata zaudēšanas J. Lužkovs meklēja patvērumu vairākās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Latviju, kur uzturēšanās atļauja viņam tika liegta, gluži otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece Lužkovu iekļāva Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai", kas nosaka tā dēvētā "Maskavas nama" pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru - Nacionālās drošības komisijas (NDK) - vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Latvija pati aicināja cilvēkus ierasties, saņemt uzturēšanās atļauju, sagādāt investīcijas un palīdzēt Latvijai pacelt ekonomiku, intervijā Dienai norāda bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Viņš arī piebilst, ka uzturēšanās atļauja nav pašmērķis. Tā esot iespēja paplašināt savas darbības robežas pēc aiziešanas no mēra amata.

J.Lužkovs skaidro, ka Latviju izvēlējies tāpēc, ka tā esot izdevīgāks variants. Šeit praktiski neesot valodas barjeras, saprotama mentalitāte un Latvijas ekonomikai nepieciešamas investīcijas. Latvijā īstenot daudzus projektus esot daudz interesantāk nekā Centrāleiropas vai Rietumeiropas valstīs.

Tomēr bijušais mērs arī uzsver, ka neesot atteicies no vēlmes iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.

J.Lužkovs Latvijas varas iestāžu lēmumu iekļaut viņu melnajā sarakstā uzskata par pārpratumu, kurā noteicošais ir politiskais aspekts. Viņš arī atzīmē, ka joprojām neesot saņēmis šo lēmumu, kas sacēlis tik lielu traci. J.Lužkovs nav pārliecināts, ka tas ir nevainojams no juridiskā viedokļa.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) iesniegusi likumprojektu, kas paredz, ka ēka "Maskavas nams" Rīgā, Marijas ielā 7, pāriet Latvijas valsts īpašumā.

Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru vārdiem, likumprojekts nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas "Maskavas nama" darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra "Maskavas nama" telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likumprojekta anotācijā.

Uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegumu bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam varbūt nevarētu uzskatīt par kaut ko pārsteidzošu, bet iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (V) argumentāciju šādam solim gan. Lužkova attieksme pret šo valsti esot naidīga, un vispār - viņš nemīl Latviju. Interesanti būtu zināt, kuram tas bija noslēpums vismaz pēdējos 20 gadus.

Jā, Lužkovs ir izteicies par Latviju kā fašistisku valsti, paspējot to salīdzināt ar Kambodžu. Un tieši Lužkovs bija cilvēks, ar kura svētību savulaik tika noteikts Latvijas produktu embargo Maskavas veikalos. Tikai šie notikumi ir norisinājušies nevis dažās pēdējās viņa valdīšanas dienās Krievijas galvaspilsētā, bet gan vairāku gadu laikā. Šajā kontekstā jāatgādina, ka, būdams mērs, Lužkovs vairākas reizes ir viesojies Latvijā, tostarp pēdējo reizi pagājušā gada vasarā, kad iekšlietu ministre bija Mūrniece. Tieši šīs pēdējās vizītes laikā viņš svinīgi atklāja Amo Plant ražošanas cehu Jelgavā, tikās ar šīs pilsētas mēru Andri Rāviņu (kurš pārstāv koalīcijā ietilpstošo ZZS), kā arī Rīgas domes vadību. Šeit rodas pamatots jautājums - kāpēc Lužkovs toreiz tika ielaists Latvijā?

Britu biznesa žurnāla The Economist Austrumeiropas apskatnieks Edvards Lūkass ironizē par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova izteikto vēlmi pārcelties uz Latviju, ko Krievijas politiķi parasti dēvē par rusofobisku valsti.

«Elle, kuru pārņēmuši fašisti un pārvalda rusofobiski etnokrāti. Tā daži vadošie Krievijas politiķi un lielākā daļa mediju parasti apraksta Igauniju un Latviju. Pavisam noteikti tā neesot vieta, kurā cilvēks gribētu pavadīt pensijas gadus,» savā komentārā raksta Lūkass.

«Tikai daži [Krievijas politiķi] savos izteikumos ir bijuši skarbāki nekā bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kurš reiz aizliedza pilsētas lielveikalos fašistiskās Latvijas šprotes,» atgādina komentētājs.

