No Rīgas domes SIA Rīgas mikroautobusu satiksme nekādas subsīdijas nesaņems, jo tas, ar ko šis uzņēmums nodarbosies, ir paaugstināta komforta pakalpojums, tāpēc, «ja viņiem kaut kas nesanāks, viņi paņems savas mašīnas un dosies projām strādāt kaut kur Polijā...»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, atbildot uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja konkursa uzvarētājiem neizdosies paveikt solīto.

Ušakovs norādīja, ka subsīdijas no Rīgas domes SIA Rīgas mikroautobusu satiksme nesaņems, jo tās paredzētas vien uzņēmumam Rīgas satiksme sociālo izdevumu segšanai.

Atbildot uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja «mikriņu» konkursa uzvarētājs nespēs pildīt nolikumā paredzēto, Ušakovs sacīja, ka uzņēmums ar visiem transporta līdzekļiem dosies prom un tiks sākts jauns konkurss.

Jau ziņots, ka pašvaldības SIA Rīgas satiksme izsludinātajā 25 milj. Ls vērtajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā uzvarējusi pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Partijas Vienotība Rīgas domes deputāti vērsušies pie Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme kapitāldaļu turētāja pārstāvja, aicinot uz izmeklēšanas laiku apturēt tā saukto «mikriņu» pakalpojuma līguma slēgšanu ar pilnsabiedrību SIA Rīgas mikroautobusu satiksme, informē RD deputāts Juris Viņķelis.

Ņemot vērā to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis pārbaudi par amatpersonu darbības tiesiskumu saistībā ar izsludinātā mikroautobusu pārvadājumu konkursa rezultātiem, kā arī to, ka plānotā pakalpojuma summa ir 25 milj. Ls bez PVN, līguma slēgšana uz izmeklēšanas laiku ir jāatliek, skaidro RD Vienotība.

Paziņojumā arī norādīts, ka gadījumā, ja KNAB veiktās pārbaudes rezultātā, tiktu konstatēti kādi pārkāpumi un tiktu apšaubīts notikušais iepirkums, tad Rīgas satiksmei būtu jālauž noslēgtais līgums, kas, visticamāk, nozīmētu soda sankcijas. Jāatgādina, ka Rīgas satiksmes izsludinātajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā uzvarēja pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Līguma kopējā summa ir 25 milj. Ls.

Jau kuro reizi pēc Rīgas domes (RD) frakcijas Vienotība un frakcijas Demokrātiskie patrioti deputātu ierosinājuma tika sasaukta Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde. Tomēr jautājumi par SIA Rīgas satiksme budžetu un mikroautobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojuma ieviešanas plānu netika skatīti, jo vairums deputātu nobalsoja par to neiekļaušanu dienas kārtībā. Līdz ar to ārkārtas sēde nenotika.

Komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks, atklājot sēdi, norādīja, ka minētie jautājumi ir skatīti komitejā ne veinu reizi vien. Šis apgalvojums gan izraisīja asu kritiku no opozīcijas deputātu puses. Deputāts Jānis Mārtiņš Skuja uzsvēra: «Grūti spriest, kad un ko jūs skatījāt. Man ir komitejas sēdes protokoli un es redzu, ka šie jautājumi tikuši skatīti.» Viņš arī piebilda, ka jautājumi ir svarīgi un nopietni, jo var atstāt iespaidu uz pilsētu.

