Mērs ir saņēmis arī fotouzņēmums, kuros mēneša garumā fiksēts zāliens teritorijā, kurā tika atļauta sēdēšana un akcijas Sēžam zaļi! organizatoru apkopotā informācija par akcijas norisi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks, tiekoties ar Rīgas pašvaldības policijas priekšnieku Jāni Geduševu un Rīgas pašvaldības aģentūras Dārzi un parki direktoru Agni Kalnkaziņu, iepazinās ar no 2. jūnija līdz 1. jūlijam notikušā eksperimenta par sēdēšanu pilsētas centra zālienos rezultātiem, Db.lv informē Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre Kristīne Liepa.

Visus saņemtos vizuālos un informatīvos materiālus Rīgas domes priekšsēdētājs jau tuvākajā laikā nodos Rīgas domes Vides komitejas deputātiem izvērtēšanai un konceptuāla lēmuma pieņemšanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: „Nav nekāds noslēpums, ka, uzsākot šo eksperimentu, mana nostāja jautājumā par sēdēšanu Rīgas zālienā nebija viennozīmīga. Taču mani novērojumi liecina, ka ne jau rīdzinieku prašana vai neprašana aiz sevis savākt atkritumus ir problēma; problēma drīzāk ir Rīgas zāliena kvalitāte un atkritumu urnu nepietiekamība vai pārāk reta to iztukšošana. Es esmu augstās domās par rīdzinieku spēju novērtēt Rīgas sakopto vidi un ar atbildību izturēties pret pilsētas zālienu.” „Eksperimenta laiks sakrita ar bezlietus periodu, tādējādi spilgti varēja redzēt zāliena kvalitātes problēmas un to, ka Kalnkaziņa kungam ir jādomā arī par zāliena laistīšanas organizēšanu. Latvijā sausā laika periodi vasaras sezonā kļūst arvien garāki. Ja zāliens nav pietiekami kvalitatīvs, tad jādomā par citu zāliena veidu, kas nav tik vārgs, lai tajā varētu atpūsties, piemēram, māmiņas ar saviem zīdaiņiem. Visticamāk sēdēšana zālienā tomēr nebūtu vēlama pilsētas kanālmalas nogāzēs. ”- tā Jānis Birks.

Rīgas un citu Latvijas pilsētu iedzīvotāji uzskata, ka aizliegums atrasties galvaspilsētas zālājos, tajos sēdēt, gulēt vai atpūsties ir absurds. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA EURO DATA pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

Rīgas Domes Sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka pilsētas iedzīvotājiem un viesiem ir aizliegts atrasties zālienā Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos (Esplanādē, Kanālmalas apstādījumos, Rīgas pils skvērā, Kronvalda parkā, Vērmanes dārzā), kā arī apstādījumos, kuros ir pašvaldības izvietotas aizlieguma zīmes. Par šādu pārkāpumu draud administratīvs sods līdz 50 latiem.

Ņemot vērā, ka tuvojas vasaras sezona, kad gan rīdzinieki, gan to viesi labprāt savu brīvo laiku pavada atpūšoties un baudot sauli Rīgas parkos, tika noskaidrota cilvēku attieksme pret Rīgas domes noteiktajiem aizliegumiem.

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Šodien Rīgas Domes Vides komitejas sēdē izskanēja viedoklis, ka Rīgas pilsētas mērs pārkāpis savas pilnvaras, proti, atļāvis akciju Sēžam zaļi!, neprasot Vides komitejas viedokli šajā Rīgas pilsētas zālājiem, tik svarīgajā jautājumā.

Vides komisijas sēdē piedalījās Zetcom pārtāvis Egīls Trumpe, kura atskaite, par akcijas rezultātiem un secinājumiem, kā arī viedoklis tika uztverts ar atklātu smīnu.

Dainis Stalts minēja, ka jaunieši parkā atradušies visai nepiesegti, un divas reizes viņš aizrādījis, lai „savāc šļirces”. D. Stalts tāpat argumentē savu nostāju, pret sēdēšanu zālājos, ar viedokli, ka „Ērču encefalīts ir visos Rīgas parkos”. Savukārt Rīgas dārzu un parku direktors Agnis Kalnkaziņš informēja klātesošos, ka nedēļas nogali „par saviem līdzekļiem” pavadījis Parīzē, kur pilsētas centrā zālē aizliegts sēdēt, taču tas atļauts pie Eifeļtorņa, kas atrodas attālākā rajonā.

