#Tā ir viena no lielākajām Lietuvas biznesa tiešajām investīcijām ārvalstīs.

Lietuvas kompānija «Euroapotheca» investējusi vairāk nekā 300 miljonus eiro aptieku iegādē Zviedrijā, kļūstot par vienu no lielākajiem aptieku tīkliem reģionā.

Holdingā «Vilniaus prekyba» ietilpstošā kompānija paziņojusi, ka ceturtdien pabeigusi darījumu par Zviedrijas uzņēmuma «Apoteksgruppen i Sverige Holding» (AGHAB) iegādi, un no šā brīža sniegs franšīzes un pārvaldes pakalpojumus 189 aptiekām, kuras darbojas ar «Apoteksgruppen» zīmolu.

Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā

Skotu filozofs un cilvēks, kuru uzskata par politekonomiskas pionieri Ādams Smits pirmais formulēja konkurences būtību, sakot, ka konkurence ir sāncensība, kura palīdz samazināt cenas.

Konkurence ir arī tas faktors, kurš nosaka, virza un palīdz attīstīt uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām, šajā procesā uzņēmumam pašam turpinot attīstīties. Konkurence arī veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, palīdz samazināt cenas, uzlabot kvalitāti un paplašināt klientam piedāvājamo produktu un pakalpojumu klāstu. Tomēr ir valstis, kurās pret konkurences vārdu skatās skeptiski, vīpsnā un pat dažbrīd konkurenci cenšas dažādiem veidiem nepieļaut, īpaši «sensitīvās» nozarēs. Šādu valstu vidū arīdzan ir Latvija, kura ne par ko negrib pieļaut, lai aptiekas attīstītos, savukārt radītie noteikumi nekādi nenāk par labu iedzīvotāju interesēm. Interesanti, ka konkurence starp privātajiem veselības pakalpojumu jomā pastāv, taču aptiekām laikam ir spēcīgāks lobijs un tās no sāncensības tiek aizsargātas.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Ieguldot aptuveni miljonu eiro un pilnveidojot aptieku funkcionalitāti visā Latvijā, šogad pabeigta 17 “Mēness aptieku” rekonstrukcija, vēl trīs aptiekās notiek celtniecība un procesu plānots turpināt arī nākamajā gadā.

“Mēness aptiekas” pa vienai rekonstruētas Daugavpilī, Salaspilī, Talsos, Jelgavā, Aizkrauklē, Ikšķilē, Dobelē, Balvos, Madonā, kā arī vairākas Rīgā.

"Pilnveidojot funkcionalitāti labas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai, Mēness aptiekās, galvenokārt ir veikti telpu paplašināšanas un atjaunošanas darbi, paplašinātas pašapkalpošanās iespējas un farmaceitiskās aprūpes zonas, papildināta tehnika, iegādātas jaunas mēbeles,” stāsta Mēness aptiekas Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle Evita Jurjāne-Nelsone.

Viens no mērķiem ir aptiekās iespējami palielināt energoefektivitāti, videi draudzīgāk piegādāt un uzglabāt medikamentus un medicīnas preces.

Internetā un avīzēs publicēti anonīmi sludinājumi, ka tiek pirktas aptiekas Latvijā. Noslēpumainais aptieku pircējs varētu būt viens no esošajiem tirgus spēlētājiem. Diena no neoficiāliem drošiem avotiem uzzinājusi, ka vismaz viens no diviem sludinājumiem varētu būt saistīts ar kādu no esošajiem aptieku tīkliem.

Tiesa, varbūtējais pircējs nav lielākais spēlētājs aptieku tirgū, iespējams, tas saistīts ar A Aptieku tīklu un Magnum, kurā šis tīkls ietilps. Pircēju interesē aptiekas un aptieku licences Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, vēsta sludinājums.

A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum. A.Aptieka šobrīd ir otra lielākā aptieku ķēde Latvijā pēc Mēness aptiekām.

