Tiesiskās aizsardzības procesa rezultātā Burusporta īpašnieks SIA Borts vienojies ar Nordea banku par jaunu kredīta atmaksas grafiku, mēnesī maksājot mazāku summu.

Uzņēmumam jaunie noteikumi ļāvuši atkal nostāties uz kājām un bankrotēšanas vietā turpināt strādāt, pārorientējot veikala preču piedāvājumu atbilstoši patlaban taupīgāko pircēju vajadzībām, raksta Diena.

Velosegmentā veikals par patlaban iecienītāko sauc simts latu riteni pilsētas vajadzībām, un atbilstoši šim pieprasījumam izdevies pielāgot arī piedāvājumu. Tirdzniecībā nodoti arī tie vairāk nekā 100 velosipēdu, ko tiesiskās aizsardzības procesa laikā no uzņēmuma noliktavām bija izvedusi Nordea banka. Jau vēstīts, ka tirgotāja un bankas attiecības saasinājās pēc tam, kad tam apgrozījuma krituma dēļ radās grūtības atmaksāt aizņemtos līdzekļus. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Birzulis atzinis, ka bez laika, ko tirgotājam sniedza tiesiskās aizsardzības process, Burusports, visticamāk, patlaban jau būtu izpārdots.

Sporta preču tirdzniecības veikalu Burusports īpašnieks SIA Borts Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā vērsies ar tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, informēja tiesā.

Uzņēmums esot izmantojis Nordea bankas kredītlīniju 1.1 miljona eiro (773.1 tūkstoša latu) apmērā un tam radušās grūtības kredītu atmaksāt, ziņo diena.lv. Ņemot vērā, ka Borts ar banku nav varējis vienoties par kredīta atmaksu ilgtermiņā un ir apdraudēta tā saimnieciskā darbība, uzņēmums lūdz tiesu pasludināt tiesisko aizsardzību.

Tiesa lietu ierosinājusi 1.aprīlī. Uzņēmumam noteikts 20 dienu termiņš tiesiskās aizsardzības pasākuma plāna saskaņošanai ar kreditoriem.

Borts dibināts 1999.gadā un uzņēmumam pieder Burusporta veikali Latvijā, kas nodarbojas ar sporta preču tirgošanu, divi apģērbu veikali BS Street un viens zīmola OXBOW veikals. 2007.gadā uzņēmums strādāja ar 1.923 miljonu latu apgrozījumu un 23.4 tūkstošus latu lielu peļņu. Borts pieder divām Latvijas privātpersonām - Mārim Birzulim un Ivo Ģermanim.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Šajā nedēļas nogalē - no 23. līdz 25. jūlijam, - Ventspilī notiks Baltijā lielākais kaitbordistu pasākums, kas pulcēs šī sporta veida entuziastus, viņu atbalstītājus un fanus no visas Latvijas un tuvākajām kaimiņvalstīm.

Sagaidāms, ka Venstpils sērfošanas pludmalē, kur notiks Kite Party 2009, šogad ieradīsies vismaz 130 kaitbordisti.

Kite Party 2009 ietvaros notiks gan semināri iesācējiem un profesionāļiem, gan arī sacensības vīriešu un sieviešu konkurencēs. Ikviens kaitbordists varēs pacīnīties par Burusporta Kaitborda Kausu 2009 brīvā stila, maratona, viļņu braukšanas un kite loop disciplīnās.

«Ekonomiskā krīze ir skārusi mūs visus, tomēr labā ziņa ir tā, ka daudziem tagad ir vairāk laika, ko veltīt savam vaļaspriekam - kaitbordam. Domājot pozitīvi, Kite Party aicina būt aktīviem arī šogad – par spīti negācijām, kas valda apkārt. Nekas tā nepalīdz izvēdināt galvu vārda tiešā nozīmē, kā pūķošana, tādēļ kaitbordistu gada galvenais notikums būs arī šogad un turklāt tas no-tiks jau 5. gadu,» stāsta Larss Āboliņš, Kite Party idejas autors un organizētājs.

Unikālās laivu stūres izgudrotājs lolo jaunu projektu enerģētikas jomā.