Rīgas domes deputāti, vēloties aizliegt sēdēšanu pilsētas centra zālienos, kļūdas dēļ to atļāvuši, liecina Rīgas domes dokumenti.

Sagatavotajā lēmumprojektā sākotnēji bija paredzēts, ka iedzīvotāji varētu atrasties visos zālienos, izņemot kanāla nogāzes un vietas, kur to neatļauj attiecīgas zīmes.

Vides komiteja ierosināja izslēgt no lēmumprojekta punktu, kas aizliedza sēdēt zālienā, rezultātā tagad drīkstēs sēdēt zālienā jebkurā Rīgas parkā. Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns Db paskaidroja, ka tā noticis steigā, jo komitejā jautājums skatīts pavisam nesen. Tomēr viņš uz šo faktu lūkojās optimistiski un teica, ka tagad tauta varēs līksmot un sēdēt zālienā - tieši kā vēlējušies daļa rīdzinieku.

Komitejā gan bija nobalsots pret sēdēšanu zālienā.

Ministrijas rosina diskutēt par stingrākām prasībām pret Covid-19 nevakcinētajiem, izriet no Veselības ministrijas (VM) apkopotajiem ministriju priekšlikumiem vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanai.

Otrdien valdība skatīs VM apkoptos ministriju priekšlikumus, ko iekļaut plānā par vakcinācijas pret Covid-19 aptveres palielināšanu. Plānā ietvertie pasākumi lielākoties paredz informatīvu kampaņu īstenošanu.

Vienlaikus VM apkopojusi arī ministriju priekšlikumus, kas tiks skatīti ārpus sagatavotā plāna un tie būtībā paredz stingrākas prasības pret Covid-19 nevakcinētajiem.

Aizsardzības ministrija (AM) rosina noteikt vakcināciju kā nepieciešamu darba pienākumu veikšanai atsevišķām nozarēm, kurās ir augsts epidemioloģiskās drošības risks. Tāpat ministrija rosina noteikt stingrus epidemioloģiskās drošības pasākumus nevakcinētajiem, apmeklējot sabiedriskas vietas, lai mazinātu kopējos sabiedrības riskus.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Aerodium lidotājs Toms Īvāns (25) ieguva 2. vietu Flight Fighters - starptautiskās sacensībās lidošanā vēja tunelī.

Sacensības aizvadītajā nedēļas nogalē notika Gravity Indoor Skydiving Bahreinā. Tajās kopumā gan individuālajās, gan komandu disciplīnās piedalījās 85 pasaules labākie lidotāji no Bahreinas, Austrālijas, Singapūras, Francijas, Lielbritānijas un citām valstīm. Sacensību kopējais balvu fonds bija 100 000 USD.

VIDEO:

«Sacensībās piedalījos prestižajā freestyle disciplīnā. Tā ir sarežģītāka par citām, jo, lai tajā piedalītos, ir jāizstrādā horeogrāfisks priekšnesums. Tiek vērtēta ne tikai triku izpildes precizitāte un sarežģītība, bet arī izveidotā horeogrāfija un sinhronitāte ar mūziku. Man pašam izaicinoši bija tas, ka, atšķirībā no visiem citiem dalībniekiem, ikdienā lidoju un trenējos atvērtā tipa vēja tunelī, taču sacensības notiek tuneļos, ko ieskauj sienas. Adaptēšanās rada vēl papildus piepūli, lai demonstrētu labu sniegumu, » stāsta T. Īvāns.

Jaunais laiks (JL) ir atkārtoti iesniedzis Rīgas domei lūgumu veikt grozījumus Sabiedriskās kārtības noteikumos, lai turpmāk atļautu Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem atrasties Rīgas parku zālienos.

Partijas Sabiedrisko attiecību konsultante Katrīna Leiškalne atgādina, ka Rīgas domes iepriekšējā sasaukuma laikā jau Modris Jaunups (JL) iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja atļaut atrasties zālienā, izņemot pilsētas kanāla nogāžu apstādījumos un apstādījumos, kuros ir pašvaldības uzstādītas pagaidu zīmes, piemēram, zāliena atjaunošanas laikā vai liela sausuma laikā, tomēr tas tika noraidīts.