«Pārējiem būtu interesanti uzzināt, ka mikroautobusu pāvadātāji šobrīd strādā bez līguma. Ja viņi izdomās palikt garāžās, tad Rīga paliks bez šī pakalpojuma.Tas ir fakts. Savukārt uzņēmums, kurš ir vinnējis konkursu - ir bez naudas. Staigā pa pilsētu un meklē privātās garantijas un iet pie esošajiem pārvadātājiem un par 1,9 tūkst. Ls grib pārpirkt esošos mikroautobusus,» vēl norādīja J.M.Skuja. Viņš uzsvēra: «Es šādā ākstu un jampampiņu teātrī piedalīties netaisos.» Nesagaidījis balsojuma beigas par jautājumu iekļaušanu darba kārtībā viņš sēdi atstāja.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Lai gan Rīgas satiksmes organizētais «mikriņu» konkurss faktiski finišējis, pārvadātāji nav apmierināti un ir gatavi tiesāties.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā tika saņemti divi piedāvājumi, kurus iesniegušas pārvadātāju uzņēmumu apvienības. Šobrīd abi iesniegtie pieteikumi ir reģistrēti, tomēr, kad tie varētu tikt izskatīti un kad tiktu pieņemts lēmums, šobrīd vēl nav zināms, norāda SIA Rīgas satiksme.

Līdz ar to nav zināms, kad varētu tikt arī noslēgti līgumi ar uzvarētājiem. Vienu piedāvājumu ir iesniegusi pārvadātāju apvienība, kurā ir trīs pašreizējie pārvadātāji, proti, SIA Centība N, SIA DMK un SIA Bland. Savukārt otras apvienības nosaukums ir Rīgas maršrutu satiksme. Tomēr, iespējams, procesā varētu parādīties jaunas grūtības, jo šā brīža pārvadātāji ir gatavi arī tiesāties.

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Ar kravu vai pasažieru pārvadājumiem pērn nodarbojās 5185 licencēti uzņēmumi. To skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājies par 3,5%, liecina SIA Autotransporta direkcija apkopotie 2019. gada dati.

Pērn reģistrēti 24 110 transportlīdzekļi, kas ir par aptuveni 1% vairāk nekā 2018. gadā. Pieprasītākās atļaujas no Latvijas pārvadātāju puses joprojām bija uz Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ukrainu, Turciju un Poliju.

Kopumā pērn vērojams autopārvadātāju uzņēmumu un transportlīdzekļu skaita pieaugums, kas nozīmē, ka komercpārvadājumu nozare turpina attīstīties. Pērn bija 5185 spēkā esošas licences, kas izsniegtas kravu un pasažieru pārvadātājiem. No tām 86,1% izsniegts starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, 5,3% - kravu pārvadājumiem Latvijas teritorijā, 8,4% - starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, 0,2% - pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai iekšzemē.

Sākotnējā atļauju kvota divpusējiem un tranzīta kravas autopārvadājumiem 2014. gadā būs 82 tūkstošu atļauju apmērā, kas ir par 17 tūkstošiem vairāk nekā šogad.

Par to vienojās abu pušu pārstāvji Latvijas–Krievijas Kopējās komisijas sanāksmē šā gada 23.–24.oktobrī, vēsta VSIA Autotransporta direkcija. Pērn sākotnējā kvota 2013. gadam bija 65 tūkst.atļauju apmērā, bet šis apjoms izrādījās nepietiekams, un septembrī puses vienojās apmainīties vēl ar 7000 atļaujām.

Šoreiz sanāksmes laikā delegācijas vienojās apmainīties ar papildu 10 tūkst. atļaujām, kas pilnībā nodrošina Latvijas kravu autopārvadātāju vajadzības līdz šā gada beigām. Tirdzniecības apjomu pieaugums starp abām valstīm pēdējo trīs gadu laikā norāda uz kravu starptautisko autopārvadājumu tālākas attīstības perspektīvu, secinājuši abu pušu pārstāvji.

Rīgas domes (RD) apņemšanās sakārtot mikroautobusu maršrutus un uzlabot pārvadājumu kvalitāti nerit tik gludi, kā cerēts, vēsta laikraksts Diena.

Kopš janvāra, kad sākās reforma, dažs maršruts gan mainīts pat divreiz, taču pamatproblēmas saglabājušās - mikroautobusos cilvēki stāv kājās, lai gan tas ir aizliegts, mikriņi pietur ne tikai pieturvietās, kaut gan citur it kā nedrīkstētu, bet šoferiem reizēm gadās piemirst izsniegt braukšanas biļetes.