Otrais populārākais rezultāts, ja meklēšanas sistēmā Google ierakstīt angliski vārdu salikumu «stūre buru laivām», būs saite uz mājaslapu dotan.com. Dotan stūre ir Latvijas sportista un inženiera Leonīda Čerņina izgudrojums. Par tās izcilajām tehnisajkām īpašībām runā gan pašu burātāju atzinība (pārdoti jau tūkstošiem stūru visā pasaulē), gan konkurentu centieni Latvijas ražojumu nomelnot, savukārt dokumentāls Dotan stūres unikalitātes apliecinājums ir diploms par gada labāko produktu, kas L. Čerņinam tika piešķirts Amsterdamas jūrniecības aprīkojuma izstādē. Tagad uzņēmējs gatavojas tirgū startēt ar jaunu produktu – vēja ģeneratoriem.

Ogrē pašlaik notiek lokveida krustojuma izbūve, lai savienotu piecus piebraucamos ceļus, tomēr iedzīvotāji ir neapmierināti par izcirstajiem kokiem un uzskata, ka naudu vajadzēja ieguldīt citu ielu rekonstrukcijai un pārbūvei, vēsta laikraksts Diena.

Lokveida krustojumam jāsavieno Tīnūžu iela, Mālkalnes prospekts, Zilokalnu prospekts, autoceļš Ulbroka-Ogre un Mežezera iela. Ceļu būves un pašvaldības speciālisti uzskata šo par labāko iespējamo risinājumu.

Minētajā krustojumā nav redzētas grandiozas avārijas un nav manīti arī satiksmes sastrēgumi, tādēļ rodas jautājums, vai jaunā krustojuma būve maz nepieciešama, norāda Ogres iedzīvotāja Lāsma, kas dzīvo šajā rajonā. Viņas vērtējumā daudz svarīgāk būtu atjaunot Mālkalnes ielas segumu, kas ir klāts ar bedrēm un ielāpiem. Savukārt cits ogrēnietis Jānis pārliecināts, ka lielāka lietderība būtu Kalna prospekta un Brīvības krustojuma rekonstrukcijai, jo šis krustojums patlaban ir nepārredzams un to tiešām varētu pārveidot par apļa krustojumu.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsācis otras daudzdzīvokļu projekta Moho Garden deviņstāvu ēkas būvniecību Mežaparkā, Mežezera ielā.

Jaunajā A energoefektivitātes klases namā taps 64 mājokļi 40 – 110 kvadrātmetru platībā. Tā būvniecību veic Kaamos grupas Latvijā dibinātais uzņēmums Kaamos Construction, un ēku plānots pabeigt nākamajā ziemā, projektā kopumā investējot vairāk nekā 17 miljonus eiro.

„Lai arī pēdējo divu gadu laikā piedzīvotā inflācija kombinācijā ar Euribor likmju dinamiku ir būtiski ietekmējusi jauno mājokļu meklētēju spēju uzņemties jaunas saistības, redzam, ka interese par Kaamos projektiem Mežaparkā nav mazinājusies. Vairāk nekā ceturtā daļa no Moho Garden pirmās deviņstāvu ēkas dzīvokļiem ir jau pārdoti,” norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Viņš skaidro, ka šobrīd pakārtoti patērētāju aktivitātes kritumam ir mazinājies arī jauno mājokļu būvniecības uzsākšanas apjoms. Tādējādi jau tuvākajā nākotnē var veidoties jauno dzīvokļu projektu piedāvājuma trūkums.

Bioloģisko graudaugu un ārstniecības augu audzēšanu apvienojot ar rekreācijas pakalpojumu sniegšanu vasarā, ļauj sabalansēt ienākumus ar tēriņiem

Šādu ekonomiskās darbības modeli ir izvēlējies Māris Gulbis, bijušais iekšlietu ministrs un ilggadējais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, bet pašlaik zemnieks un viesu mājas īpašnieks. «Pēc sava tēva nāves mantoju gan tūristu bāzi (piecas mājiņas) pie Mežezera 5 ha platībā, gan arī 47 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un vēl vairākus nekustamos īpašumus, un šis ir nosacīti pirmais gads, kad saimniekoju laukos,» savu nonākšanu zemnieka statusā skaidro M. Gulbis.

Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē ir modes kliedziens – bioloģiskā pārtika, kuras cenas ievērojami pārsniedz tā dēvētās konvencionālās pārtikas cenas. «Latvija ir izcili piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo pašmāju zemnieku rocība nav ļāvusi īstenot ķimizāciju – lietot dažādus kaitēkļu apkarošanas līdzekļus,» skaidro M. Gulbis. Viņš atzīst, ka iepriekš ar lauksaimniecību ir bijis uz «jūs», taču tagad dzīve piespiedusi un pārgājis uz «tu». «Noklausījos bioloģiskās lauksaimniecības kursus, nokārtoju pārbaudījumus un saņēmu atbilstošu sertifikātu, un varu strādāt bioloģiskās lauksaimniecības nozarē,» uz jautājumu par zemniecības iemaņām un prasmēm atbild M. Gulbis.

Valstij par jaunceļamās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Mežaparka administratīvās ēkas nomu, apsaimniekošanu un komunālajiem maksājumiem nākamajos 30 gados varētu nākties tērēt ap 215,9 miljoniem latu, izriet no VID sniegtās informācijas par papildus nepieciešamo finansējumu Talejas ielas kompleksa telpu nomas maksas, aprīkojuma iegādes, pārcelšanās un uzturēšanas izdevumu segšanai.

Patlaban kā uzturēšanas izdevumi VID telpu nomai un komunālajiem pakalpojumiem 14 dažādās Rīgas vietās valsts budžeta bāzes izdevumos iekļauti 2,9 miljoni latu. Šo pozīciju VID ir paredzējis saglabāt visus nākamos gadus arī tad, kad tas būs pārcēlies uz jauno kompleksu. Aģentūras LETA pēc VID sniegtajiem datiem veiktie aprēķini rāda, ka pamata tēriņi nomai un apsaimniekošanai 30 gados, uz kuriem 2014.gadā paredzēts slēgt nomas līgumu, lēšami ap 87 miljoniem latu. Ja VID uz jauno ēku nepārceltos, tad tieši šāda summa provizoriski varētu tikt tērēta 30 gados līdzšinējo telpu nomai.

VID sniegtā informācija par papildus nepieciešamo finansējumu, ko tiek lūgts rezervēt valsts budžetā bāzes izdevumos, jau sākot ar 2013.gadu, liecina, ka jaunā ēku kompleksa nomai, apsaimniekošanai un pakalpojumiem papildus budžetā jau rezervētajiem līdzekļiem būtu nepieciešami vēl kopumā 8,23 miljoni latu 2014.un 2015.gadā, kā arī vēl 4,31 miljons latu 2016.gadā. Tādejādi trijos gados papildus budžetā VID būtu nepieciešami vēl 12,54 miljoni latu.

Latvijas iedzīvotāji par patriotiskākajiem uzņēmējiem atzinuši a/s Liepājas papīrs prezidentu Jāni Vilnīti, SIA Lāči īpašnieku Normundu Skauģi un SIA Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu.a/s Liepajas papirs prezidentu Jani Vilniti, SIA Laci ipašnieks Normunds Skaugis un SIA Lido ipašnieks Gunars Kirsons.

Db jau ziņoja, ka no šī gada 14. oktobra līdz 18. novembrim interneta vietnē www.latvijaspatrioti.lv norisinājās balsojums par patriotiskāko uzņēmēju. Uzņēmēju titula Latvijas patriots saņemšanai kopumā tika izvirzīti 120 cilvēki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) 15. gadadienas svinīgajā pieņemšanā Latvijas patriotiskākajiem uzņēmējiem balvas šodien pasniedza Ministru prezidents Ivars Godmanis. Latvijas patriotiskāko uzņēmēju noteikšanu organizēja LDDK sadarbībā ar Izdevniecību Dienas bizness, augstskolu Turība un LR proklamēšanas deviņdesmitgades rīcības komiteju.

Mūsdienās, neatkarīgi no izvēlētās profesijas, ir vērts apgūt programmēšanu. Tā attīsta loģisko, algoritmisko un analītisko domāšanu, kā arī uzmanību, pacietību un spēju ieraudzīt kopsakarības. Programmēšana attīsta arī bērnu lasītprasmi.

No skolas ar trīs datoriem līdz programmēšanai tālmācībā

Mana pieredze darbā ar bērniem pirms deviņpadsmit gadiem sākās skolā, kurā bija trīs datori. Pirmajās nodarbībās mācījāmies lietot peli un meklējām burtus uz tastatūras, mūsdienu skatījumā strādājām ļoti vienkārši, tomēr bērniem bija lielas acis un šajās stundās pat divnieku karaļi bija uzmanīgi un ar interesi apguva visu jauno.

Šobrīd, kad gandrīz ikviens bērns lieto kādu viedierīci, programmēšanas stundās acis izbrīnā vairs tik bieži netiek ieplestas, ir sarežģītāk piesaistīt uzmanību, taču, runājot tieši par programmēšanu, jāsaka, ka tas nekad nav bijis viegli. Tas ir līdzīgi kā brīvprātīgi pildīt matemātikas uzdevumus. Tomēr daudz kas ir atkarīgs tieši no pedagoga un viņa prasmes ieinteresēt bērnus. Katrs bērns lieto telefonu un, ja mācību stundā ir iespēja izveidot nelielu programmiņu savam telefonam, tas var kļūt par āķi lūpā.

Bijušai Skrundas radiolokācijas pilsētiņā jaunais investors varētu izveidot cūku kompleksu ar 120 tūkstošiem dzīvnieku.

Par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf. Db.lv jau rakstīja, ka 5. februārī Skrundas bijušo radiolokācijas stacijas pilsētiņu par 1,6 milj. Ls iegādājās Krievijas uzņēmums Aļeksejevskoje-Serviss. Par 120 tūkstošu lielā cūku kompleksa izveidi 5. februāra pēcpusdienā izteicies kāds no Krievijas investora pārstāvjiem, taču sīkāka informācija par šo projektu pagaidām nav zināma.

Laikraksts izpētījis, ka firma Aļeksejevskoje-Serviss reģistrēta Samāras apkaimē Kineļas rajona Kineļas ciemā, vienīgais, kas to saista ar Latviju ir reģistrācijas vieta - Baltijas šķērsiela 6. Kā firmas nodarbošanās veidi norādīti visdažādākie, sākot no darījumiem ar nekustamo īpašumu un beidzot ar cūkkopību un kombinētās lopbarības ražošanu.

Latvijā ir augstākais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā, atsaucoties uz statistikas datiem un pētījumiem, pavēstīja Veselības ministrija (VM), kas šī iemesla dēļ piedāvā 36 pasākumu kompleksu alkohola patēriņa mazināšanai.

Saskaņā ar VM pausto, 40% Latvijas iedzīvotāji alkoholu lieto riskantā un pārmērīgā veidā, savukārt 15 gadus vecu zēnu un meiteņu īpatsvars, kuri pēdējā mēneša laikā ir bijuši piedzērušies vismaz vienu reizi, ir attiecīgi 14,6% un 17,9%.

Lai vērstu esošo situāciju par labu - samazinot alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot tā lietošanas izplatību un radītās sekas, kā arī uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas pakalpojumus -, VM piedāvājot "kompleksu pieeju" ar virkni veicamu pasākumu.

To vidū ir arī sabiedrībā plaši pārspriestais priekšlikums vēl vairāk ierobežot alkohola tirdzniecības laiku vakaros, taču VM aicina nevērtēt šo ieteikumu atrauti no pārējiem. VM kopumā piedāvā 36 priekšlikumus, kas ietver, piemēram, specializētas bērnu narkoloģijas nodaļas izveidi un dažādu valsts apmaksāto pakalpojumu pilnveidi, tostarp uzlabojot ambulatorās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas.

2017. gadā dāņiem piederošie cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmumi spēs nodrošināt pilnu ciklu; vietējā tirgū plānots nostiprināt zīmolu Miķelānu bekons, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015.gadā Dānijas holdinga Topgard Holding meitas uzņēmumi iegādājās uz bankrota robežas esošo Miķelānu cūku kompleksu un Jēkabpils gaļas kombinātu – uzņēmumu Serho 777, plānots veikt nepieciešamās investīcijas, lai sāktu produkcijas ražošanu un attīstītu mazumtirdzniecību.

