ASV Finanšu nozares pārvaldes šķīrējtiesa lēmusi, ka ASV bankai Citigroup jāsamaksā aktierim Lerijam Hagmanam (Lerry Hagman), kurš popularitāti ieguva piedaloties seriālā Dalasa, kompensācija kopumā 11,1 miljona ASV dolāru apmērā, ziņo Telegraph.

Tiesas lēmums izdarīts saistībā ar Hagmana prasību pret Citigroup, kas it kā pārkāpusi savus uzticības solījumus attiecībā uz neidentificētiem vērtspapīriem bankas kontos. Citigroup atteicās sniegt sīkāku informāciju par lietas būtību, kā arī izvairījās no atbildes par kompensācijas apmēriem.

Kompensācija 1,1 miljona ASV dolāru apmērā bankai jāsamaksā tieši L. Hagmanam, savukārt atlikušie 10 miljoni dolāru, kas noteikti kā sods par pārkāpumiem, Citigroup jāatvēl kādam labdarības fondam, kuru drīkst izvēlēsies pats aktieris.

L. Hagmans sākotnēji no Citigroup vēlējās piedzīt kompensāciju 1,3 miljonu dolāru apmērā.

ASV valdība gatavojas pārdot savu 27% daļu Citigroup, kas varētu būt viena no lielākajām akciju pārdošanām vēsturē, vēsta BBC.

7,7 miljardi izglābtās bankas akciju tiks pārdoti pa daļām 2010.gada laikā, liecina ASV Valsts kases sniegtā informācija.

Citigroup, kura norakstījusi vairāk nekā 100 miljardus ASV dolāru, valdības palīdzība tika piešķirta trīs reizes 2008. un 2009.gadā.

Saskaņā ar Citigroup akciju cenu pirmdien, Valsts kases daļas vērtība varētu būt aptuveni 33 miljardi ASV dolāru, nodrošinot ASV nodokļu maksātājiem 8 miljardu dolāru peļņu.

Banka kopumā no Valsts kases Troubled Asset Relief Programmas jeb Tarp kā glābšanas naudu ir saņēmusi 45 miljardus ASV dolāru.

Citigroup tika izsniegti 25 miljardi ASV dolāru apmaiņā pret 7,7 miljardiem akciju, un tika aizdoti vēl 20 miljardi ASV dolāru divās daļās. Šie 20 miljardi ASV dolāru tika atmaksāti decembrī.

ASV investīciju banka Citigroup ir paziņojusi ka, maijā notikušajā kiberuzbrukumā tai ir nozagta informācija par 360 tūkstošiem klientu, vēsta Reuters.

Lielākā daļa klientu, par kuriem nozagta informācija, ir Ziemeļamerikas iedzīvotāji. Citigroup iepriekš bija paziņojusi, ka uzbrukums skāris aptuveni vienu procentu tās klientu. Kompānijai kopumā ir ap 21 miljonu klientu.

Tikusi nozagta inform[acija par Citigroup klientu vārdiem, konta numuriem, kontaktinformāciju un citi sensitīvi dati.

Jau rakstīts, ka 9. jūnijā Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju. Banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Citigroup Inc. nākamo trīs gadu laikā plāno gandrīz trīskāršot darbaspēku Ķīnā līdz pat 12 tūkstošiem cilvēku, pastiprinot sāncensību ar HSBC Holdings Plc pasaulē visstraujāk augošajā lielajā ekonomikā, ziņo Bloomberg.

Ņujorkā bāzētā banka Ķīnā pieņems darbā vairāk darbinieku nekā jebkurā citā Āzijas-Klusā okeāna valstī, intervijā stāstījis Citigroup pārstāvis Stefans Bērds (Stephen Bird). Šāda veida ekspansija varētu padarīt Ķīnu par Citigroup trešo lielāko tirgu pēc darbinieku apjoma tūlīt aiz ASV un Meksikas.

«Šī ir spēcīga ziņa no Citigroup puses, kas signalizē par bankas plāniem attiecībā uz šo valsti,» sacījis Honkongas Sanford C. Bernstein & Co. analītiķis Maikls Verners (Michael Werner), piebilstot: «Ķīna ir viena no vispievilcīgākajām un peļņu nesošākajām valstīm pasaulē bankai.»

