Atpūta

Biznesa vieta: Ķīšezera krasts vilina ūdens aktivitāšu cienītājus

Linda Zalāne, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

Potenciāls krasta labiekārtošanai un apdzīvošanai vēl esot – jāsaved kārtībā pludmale, kas stiepjas gar molu un pagaidām ir mirusī zona. Tiek spriests, ka Ķīšezera krastā potenciāli varētu būvēt ekskluzīvu viesnīcu, tad tiktu zaudēta valsts sporta bāzes Mežaparks nozīme.

Vēja ķērāji

Šajā Ķīšezera krastā gandrīz 20 gadus pulcējas Vindsērfinga kluba 360 biedri, viņiem tur novietoti inventāra glabāšanai paredzēti konteineri. Klubs ir sabiedriska organizācija, kurā līdzdarbojas apmēram 100 biedru. Pirms septiņiem gadiem par kluba valdes priekšsēdētāju kļuva Māris Birzulis, kura vadītais uzņēmums SIA Cabo sācis teritorijā nodrošināt vēl virkni pakalpojumu, vispirms izveidojot inventāra nomas punktu, bet pēc tam arī kafejnīcu Cabo Cafe, kas ir kļuvusi populāra ne tikai ūdenssporta cienītāju vidū. Vasaras sezonā klubā pulcējas arī bērni un jaunieši, kuri piedalās gan regulāros iknedēļas vindsērfinga treniņos, gan nometnēs.

«Mūsu darbība tieši vērsta uz ūdens akvatorijas izmantošanu sportiskām aktivitātēm. Tā ir šīs vietas unikālā puse. Pēc nedaudz vairāk kā desmit minūšu brauciena no pilsētas centra esi jau pie dabas,» stāsta SIA Cabo īpašnieks M. Birzulis. Uzņēmums esot attīstījies pakāpeniski – 2003. gadā kluba biedru vajadzībām esot uzbūvēta neliela koka māja, kur uzņēmējs sācis iznomāt vindsērfinga inventāru un piedāvāt mācības. «Sapratu, ka jānodrošina plašāks serviss un cilvēkiem vajag piedāvāt arī iespēju kaut ko apēst vai padzerties. Šajā nelielajā mājā pirms pieciem gadiem izveidoju kafejnīcu Cabo, kurai ar laiku uzbūvējām atsevišķu koka moduļu māju. Ideju noskatīju ceļojuma laikā Kaboverdē. Gribēju šo ēdināšanas pakalpojumu veidot tādā kvalitātē, kas radītu lielāku cilvēku pieplūdumu. Tas ir izdevies, jo katra vasara mums ir izaicinājums – vai spēsim apkalpot visus kafejnīcas apmeklētājus,» atzīst M. Birzulis.

Ziemā nomas punktā iespējams tikt pie distanču slēpēm un slidām. «Vasarā bērnu nometnēs esam sasnieguši apmeklētāju kapacitātes griestus. Varētu vēl attīstīties, ja kluba biedriem piederošo inventāra glabāšanas konteineru vietā uzbūvētu nelielas moduļa tipa mājas, kur pietiktu vieta arī ģērbtuvēm un dušām. Otrs darbības virziens – fokusēšanās uz korporatīvo un organizāciju grupu apkalpošanu, jo mums ir plašs inventāra klāsts – vēja dēļi, SUP dēļi (sērfa dēļi, uz kuriem braucējs stāv kājās un, izmantojot garu airi, virzās uz priekšu), kā arī koka kanoe laiviņas. Individuālie klienti arī nāk, bet to skaits pēdējos gados nav būtiski pieaudzis,» novērojis M. Birzulis. Viņš gan cer, ka, sēžot kafejnīcas terasē un vērojot citu sportistu aktivitātes ūdenī, šai nodarbei iespējams pievērst aizvien vairāk ļaužu.

Bizness kā hobijs

Septīto vasaras sezonu šajā Ķīšezera krastā strādā arī SIA Veikot.lv. Uzņēmumu izveidojuši trīs draugi, kuri paši aizraujas ar šo sporta veidu. «Šis ir dārgs hobijs, no kura nevēlamies atteikties. Mums ir pašiem sava vietiņa, bet nopelnīt īsajā vasaras sezonā īsti nevar. Esam atmaksājuši kredītus un centīsimies šo uzņēmumu pārvērst nelielā, bet stabilā vasaras uzņēmumā,» stāsta Veikot.lv līdzīpašnieks Oto Atvars. Uzņēmums piedāvā iespēju nodarboties ar veikbordu, braucot aiz motorlaivas, vizināties pa ūdeni pūslī vai ar ūdens motociklu. «Tepat organizējam arī pasākumus. Esam pietiekami tālu no citiem uzņēmējiem, viens otram netraucējam. Pa šiem gadiem esam trīs reizes mainījuši atrašanās vietu krastā. Pēdējā, kas atrodas pie mola, ir vislabākā, jo tepat otrpus molam ir neliela pludmalīte, kur mūsu apmeklētājiem ir iespēja atpūsties,» atzīst O. Atvars. Sava nozīme ir arī netālu esošajai Cabo cafe, kas palīdz popularizēt šo Ķīšezera krastu. Vienīgais trūkums esot nepietiekami lielā autostāvieta.