Gada pirmajos sešos mēnešos ar minibusiem Rīgā pārvadāti pieci miljoni pasažieru, liecina RD dati. Reformu mikroautobusu lauciņā Rīgas dome uzsāka, no janvāra šos pārvadājumus nododot SIA Rīgas satiksme (RS) pārziņā. Realitātē gan nekas neesot mainījies – par galvaspilsētas ielām brauc to pašu firmu mikroautobusi, kas līdz šim.

Ņemot vērā daudzas rīdzinieku sūdzības par pašreizējo mikroautobusu satiksmi Rīgā, plānots pārbaudīt uzņēmuma Rīgas mikroautobusu satiksme darbību, informē Rīgas dome.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme uz pieciem gadiem noslēgtais līgums paredz nodrošināt pasažieru pārvadājumus 35 maršrutos Rīgā. Līgums tika noslēgts atklāta konkursa rezultātā šā gada 4. janvārī. Savukārt visu mikriņu nomaiņa bija jāveic līdz šā gada 4. septembrim, bet tas nav izdarīts.

DB jau rakstīja, ka jaunie mikroautobusi nekursē pēc grafika, bet daudz retāk. Tikmēr strauji vairojas tā dēvētie neregulārie pārvadātāji, kas galvenokārt ir pārvadātāju konkursā zaudējušās firmas vai uz to bāzes izveidoti jauni uzņēmumi.

Rīgas mikroautobusu satiksme vadītājs Vitālijs Komars esot skaidri pateicis, ka, pārņemot arī pārējos maršrutus, līdzšinējie kustības saraksti netiks ievēroti līdz brīdim, kamēr neregulārie pārvadātāji nebūs izskausti. Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks šādu paziņojumu sauca par nepieļaujamu, bet vienīgo risinājumu saskata likuma grozījumos, jo citādi cīnīties ar nelegālajiem pārvadātājiem neesot iespējams.

Rīgas domes (RD) frakciju bloka Vienotība deputāti pieprasa Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika (SC) demisiju, jo daudzu satiksmes projektu realizācija tikusi novilcināta vai neesot realizēta vispār.

Opozīcija norāda, ka V.Baraņņiks diemžēl nerisinot satiksmes jautājumus, izvairoties no atbildības un nespējot pildīt savus pienākumus. Iesniegumu par Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja pārvēlēšanu parakstījuši arī frakcijas Demokrātiskie patrioti deputāti.

Paziņojumā arī atzīmēts, ka Satiksmes un transporta lietu komitejas uzturēšanai ik mēnesi tiekot tērēti vairāk kā pieci tūkstoši latu. Piemēram, pērn decembrī notikusi tikai viena komitejas sēde, kurā tika skatīti trīs jautājumi, taču neatkarīgi no tā V.Baraņņika alga par komitejas vadīšanu decembrī bijusi 1,2 tūkst. Ls, Sabiedrisko attiecību koordinators saņēma 945 Ls, abas referentes – katra pa 687 Ls, autovadītājs 464 Ls. Tāpat komitejas vadītāja darba vajadzībām par 828 Ls tiekot nomāta automašīna, kuras nobraukums decembra mēnesī bija 2,4 tūkst. kilometru.

Saistībā ar to, ka daudzu satiksmes projektu realizācija tikusi novilcināta vai nav realizēta vispār, Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāti pieprasa Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika (SC) demisiju. Iesniegumu par Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja pārvēlēšanu parakstījuši arī frakcijas Demokrātiskie patrioti deputāti.

Savā paziņojumā opozīcijas deputāti norādījuši, ka maršruta taksometru pasažieru pārvadājumu Rīgas pilsētā plāns neeksistē, lai gan jaunajai «mikriņu» kārtībai bija jābūt uzsāktai šā gada 1. janvārī. Iepirkumu uzraudzības birojs ir aizliedzis RD slēgt līgumu par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanu Rīgas pilsētā, jo likums neparedz sniegt paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu.