Šodien tirgū uzlabojas riska apetīte, ko palīdz raisīt ziņas par iespējamu daļēju ASV bankas Citigroup nacionalizāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka viena no lielākajām ASV bankām Citigroup pati esot piedāvājusi ASV valdībai iegādāties daļu tās akciju (banka cer, ka valsts daļa kompānijā nepārsniegs 25 %, taču baumo arī par 40 % iespējamību). Jāpiemin, ka Citigroup akcijas cena pagājušās nedēļas laikā nokrita par 44 %. Tirgū mazinājušās bailes, ka ASV valdība varētu pilnībā nacionalizēt vairākas savas grūtībās nonākušās bankas. Turklāt daudzi investori cer, ka šis ir solis pareizajā virzienā (nacionalizēt daļu Citigroup), lai palīdzētu pārvarēt ar recesiju saistītās problēmas.

Valdot šādam fonam, šodien nemierīgi uzvedās arī eiro/dolāra kurss, kurš šodien bija paspējis uzskriet līdz pat 1.299 EUR/USD atzīmei. Tiesa, darba dienai tuvojoties izskaņai kurss atkal nolidoja zemākos līmeņos pie 1.28 EUR/USD. Tirgū pesimismu ienesa (kas «patika» dolāram un vienlaikus jūtami «iezvēla» eiro) Eiropas Centrālās bankas prezidenta Žana Kloda Trišē paziņojums, ka eiro zonas finanšu sistēma atrodas «barga sasprindzinājuma» stadijā, un reitingu aģentūra Fitch izteica satraukumu par Austrijas AAA kredītreitingu.

Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Pērn pēdējā ceturksnī ASV banka Citigroup strādājusi ar 7.6 miljardu ASV dolāru lieliem zaudējumiem, kas saistīti ar bankas apņemšanos atmaksāt valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtos līdzekļus, raksta Financial Times.

Ja neskaita valstij atmaksātos līdzekļus, ko Citigroup aizņēmās no ASV, lai cīnītos ar finanšu krīzes sekām, banka 2009. gada pēdējā ceturksnī strādāja ar 1.4 miljardu dolāru lieliem zaudējumiem. 2009. gada pirmos trīs ceturkšņus Citigroup strādāja ar peļņu.

2008. gada pēdējā ceturksnī ASV bankas zaudējumi bija 17.3 miljardu dolāru apmērā.

Lai pārdzīvotu finanšu krīzi Citigroup no ASV aizņēmās kopumā vairāk nekā 20 miljardus ASV dolāru.

Banka Citigroup un ASV Finanšu ministrija piektdien parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru valdība palielinās savu daļu bankā piecas reizes — no 8% līdz 40%.

Darījumam nav nepieciešami papildus budžeta līdzekļi, taču tā īstenošana būs atkarīga no tā, vai Citigroup spēs piesaistīt papildus privātās investīcijas. Saskaņā ar darījuma nosacījumiem, valdība apmainīs daļu tai piedrošo priviliģēto Citigroup akciju uz parastajām.

Savulaik lielākā pasaules banka ir viena no tām, kura visvairāk cietusi finanšu krīzē ne tikai savā valstī, bet arī aiz tās robežām.

Tā jau ir saņēmusi no valdības 45 miljardus dolāru.

Pēdējā gada laikā bankas tirgus vērtība ir sarukusi par vairāk nekā 90%. Lai samazinātu izdevumus, banka ir atlaidusi 50 tūkstošus darbinieku, kā arī slēgusi un pārdevusi daļu savu struktūrnodaļu.

ASV banku gigants Citigroup pārņēmis EMI - mūzikas kompāniju, kur tas bija galvenais kreditors - savā īpašumā, ziņo BBC.

Banka bija aizdevusi naudu Gaja Handa (Guy Hands) privātā kapitāla uzņēmumam Terra Firma, palīdzot tam iegādāties kompāniju 2007.gadā.

Taču 4,2 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu vērtais darījums izrādījās neveiksmīgs, un Terra Firma atzīst, ka tā ievērojami pārmaksājusi par kompānijas iegādi.

Tagad tā bija spiesta atdot EMI Citigroup, jo nespēja veikt procentu maksājumus.