Ņemot vērā to, ka Rīgas dome aktīvi piedalās Rīgas tūrisma attīstības biroja rīkotajās akcijās, un ir ieinteresēta piesaistīt Rīgai arvien vairāk tūristu, JL uzskata, ka iesniegto grozījumu apstiprināšana būtu viens no veidiem, kā veicināt ārzemju viesu ieinteresētību vasaras periodā atpūsties Rīgas pilsētā. Kā zināms, ārzemēs viens no populārākajiem atpūtas veidiem pilsētā ir atpūta pilsētas parku zālienos.

Šovasar varēs sēdēt galvaspilsētas centra zālienos, aizliegts to darīt tikai kanālmalā un apstādījumos ar īpašu aizlieguma zīmi.

Tā tika nolemts 20. aprīļa Rīgas domes sēdē. Līdz šim sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedza sēdēt Rīgas kultūrvēsturiskā centra apstādījumos. Zālienā bija atļauts uzturēties Ziedoņdārzā, Viesturdārzā un parkos ārpus Rīgas centra.

DB jau rakstīja, ka pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš uzskata, ka tūristiem un rīdziniekiem tas nebūs liels apgrūtinājums, ja tiks aizliegts uzturēties 1% Rīgas zaļās teritorijas. Iepriekš veiktie eksperimenti, atļaujot sēdēt Rīgas centra zālienos, esot beigušies ar izsmēķu, košļājamo gumiju un citu atkritumu klājienu. Turklāt šādā gadījumā ciešot arī augsne, un nepieciešami ieguldījumi, lai zālāju atjaunotu. Arī šogad noteikti nāksies tērēt papildu summas, lai saglābtu nostaigātos zālājus, pieļāva A. Kalnkaziņš.

Lai risinātu stāvvietu problēmu Rīgas iekšpagalmos, nākamgad galvaspilsētā plānots izbūvēt jaunas stāvvietas ar vairāk nekā 1000 vietu. Tomēr tas ir piliens jūrā, jo kopumā ir nepieciešamu vairāki tūkstoši vietu, trešdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Raidījuma uzrunātais Ķengaraga iedzīvotājs Valdis atzīst, ka cenšas pabeigt darbu ne vēlāk kā piecos vakarā. Ap šo laiku pie viņa daudzdzīvokļu mājas vēl ir vietas, kur novietot mašīnu.

«Nu bēdīgi, ja pie mājas nav, kur autiņu nolikt, un pie tam mēs par to zemi maksājam, viņa tiek apmaksāta un nav izmantota. Kad bija runa par to, lai ierīkotu kaut vai maksas stāvvietu, kaut kādu minimālu simbolisku summu mēnesī maksāt saimniekam, kam zeme pieder, bet atkal tie cilvēki kūtri pie mums ir. Pamatā visi pensionāri,» stāstīja Valdis.

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta datiem, automašīnu skaits pilsētas ielās ir atgriezies pirmskrīzes līmenī. Pirms tam dome solīja, ka risināšot problēmu, bet tagad atzīst, ka iekšpagalmos stāvvietu skaitu palielināt nevarot.

Pirms pieciem gadiem, kad kādreizējais jaungulbenietis Dainis Vaniņš kopā ar draudzeni Ludmilu atgriezās savā dzimtajā pusē un interesējās, kur varētu apmesties, pagastā neviens tā īsti neticēja, ka abi jaunie cilvēki savu dzīvi ir gatavi veidot laukos, audzēt lopus, apstrādāt zemi, cīnīties ar aizaugušajiem laukiem un glābt vecās saimniecības ēkas no sabrukšanas. Šobrīd Ludmila un Dainis audzina savu pusotru gadu veco meitiņu Anastasiju, audzē gaļas lopus, tiek galā ar 75 aitu ganāmpulku un soli pa solim attīsta saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Jaungulbenes pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Vasiļjevs Daini un Ludmilu raksturo kā ļoti uzņēmīgus un neatlaidīgus cilvēkus. «Pagastā visi tagad brīnāmies par Daiņa apņēmību, prasmi tikt galā ar zemes iznomātājiem, spēju atkarot lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības no krūmiem un latvāņiem, jo vairāk tāpēc, ka jaunajai ģimenei īpašumā zemes nav. Tā visa hektāru pa hektāram tiek nomāta no īpašniekiem. Arī māja, kurā Ludmila un Dainis dzīvo, nepieder viņiem.