«Tāpēc ir daudz interesantāk izlasīt, ka Lužkovs plāno pamest Maskavu, kur viņš tika gāzts niknā publiskā konfliktā ar federālo vadību, lai dotos uz Latviju. Laikam tur tomēr nav nemaz tik slikti,» ironizē Lūkass.

Pēc nesekmīga mēģinājuma iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā bijušais Krievijas galvaspilsētas Maskavas mērs Jurijs Lužkovs jau tuvākajā laikā ar šādu lūgumu varētu vērsties pie Austrijas varasiestādēm, ziņo tt.com.

Portāls, atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, vēsta, ka iesniegšanai nepieciešamo dokumentu sagatavošana jau ir sākusies.

Jau ziņots, ka uzturēšanās atļauju Latvijā J. Lužkovs nav saņēmis, tieši otrādi - iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēmusi lēmumu iekļaut bijušo Maskavas mēru Juriju Lužkovu Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Db.lv jau ziņoja par TV3 raidījuma Nekā Personīga vēstīto, ka uz dzīvi Latvijā vēlas pārcelties bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Neilgi pirms jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas J. Lužkovs pamato ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums.

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs plāno vērsties Latvijas Iekšlietu ministrijā ar lūgumu paskaidrot iemeslu, kādēļ viņam atteikta uzturēšanās atļauja Latvijā, jo tas nav norādīts Lužkovam pieejamajos dokumentos, otrdien ziņo aģentūra Interfax, atsaucoties uz anonīmu avotu.

Interfax sarunas biedrs, kurš pārzinot radušos situāciju, paskaidroja, ka, nesaņemot uzturēšanās atļauju Latvijā, Lužkovs pirmdien vērsies Lielbritānijas vēstniecībā Krievijā ar lūgumu izsniegt viņam Lielbritānijas vīzu, tomēr pretendēt uz uzturēšanās atļauju Lielbritānijā viņš negrasās.

Lielbritānijas vīza Lužkovam nepieciešama tikai tādēļ, lai apciemotu meitas, kas mācās šajā valstī, uzsvēra Interfax informācijas avots.

Savukārt pirmdien Krievijas ziņu aģentūra RIAN vēstīja, ka Lužkovs izteicies, ka Latvijas atteikums viņam izsniegt uzturēšanās atļauju bija kļūda un pārpratums.

«Maskavas mērs Jurijs Lužkovs ir Kremļa politiskās dilemmas iemiesojums,» šī gada februārī slepenā telegrammā rakstīja ASV vēstnieks Džons Beirls. Šī no Maskavas sūtītā telegramma ir starp tām, ko pēdējās dienās savā interneta vietnē publiskojusi organizācija WikiLeaks.

No vienas puses šis politiķis ir Vienotās Krievijas biedrs un uzticams balsu piegādātājs šai partijai un tās līderim, Krievijas premjeram Valdimiram Putinam, atgādina ASV vēstnieks. Valdība un partijas līderi uz J. Lužkova darbībām raugās caur pirkstiem, šādu attieksmi mērs izpelnījies savas reputācijas dēļ, jo viņš valstī pazīstams kā cilvēks, kurš vada «nepārvaldāmo», «kurš nodrošina kārtību Eiropas lielākajā metropolē ar gandrīz 11 miljoniem cilvēku».

No otras puses J. Lužkova saistība ar kriminālo pasauli un šo kontaktu ietekme uz maskaviešu dzīvi arvien biežāk ir diskusiju temats, teikts telegrammā.

«Mums nebūtu nekas pretī, ja Rīgas brīvostas pārstāvis Maskavā būtu Jurijs Lužkovs,» norāda ostas vadītājs Andris Ameriks, raksta Telegraf.

Jāatgādina, ka Rīgas brīvosta plāno atvērt pārstāvniecības Krievijā, Baltkrievijā un Kazahstānā ar mērķi pievilināt jaunas kravas.