EMI, kas ir «mājvieta» tādiem māksliniekiem kā Lilija Alena, The Beatles un Coldplay, informējusi, ka vadības maiņa nav plānota, un tā tagad ir pilnībā nodalīta no iepriekšējā īpašnieka.

Savukārt Citigroup pavēstījusi, ka tās plānos ietilpst ar laiku pārdot EMI.

Interneta tirdzniecības platformas Narvar veiktais pētījums rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā pasaules mērogā 89 % pircēju internetā vismaz vienu reizi ir nosūtījuši preci atpakaļ pārdevējam. Speciālisti saka, ka visbiežāk atpakaļ tiek sūtīts apģērbs (75 % gadījumu) un elektronikas produkti (23 % gadījumu).

Shopify.com veiktais pētījums parāda, ka visbiežāk apģērbs tiek nosūtīts atpakaļ neatbilstoša izmēra dēļ – tas veido 52 % no iemesliem. 12 % aptaujāto apgalvo, ka viņi preces ir nosūtījuši atpakaļ, jo tad, kad preces tika piegādātās, viņi jau vairs nevēlējās tās valkāt vai lietot, bet 5 % lietotāju bija neapmierināti ar produktiem, jo tie bija citādāki, nekā to fotogrāfijās vai aprakstos.

Ātro sūtījumu dienesta Venipak vadītājs Justs Šablinsks saka, ka šādas tendences ir parādījušās tāpēc, ka manījušies cilvēku iepirkšanās paradumi un pašu pārdevēju politika: “Preču atpakaļatdošanas mērogi pēdējo piecu gadu laikā ir izauguši vairākas reizes. Tas saistīts ar to, ka cilvēki jau pirms pirkšanas domā par preču atpakaļatdošanu. Amerikas Savienotajās Valstīs veiktais pētījums rāda, ka 41 % pircēju pirms preču iegādes jau zina, ka daļu no tām atdos atpakaļ.”

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Banku sektora gigants Citigroup šodien pārsteidzis analītiķus, paziņojot par 4.3 miljardu ASV dolāru peļņu otrajā ceturksnī, ziņo CNN.

Analītiķi bija prognozējuši, ka Ņujorkā bāzētā banka paziņos par 1.07 miljardu ASV dolāru zaudējumiem.

Citigroup vadītājs Vikrams Pandits (Vikram Pandit) norādījis, ka bankai vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu rentabilitāti - tas joprojām esot banku giganta primārais mērķis.

Citigroup ir iemantojusi slavu kā viena no ASV visproblemātiskākajām finanšu institūcijām. Sākot no 2007.gada beigām līdz pagājušā gada beigām, kompānija zaudējusi vairāk nekā 28 miljardus ASV dolāru.

Bankas darbības rezultātus otrajā ceturksnī labvēlīgi ietekmējusi Smith Barney kontrolpaketes pārdošana kompānijai Morgan Stanley.

Lai saņemtu kredītu principā jebkādā apmērā, pirmām kārtām vajadzētu izvērtēt kredītņēmēja finansiālās iespējas to atdot - pat tad, ja viņš vēlas aizņemties līdz 100 latiem.

Pie šādas atziņas nonākusi Ekonomikas ministrija, un ļoti cerams, ka tā spēs attiecīgo ieceri novest līdz galam.