«Slavītēs, kas pirms tam septiņus gadus stāvēja tukšas, dzīvojam piekto gadu. Mūs ielaida te dzīvot. Ceram, ka izdosies māju atpirkt no pašreizējā īpašnieka. Es savulaik līdz 4. klasei mācījos Gulbīša vidusskolā. Tad vecāki pārcēlās uz Jumurdu. Tur ar lopkopību nodarboties nebija iespējams, jo meža cūkas izārdīja ne tikai tīrumus, bet arī ganības, tāpēc abi ar Ludmilu pārcēlāmies uz dzīvi Jaungulbenes pagastā. Pūrā mums bija viena slaucama govs, divi teļi un divas aitas. Apkārt mājai viss bija aizaudzis, tāpēc ķērāmies pie apkārtnes sakopšanas. Pamazām, cik varējām finansiāli atļauties, sākām pirkt klāt lopus,» Dainis atsauc atmiņā saimniekošanas sākumu. Kādu laiku viņš strādājis Gulbītī gaterī, bet tad no tā aizgājis, jo kavējusies darba algas izmaksa. Kopīgi ar Ludmilu pieņemts lēmums iespēju robežās saimniekot pašiem. «Interesējos, kas būtu gatavs iznomāt zemi, jo pagaidām pašiem īpašumā zemes nav. Ar laiku ir doma ja ne visas, tad lielāko daļu nomāto platību no saimniekiem atpirkt. Šobrīd nomājam aptuveni 60 hektārus. Arī pašvaldība atvēlēja tai piederošās platības, kas ir jāiekopj, jāiesēj zālājs,» stāsta Dainis.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Jelgavnieki satraukušies par koku izzāģēšanu Stacijas parka rajonā, kur šonedēļ sākti darbi projekta «Satiksmes termināļa apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā» īstenošanai, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Būvprojekta izstrādes laikā tika izvērtēts ielu apstādījumos augošo koku stāvoklis, kā arī izbūvei paredzēto pazemes komunikāciju novietojums, zemes līmeņa izmaiņas, ielu un ietvju segumu nomaiņas darbu apjoms,» stāstījis Jelgavas pilsētas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.

Speciālists pamatojis, ka, saglabājot kokus, būvdarbu laikā būtiski tiktu bojātas to saknes. Pēc projekta realizācijas koku ciršana un celmu frēzēšana būtu sarežģīta, jo notiktu jau labiekārtotā vidē. «Turklāt, saglabājot atsevišķus veselos kokus un papildinot ar jauniem, aleja nav viendabīga,» atzinis A.Lomakins.

Noslēdzies Jūrmalas pilsētas domes izsludinātais iepirkums par dārzniecības pakalpojumu veikšanu Jūrmalas pilsētā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumā tika saņemti divu pretendentu pieteikumi un par uzvarētāju izvēlēts piedāvājums ar viszemāko cenu. Iepirkumā uzvarējusi SIA JLD, kura dārzniecības pakalpojumus sniegs par 1,793 miljoniem eiro.

Pakalpojumu izpildes termiņš ir no 2016. gada 1.janvāra līdz 2016. gada 31.decembrim.

Iepirkums paredz dārzniecības pakalpojumu sniegšanu pilsētas parkos, skvēros un pašvaldības īpašumos, Dzintaru mežaparkā, ielu zaļo zonu apstādījumos, mežsaimniecības pakalpojumus pilsētas apstādījumos, parkos, mežos un citos pašvaldības īpašumos, kā arī pašvaldības neapbūvētos īpašumos Jūrmalas pilsētā.

Db.lv jau rakstīja, ka arī pērn iepirkumā uzvarēja SIA JLD. Pērn iepirkuma līgumcena bija 1,2 miljoni eiro.

#Universālais pamata ienākums Somijā ir 560 eiro mēnesī un to izmaksā bez jebkādiem nosacījumiem.

Latvijā nebūtu lietderīgi atkārtot Somijas eksperimentu un ieviest universālo pamata ienākumu (UPI), trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To DB norāda gan labklājības ministrs Jānis Reirs, gan apaujātie sociālās jomas eksperti. Īsi par būtību – 2017. gadā Somijas valdība eksperimentālā kārtā ieviesa UPI, kuru izmaksā nejauši izvēlētiem 2000 bezdarbniekiem vecumā no 25 līdz 58 gadiem, kuri bez darba ir vai nu ilgāk nekā gadu, vai nu to darba pieredze ir mazāka par sešiem mēnešiem. UPI ir 560 eiro mēnesī un to maksās līdz šā gada beigām, kad pilotprojekts noslēgsies. Eksperimenta mērķis ir noskaidrot, vai bezdarbnieki, kuri saņēma UPI, ir bijuši sekmīgāki, lai iekārtotos darba tirgū vai sāktu savu biznesu. Jāpiebilst, ka UPI izmaksā bez jebkādiem nosacījumiem, turklāt cilvēkam var būt arī citi ienākumi, piemēram, nepilna laika darbs.

Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP) ministra Edgara Zalāna lēmumu nepagarināt īpaša režīma zonas statusu Vecrīgai izmantojis, lai paustu atbalstu Saeimas atlaišanai.

Presei izplatītā paziņojumā D. Īvāns izteicies: «Viņš [E.Zalāns] nievā demokrātiski ievēlētas domes tiesības, tai pašā laikā izvairīdamies no profesionālas un atklātas diskusijas. Par to jāuztraucas visvairāk. Tas rāda, ka šāda kaluma valdības vīri un Saeimas deputāti kļūst ar katru dienu bīstamāki valsts demokrātijai. Jo drīzāk Valsts prezidents sadūšosies viņu atlaišanai un ārkārtas vēlēšanām, jo labākas Latvijas izredzes no šīs patvaļas atkopties.» Tāpat deputātam ir kauns, ka Latvijas valdībā ir ministrs, kurš, puiciski un primitīvi iejaukdamies pašvaldības iekšējās lietās, apliecina ačgārnu demokrātijas izpratni un nekompetenci vienlaicīgi.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā viesmīlības nozarei vismaz uz diviem gadiem, kā arī vairākus citus atbalsta pasākumus.

Tā liecina saskaņošanai ministrijās iesniegtais EM informatīvais ziņojums "Par atbalsta sniegšanu tūrisma nozarei".

EM rosina sagatavot grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, paredzot noteikt 5% likmi no 2022.gada 1.jūlija uz diviem gadiem Covid-19 vistiešāk skarto nozaru pakalpojumiem - izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, ēdināšanas pakalpojumiem.

Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana izmitināšanas, ēdināšanas un sporta nodarbību, izklaides un atpūtas pakalpojumiem no 21% vai 12% līdz 5% uz diviem gadiem valsts budžetam papildu prasīs 152 miljonus eiro.

EM informatīvajā ziņojumā norāda, ka PVN samazinātās likmes noteikšana var atstāt pozitīvu ietekmi uz ēnu ekonomikas rādītājiem, vienlaikus paredzams, ka ar šo lēmumu patērētājiem kļūs pieejamāki viesmīlības nozaru pakalpojumi. Attiecīgi PVN samazinātās likmes 5% apmērā mērķis ir veicināt uzņēmēju motivāciju atgriezties ekonomiskajā apritē un nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību, mazināt ēnu ekonomikas riska faktoru, tādējādi sekmējot uzņēmumu izaugsmi tautsaimniecības rādītājos kopumā.

Itālijas galvaspilsētas Romas varas iestādes ir noteikušas aizliegumu tūristiem sēdēt uz Spāņu kāpnēm, kas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Romas vēsturiskajā centrā.

Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs ziņoja, ka policisti otrdien ar svilpēm lika cilvēkiem, kas bija piesēduši uz Spāņu kāpnēm, piecelties un tās atstāt.

No marmora veidotās Spāņu kāpnes ir viens no Romas arhitektūras brīnumiem. Tā ilgu laiku bija populāra vieta, kur nogurušiem tūristiem apstāties un pavērot apkārtni, vienlaikus nobaudot kādu sviestmaizi vai saldējuma kokteili.

Mēģinot novērst tūristu nevīžību pret kultūras mantojumu, Romas pašvaldība šovasar pieņēma jaunus noteikumus, kas aizliedz jebkādu «apmešanos» vai «sēdēšanu» uz vēstures pieminekļiem, tai skaitā Spāņu kāpnēm un to pakājē esošās strūklakas.

Naudassods līdz 400 eiro var tikt piespriests par jebkādu pārkāpumu – sēdēšanu, atrašanos šajā vietā bez krekla, peldēšanos strūklakā vai čemodānu ar ritenīšiem vilkšanu pa vēsturiskajām kāpnēm.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Dobeles dzirnavnieks pēc īpašnieku maiņas gatavojas vērienīgām investīcijām līdz 6 miljoniem eiro, kas kompānijai ļaus sabalansēt izmaksas un kļūt vDainis Dominieksēl konkurētspējīgākai.

Dainis DominieksDainis DominieksDainis DominieksDainis DominieksDainis Dominieks

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.