Pagājušā gada pavasarī Zemgales cūkkopības uzņēmums SIA Latvi Dan Agro Miķelānu cūku kompleksu nopirka izsolē, par to samaksājot 1,2 miljonus eiro. «Bijām izauguši un attīstījušies tiktāl, ka Zemgalē iespējas turpināt izaugsmi bija ierobežotas, tāpēc nolēmām iegādāties Miķelānu cūku kompleksu, kas pēdējo gadu laikā atradās uz bankrota robežas. Tā kā komplekss bija kritiskā stāvoklī, nolaists līdz pēdējam, īpašums līdztekus pirkuma cenai prasīja vēl papildu investīcijas,» par darījumu stāsta SIA Latvi Dan Agro valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš. Šogad kopumā tajā plānots investēt 0,5 miljonus eiro. «Miķelānus nopirkām, lai turpinātu ražošanu, sakārtotu kompleksu atbilstoši mūsdienu prasībām un nepieļautu, ka Latvijā izzūd cūku audzēšanas tradīcijas. Pēc uzņēmuma iegādes nodrošinājām cūkām normālus apstākļus, kvalitatīvu barību. Pamazām sakārtojam iepriekšējo īpašnieku nolaisto saimniecību, piemēram, esam salabojuši fermām jumtus, pielikuši punktu vides piesārņošanai, ar Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi esam saskaņojuši teritorijas attīrīšanas plānu,» informē I. Strazdiņš.

Lai īstenotu jaunu, ilglaicīgu attīstības projektu Brīvā zeme, tā attīstītājs SIA Terra Libre aicina Latvijas pašvaldības sadarboties projekta vietas izvēlē.

Plānots, ka projekta ietvaros tiks uzbūvēti tūrisma, atpūtas, rehabilitācijas un sporta objekti, kuri apvienoti vienotā kompleksā. Galvenā SIA Terra Libre investore ir AS Belokon Holdings, kurai pieder 86% akciju, bet pārējās sabiedrības daļas – menedžmentam. Projekta sabiedrisko attiecību konsultants Raimonds Ločmelis pastāstīja, ka sadarbība varētu izpausties kā pašvaldību piedāvājums izvietot šo kompleksu to teritorijā, jo konkrēta vieta vēl nav izraudzīta.

«Mūsu piedāvājums neaprobežojas tikai ar atpūtas kompleksa pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem. Pasaulē arvien plašāku popularitāti sāk gūt ar ekotūrismu saistītas aktivitātes. Latvijai šajā ziņā ir īpašas priekšrocības, jo mūsu valstī ir mērens klimats, tīra daba, svaigs gaiss un piemērotas zemes platības. Tomēr galvenais mūsu mērķis ir stimulēt uzņēmējdarbības un dzīves kvalitātes attīstību dabiskā vidē ar maksimālu vietējo un atjaunojamo resursu iesaisti,» uzsvēra AS Belokon Holdings valdes priekšsēdētāja Anita Lase.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» par 2 miljoniem eiro iegādājies UAB «Sistem» cūkkopības kompleksu Lietuvā, Ķēdaiņu novadā netālu no Josvaiņu ciema, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tā ir viena no lielākajām cūku fermām kaimiņvalstī ar 26 tūkstošu cūku ietilpību. Jauniegādātā īpašuma pārvaldībai Lietuvā nodibināts uzņēmums UAB «Bekonas LT».

«Cūkkopības nozares un arī SIA Miķelāni bekons lielākais izaicinājums joprojām ir turēties pretī Āfrikas cūku mēra ietekmei. Saistībā ar visiem ierobežojumiem, kas noteikti nozarei, mēs pazaudējām eksporta iespējas uz Poliju, kas veidoja būtiskus ieņēmumus mūsu Jaunbērzes kompleksa darbībā. Risinājumi bija divi – vai nu samazinām ražošanu, vai meklējam alternatīvu, kur realizēt cūkas, ko līdz tam pārdevām eksportā. Lietuvas uzņēmums Sistem nonāca finansiālās grūtībās, tāpēc radās iespēja to iegādāties, ko arī izdarījām,» gandarīts ir SIA «Miķelāni bekons» un arī jaundibinātā «Bekonas LT» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

No šodienas tūrisma aģents drīkst piedāvāt vai pārdot tikai tādu kompleksu tūrisma pakalpojumu, kas ir nodrošināts ar klientu iemaksātās naudas drošības garantiju.

To paredz grozījumi Tūrisma likumā, kas konkrētāk nosaka tūrisma aģenta atbildību par kompleksu tūrisma pakalpojumu piedāvāšanu un pārdošanu. Grozījumi stājas spēkā šī gada 19.jūlijā.