Veselības ministrijas sekretāra vietnieks Juris Bundulis Dienai norāda, ka, paplašinoties kādam aptieku tīklam, negatīvas sekas var būt gadījumā, ja kāda no aptiekām pilsētas robežās tiek pārcelta uz citu vietu.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) ir veikusi speciālo atļauju jeb licenču pārreģistrāciju aptiekām. 2012.gadā kopumā farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus nodrošinās 818 licencētas aptiekas, kas ir par 2% mazāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp 36 ir slēgta tipa aptiekas, kuras atrodas stacionārās ārstniecības iestādēs vai dienas stacionāra ārstniecības iestādēs un izplata medikamentus tikai ārstniecības iestādēm.

Licenču pārreģistrācija aptiekām veikta atbilstoši 2010.gada nogalē Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Farmācijas likumā, kas iezīmēja aptieku īpašumtiesību liberalizāciju.

Lai nodrošinātu atbilstību vienotiem kvalitātes standartiem saskaņā ar farmācijas jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām, 647 vispārēja tipa aptiekām bija jāpārkārto aptieku darbība. Lai to veiktu, lielākā daļa šo aptieku 2010. gadā saņēma licenču termiņa pagarinājumu līdz 2011.gada 31.decembrim.

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.

Vietējā kapitāla mazumtirdzniecības veikalu tīkls "Mego" atver jaunas tirdzniecības vietas un paplašina diennakts veikalu skaitu.

2019. gadā "Mego" sāka attīstīt diennakts veikalu tīklu un šobrīd Latvijā ir vienīgais mazumtirdzniecības veikalu tīkls, kas piedāvā iespēju iepirkties jebkurā diennakts laikā.

Patlaban "Mego" tīklā ir 5 diennakts veikali Rīgā (3), Daugavpilī un Rēzeknē, un šogad, 9. martā, plānots atklāt vēl divus jaunus diennakts veikalus galvaspilsētā - Murjāņu ielā un Biķernieku ielā.

"Vajadzība pēc kādas konkrētas preces diennakts tumšajā laikā kaut reizi dzīvē ir radusies ikvienam, tādēļ attīstām 24/7 veikalu tīklu, kas piedāvā plašu produktu klāstu bez "nakts uzcenojumiem" - šādu veikalu Latvijā patiesībā ir ļoti maz," skaidro "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Veselības ministrija domā par iespēju ļaut pašvaldībām atvērt diennakts aptiekas, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir noteikti pienākumi nodrošināt veselības aprūpes, tostarp farmaceitiskās aprūpes pieejamību, pašvaldībām jābūt iespējām saviem iedzīvotājiem nodrošināt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus,» skaidro Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders. Šobrīd, pēc O. Šneidera teiktā, par šādu iespēju interesi ir izrādījusi Jūrmalas pašvaldība, kas domā atvērt diennakts aptieku Ķemeros. Problēmu nav Rīgā, kur ir diezgan daudz diennakts aptieku, bet rajonu centros, atzīmē O. Šneiders. «Pieļauju, ka būs kādas desmit pašvaldības, kuras pamēģinās, bet nekādu būtisku izmaiņu nesagaidu. Laukos tante Anna piezvanīs paziņai farmaceitei Mirdziņai pa telefonu un dabūs savu citramoniņu tāpat kā agrāk,» pārdomās dalās Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, Euroaptiekas valdes locekle Inga Zemdega - Grāpe.

Zāļu valsts aģentūra saņēmusi «Kvalitātes inovāciju balvu 2012» par 2011. gadā izstrādāto un aģentūras mājaslapā publiski pieejamo interaktīvo Latvijas aptieku karti.

Šogad konkurss Kvalitātes inovāciju balva 2012 tika rīkots Somijā, Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā, un svinīgais noslēguma pasākums ar balvas pasniegšanu notika pagājušās nedēļas beigās Helsinkos.

Kā vieni no galvenajiem inovāciju balvu piešķiršanas kritērijiem bija nozīmīgs devums sabiedrībai un ietekme uz vidi.