Ir skaidrs, ka šādas normas ieviešana būtu vienaldzīga komercbankām, taču būtu vērtējama kā pamatīgs trieciens nebanku kreditoriem. Jāatzīst, ka veids, kā darbojas daļa šādu naudas aizdevēju, ir visai primitīvs. Nelieli kredīti tiek izsniegti burtiski pēc pirmā pieprasījuma, pat nenojaušot, kā aizņēmējs izskatās, nemaz jau nerunājot par viņa finansiālo situāciju, un par to tiek prasīti astronomiski lieli procenti, un loģika ir vienkārša - skaidrs, ka daļa aizņēmēju naudu neatdos, toties tie, kuri savu parādu jūgu tomēr vilks, samaksās arī par tiem, kas nav atdevuši. Būtiski ir arī saprast, kas tad ir personas, kuras šādus pakalpojumus izmanto. Ja cilvēks dodas uz banku, lai lūgtu daudzu tūkstošu latu aizdevumu dzīvojamās platības iegādei, runa tomēr ir par ilgtermiņa plānošanu un apziņu, ka paņemtā nauda noteiktā laika posmā būs jāatdod. It īpaši jau tagad - pēc pārdzīvotajiem krīzes gadiem, kuru laikā daudzi neapdomīgie vai vienkārši neveiksmīgie kredītņēmēji bija pamatīgi «apdedzinājušies». Savukārt summu, kura knapi sasniedz 100 latu robežu, turklāt izmantojot mobilo telefonu vai internetu, pārsvarā gadījumu aizņemas vai nu totālā izmisumā nonākušas personas, vai arī cilvēki, kuru gadījumā vispareizāk būtu lietot jēdzienu «muļķība». Nereti tie ir studenti vai arī pilngadību sasnieguši vidusskolu audzēkņi, kuriem ir tiesības ne vien iegūt autovadītāja apliecību un ieejas biļetu pieaugušu cilvēku pasākumos, bet arī ņemt kredītus, taču katastrofāli trūkst spēju izvērtēt savas rīcības sekas.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Igaunijas līderiem tuvākajā laikā ir jāizlemj, cik tā gatava iemaksāt dažādiem eirozonas valstu glābšanas mehānismiem, atsaucoties uz laikrakstu Eesti Päevaleht, vēta BBN.

Igaunija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav notikusi nopietna politiskā vai sabiedriskā apspriešana par eirozonas valstu glābšanu no maksātnespējas. Kaimiņvalsts finanšu ministrs Jurgens Ligi norādījis, ka viņš neatbalsta darījumu, ko Somija slēgusi ar Grieķiju, un uzskata to par «nepieņemamu». Aizvadītajā nedēļā Helsinki un Atēnas vienojās, ka Grieķija noguldīs 500 miljonus eiro darījumu kontā Somijā, kas garantēs Ziemeļvalsts iemaksas Eiropas finanšu stabilitātes mehānismā.

Galvenā atšķirība starp Igauniju un tās kaimiņvalsti Somiju šinī jautājumā ir tā, ka Somija patlaban jau maksā Dienvideiropas valstīm, savukārt Igaunija ir devusi vien neskaidrus solījumus. Somija patlaban ir izmaksājusi 160 miljonus eiro Islandei, 890 miljonus eiro Grieķijai, grasās maksāt 324 miljonus eiro Latvijai un apsolījusi 740 miljonus eiro Īrijai. Somija arī devusi astoņus miljardus lielu galvojumu Eiropas finansiālās stabilitātes mehānismam. Līdz šim Igaunija piekritusi aizdot 100 miljonus eiro Latvijai, kā arī apsolījusi iemaksāt 2,5 miljardus eiro Eiropas finanšu stabilitātes mehānismos (EFSF un ESM).

Bankrotu pieteikušais ASV automašīnu ražotājs General Motors (GM) un finanšu pakalpojumu kompānija Citigroup ir izslēgti no biržas indeksa Dow Jones Industrial Average (DJIA), kurš apkopo 30 lielākās ASV kompānijas, ziņo BBC.

Abu kompāniju vietā nāk apdrošināšanas gigants Travelers, kas līdz 2002. gadam bija zem Citigroup, un informāciju tehnoloģiju kompānija Cisco Systems.

Jau ziņots, ka GM bankrota pieteikumu tiesā iesniedza šī gada 1. jūnijā. Citigroup nomaiņa DJIA indeksā saistīta ar globālās krīzes radītajiem zaudējumiem finanšu korporācijai.

Līdz gada beigām Indijas akciju tirgus indekss varētu palielināties par 10%, jo vietējās makroekonomikas grūtības ir sasniegušas savu augstāko punktu, raksta Bloomberg.

Citigroup eksperti paredz, ka decembrī Bombay Stock Exchange Sensitive Index pieaugs līdz 18 100 punktiem. Indijas kompānijas arī ir pieņemamā formā, un novērtējumi nav pārāk augsti, norāda analītiķi.