Lai gan jau līdz šim spēkā esošais regulējums noteica, ka kompleksam tūrisma pakalpojumam jābūt nodrošinātam ar klientu iemaksātās naudas drošības garantiju, praksē bija sastopami gadījumi, kad tūrisma aģents, kurš pārdod cita tūrisma operatora vārdā kompleksu tūrisma pakalpojumu, nav pārliecinājies par minētās garantijas esamību. Tādējādi klienti varēja tikt pakļauti riskam nesaņemt atpakaļ par ceļojumu iemaksāto naudu tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā, vai situācijā, kad līdz maksātnespējas pasludināšanai tūrisma operators pilnībā vai daļēji nespēja izpildīt līgumsaistības pret klientu.

Kompānija NA Mārupē ceļ ražošanas, noliktavu un biroju kompleksu, kurā paredzēts investēt 3 milj. Ls, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Paredzēts, ka 5 500 kv. m lielais ražošanas, noliktavu un biroju komplekss, kas atradīsies uz 2 ha zemes, ekspluatācijā tiks nodots šogad maijā.

"Tur būs noliktava, biroja telpas un visas darbnīcas – mehāniskās, elektroniskās, krāsotavas, iespējams, arī filmēšanas paviljons," stāsta valdes priekšsēdētājs. "Jaunais komplekss ir skats uz nākotni. Šie plāni ietilpst mūsu attīstības stratēģijā – Kompānijai NA ir vajadzīgas plašākas telpas. Šobrīd esam noīrējuši ļoti daudzas telpas kinostudijā Šmerlī, kuras nav pietiekamas mūsu darbības nodrošināšanai, tāpēc darbs ir neefektīvs, grūts. Jaunajā kompleksā plaši varēsim attīstīt visus trīs firmas darbības virzienus."

Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas kopīgi izveidoto Kesongas industriālo kompleksu sākuši pamest pēdējie dienvidkorejiešu pārstāvji, tādējādi pilnībā pārtraukts darbs vienā no svarīgākajiem pārrobežas projektiem starp abām Korejām.

Kesongas industriālais komplekss tika izveidots pirms desmit gadiem un kalpoja par simbolu abu Koreju sadarbībai. Ziemeļkoreja iepriekš nāca klajā ar dažādiem pret Dienvidkoreju un ASV vērstiem draudiem, tādējādi saasinot situāciju pussalā.

Aprīļa sākumā Ziemeļkoreja pavēstīja, ka no Kesongas industriālā kompleksa atsauks savus strādniekus, kā arī aizliegs tajā ierasties Dienvidkorejas strādniekiem. Komunistiskā režīma oficiālā ziņu aģentūra KCNA pauda uzskatu, ka dienvidi kompleksu izmantojot konfrontāciju organizēšanai un īstenošanai. Minētais industriālais komplekss ar darba vietām nodrošināja ap 50 tūkstošiem ziemeļkorejiešu un valstij ļauj nopelnīt miljoniem ASV dolāru.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Sestdien mūžībā aizgājis viens no lielākajiem Latvijas lauksaimniekiem, z/s Veģi un SIA PS Līdums īpašnieks Gatis Karlovs.

Viņa vadītā Rīgas rajona Sējas pagasta z/s Veģi ir lielākā rudzu audzēšanas saimniecība Latvijā un pēdējos gados pateicoties labiem sadarbības partneriem piedzīvojusi strauju attīstību. Pirms gada uzņēmējs ar AS "Swedbanka" un citu sadarbības partneru papildus finansējumu iegādājās PS Līdums, kur attīstīja vērienīgu projektu – veidojot Baltijā lielāko un modernāko graudu, rapša pirmapstrādes un uzglabāšanas kompleksu. G. Karlovs Rīgas rajonā ir lielākais zemes platību īpašnieks starp fiziskajām personām, liecina Baltic Screen pērnā gada dati.

Veģi pērn strādāja ar 3.13 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 95.5 % vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt PS Līdums pagājušo gadu beidza ar 1.97 milj. Ls, kas ir par 74 % vairāk nekā gadu iepriekš. Gatis Karlovs bija vienīgais abu uzņēmumu īpašnieks. Neraugoties uz situāciju Gata iesāktie darbi netiks pārtraukti un darbs abos uzņēmumos tiks turpināts. Gribam izteikt patiecību mūsu sadarbības partneriem par atbalstu un ceram uz viņu turpmāku sapratni un sadarbību.

Uzņēmēji par savu mājokli lielākoties nav gatavi maksāt nekustamā īpašuma nodokli, bet daļa gatavi to maksāt saprātīgā apmērā.