Neatrisināts joprojām esot arī jautājums par velosipēdu pārvadāšanu sabiedriskajā transportā, lai gan problēmas aktualitāte, tuvojoties riteņbraukšanas sezonai, tikai pieaugšot. Savukārt Dienvidu tilta trešās kārtas «mistisko» domes darījumu (līguma laušana, jaunu konkursu rīkošana u.c.) dēļ, būvniecības izmaksas neesot mazinājušās, un rīdzinieki varēs izmantot tiltu divus gadus vēlāk nekā iepriekš plānots.

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

2016. gadā ir nedaudz samazinājies licencēto autopārvadātāju, kas veic kravu un pasažieru pārvadājumus, skaits, tomēr ir pieaudzis pārvadājumos izmantoto transportlīdzekļu skaits.

Tas liecina par to, ka, neskatoties uz sankciju piemērošanu pret Krieviju, Latvijas pārvadātāji spējuši pārorientēties uz citiem tirgiem un pielāgoties esošajai situācijai, informē Autotransporta direkcija.

Salīdzinot 2016. gada decembra beigu datus ar analogu periodu 2015. gadā, licencēto autopārvadātāju, kas nodrošina kravu un pasažieru komercpārvadājumus, skaits samazinājās par nepilnu 1%. Pagājušajā gadā bija izsniegtas 4588 licences komercpārvadājumu veikšanai; 85% licenču tika izsniegti starptautisko kravu pārvadājumu veikšanai, nepilni 6% – kravu pārvadājumiem iekšzemē, nepilni 9% – starptautisko pasažieru pārvadājumiem, 0,2% – pasažieru pārvadājumiem iekšzemē.

Notiek pārrunas ar inženieri un autosportistu Andri Dambi par iespējām Latvijā ražot elektroautobusus skolēnu pārvadājumiem, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Latvija plāno iesniegt pieteikumu Eiropas Komisijā (EK) par 1,82 miljardu eiro piesaisti no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda. Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme (RS) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 143,428 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, bet uzņēmuma peļņa bija 2,92 miljoni eiro atšķirībā no zaudējumiem pērn, liecina RS publiskotais neauditētais finanšu pārskats.

2019.gada deviņos mēnešos RS ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem bija 37,501 miljons eiro - par 14,4% jeb 4,727 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada deviņos mēnešos. Ieņēmumu pieaugums tiek skaidrots ar ieņēmumiem no pārvadājumiem, ko veica piesaistītais apakšuzņēmums Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS).

Ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šī gada deviņos mēnešos ir 10,088 miljonus eiro - par 0,1% jeb sešiem tūkstošiem eiro mazāk nekā pērn šādā periodā. Uzņēmums septembra beigās apkalpoja 6583 maksas autostāvvietas (2018.gada beigās - 6612, bet 2017.gada beigās - 5989).

Savukārt RS piešķirtais finansējums par nesaņemtiem ieņēmumiem saistībā ar piešķirtajām atlaidēm un kompensācijām zaudējumu segšanai no Rīgas pašvaldības budžeta šā gada 9 mēnešos palielinājies par 19,231 miljonu eiro, bet finansējums no valsts budžeta par personu ar pirmās un otrās grupas invaliditāti pārvadājumiem un pārvadājumiem ārpus Rīgas administratīvās teritorijas palielinājies par 1,199 miljoniem eiro.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pārvadāto kravu apmērs šogad varētu samazināties par 20-25%, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

"Ja pagājušajā gadā mums izdevās diezgan veiksmīgi sabalansēt kravu apmērus un kritums bija salīdzinoši minimāls, (...) tad šogad mēs redzam, ka, visticamāk, apmēru samazinājums būs par 20-25%," teica Pļavnieks.

Viņš skaidroja, ka lielākā ietekme uz kravu pārvadājumiem ir ģeopolitiskajai situācijai un ieviestajām sankcijām.

Vienlaikus Pļavnieks minēja, ka kravu apmēru aizvietošana ir ļoti komplicēts uzdevums, tostarp, ja pērn izdevās salīdzinoši labi aizstāt daļu kravu ar citām, tad šogad tas ir jau daudz izaicinošāk. "Taču mēs redzam un ticam, ka pie šāda sankciju regulējuma varam turpināt strādāt," sacīja LDz vadītājs.