«Protams, šis zemes gabals ir iekārojams un, iespējams, tas ir laika jautājums, kad kāds to iegādāties. Domāju, ka tad sporta kompleksa vietā kāds uzcels viesnīcu vai SPA centru. Pagaidām gan visiem uzņēmumiem pamatdarbība vērsta uz sportu un aktīvu dzīvesveidu,» norāda O. Atvars.

Trešo sezonu iepretim sporta bāzei uz ūdenī esoša koka mola izveidota pirts Green Island. Tās īpašnieks Ivars (kurš nevēlējās, lai rakstā DB atklāj viņa uzvārdu) stāsta, ka nelielajā mājiņā esot iespēja izbaudīt pirts rituālu vairāku stundu garumā – sildīšanos, pēršanos, masiera pakalpojumu, skrubēšanos un tējas dzeršanu. Vieta esot biznesam piemērota – tuvu pilsētai, bet tai pašā laikā varot sajusties kā laukos. Īpaši daudz viesu esot no Krievijas un citām valstīm, jo par pirti esot ievietota informācija booking.com. Vietējie ļaudis arī nākot pērties, bet retāk. «Vietējiem rocība mazāka. Šī pirts nav publiska, tādēļ par pakalpojumu jāmaksā vairāk. Pie mums iecienīts rīkot arī dzimšanas dienas, vecpuišu un vecmeitu ballītes. Reiz šeit pat kāda dāma tika bildināta,» stāsta Ivars. Pirts noslogojums vēl neesot sasniedzis kapacitātes griestus. Vasarā apmeklētāju esot vairāk, un brīvdienas tiekot rezervētas savlaicīgi. Rudenī un ziemā pirtoties gribētāju esot mazāk. Runājot par nākotnes attīstības iespējām, uzņēmējs teic, ka pagaidām neko paplašināt negrasoties. Arī papildu pakalpojumus, piemēram, laivu nomu, nedomā piedāvāt, jo šo segmentu jau aizpildot blakus esošie uzņēmumi.

Piesaista sportistus

Sporta bāzē Mežaparks piecus gadus darbojas kafejnīca Resto Terase, kurai apmeklētāju plūsmu lielākoties nodrošina sportiski, kuri šeit brauc uz nometnēm, apmetas viesnīcā.

«Kad es atvēru kafejnīcu sporta bāzes pirmajā stāvā, tajā nebija daudz apmeklētāju, sportistu. Atlocīju piedurknes, sāku strādāt. Bāzē jau sen būtu nepieciešams veikt renovāciju, jo ne visiem patīk padomju laika šarms. Domāju, ka tā var sportistus piesaistīt ar pakalpojuma cenu un apkārtējo infrastruktūru – viss piemērots, lai šeit notiktu sporta nometnes,» uzskata kafejnīcas Resto Terase īpašnieks Mairis Antāns. Uz jautājumu, vai viņš ir arī algots sporta bāzes darbinieks, viņš atsmej, ka nav, bet dara visu, lai viesnīcai piesaistītu apmeklētājus, jo tas iet roku rokā arī ar viņa biznesa attīstību.

Viņaprāt, šī vieta būt jāsaglabā kā nacionālā sporta bāze. «Protams, šī ir ļoti ekskluzīva vieta, bet nedomāju, ka tā jāpārdod, lai uzņēmēji attīstītu savu biznesu,» uzskata M. Antāns. Pirms vairākiem gadiem ziemā viesnīcā klientu neesot bijis, bet pēdējos divos gados viss mainījies. «Uzstāju, ka kafejnīca strādās arī ziemā. Meklēju sportistus, kuri arī šajā periodā gribētu apmesties viesnīcā. Lai gan šāda tipa viesnīca ir vēsture un ne visi to vēlas baudīt, numuriņu noslogojums ir pietiekami liels. Ja ēkas atjaunošanu nevar paveikt valsts, tad vajag piesaistīt privātos investorus, kas ir gatavi šo nacionālo sporta bāzi saglabāt,» tāda ir uzņēmēja pārliecība.