Pagājušās nedēļas beigās Sensex indekss nokrita par 0,5% līdz 16 445 punktiem. Šogad indekss ir samazinājies par 5,8%, jo pieaugošā inflācija lika Indijas Bankai paaugstināt likmes divreiz mēneša laikā un Eiropas valstu parādu krīze samazināja investoru pieprasījumu pēc riskantākiem aktīviem.

«Makroekonomikas rādītāju pasliktināšanās ir radījusi ievērojamas grūtības,» norāda Citigroup.

Šodien pasaulslavenā investīciju banka Citigroup paziņojusi, ka arī tā cietusi no hakeru uzbrukumiem, kā rezultātā hakeri varējuši aplūkot aptuveni 200 tūkst bankas klientu informāciju, ziņo Reuters.

Citigroup norādījusi, ka hakeri tikuši pie informācijas par klientu vārdiem, konta numuriem un kontaktinformācijas. Tiesa gan, banka norādījusi, ka hakeri nav tikuši pie bankas klientu dzimšanas datumiem, kredītkaršu derīguma termiņiem un karšu drošības kodiem.

Jānorāda, ka tādējādi Citigroup pievienojusies vēl veselai virknei pasauleslavenu kompāniju, kas pēdējā laikā pārcietušas dažāda apmēra kiberuzbrukumus. Pie zīmīgākajiem piemēriem jāmin Sony, Google un Lockheed Martin.

DB jau rakstījis, ka arvien vairāk valstis kiberdrošību stāda savu prioritāšu augšgalā, tostarp arī ASV paziņojusi, ka tieši kiberdrošība ir valsts diplomātiskā prioritāte nr. 1 un pasaule šajā «kariņā» atrodas tikai sākuma posmā. Skaidrs ir tas, ka aktīvs kiberkarš mūsdienu pasaulē ir pavisam reāls, tiesa gan, ierindas patērētāju nevis cauršauj lode kā reāla kara gadījumā, bet cieš tā maciņa svars un personīgā telpa (piemēram, tiek nozagti kredītkaršu dati, nozagta personīgā informācija).

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Dienvidkorejas akciju tirgus nākamajā gadā turpinās savu kāpumu, jo investorus turpinās pievilināt samērā lētie akciju novērtējumi un kompāniju ieņēmumu pieaugums, norādījuši gan Deutsche Bank, gan Citigroup analītiķi.

Deutsche Bank prognozē, ka Dienvidkorejas Kospi indeksa vērtība līdz 2011. gada jūnijam varētu sasniegt 2200 punktu atzīmi, kas būtu pieaugums par 15% (no vakardienas līmeņa). Arī Citigroup analītiķi prognozē, ka šī indeksa vērtība nākamā gada pirmās puses laikā varētu sasniegt 2200 līdz 2300 punktu atzīmi. Abas prognozes balstās uz pieņēmumu, ka nākamgad pasaules ekonomikai pastāv maza iespēja piedzīvo atkārtotu recesiju.

Jāpiebilst, ka šogad vērtība jau ir palielinājusies par 15%, kas ir labākais rādītājs Āzijā aiz Indijas akciju tirgus. Tikmēr gadu iepriekš Kospi indeksa vērtība bija palielinājusies par 50%. «Elastīga kapitāla atdeve un samērā lētas akcijas padara šo tirgu pievilcīgu ārvalstu investoriem. Sevišķi gribētos izcelt Dienvidkorejas finanšu, celtniecības, kuģu būvniecības un tehnoloģiju sektorus,» tā Citigroup analītiķi.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem desmit novadu pašvaldībām piešķirs 49,9 tūkstošus latu šī pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem izmaksāto pabalstu kompensācijai, šodien lēma Ministru kabinets.

Kopumā novadu pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu (deklarētās dzīvesvietas) daļējai atjaunošanai izmaksāja 99 831 latu, no kuriem valdība segs pusi.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Daugavpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 10,2 tūkstoši latu, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 775 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 4058 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 2300 latu, Krustpils novada pašvaldībai – 600 lati, Līvānu novada pašvaldībai – 1801 lats, Lubānas novada pašvaldībai – 545 lati, Ogres novada pašvaldībai – 22,75 tūkstoši latu, Ozolnieku novada pašvaldībai – 70 latu, bet Pļaviņu novada pašvaldībai – 6844 lati.