Zāļu valsts aģentūra savā mājaslapā zva.gov.lv izveidojusi un uztur aptieku karti, kurā var uzzināt informāciju par Latvijā licencētajām aptiekām, tai skaitā, par diennakts aptiekām, un to piedāvātajām iespējām.

Kartē, kas saņēma Kvalitātes inovāciju balvu 2012, informāciju var meklēt pēc aptiekas nosaukuma, adreses vai administratīvās teritorijas u.c. atlases kritērijiem. Pašlaik aptieku karte uzskatāma par visprecīzāko aptieku meklēšanas sistēmu, jo informācija tajā tiek aktualizēta tūlīt pēc Zāļu valsts aģentūras lēmuma pieņemšanas par licences piešķiršanu vai pārreģistrēšanu.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

2022. gada pavasarī durvis vērs jauns “Lemon Gym” sporta klubs Rīgā, Grostonas ielā. Telpu iegādē un sporta kluba iekārtošanā uzņēmums investējis 750 000 eiro.

Uzņēmumā informē, ka šis būs viens no lielākajiem ķēdes sporta klubiem Latvijā. “Esam patiesi lepni, ka neskatoties uz sarežģītajiem pandēmijas apstākļiem, turpinām paplašināties, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstākās kvalitātes sporta klubus par pieejamu cenu. Jaunā sporta kluba platība būs vairāk nekā 1500 kvadrātmetri, tā interjers tiks veidots atbilstoši jaunam konceptam, savukārt papildu trenažieru zālei klientiem būs pieejama pirts un arī grupu nodarbības, kas šobrīd pieejamas četros no sešiem sporta klubiem,” stāsta Impuls LTU valdes priekšsēdētāja Ingrida Damuliene.

Globālā pandēmija ir veicinājusi vairāku paradumu maiņu, tostarp arī to, kurus laikus cilvēki velta sportošanai. Ja pirms pandēmijas, cilvēki labprāt sportoja pēc darba laika, šobrīd tendences rāda, ka cilvēki labprāt vēlētos sportot agri no rīta vai pat nakts stundās.

Šogad Latvijas iedzīvotājiem viena no populārākajām sarunu tēmām ir - kur pazudis pavasaris, jo vēl arvien, palūkojoties ārā pa logu, bieži redzam laika apstākļus, kas vairāk atgādina Ziemassvētku laiku.

Lai uzlabotu omu, gaidot šā gada silto laiku, esam apkopojuši dabas fotogrāfijas no pērnā gada laika posma: 1. marts - 1. maijs.

Kā šodien vēsta meteorologi, Latvijā nupat ir atnācis meteoroloģiskais pavasaris.

Ja jūras piekrastē diennakts vidējā gaisa temperatūra jau kopš 2. aprīļa turējās pamatā virs 0 grādu atzīmes, un varēja teikt, ka te meteoroloģiskais pavasaris jau ir iestājies, tad pārējā Latvijas teritorijā tas ienāca tikai vakar, 10. aprīlī, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā paaugstinājās virs 0 grādu atzīmes – pozitīvās gaisa temperatūras diennakts gaitā dominēja pār negatīvajām. 11. aprīlī jau visā Latvijā diennakts vidējā gaisa temperatūra būs pozitīva.

No 2015.gada 1.jūlija Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, arī Latvijā, ir ieviests vienots logo visām licencētajām aptiekām, kuras piedāvā iegādāties zāles internetā. To ir izveidojusi Eiropas Komisija, lai palīdzētu iedzīvotājiem pazīt likumīgus tiešsaistes zāļu tirgotājus un pasargātu no viltotu zāļu iegādes, informē Zāļu valsts aģentūra.

Vienoto logo veido četras krāsu joslas (pelēka un trīs nokrāsu zaļās krāsas), zem kurām ir tās valsts karoga attēls, kurā interneta aptieka ir reģistrēta, un teksts «Spiediet šeit, lai pārbaudītu, vai šī tīmekļa vietne darbojas likumīgi». Klikšķinot uz logo aptiekas tīmekļa vietnē, pacienti tiek novirzīti uz nacionālās zāļu aģentūras, Latvijā - Zāļu valsts aģentūras, tiešsaistes reģistru, kurā norādītas visas valstī likumīgi strādājošās interneta aptiekas.

Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča skaidro: «Internetā piedāvātās iespējas katru dienu kļūst arvien plašākas, tai skaitā palielinās arī iespējas iegādāties medikamentus dažādu valstu tīmekļa vietnēs. Tieši interneta tirdzniecībā no tādām vietnēm, kam nav nekādas saistības ar zāļu legālu izplatīšanu, iespējamība iegādāties viltotas zāles ir ļoti augsta. Vienota logo ieviešana tiešsaistes zāļu tirgotājiem ir notikusi saskaņā ar ES viltoto zāļu direktīvu. Šīs direktīvas mērķis ir novērst viltoto zāļu nokļūšanu legālajā piegādes ķēdē un nonākšanu pie pacientiem, stiprinot esošos kontroles mehānismus un ieviešot jaunus pasākumus. Viltotas zāles ir tādas, kurās ir sliktas kvalitātes vai nepareizas devas sastāvdaļas, tādas, kuras ir nepareizi marķētas attiecībā uz izcelsmi un identitāti, vai kurām ir viltots iepakojums, neatbilstošas sastāvdaļas, mazākas/lielākas aktīvo vielu devas. Lielākais posts, ko šādu zāļu lietošana var radīt, ir tas, ka zālēm nav gaidītās iedarbības, tās var izraisīt neparedzētas blakusparādības, kā arī var būt nesaderīgas ar zālēm, kuras pacients jau lieto, un tādējādi radīt veselībai bīstamas situācijas.»

500 metru rādiusā ap strādājošu aptieku nevarēs atvērt jaunas aptiekas, bet mazākās apdzīvotās vietās drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku, šādas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, rosina Veselības ministrija (VM).

Kā informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ministrija ir pārliecināta, ka ar šādām izmaiņām aptiekas kļūšot pieejamākas iedzīvotājiem un farmācijas tirgū tikšot likvidēti atsevišķi vienlīdzīgas konkurences šķēršļi.

VM domā, ka ar šādu ierobežojumu aptiekām apdzīvotās vietās pakāpeniski veidošoties salīdzinoši izkliedētāks tīkls un aptiekas atvēršoties tur, kur to patlaban nav. Ministrija cer, ka tas nodrošināšot to, ka aptiekas pārmērīgi nekoncentrēsies ekonomiski izdevīgākās vietās, bet pacientiem aptiekas kļūšot pieejamas salīdzinoši tuvu dzīvesvietai.

Pašlaik regulējumā pastāv vairāki nosacījumi, kuru gadījumā 500 metru attāluma kritērijs ir aptiekām, kas strādā diennakti vai aptiekā tiek veikta zāļu gatavošana. VM secinājusi, ka nereti šie pakalpojumi tiekot īstenoti manipulatīvi, ar farmaceitiskās aprūpes praksi nesaistīti, tādēļ šos izņēmuma kritērijus paredzēts atcelt, nosakot, ka jaunas aptiekas atvēršanā būs jāvadās pēc attāluma kritērija.

«Ja izveido sapratīgu ģeogrāfisku aptieku tīklu, rezultātā var iegūt vismazāko uzcenojumu zālēm.»

To intervijā DB saka Tanels Terase (Tanel Terase), Igaunijas Farmācijas asociācijas padomes loceklis (Member of the Management Board Estonian Pharmacies Association).

Kāds bija Igaunijas farmācijas tirgus regulējums pirms jūsu valstī notikušajām izmaiņām? Kādas bija šīs izmaiņas?