Pēc A.Amerika teiktā, viens no galvenajiem uzdevumiem tuvākajā laikā būs Rīgas brīvostas atpazīstamības veicināšana iepriekšminētajās valstīs. Pārstāvniecību vadītāju amatos plānots iecelt pieredzējušus vadītājus ar sakariem un ietekmi Krievijas darījumu aprindās.

«Mums nevajag, lai vadītāji rīkotu ekskursijas. Šiem cilvēkiem ir jāstrādā. Kā piemēru, kādi cilvēki mums ir vajadzīgi, varu nosaukt Juriju Lužkovu,» norāda A.Ameriks.

Jāatgādina, ka lielas cerības osta liek uz projektu, kas saistīts ar Venecuēlas naftas tranzītu uz Baltkrieviju.

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, kurā lūdz atcelt lēmumu, ar kuru viņš tika iekļauts to cilvēku sarakstā, kam ir liegts ieceļot Latvijā. Viņš arī lūdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) izsniegt uzturēšanās atļauju, DB pastāstīja tiesas pārstāve Ksenija Nivikova.

Viņa arī paskaidroja, ka Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai pieteikumu daļā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, bet atteikts daļā par Iekšlietu ministrijas 17.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu bijušais Maskavas mērs tika iekļauts nevēlamo cilvēku sarakstā. Šajā daļā pieteikums neesot skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Tomēr saistībā ar atteikumu J.Lužkovs iesniedzis blakussūdzību, ko Administratīvā apgabaltiesa plāno skatīt šā gada augustā.

Jau ziņots, ka Latvija janvārī liedza J.Lužkovam uzturēšanās atļauju un iekļāva viņu nevēlamo personu sarakstā. J.Lužkovs iepriekš paziņoja, ka negrasās atstāt Krieviju, bet uzturēšanās atļauja viņam vajadzīga brīvai ceļošanai.

Administratīvā apgabaltiesa atstājusi negrozītu lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova pieteikumu saistībā ar atteikumu tiesā izskatīt sūdzību par viņa iekļaušanu «melnajā sarakstā», bet blakus sūdzību tiesa noraidījusi noraidīt.

Lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, DB informēja tiesā.

DB jau rakstīja, ka J.Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju.

Bijušais Maskavas mērs bija iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā, kurā lūdza, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

J.Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī. Šādu lēmumu bijusī Iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēma, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju. Šis lēmums nozīmēja, ka J.Lužkovam nebūs iespējas saņemt Latvijā uzturēšanās atļauju, jo saskaņā ar Imigrācijas likumu, ārzemniekam uzturēšanās atļauja tiek atteikta, ja viņš iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.

Projekts par kompozītmateriālu izstrādājumu rūpnīcas būvniecību Jelgavā iestrēdzis, kā arī uzņēmuma a/s AMO Plant nākotne esot zem jautājuma zīmes, raksta Telegraf.

DB jau rakstīja, ka AMO Plant līdzās 30 milj. eiro vērtajai automontāžas rūpnīcai grib 15 milj. eiro vērtu kompozītmateriālu ražotni. Šādu tālākās attīstības scenāriju, atklājot AMO Plant ražotni pieļāva bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs.

Savas vizītes laikā Latvijā J.Lužkovs solīja kompozītmateriālu ražotnes būvniecībai piešķirt vēl 15 milj. eiro. «Saistībā ar vadības maiņu Maskavā pagaidām šis jautājums ir piebremzējis,» norāda AMO Plant pārstāvis Armands Krauze.

Pēc viņa teiktā, nākamgad plānots salikt vēl desmit autobusus Ambassador, kuru detaļas tiks piegādātas no Holandes tuvākajā laikā. A.Krauze arī piebilst, ka ar jauno Maskavas vadību rūpnīca patlaban neesot kontaktējusies.

Tiesām nosūtīta informācija par Baltkrievijas un Krievijas valsts struktūrām piederošām sanatorijām "Belorusija" un "Jantarnij bereg" Jūrmalā, lai iesaldētu viņu finanšu aktīvus, trešdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Tiesu administrācija lūgusi tiesai izvērtēt divu sanatoriju nekustamo īpašumu iesaldēšanu Jūrmalā. Sanatorija "Belorusija" pieder Baltkrievijai Prezidenta lietu pārvaldes personā un līdz ar to faktiskais kontrolētājs ir sankcionētais prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Savukārt sanatorija "Jantarnij bereg" ir Krievijas Prezidenta lietu pārvaldes "Atveseļošanas kompleksa "BOR"" filiāle, tātad kontrolētājs ir prezidents Vladimirs Putins.

Abas sanatorijas iekļautas arī Uzņēmumu reģistra ar sankcijām saistīto juridisko personu sarakstā.

Jau vēstīts, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

Jurijs Lužkovs vēlas, lai Latvija izslēgtu viņu no sava ārvalstu iedzīvotāju «melnā» saraksta un piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju, vēsta rt.com.

Bijušais Maskavas mērs ir iesniedzis lūgumrakstu Administratīvajā apgabaltiesā Latvijā. Lužkovs lūdz, lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde piešķirtu viņam uzturēšanās atļauju Latvijā. Iepriekšējais lūgumraksts, ko iesniedza bijušais politiķis, apstrīdot viņa iekļaušanu nevēlamo personu sarakstā, netika pieņemts.

Lužkova lūgums pēc uzturēšanās atļaujas Latvijā tika noraidīts februārī, neraugoties uz investīcijām bankas subordinētajā kapitālā un noliktavu Latvijā.

Analītiķi uzskata, uzturēšanās atļauja ļautu Lužkovam brīvi ceļot Eiropas Savienības valstīs.

Bijušajam mēram un viņa sievai - uzņēmējai Jeļenai Baturinai - Krievijā neklājas viegli. Viņu finanšu darbības pārbauda tiesībaizsardzības un finanšu uzraudzības iestādes, un uzsākta kriminālizmeklēšana par iespējamu krāpšanas shēmu Maskavas Bankā.

Bijušajam Maskavas mēram Jurijam Lužkovam tomēr izdevies saņemt uzturēšanās atļauju Eiropas valstī, proti, Lielbritānijā, raksta news.life.ru.

«Pēc neveiksmes Latvijā bijušais mērs nolēma izmēģināt laimi Lielbritānijā. Neskatoties uz dažām grūtībām, kas J.Lužkovam radās, lai saņemtu Anglijas vīzu, uzturēšanās atļauju viņš ieguvis bez problēmām,» stāsta kāda J.Lužkovam pietuvināta persona.

Īsi pirms Jaunā gada J.Lužkovs jau ieguva Anglijas pagaidu vīzu, tomēr, lai to iegūtu, bijušajam mērām nācies pat nodot pirkstu nospiedumus.

Jāatgādina, ka uzturēšanās atļauju Latvijā J.Lužkovs nesaņēma, tieši otrādi – iekšlietu ministre Linda Mūrniece pieņēma lēmumu iekļaut bijušo Maskavas mēru Latvijai nevēlamo personu jeb «melnajā sarakstā».

Bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs nokļuvis slimnīcā saistībā ar sāpēm nieru apvidū, vēsta aģentūra Interfax.

J. Lužkovs tika hospitalizēts naktī uz ceturtdienu. Bijušais Krievijas galvaspilsētas vadītājs ievietots Maskavas Centrālajā klīniskajā slimnīcā. J. Lužkovs jūtoties labi un «pēc pāris procedūrām» pametīs slimnīcu un atgriezīsies pie darba.

Jau rakstīts, ka 22. maijā slimnīcā nonāca Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kad viņam pusmaratona laikā bija kļuvis slikti. N. Ušakovs tiek ārstēts Vācijā.

Savukārt 25. maijā slimnīcā tika ievietots Viļnas mērs Artūrs Zuoks. Lietuvas galvaspilsētas vadītājs slimnīcā tika ievietots pirmsinfarkta stāvoklī.

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Tieslietu ministrija (TM) ir nolēmusi iesaldēt arī "Maskavas nama" aktīvus, 6.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijā sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K).

"Maskavas nams", kas atrodas Rīgā, Marijas ielā 7, tiek pozicionēts kā kultūras un biznesa centrs. Iestādes izveidi un uzturēšanu finansējusi Maskavas mērija. Projekta ierosinātāji 2001.gadā bija tā laika Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. Nama svinīgā atklāšana notika 2004.gada maijā.

Šobrīd "Maskavas namā" pamatā tiek rīkotas izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi, kas pārsvarā orientēti uz krievu valodā runājošu publiku.

Pašlaik Latvijā sankciju dēļ iesaldēto, ar Krievijas personām saistīto nekustamo īpašumu vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, tomēr ir sagaidāms, ka iesaldēto īpašumu vērtība varētu pieaugt, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem pauda tieslietu ministrs.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Viļņā tiks nojaukts tā dēvētais Maskavas nams, kas pēc tiesas lēmuma anulēt būvatļauju tā arī palicis līdz galam neuzcelts, paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

"Maskavas nams tiks demontēts. (..) Ja kāds jautās, kāpēc tiek nojaukta gandrīz pabeigta ēka un vai tad to nav iespējams pielāgot citām vajadzībām, jāteic, ka nams tika uzcelts augstāks nekā atļauts, arhitektoniskā ziņā tas ir svešķermenis, funkcionāli nepabeigts un neracionāls," viņš rakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

Kā norādījis Šimašus, pašvaldība plāno izvērtēt, kā vislabāk izmantot šo vietu, un savus atzinumus iesniegt Nacionālajam zemes dienestam.

"Taču viens ir skaidrs - šai vietā iepretī Ģedimina pilij neatradīsies propagandas mašīna. Zemes gabals atgriezīsies Lietuvas ziņā, ķieģeļi varēs ceļot uz Maskavu," viņš paziņojis, vienlaikus piebilstot, ka "tie krievi, kuri vēlas demokrātiju, Lietuvā un Viļņā tiek mīļi gaidīti".

Maskavas valdības puse vairs neplāno autorūpnīcas AMO Plant nākotni, bet Maskavā sastaptie ārzemju finansisti esot prognozējuši finansiālās situācijas destabilizēšanos Latvijā saistībā ar Valsts prezidenta rosināto Saeimas atlaišanu, par to piektdien, 3. jūnijā, AMO Plant un Jelgavas uzņēmēju tikšanās pasākumā runāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš pauda prieku par jaunā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedru izvirzītā prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu. Jelgavas mērs izteica cerību, ka Bērziņa finansista talanti un sakari, iespējams, varētu līdzēt saglābt Latvijas pozīciju pasaules finanšu tirgū.

Daudz mazāk Rāviņš pavēstīja par Maskavā pārrunāto. Viņš pauda, ka Maskavas jaunā valdība vairs neplāno AMO Plant nākotni un rūpnīcai esot «jāsāk jauna dzīve».

Jau ziņots, ka 30. un 31.maijā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs bija komandējumā Maskavā, lai piedalītos AS AMO Plant sadarbības padomē par uzņēmuma attīstības jautājumiem. Tā nebija dalībnieku sapulce, tāpēc nekādi lēmumi tajā netika pieņemti.

Dmitrija Medvedeva prezidentūras laikā nežēlastībā kritušais ilggadīgais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pēc patriekšanas no amata 2010. gadā ir saņēmis negatīvo publicitāti pēc pilnas programmas. Žanra jaunākais papildinājums lasāms laikraksta Vedomosti portālā – kopš Lužkovs ir prom, galvaspilsētā mirstība kritusies par 17%.

Pamatiemesls tam pēc Interfax datiem ir veselības aizsardzības sistēmas modernizācija.

Jaunais mērs Sergejs Sobjaņins kolēģiem ziņojis, ka no 2011. gada pilsētnieku vidū krasi kritušās fatālās diagnozes galvenajās riska kategorijās – asinsrites un elpošanas orgānu traucējumos, saindēšanās gadījumos ar alkoholu utt. Valsts un federālajam budžetam tas gan maksājis virs 100 miljardiem rubļu (1,77 miljardi latu). S. Sobjaņins saka, ka 2011. gada decembrī jeb nedaudz vairāk kā gadu pēc viņa stāšanās amatā Maskavā pirmo reizi 23 gados bijis dabisks iedzīvotāju skaita pieaugums.