4,2 hektārus plašā teritorija Ķīš­ezera krastā pieder Izglītības un zinātnes ministrijai. Tās paspārnē esošo SIA Sporta centrs Mežaparks jau vēsturiski izmanto sportisti kā bāzes vietu nometņu laikā. Tās turpmākais liktenis vēl nav skaidrs. Ministrija pērn medijiem paudusi gan to, ka sporta centra privatizācija netiek plānota, gan izplatījusi paziņojumus, ka turpmāk valsts finansējums centram vairs netiks piešķirts, bet tā vietā tiks attīstīts tenisa centrs Lielupe. Savulaik lēsts, ka zemesgabala vērtība ir ap 8 milj. latu (virs 11 milj. eiro) un to kopš 90. gadiem iekārojis ne viens vien nekustamo īpašumu attīstītājs.

DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka sportiskās aktivitātes Ķīš­ezera krastā vēl varot dažādot – tā kā šeit savulaik esot bijis izvietots viens no pirmajiem jahtu klubiem Latvijā, tad šo tradīciju vajagot atjaunot, piedāvājot, izbraukt un mācīties burāt ar ezeram piemērotām jahtām. «Šajā krasta līnijā ir iespēja savest kārtībā arī mola daļu, kur kādreiz bija jahtu piestātne. Šādi tiktu palielināta pludmale, kur cilvēkiem atpūsties. Šī ģeogrāfiski ir ļoti laba vieta, tikai jāgādā, lai tā sabiedrībai kļūtu pieejamāka. Visu šeit darbojošos uzņēmēju kopīgās intereses ir šo vietu attīstīt,» spriež M. Birzulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzņēmējam bažas, ka Sporta centrs Mežaparks izsolē uzvarētājs jau bijis iepriekš zināms

Gunta Kursiša, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Sporta centrs «Mežaparks» valdes vadītāja vietnieks Ģirts Piternieks izsolē pretendentu klātbūtnē nav vēlējies atvērt aploksnes ar pieteikumiem un pievienotajiem dokumentiem, radot pretendentiem iespaidu, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms pašas izsoles izsludināšanas, pauda uzņēmējs Gundars Ūdris.

Rakstiska izsole par SIA Sporta centrs «Mežaparks» 270 m2 liela biroju telpu kompleksa nomu notika šā gada 4. februārī. Sporta centrs Mežaparks atrodas Rīgā, R. Feldmaņa ielā 11. Sludinājumā norādītais maksimālais nomas termiņš ir pieci gadi jeb līdz 2019. gada 1. februārim.

«Jau ilgāku laiku es gan kā fiziska persona, gan arī kā juridiskas personas pārstāvis esmu piedalījies VAS Valsts nekustamie īpašumi organizētajās izsolēs un regulāri sekoju mājas lapā ievietotajiem izsoļu sludinājumiem. Piedaloties šajās izsolēs, jau vairakkārt esmu novērojis aizdomīgas situācijas, kuras radīja šaubas par šo izsoļu norises atbilstību normatīvo aktu prasībām,» pauda G. Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Cabo cafe īpašnieks: Ja ir savs knifs, tad arī bizness būs ilgtspējīgs

Elīna Pankovska, 08.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

VIDEO, FOTO: Supošana ar pievienoto vērtību

Laura Mazbērziņa, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumu, «Pērsejas» piedāvā iespēju apskatīt Koknesi citādā veidā - no SUP dēļa. Ir svarīgi popularizēt zudušās Daugavas senlejas un Pērses gravas vēsturisko un kultūras mantojumu, biznesa portālam db.lv uzsver «Pērsejas» īpašniece Ita Lejiņa.

Ģimenes uzņēmums «Pērsejas» savu darbību sāka 2008. gada vasarā, piedāvājot laivot pa Pērsi un Daugavu, lai apskatītu pilsdrupas no citas puses.

Šī apkārtne glabā nogrimušās pasaules leģendu, saka I. Lejiņa. «Pirms uzbūvēja Pļaviņu HES, te izskatījās pavisam citādāk. Pērse plūda uz Daugavu pa dziļu, mežonīgu gravu, pie satekas veidojot plašu deltu ar vairākiem atzarojumiem. Savukārt, pilsdrupas tolaik atradās stāvā kalnā, un Pērse varēja lepoties ar visaugstāko ūdenskritumu Latvijā, kam augstums bija pāri 2 metriem. Tagad mēs to visu varam tikai iztēloties,» viņa norāda.