Igaunijā bija ļoti labs zāļu tirgus regulējums, kas no vienas puses nozarē ļāva darboties plašam investoru lokam, tā nodrošinot konkurenci, no otras puses mums bija ģeogrāfiski un demogrāfiski noteikti ierobežojumi, kas darbojās kā ekonomiska aizsargbarjera, lai nodrošinātu augstu kvalitātes līmeni farmācijas pakalpojumiem, plašu sortimentu un nelielus zāļu uzcenojumus. Diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa 2013.gada 9. decembrī atsauca ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacītos ierobežojumus. Jaunais regulējums stājās spēkā 2014.gada 9. jūnijā. Tas bija diezgan dīvaini, jo Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš bija lēmusi, ka ģeogrāfiski un demogrāfiski nosacīti ierobežojumi (piemēram, lietās C–570/07 un C–571/07) nav pretrunā ar uzņēmējdarbības brīvību. Eiropas Savienības Tiesa pierādīja, ka ģeogrāfiska un demogrāfiska rakstura ierobežojumi saskan ar Eiropas Savienības likumiem, un šāda veida nacionālo tiesību aktu mērķis ir nodrošināt medicīnas produktu publisko pieejamību un labu kvalitāti. Eiropas Savienības Tiesa tāpat noteica, ka, balstoties uz jau pastāvošo judikatūru, aptiekām var piemērot ierobežojumus sakarā ar infrastruktūras plānošanu, tāpat kā tos var noteikt citām veselības aprūpes nozarēm. Un pat būtiskas nelabvēlīgas sekas dažiem tirgus spēlētājiem ir attaisnojamas, ja regulācijas mērķis ir veicināt sabiedrības veselību. Jāpiebilst, ka diemžēl Igaunijas Augstākā tiesa nelūdza Eiropas Savienības Tiesai sniegt komentārus šajā lietā, kas, manuprāt, noveda pie kļūdaina lēmuma. Tika atcelta prasība, ka farmācijas kompānijas īpašniekam ir jābūt farmaceitam, nosakot piecu gadu pārejas laiku šiem nosacījumiem.

2011.g. 1.martā Ministru Kabinetā tika pieņemti MK noteikumi Nr. 167, kuri stāsies spēkā jau šī gada 1.jūnijā. Noteikumi nosaka medicīniskās ierīces, to komplektējošās daļas, rezerves daļas un piederumus, kuru piegādēm piemēro samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi. Lai gan iepriekšējos noteikumos tika skaidri definēts visu to ierīču saraksts uz kurām ir attiecināma samazinātā PVN likme, jaunie noteikumi definē tikai preču kategorijas, nenosaucot precīzus medicīnisko preču un ierīču nosaukumus, būtībā neatbildot uz galveno jautājumu – uz ko tieši ir attiecināma samazinātā PVN likme.

Izvērtējot jaunos noteikumus nekļūst skaidrs, kurām Latvijas tirgū esošajām medicīnas ierīcēm būs standarta vai samazinātā PVN likme. Katram uzņēmumam ir atstātas plašas interpretācijas iespējas, tātad arī kļūdīšanās riski - katra aptieka, lieltirgotava un arī VID var uzskatīt citādāk.

Tā kā laika ir palicis pavisam maz, skaidrība tika meklēta Valsts Zāļu aģentūrā (VZA). Taču interesanti, ka VZA atzina, ka nodokļu likmes neesot viņu kompetences jautājums, lai zvanot uz Valsts Ieņēmumu dienestu (VID). Savukārt VID atzina, ka viņi uz šo jautājumu nevar atbildēt. Būtībā veidojot apburto loku ar informācijas vakuumu.

Jauno noteikumu 2.punkts skan sekojoši: Samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi piemēro šo noteikumu pielikumā minētajām medicīniskajām ierīcēm, ja tās laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā un tās parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā, kā arī paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Šī gada pavasarī viesojos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā kā šajā valstī divus gadus atpakaļ valdība pieņēma likumprojektu, kura ietvaros paredzēja veikt farmaceitiskā tirgus liberalizāciju, bija interesanti apskatīt, kā tirgus reforma noslēgusies. Viesojoties vairākās aptiekās, guvu apliecinājumu, ka brīva konkurence veicina tirgus attīstību un ir veikti daudzi būtiski uzlabojumi pacientu interesēs.