Tāpat Pļavnieks norādīja, ka notiek aktīvs darbs arī pie kravu pārvadājumiem tā saucamajā Ziemeļu-Dienvidu koridorā, taču, ja sadarbībā ar trešajām valstīm LDz var iekasēt pilnu infrastruktūras maksu, tad par pārvadājumiem Eiropas Savienības ietvaros uzņēmums var iekasēt vien tiešās izmaksas, kas ir 20-25% salīdzinājumā ar trešo valstu valstu pārvadājumiem. "Tādējādi komercieņēmumi šajā gadījumā ir daudz mazāki," viņš piebilda.

Sagatavots noteikumu projekts, kas paredz piedāvāt pārvadājumu nodrošināšanas un sniegšanas kārtību pēc pieprasījuma, informē Satiksmes ministrijā.

Plānots, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti vai nu kā visa reisa izpilde pēc pieprasījuma, vai kāda reisa daļas izpilde pēc pieprasījuma.

Valsts sekretāru sanāksmē, ceturtdien, 6.aprīlī, izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13.jūlija noteikumos Nr.634 Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā.

Sabiedriskā transporta reisiem teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, ir sastopamas situācijas, kad pieprasījums pēc noteikta reisa nav vienmērīgs, kā rezultātā autobusa reisā vai tā posmā nereti nav neviena pasažiera.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja apkopojusi priekšlikumus no pašvaldības iestādēm, nozarē iesaistītajiem un sagatavojusi priekšlikumus Satiksmes ministrijai, kuros pauž savu redzējumu kā varētu ieviest kārtību taksometru nozarē.

Pašvaldība aicina Satiksmes ministriju sagatavot grozījumus Autopārvadājumu likumā, paredzot, ka speciālās atļaujas (licences) izsniegšana vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai ir deviņu republikas pilsētu un plānošanas reģionu kompetencē. Papildus nosakot, ka plānošanas reģionā izsniegtā speciālā atļauja (licence) nedod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus republikas pilsētā un otrādi.

Tāpat pēc domes paustā likumā būtu jānosaka, ka automašīnām, kas tiek izmantotas kā vieglie taksometri, ir jābūt pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai līzingā un visi pasažieru pārvadājumiem izmantotie transportlīdzekļi nedrīkst būt vecāki par trim gadiem vai par ražotāja noteikto garantijas termiņu no pirmās reģistrācijas datuma.

Darbs pie ieceres par pasažieru pārvadājumiem uz Daugavgrīvu pa dzelzceļu nav apstājies un tiek pētītas arī citas projekta īstenošanas alternatīvas. Piemēram, tramvajs pa dzelzceļa sliedēm, elektrovilciens, tramvaja kontakttīkls u.c., norāda pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Pēc viņa teiktā, šobrīd šāda projekta iecere joprojām ir priekšizpētes stadijā un norit darbs pie tā, lai noteiktu tehniski un ekonomiski pamatotāko risinājumu pasažieru pārvadājumu organizēšanai maršrutā Rīgas centrs – Daugavgrīva, izmantojot esošo dzelzceļa infrastruktūru.

DB jau 2017. gadā rakstīja, ka ir atdzimusi ideja ideja atjaunot pasažieru pārvadājumus dzelzceļa līnijā uz Bolderāju. Toreiz optimistiskas aplēses liecināja, ka tas varētu notikt tuvāko gadu laikā. Dzelzceļa sliedes Bolderājas virzienā izbūvētas jau sen, tomēr pasažieru pārvadāšanai tās netiek izmantotas jau ļoti ilgi, arī sākotnēji dzelzceļa līnija no Rīgas uz Bolderāju būvēta, lai varētu ērtāk nogādāt uz galvaspilsētu preces no ostas. Ideja šos pārvadājumus atsākt cilāta vairākkārt.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.