SUP ir samērā jauns aktīvās atpūtas, ūdenstūrisma un sporta veids, kas strauji gūst popularitāti un atzinību visā pasaulē. Supot var dažādos laikapstākļos, dažādās ūdenstilpnēs un dēlis ir piemērots gan gluda, gan viļņaina ūdens apstākļiem. «Latvijā ir daudz ūdenstilpņu, kurās var nodoties airēšanai uz dēļa. Koknese ir teicama vieta šīs sportiskās aktivitātes izbaudīšanai,» komentē I. Lejiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VID ēkas īpašniekam šogad bankai jāsamaksā 2,4 miljoni eiro no hipotekārā kredīta pamatsummas

LETA, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās administratīvās ēkas īpašniekam SIA Biroju centrs Ezerparks šogad būs jāveic 2,4 miljonu eiro hipotekārā kredīta pamatsummas maksājums Nordea bankai, aģentūrai LETA sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

Uz šī gada sākumu Biroju centra Ezerparks parādsaistības pret Nordea banku ir 53,15 miljoni eiro. Hipotekārais kredīts tika ņemts uz 30 gadiem - līdz 2044.gadam.

VNĪ nav pārņēmis Biroju centra Ezerparks kredīta saistības. Parādsaistības ir Biroju centram Ezerparks ar tiem pašiem nosacījumiem, kas bija, pirms VNĪ iegādājās šī uzņēmuma kapitāldaļas. VNĪ nav izsniedzis papildu galvojumus vai nodrošinājumus Nordea par šo saistību izpildi, skaidroja Blodons.

Viņš norādīja, ka šī finansējuma izmaksas ir iekļautas VID samazinātajā nomas maksā, kā rezultātā 34 miljoni eiro nomas maksas ietaupījumu izveidojas pēc visu saistību segšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

30. septembrī – lielākais “Atvērto durvju dienu maratons” jaunajos projektos

Sadarbības materiāls, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā novirzes tilta tehniskā stāvokļa atzinumā, uz nenoteiktu laiku tiks slēgta sabiedriskā transporta pār Brasas tiltu. Līdz ar to 11.tramvaja kustība ir slēgta un tā vietā izveidots 11T autobuss, kurš kursēs pār tiltam līdzās izveidoto pārbrauktuvi, noskaidroja aģentūra LETA.

Uz Brasas tilta jau ilgstoši notiek remontdarbi un pēdējos mēnešus kustību pār to bija atļauta tikai sabiedriskajam transportam un operatīvajiem transportlīdzekļiem.

Tomēr, kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, veicot tilta tehniskā stāvokļa monitoringu, fiksēti "nobīdījumi tehniskajos mērījumos", un saskaņā ar līgumu tilts tiks slēgts līdz padziļinātas informācijas noskaidrošanai.

11T autobusa maršruts būs "Ausekļa iela - Mežaparks". Izmaiņas noteiktas arī 9.autobusa maršrutā.

11T maršruta autobuss kursēs no tramvaja pieturvietas "Ausekļa iela", tālāk pa Ausekļa ielu, Elizabetes ielu, Kronvalda bulvāri, Krišjāņa Valdemāra ielu, Raiņa bulvāri, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu, Cēsu ielu, Tallinas ielu, Miera ielu, Kluso ielu, pāri pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvei pie Brasas dzelzceļa stacijas, Gaujas ielu, Kokneses prospektu, Meža prospektu līdz 9.maršruta autobusa galapunktam "Mežaparks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir 12,8 miljonus eiro Latvijas Nacionālā sporta centra infrastruktūras modernizācijai

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) aizdevumu 12,8 miljonu eiro apmērā LNSC kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” rekonstrukcijai, kā arī sporta centra “Mežaparks” attīstībai.

Finansējums paredzēts sekmīgai LNSC sporta centru būvdarbu norisei Rīgā – daudzfunkcionālās Vieglatlētikas manēžas attīstībai, jaunā Vieglatlētikas laukuma un futbola rezerves laukuma rekonstrukcijai, kur plānots ierīkot piepūšamu futbola halli, un sporta centra “Mežaparks” infrastruktūras attīstībai, modernizējot tenisa kortus, kā arī izbūvējot piekļuves laivu piestātnei.

“LNSC infrastruktūras tālākā modernizācija ļaus sasniegt uzņēmuma stratēģisko mērķi – nodrošināt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu LNSC daudzfunkcionālo sporta bāzu pārvaldību un attīstību, radot piemērotus apstākļus dažādiem sporta notikumiem un kultūras pasākumiem nacionālā un starptautiskā mērogā. Ar jauno sporta infrastruktūru mēs, LNSC, turpinām attīstīt sporta vides pieejamību, nodrošinot iespēju ikvienam un visām profesionalitātes un sabiedrības interešu un vecuma grupām iesaistīties sporta aktivitātēs, veicinot veselīgu un aktīvu dzīvesveidu. Esam gandarīti, ka, piešķirot aizdevumu, arī banka Citadele saredz Latvijas Nacionālā sporta centra un sporta infrastruktūras Latvijā izaugsmes potenciālu – ieguldījumu gan amatieru, gan bērnu un jauniešu, gan augsta līmeņa sportistiem nepieciešamās infrastruktūras izveidē,” saka LNSC valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas Nacionālā sporta centra attīstības ceļš

Daniēls Nātriņš, SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs valdes priekšsēdētājs, 28.12.2023

Daniēls Nātriņš: "Ņemot vērā Latvijas Nacionālā sporta centra uzņemtos attīstības tempus, nebrīnīšos, ja kopā ar komandu kopīgiem spēkiem nonāksim pie vēl kādas jaunas iespējas, kā uzlabot sporta infrastruktūras pieejamību."

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Piektdienas intervija ar Gjensidige Baltic ģenerāldirektoru Aleksandru Rjabovu

Lelde Petrāne, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ (sakarā ar gaidāmajām brīvdienām - ceturtdienā) atbild Aleksandrs Rjabovs, apdrošinātāja Gjensidige Baltic ģenerāldirektors:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 20 gadiem, kad es beidzu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku strādāt par juristu Parex bankā, un man kopā ar manu kolēģi Sergeju Savradimu, kas joprojām ir arī mans kolēģis Gjensidige Baltic, ienāca prātā ideja piedāvāt bankas vadībai izmantot milzīgo klientu datu bāzi un piedāvāt viņiem arī apdrošināšanas pakalpojumus. Viss bija jāsāk no nulles, un man ir liels prieks, ka tagad, pēc 20 gadiem, mēs varam lepoties ar to, kas ir paveikts un cik daudz ir sasniegts – esam viens no līderiem apdrošināšanas nozarē Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka esmu audzis un pilnveidojies kopā ar kompāniju. Kopā ar kolēģiem ir pārdzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes, izturēts krīzes laiks, pirktas kompānijas un atvērtas filiāles Baltijas valstīs. 1994.gadā mēs bijām tikai 5, bet tagad Gjensidige Baltic ir daļa no starptautiskas grupas un viens no lielākajiem apdrošinātājiem Baltijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Un galvenais – mēs turpinām attīstīties, mums ir grandiozi plāni un izaicinājumi. Tāpēc man joprojām ir interesanti strādāt un kopā ar maniem kolēģiem pieņemt jebkurus ambiciozus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Starptautiskajam 3D mākslas festivālam «Rīgas ilūzijas», kas norisināsies kultūras un atpūtas parkā «Mežaparks», festivāla organizators – SIA «Rīgas meži» ir izvietojis parkā neparastu fotografēšanās sienu ar optiskām ilūzijām.

Objekts ir izvietots parka galvenajā alejā, kas ved no Rīgas Zooloģiskā dārza uz Ostas prospektu.

Foto siena piedāvā parka apmeklētājiem kļūt par divu sižetu dalībniekiem. Pirmais sižets ir veltīts meža un dzīvnieku tēmai, savukārt otrajā sižetā redzama režisora Roberta Zemecka kulta filmas «Atpakaļ nākotnē» («Back to the Future») aina.

Nostājoties konkrētā punktā, cilvēks var kļūt par 3D zīmējumā attēlotās ainas dalībnieku. Skatoties uz 3D attēliem caur telefona vai fotokameras objektīvu, zīmējums rada telpiskas realitātes ilūziju un attēlotais šķiet «dzīvs» - reāls.

Foto sienas optisko ilūziju autori ir 3D mākslinieki no Sanktpēterburgas – Viktors Puzins un Marija Kudaševa. Kā informē SIA «Rīgas meži, tad par stenda apgleznošanu mākslinieki nesaņēma honorāru, bet uzņēmums iegādājās stendu izgatavošanai nepieciešamos materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma projekta attīstītājs Saliena Development SIA uzsācis vērienīgu Salienas mežaparka labiekārtošanu, kā rezultātā plānots vienu no nekustamā īpašumu projekta parkiem izveidot par aktīvās atpūtas centru iedzīvotājiem. Parka labiekārtošanā turpmāko desmit gadu laikā paredzēts ieguldīt aptuveni 300 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Salienas teritorijā kopumā šobrīd tiek attīstīti un labiekārtoti trīs parki, kas paredzēti iedzīvotāju atpūtai. Mežaparks ir lielākais parks Salienā un tā teritorija aizņem gandrīz 12 ha. Attīstītāja plānotās investīcijas ļaus nākotnē uzlabot aktīvās atpūtas un sporta aktivitāšu vietu, kurā būs izveidotas trases pastaigām, riteņbraukšanai, skriešanai un nūjošanai, bet ziemā tās būs izmantojamas distanču slēpošanai. Plānots izbūvēt arī sporta zonu volejbola laukumam ar tribīnēm.