Bloga 1.daļu lasiet šeit.

2009.gadā valdība oficiāli paziņoja, ka puse no Zviedrijas farmācijas tirgus daļas tiks pārdota privātīpašniekiem, veidojot konkurētspējīgu tirgu un tajā pat laikā, atstājot tiesības Apoteket kompānijai būt par centrālo spēlētāju liberalizētajā farmaceitiskajā tirgū, garantējot kvalitatīvo medicīnisko produktu piegādi visā valstī.

Viens no galvenajiem politiskajiem mērķiem bija valdības vēlme stimulēt mazā biznesa attīstību un pazemināt izmaksas farmaceitiskajā nozarē. Tika paredzēts, ka sasniedzot visus iepriekš noteiktos mērķus, farmaceitiskā nozare Zviedrijā kļūtu atvērta un konkurētspējīga. Atvērtā un konkurētspējīgā tirgū ir iespējams veicināt izmaiņas medikamentu cenu politikā un veidot zemākas cenas sabiedriskā labuma produktiem un pakalpojumiem, tāpēc farmaceitisko pakalpojumu spektra un kvalitātes, kā arī pakalpojumu pieejamības uzlabošana tika uzskatīti par svarīgiem reformas mērķiem.

Lietuvas Veselības ministrija nolēmusi uz jaunā koronavīrusa dēļ noteiktās karantīnas laiku ierobežot bezrecepšu medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu pārdošanu aptiekās, nosakot, ka katram cilvēkam vienā iepirkšanās reizē var tikt pārdots tikai viens iepakojums zāļu.

Savukārt aptiekāri uzskata, ka cilvēki, īpaši seniori, šā lēmuma dēl būs spiesti biežāk apmeklēt aptiekas.

Rīkojums, ko izdevis veselības ministrs Aurēlijs Verīga, kas vada Valsts Ārkārtējo situāciju operāciju centru, paredz, ka aptiekām pēc iespējas jāierobežo arī vienam pircējam pārdodamo dezinfekcijas līdzekļu daudzums, lai tie būtu pieejami iespējami lielākam cilvēku skaitam.

Ministrija aicina visas aptiekas karantīnas laikā pienācīgi organizēt pircēju plūsmas, bet cilvēkiem iesaka labāk iepirkies internetā, ja tas iespējams. Aptiekām aizliegts rīkot akcijas, izsludināt atlaižu stundas vai veikt citus pircēju piesaistei paredzētus pasākumus. Aptiekās pašlaik arī aizliegts strādāt darbiniekiem, kuri nesen atgriezušies no ārvalstīm vai kontaktējušies ar inficētām personām.

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Šonedēļ Jelgavā darbību uzsākusi pirmā Benu franšīzes aptieka Latvijā - Jelgavas Pils aptieka, kas darbojas jau kopš 1994. gada, informē uzņēmums.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» šobrīd ir divas aptiekas Rīgā un trīs aptiekas Jelgavas novadā. Kopā uzņēmumā strādā 30 darbinieki, tā apgrozījums 2016. gadā bija 2,6 miljoni eiro.

SIA «Jelgavas Pils aptieka» vadītāja un īpašniece Dina Kurzemniece, kura uzņēmumā darbojas kopš tā pirmsākumiem, uzsver: «Sadarbība ar Benu Aptiekām, ar ko mums sakrīt nākotnes attīstības vīzija, nozīmē plašāku produktu un preču klāstu, dažādas akcijas un lojalitātes programmu, klientu apkalpošanas un biroju tehnikas aprīkojumu un programmatūru mūsu darbiniekiem.»

«BENU Aptiekas» Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna: «Benu franšīze dod neatkarīgām aptiekām iespēju attīstīties un nodrošina papildu iespējas aptiekām. Esam izveidojuši biznesa un loģistikas modeli, kas palīdz uzlabot medikamentu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.»