Db lūdza uzņēmjus paust savu viedokli cik viņi būtu gatavi maksāt nekustamā īpašuma nodokli par savu mājokli.

SIA Hansa Silvesters īpašnieks Māris Liopa:

Nekustamā īpašuma nodoklī par savu mājokli esmu gatavs maksāt saprātīgu cenu. Protams, Rīgā mājoklim kadastrālā vērtība ir daudzkārt lielāka nekā laukos un tāpēc arī loģiski, ka mājoklim nodoklis būs augstāks. Par to būtu gatavs maksāt ne vairāk kā pāris simtus latu, jo to neizmantoju komerciālām vajadzībām. Man šķiet, ka daudzi cilvēki (it īpaši tie, kuri padomju laikos gadu desmitiem būvēja savas mājas teritorijās, kuras tobrīd bija nomales, bet pēdējo gadu laikā apaugušas ar turīgu cilvēku mājokļiem un pārvērtušās par ekskluzīviem rajoniem), nespējot samaksāt augsto nodokli, būs spiesti to pārdot par ļoti zemu cenu. Tādējādi tirgū var tikt izmesti daudzi mājokļi, kuri būvēti vēl padomju vai pat pirmspadomju laikā, tādējādi vēl vairāk samazinot to iespējamās cenas.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro, tiks izveidots Latvijas produktu tirgus, kā arī apjomīgs tirdzniecības un izklaides centrs

Pirmais projekta attīstības posms paredz Imantas Tirgus izveidi ēkas pirmajā stāvā. Projekta noslēgums gaidāms 2020. gadā, kad pirmajā un otrajā stāvā tiks atvērtas pārējās tirdzniecības platības, kurās būs pārstāvēti arī plaši pazīstami apģērbu zīmoli, bet trešajā un ceturtajā stāvā atradīsies izklaides, tai skaitā kino, un sporta zonas, informē SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis. Imantas Tirgus tiek veidots par pašu līdzekļiem, savukārt pārējā centra izveidi finansēs banka. Ēkas īpašnieks ir SIA Imanta Retail Park.

Padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ nav īstenojies. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu, bet pārējā centrā uzsvaru likt uz izklaidi un aktīvo atpūtu. Paplašināties plāno ēkā jau strādājošais sporta klubs People Fitness, kā arī norisinās pārrunas ar kādu skandināvu zīmolu par aktīvās atpūtas pakalpojumu nodrošināšanu, kas ietvertu hokeja, basketbola, beisbola un skeitparka elementus. Plānots, ka sporta un izklaides komplekss aizņems 30 tūkstošus kvadrātmetru. Patlaban notiek pārrunas arī ar kinoteātru operatoriem un citiem iespējamajiem nomniekiem. Ēka ir sagatavota starpsienu izbūvei atkarībā no katra nomnieka vajadzībām un gaida darbu sākšanos.

Dānijas kapitāla uzņēmumi sabiedriskajai apspriešanai nodevuši divas vērienīgas lopkopības kompleksu būvniecības ieceres Priekules novadā un Kuldīgas novadā. Ieceres jau izraisījušas asas diskusijas.

Cūku nobarošanas komplekss ar graudu glabātuvi, biogāzes ražotni un administratīvo ēku Gudenieku pagastā, Kuldīgas novadā, ko ierosinājusi SIA Latagro, apspriešanā būs līdz 8. februārim ar projekta prezentāciju 14. janvārī Gudenieku pagasta padomē. Kuldīgas novada domes lēmumu par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem paredzēts pieņemt sēdē 2010. gada 25. februārī. Db jau vēstīja, ka SIA Latagro pērn paziņoja, ka atsakās no ieceres Gudenieku pagastā būvēt 24 tūkstošu cūku kompleksu. Pašvaldība un rajona būvvalde bija saņēmusi vēstuli no ieceres rosinātājiem ar lūgumu pārtraukt arī sabiedriskās apspriešanas procedūru. Sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldība bija saņēmusi 116 iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties pausta noraidoša attieksme pret kompleksa celtniecību. Pagasta iedzīvotāju galvenie iebildumi bija saistīti ar to, ka ieguldītāji gan solīja būvē fermu, taču par biogāzes ražotni runāja tikai teorētiski, nesolot tās realizāciju pārskatāmā laika posmā. Tagad ieceres atori atsākuši projekta virzīšanu.