Mazajiem un lielajiem bērniem tiks izveidotas Meža kaķa trases ar šķēršļu elementiem, kā arī bērnu rotaļu laukums ar dabas elementiem. Plānots izveidot arī estrādi ar soliņiem kopīgiem pasākumiem un skatu laukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Kultūras un atpūtas parkā Mežaparks tika atklāts jauns daudzfunkcionāls trenažieru laukums, kurā ir uzstādītas vingrošanas iekārtas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā cilvēkiem ratiņkrēslos, informē SIA Rīgas meži.

Rietumu bankas labdarības fonds sadarbībā ar SIA Rīgas meži jau vairākus gadus kopīgi īsteno kultūras un atpūtas parka Mežaparks labiekārtošanas projektus.

Turpinot sadarbību, jau divus gadus parkā tiek veidots daudzfunkcionāls vingrošanas laukums, kas šogad tika papildināts ar četrām vingrošanas iekārtām, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar funkcionāliem kustību traucējumiem, tai skaitā ratiņkrēslos. Tāpat šogad ir uzstādīti jauni trenažieri, kuri ir paredzēti lietošanai bērniem no 3 līdz 6 gadu vecumam, kā arī trenažieri pieaugušajiem.

Trenažiera laukuma atrašanās vieta ir blakus Bērnu rotaļu pilsētiņai un Mežaparka Zaļajam teātrim. Trenažieru laukums ir brīvi pieejams ikvienam parka apmeklētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres tirgus Rīgā šobrīd atrodas diezgan neparastā situācijā, jo atrast dzīvokli īrēšanai ir sarežģīti, secina kompānija Ober-Haus.

Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šī iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Mājokļu pieejamību un pašreizējo situāciju Latvijas īres tirgū būtiski uzlabotu investori jeb juridiskās personas, kas, iegādājoties veselu māju, piedāvātu īrēšanai tās dzīvokļus iedzīvotājiem, uzskata Ober-Haus. Būtiskas izmaiņas varētu notikt pēc jaunā īres likuma pieņemšanas. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecību un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, papildina kompānijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma izīrētājus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, Ober-Haus atsaucas uz Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu visu satiksmes dalībnieku, bet, jo īpaši bērnu un gājēju drošību, Rīgā noteiks vietas, kurās nomas elektroskrejriteņiem būs jāsamazina braukšanas ātrums, informē Rīgas domē.

Plānots, ka ātruma ierobežojumus no 25 km/h līdz 15 km/h vispirms ieviesīs galvaspilsētas dārzos, parkos un skvēros.

Pirmā vieta, kur jau panākta vienošanās par ātruma ierobežojumu, ir kultūras un atpūtas parks “Mežaparks,” kur parka centrālajā daļā nomāto skrejriteņu ātrums ar moderno tehnoloģiju palīdzību samazināts no līdzšinējiem 25 km/h līdz 15 km/h. Par šādu risinājumu rasta vienošanās ar elektroskrejriteņu un elektromopēdu operatoriem.

Lai satiksmes un tās dalībnieku drošības uzlabošana būtu visaptveroša, patlaban notiek darbs pie jauna regulējuma izstrādāšanas attiecībā uz dažādu mikromobilitātes rīku pakalpojumu izmantošanu Rīgas teritorijā. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu līdzsvaru starp komersantu, pakalpojumu lietotāju un visu pārējo rīdzinieku interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Steidzamiem Murjāņu Sporta ģimnāzijas rekonstrukcijas darbiem piešķir 350 tūkstošus eiro

LETA, 05.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma piešķirt 350 tūkstošus eiro Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī audzēkņu ikdienas sadzīves apstākļu uzlabošanai.

Minētā summa tiks piešķirta no MSĢ esošo būvju rekonstrukcijas un multifunkcionālas slēgtas sporta manēžas būvniecības projekta īstenošanai 2014.gadā paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Izmantojot piešķirto finansējumu, MSĢ steidzami jāīsteno vairāki pasākumi, kas nodrošinātu skolas darbības nepārtrauktību.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informatīvajā ziņojumā norādīja, ka, lai gan detalizēti būvju tehniskā stāvokļa apsekošanas rezultāti vēl nav pieejami, jau 2012.gada decembrī veikto pārbaužu rezultāti liecināja, ka MSĢ sporta halle ir normatīvo aktu prasībām neatbilstošā tehniskā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Velo nomu nodrošinās arī ziemā

Lelde Petrāne, 10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada velo sezonā turpinājusi palielināties nomas velosipēdu popularitāte un kopējais nomas darījumu skaits ir divkāršojies, sasniedzot divdesmit tūkstošus, no tiem 40% veikti abonementu ietvaros.

Visaktīvāk velo nomas pakalpojumus izmantojuši Latvijas iedzīvotāji, kuri veikuši 80% no visiem braucieniem, liecina Sixt velo nomas apkopotie dati. Otro gadu, atsaucoties uz pieprasījumu, populārākajos nomas punktos Rīgas centrā un šogad arī Jūrmalā velosipēdi būs pieejami ziemā.

Vidējais nomas velosipēda lietošanas ilgums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājies no 3,5 stundām uz 2,6 stundām, kas skaidrojams ar velo nomas popularitātes pieaugumu pašmāju velo lietotāju vidū. Iedzīvotāji arvien biežāk velo nomas pakalpojumus izmanto gan braucienam uz un no darba.Tāpat velosipēdi tiek lietoti brīvdienu izbraucieniem uz attālākām pilsētas atpūtas vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 24.martā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2017.gadam, kur vairāk nekā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīta Olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam.

«2016.gadā esam sekmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus – gatavošanos un piedalīšanos Jaunatnes II Ziemas Olimpiskajās spēlēs Lillehammerē un Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro,» LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

«Sadarbībā ar valsts institūcijām, partneriem un atbalstītājiem ir gūti vērā ņemami rezultāti – medaļas Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs un izcili rezultāti Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, ko uzrādīja Laura Ikauniece-Admidiņa, Rebeka Koha un Aleksejs Rumjancevs. Diemžēl šoreiz netika izcīnītas Olimpiskās medaļas. Tāpat mūsu ziemas un vasaras sporta veidu atlēti ir uzrādījuši izcilus rezultātus Eiropas un pasaules čempionātos. Smaga cīņa bija par sporta programmu finansēšanu 2017.gadam, lai tā nebūtu mazāka par 2016.gadu. Priecē, ka šajā cīņā mūs atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrija un Saeimas Sporta apakškomisija. Taču, lūkojoties nākotnē, šī cīņa nav beigusies, jo 2018.gada valsts budžeta projektā, finansējums atkal plānots 2015.gada bāzes līmenī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nebijis notikums: pirmo reizi Latvijā notiks Atvērto durvju dienas maratons, kad vienā dienā un laikā vairāki jaunie projekti Rīgā un Pierīgā vērs vaļā durvis potenciālajiem īpašumu pircējiem. Atvērto durvju dienas maratons, ko sadarbībā ar projektu attīstītājiem organizē vadošais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls City24.lv, norisināsies sestdien, 25.novembrī no plkst. 11.00 līdz 16.00.

Jauno projektu Atvērto durvju dienas maratons ir unikāla iespēja vienā dienā apskatīt vairākus jaunos projektus un uzzināt par dzīvošanas priekšrocībām tajos, lai atrastu un izvēlētos tieši savām prasībām, iespējām un vēlmēm piemērotāko jauno mājokli.

Kopumā Atvērto durvju dienas maratonā piedalās 16 jaunie projekti: Quadrus (Centrs, Rīga), Sun Terraces (Dzintari, Jūrmala), Skanstes Parks (Centrs, Rīga), Prūšu 4 (Ķengarags, Rīga), Midtown Apartments (Centrs, Rīga), Zirņusala (Salaspils), Garden Apartments (Mežaparks, Rīga), Rīgas 51 (Dzintari, Jūrmala), Alfreda Apartments (Centrs, Rīga), Jasmine Garden (Bulduri, Jūrmala), Brīvības 161 (Centrs, Rīga), Doles mājas (Ķengarags, Rīga), Riverstone Residence (Ķīpsala, Rīga), Liepziedi (Mīlgrāvis, Rīga), 2 Ezeri (Baltezers), Brīvdabas nams (Berģi), kā arī var uzzināt plašāku informāciju par vairākiem projektiem celtniecības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tenisiste Aļona Ostapenko meklē nekustamos īpašumus Rīgā

Lelde Petrāne, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko, kas nupat atgriezusies WTA ranga pirmajā desmitniekā, sāk izvērtēt, kur ieguldīt savus sportā nopelnītos līdzekļus. Viens no plāniem ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

A. Ostapenko esot nolēmusi ieguldījumus veikt Latvijā un jau ilgāku laiku izvērtē, kāds būtu labākais investīciju plāns – viņa domājot gan pati, gan konsultējoties ar radiem un draugiem, piesaistot arī profesionālus konsultantus.

«Pasaulē tā ir ļoti ierasta prakse, ka sportisti savus nopelnītos līdzekļus investē nekustamajā īpašumā. Pašreiz esmu sava ideālā nekustamā īpašuma vai varbūt pat vairāku īpašumu meklējumos. Vēlos atrast tādu, kam nākotnē vērtība tikai pieaugtu,» šodien izplatītā paziņojumā norāda A. Ostapenko.

Šobrīd Rīgā un Pierīgā ir kvalitatīvs gan dzīvokļu, gan privātmāju piedāvājums. A. Ostapenko uzsver, ka viņai pievilcīgas ir tādas vietas kā «Mārupe, Mežaparks, arī daļa Āgenskalna un Ķīpsala, kur jūtams dabas tuvums, ērti un ātri var nokļūt līdz Rīgas centram».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā komercķīla – New Europe Real Estate

Žanete Hāka, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis uzņēmums New Europe Real Estate Ltd, kā parādnieku norādot SIA Mežaparks SPV, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 33,15 miljoni eiro, un to ņēmusi AS SEB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Jysk Linnen’n Furniture, Jysk Linnen’n Furniture OU, SIA Do It, kā parādnieku reģistrējot UAB Jysk Baltic un SIA Do It. Komercķīlas maksimālā prasījuma summa ir 24,3 miljoni eiro. Ķīlas ņēmējs ir AS Swedbank.

Komercķīlu 24,22 miljonu eiro vērtībā ņēmusi Finanšu ministrija, bet devis VAS Lauku attīstības fonds.

Tāpat aizvadītajā nedēļā reģistrēta komercķīla 10,8 miljonu eiro apmērā. Ķīlas devējs bijis K Holding Limited, Calvinare Investments Limited un Rotwill Ventures Ltd., SIA Latrealty, SIA Kuula Holdings un Armands Sadauskis. Kā parādnieks reģistrēta SIA Rixjet Riga. Ķīlu ņēmusi Nordea banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mežaparkā būvēs multifunkcionālu sporta laukumu

Žanete Hāka, 19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Rīgas domes un SIA Rīgas meži pārstāvji tikās ar arhitektu biroja Arhis pārstāvjiem, lai iepazītos ar viņu sagatavotajām skicēm un tehniskajām iecerēm daudzfunkcionāla sporta laukuma izbūvei, informē Rīgas dome.

Tā kā Mežaparks ir skrituļslidotāju iecienīta atpūtas vieta, nākamgad tiks izbūvēta projekta pirmā kārta - trase ar speciālu segumu, kā arī asfaltēts laukums, piemērots treniņiem, ģērbtuve, mantu glabātuve un cita nepieciešamā infrastruktūra. Projekta risinājums paredz, ka Dziesmu svētku laikā šeit bez problēmām varēs novietot dalībnieku autobusus, kā tas darīts arī līdz šim - plānojot jauno sporta laukumu, šī funkcija būs jāsaglabā, saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Laukumu ir plānots veidot, lai papildinātu aktīvās atpūtas iespējas un mazinātu negadījumu risku Mežaparka teritorijā. Uzskaitot daudzveidīgo sportistu klāstu – skrējējus, skrituļslidotājus, riteņbraucējus, longbordistus, nūjotājus – ir skaidrs secinājums, ka ir grūti organizēt satiksmi starp šiem dalībniekiem un citiem Mežaparka apmeklētājiem. Bet, izzinot sportistu treniņu specifiskas īpašības, ir skaidrs, ka laukums nevar būt orientēts vienam sporta veidam, bet sporta veidu dažādība un pieejamība tikai veicinātu treniņu kvalitatīvākus rezultātus. Tāpēc laukumā ir paredzētas tādas aktivitātes kā skrituļslidošanas trase un treks, savietojami volejbola laukumi, basketbola, futbola laukumi, skimparks, skeitparks, skaidro arhitektu biroja Arhis arhitekts Helvijs Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi gadu, iegādājoties SIA Biroju centrs Ezerparks (BCE) kapitāla daļas un tādējādi kļūstot par vienīgo īpašnieku uzņēmumam, kuram pieder ēka Talejas ielā 1, Rīgā.

Darījuma rezultātā VNĪ, kā valsts kapitālsabiedrībai un vienīgajam BCE akcionāram, būs iespēja samazināt Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) maksājumus nomas līguma periodā par gandrīz 34 miljoniem eiro. Tas vidēji gadā dos ietaupījumu līdz pat 1,2 miljoniem eiro, kā arī palielināsies VNĪ aktīvu vērtība un ieguldījuma atdeve, informē VNĪ.

VNĪ, pārņemot ēkas pārvaldību un apsaimniekošanu, samazinās ne tikai valsts izdevumus, bet nodrošinās arī racionālu un ekonomiski pamatotu valsts resursu izmantošanu, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. VNĪ būs iespēja operatīvāk un kvalitatīvāk risināt ar nekustamā īpašuma attīstību saistītus jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru