Aizliegt azartspēles Latvijā ir iespējams, taču izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne nedomā, ka tas būtu pareizs lēmums.

Viņa intervijā Neatkarīgajai norāda, ka vienmēr būs cilvēki, kas gribēs spēlēt, sajust adrenalīnu, tāpēc meklēs iespējas to darīt, un vienmēr būs cilvēki, kas viņiem piedāvās šīs iespējas.

«Mūsu uzdevums būs gādāt, lai azartspēļu biznesā viss notiek godīgi un caurredzami. Valstij savukārt jābrīdina spēlētāji par iespējamo atkarības iestāšanos: visās spēļu vietās, arī TV Zelta drudzī, jābūt skaidri saskatāmiem uzrakstiem, kas par to atgādina,» uzsver S.Birne.

Ja slēgtu azartspēļu biznesu, ka tas eksistētu nelegālā formā. Tad valsts nevarētu to kontrolēt un iekasēt nodokļus, savukārt cilvēki nevarētu gaidīt palīdzību no valsts.

S.Birne atgādina arī Maskavas piemēru. Galvaspilsētā un visā Krievijā spēļu zāles ir aizliegtas, savukārt ir norādītas četras īpašās zonas, kurās azartspēles atļautas. Kaut kas nedaudz notiek vienā no zonām, kaut ko būvē Kaļiņingradā, bet pārējās zonas ir kaut kur stepē un tundrā, par ko nevienam tūristam nav intereses.

Savukārt tagad Maskavā esot aptuveni 800 nelegālu spēļu zāļu, bet tad, kad azartspēles Maskavā bija atļautas, tur atradušās 500 legālu zāļu. «Arī Ukrainas kolēģi raud burtiski baltas asaras: totālais azartspēļu aizliegums valstī izveidojis situāciju, ka nelegālo spēļu zāļu Ukrainā ir nesaskaitāmi daudz. Uzskatu, ka aizliegums nedod labumu nevienam: ne valstij, ne cilvēkiem,» savu viedokli pauž vadītāja.

Jāatgādina, ka pēc aizlieguma Krievijā Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka situācija jāizmanto, lai Rīgā veidotu «mazo Lasvegasu». Rīgas mērs uzskatīja, ka plaša izklaides centra izveide Rīgā palīdzēs pilsētai konkurēt tūrisma tirgū, turklāt tas nodrošinātu jaunas darba vietas un papildinātu pilsētas kasi.

Pērn no spēļu zālēm iekasēto nodokļu apjoms Latvijā bijis 25 milj. Ls. Uzplaukuma laikā – 2007., 2008. gadā – tas bijis ap 51 milj. Ls latu. Toreiz arī spēļu zāļu bijis divreiz vairāk – ap 600, plus vēl 12 kazino, vēl arī spēļu automāti. 75% no nodokļiem ieplūst valsts budžetā, 25% saņem pašvaldība, kuras teritorijā atrodas spēļu zāles.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra