Vairākkārt jau ir izskanējis viedoklis, ka šogad valsts svētki – gan 11. novembris, gan 18. novembris – notikuši ārpolitisko notikumu ēnā, pieminot situāciju Ukrainā un arī draudus Latvijai. Ņemot vērā sacīto, šķiet interesanti salīdzināt, ko par patriotismu domā tie, kuri mājās galvenokārt sarunājas latviešu valodā, un tie, kuri sarunājas krievu valodā.

Pirmais secinājums – atšķirības pastāv. Jau, salīdzinot atbildes uz jautājumu, vai aptaujātie jūtas kā Latvijas patrioti, vērojams, ka sevi par tādiem uzskata 77% latviešu valodā runājošo (37% «noteikti uzskata»), bet krievu valodā runājošie - 51% (11% «noteikti uzskata») – tā liecina nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Jāpiebilst, ka, izvērtējot pētījuma rezultātus, abām grupām zināmā mērā atšķiras arī patriotisma izpratne – latviešu valodā runājošie biežāk norādījuši, ka būt patriotam nozīmē nebraukt prom no valsts īslaicīgu grūtību dēļ, svinēt oficiālos valsts svētkus, aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem, ja tas nepieciešams.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nozarē aug, taču valsts liedz iespēju izglītības eksportam krievu valodā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) Transporta un loģistikas fakultātes dekāna p.i. Inete Ielīte, kura šovasar uzaicināta ieņemt šo amatu. Pēdējos 15 gadus viņa darbojusies kā eksperte lielu projektu izstrādē un ieviešanā un kā ilgtspējīgākos nosauc Rīgas Enerģētikas aģentūru un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru.

Raksturojot situāciju, kādā mācību iestāde šobrīd atrodas, viņa norāda, ka, no vienas puses, TSI pārvarējis dažādas krīzes, attīstās un saredz perspektīvu nākotnē. Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kas spēj komunicēt vairākās valodās, pārzina starptautiskos procesus un likumus, aug. Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz austrumu partnerību dažādos veidos veicina uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar uzņēmumiem NVS valstīs. Tāpat pēdējā pusgada laikā Saeimā viesojušās daudzas ārvalstu amatpersonas, kā vienu no prioritātēm izceļot loģistiku. Tas liek cerēt, ka «ir visi politiskie un ekonomiskie apstākļi, lai nozare attīstītos un pieprasījums pēc kadriem augtu».

Lai arī līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanai ir palikušas vairākas stundas, vēlētāju aktivitāte tautas nobalsošanā par krievu valodas statusu jau pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti visas dienas laikā jebkurā no pēdējo gadu referendumiem.

Līdz plkst.16 Latvijā kopumā referendumā nobalsojis gandrīz 51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Balsotāju aktivitāte referendumā par krievu valodas statusu gandrīz uz pusi pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti citos pēdējo gadu referendumos - pērn referendumā par Saeimas atlaišanu līdz plkst.16 Latvijā bija nobalsojuši 31,26% vēlētāju, 2008.gadā referendumā par Satversmes grozījumiem, lai tauta varētu rosināt Saeimas atlaišanu - 30,06%, bet tajā pašā gadā referendumā par pensiju likuma grozījumiem - 16,03%.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Apzvanot vairāk nekā 30 privātuzņēmumu, valsts un pašvaldību iestādes un sarunājoties gan latviski, gan krieviski, laikraksts Diena secinājis, ka valodas barjeras sadzīvē faktiski nepastāv.

Turklāt zīmīgi, ka krievu valodai, par kuras kā valsts valodas statusu šobrīd sākta cīņa un notiks referendums, tiek izrādīta pat lielāka pretimnākšana nekā latviešu valodai. Proti, vairākās vietās, kur pirmā atbilde izskanēja latviski, pēc Dienas sāktās sarunas krieviski sarunbiedrs pārgāja uz sarunu krieviski. Otrādi tā notika vienīgi ar izņēmumiem, lai arī tas ir likuma pārkāpums.

Šobrīd savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai prasījumam par krievu valodu kā otru valsts valodu pavērtu ceļu uz referendumu. Līdzās akcijas iniciatoru - biedrības Dzimtā valoda aktivitātēm, kā arī Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) ar savu parakstu paustajam atbalstam televīzijas kanāls PBK īstenoja arī informatīvu kampaņu, kuras viens no vadmotīviem bija «gribu runāt savā dzimtajā valodā».

Referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai Latvijā ir radījis ļoti niecīgu potenciālu, ka tā var kļūt arī par Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu.

Latvijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paredz, ka 18. februārī notiekošā tautas nobalsošana neizraisīs krievu valodas kļūšanu par ES oficiālo valodu. Kā EUobserver norādīja CVK pārstāve Kristīne Bērziņa, tad «nepieciešamo balsu skaits ir tik liels, ka tas nekad nenotiks».

Saskaņā ar likumdošanu tautas nobalsošanā krievu valodu jāatbalsta vairāk nekā pusei no valsts balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Gadījumā, ja referendumā tiktu atbalstīta krievu valoda, palielinātos spiediens uz Latviju, lai valsts padarītu krievu valodu par oficiālu ES valodu.

Šādā situācijā Latvija varētu meklēt visu pārējo ES dalībvalstu atbalstu krievu valodai kā oficiālai savienības valodai - ES līdzekļi būtu jāpiešķir dokumentācijas tulkošanas nodrošināšanai, vēsta Euobserver. Latvija varētu izmantot arī citu ceļu un padarīt krievu valodu par «daļēji oficiālu» ES valodu – izmantot to tikai atsevišķos dokumentos un notikumos.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Analizējot iepriekšējā mēneša DNB Latvijas barometra pētījuma datus, investīciju bankas Prudentia padomes loceklis un partneris Ģirts Rungainis aizrādīja, ka tie iegūti, aptaujājot visus Latvijas iedzīvotājus – gan pilsoņus un nepilsoņus, gan latviešu un krievu valodā runājošos, kas, viņaprāt, zināmā mērā skaidrojot arī negatīvo viedokļu īpatsvaru.

Ģ.Rungainis savā komentārā uzsvēra: «Nepilsoņi, kuri lielākoties pietiekami labā līmenī pārvalda tikai krievu valodu, dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un līdz ar to neiegūst gandrīz nekādu objektīvu informāciju par notiekošo Latvijā. Viņi principā ir opozīcijā visam šeit notiekošajam jau vairāk nekā 20 gadus, jo nožēlo PSRS sabrukšanu un to, ka Latvijas teritorija neatrodas Krievijā un arvien ātrāk un tālāk virzās no tās prom. Tas pats, lai gan mazākā mērā, attiecas arī uz krievvalodīgajiem Latvijas pilsoņiem. Šo negatīvi noskaņoto iedzīvotāju grupu papildina arī liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku, kuri labāko savas dzīves daļu ir pavadījuši padomju režīma apstākļos un idealizē šo laika posmu. Viņi arī ir opozīcijā šī brīža Latvijas atjaunošanās un jaunrades procesiem, kuros savas neizpratnes un nespējas konkurēt rezultātā nevar un/vai negrib piedalīties. Diemžēl negatīvisms nav tikai dzīvildzes funkcija, jo problēmu meklēšana ārpus sevis ir raksturīga ne tikai boļševiku zombētiem indivīdiem, bet tiek atražota ģimenēs un citās sabiedrības apakšgrupās starp jaunākiem cilvēkiem. Realitātes noliegšana, tikai sliktā meklēšana un redzēšana, negribēšanas un nevarēšanas kultūra, intelektuāls un prasts slinkums ir dziļi iesakņojies mūsu naidniekiem un nelabvēļiem par prieku, un to nav viegli izravēt.»

Pēc tam, kad ceptuves Lāči vadītājs Normunds Skauģis publiski pauda savus uzskatus par ideju krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu, biedrības «Par godīgumu un taisnīgumu» vadītājs Aleksandrs Gapoņenko nolēmis boikotēt Lāču produkciju.

Runājot par to, ar kādām metodēm patlaban tiek aizstāvēti Krievijas iedzīvotāji un krievu valoda, Gapoņenko laikrakstam Вести Сегодня norādīja, ka perspektīvas joprojām ir Vladimira Lindermana aizsāktas idejas, piemēram, aicinājumi boikotēt Krievijas pilsoņiem un krievu valodai nedraudzīgu organizāciju un uzņēmumu preces un pakalpojumus.

«Piemēram, firma Lāči paziņoja, ka krievu valoda nav valsts valodas cienīga – es vairs nepērku viņu produktus. Manam piemēram nav aizliegts sekot arī citiem. Lai jūt savu paziņojumu cenu!» norāda Gapoņenko.

Iepriekš N. Skauģis plašsaziņas līdzekļiem esot izteicies, ka krievu valoda nekad nekļūs par Latvijas otro valsts valodu. Lāču vadītājs arī piekrīt tiem, kas uzskata, ka uz raksts krievu valodā – veikalā vai aptiekā – ir zaimošana.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kampaņa pret kukuļdošanu veselības aprūpē nonākusi Valsts valodas centra (VVC) uzmanības lokā. Kampaņas plakātos, kurus iecerēts izvietot ārstniecības iestādēs, informācija norādīta gan latviešu, gan krievu valodā, tāpēc publiskās vietās tos izvietot nedrīkst, raksta laikraksts Diena.

«Nav jau pārkāpums, ka plakāti ir divās valodās, bet tie nedrīkst atrasties sabiedrībai pieejamās vietās,» problēmu skaidrojis VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Viņš norādījis, ka informācijai sabiedrībai pieejamās vietās jābūt tikai valsts valodā, savukārt informācija svešvalodā var būt pieejama pēc pieprasījuma.

«Neviens normatīvais akts neaizliedz līdztekus valsts valodai informāciju sniegt arī svešvalodā, bet šeit ir cita problēma - krievu valoda nevar būt vienlīdzīgāka par citu minoritāšu valodām,» kā noticis šajā gadījumā, Dienai uzsvēris A. Kursītis. «Inspektori izlases veidā pārbauda Rīgas un citas slimnīcas,» norādījis VVC pārstāvis.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts valodas centrs sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Centrālās statistikas pārvaldei (CSP), kas izplatījusi vēstuli par tautas skaitīšanu arī krievu valodā, informē Latvijas Avīze.

CSP sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane skaidrojusi, ka pārvalde tā rīkojusies, lai visiem iedzīvotājiem būtu saprotama tās nosūtītā informācija. «Tautas skaitīšanā ir jāpiedalās visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi ne no viņu valodas prasmes, ne citiem aspektiem, jo tikai tā var iegūt pilnīgu priekšstatu par visiem Latvijas iedzīvotājiem,» uzsver M. Behmane, norādot, ka informatīvie materiāli ir sagatavoti divās valodās – latviešu un krievu – atbilstoši šo tautību iedzīvotāju īpatsvaram kopējo iedzīvotāju skaitā, proti, latvieši ir 59,4 procenti, krievi – 27,6 procenti. Salīdzinājumam poļu īpatsvars veidojot tikai 2,3 procentus. Prakse liecinot, ka gan poļu, gan baltkrievu, gan ukraiņu, gan lietuviešu tautību pārstāvji, kas dzīvo Latvijā, pārzinot vai nu krievu, vai latviešu valodu.

Raimonds Roziņš Liepājas centrā kādā nekustamo īpašumu tirdzniecības firmā gribējis uzzināt, cik varētu maksāt viņam piederošā zeme Liepājas pusē. Konsultācijas vietā kāds gados pajauns cilvēks viņam atcirtis: «Na voņučem gosudarstvennom jazike ņe otvečajem! (Smirdošajā valsts valodā neatbildam!)», raksta laikraksts Latvijas Avīze.

To dzirdot, aizskartais R. Roziņš devies pēc palīdzības uz Liepājas domi, reizē gribēdams noskaidrot, kam pieder šī firma, kurā tā atbild uz klientu jautājumiem. Par notikušo uzrakstījis iesniegumu Lejaskurzemes reģiona valodas kontroles nodaļas inspektorei.

Pašvaldībā viņam paskaidrots, ka šajās telpās pilsētas centrā, Zivju ielā 3, esot izvietojies uzņēmums Roma Plaza. Firmas īpašniece Irina Vasermane par notikušo bijusi izbrīnīta. Kā izrādās, ar viņas uzņēmumu šis notikums nekā nav saistīts. Ēkā ir ap 40 biroju telpu, kuras izīrētas dažādām firmām, tāpēc neesot iespējams noskaidrot, kuras durvis R. Roziņš atvēris un kurš viņam varējis tā atbildēt. Irina Vasermane paudusi pārliecību, ka viņai zināmo uzņēmumu darbinieki tā gan neuzvedas.

Pašmāju valodu skolu galvenais peļņas avots joprojām ir angļu valoda; ņemot vērā darba tirgus prasības, jaunieši apgūst krievu valodu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Angļu valodu Rīgā galvenokārt mācās cilvēki ar priekšzināšanām, reģionos – arī iesācēji, turklāt liela daļa ir gados vecāki cilvēki.

Pēdējos desmit gados 95% interesentu izvēlas mācīties angļu valodu, saka Andris Lanka, Valodu vēstniecības valdes priekšsēdētājs. Skrivanek Baltic direktors Vasilijs Ragačevičs norāda, ka ir pieaudzis specializēto un nozares angļu valodas kursu skaits. Viņš cer, ka tas liecina par Latvijas uzņēmumu sekmīgo eksporta pieredzi, jo šobrīd daudzos uzņēmumos darbinieki neapgūst vispārējo angļu valodu, bet gan papildina grāmatvedības, enerģētikas vai loģistikas terminoloģijas zināšanas. Ir arī samērā daudz vietējo latviešu jauniešu, kuri mācās krievu valodu. «Pie mums krievu valoda ir nr.1. Tas liecina, ka tā joprojām ir svarīga un vienmēr būs nepieciešama. Daudzi jaunieši angļu valodu apgūst ļoti labā līmenī skolās, bet krievu valodas zināšanas ir A1 vai švakā A2 līmenī. Krievu valodu mācās reālas dzīves nepieciešamības dēļ,» saka Nora Poiša, Education Centre Durbe direktore. Communication Teachers Group valodu skolas direktore Inga Zeide piebilst – bizness saprot, ka nav iespējams ignorēt krieviski runājošo klientu klātbūtni Latvijā, un investē savu darbinieku valodu zināšanu uzlabošanā. Tāpēc arī arvien vairāk vecāku saviem bērniem jau bērnudārzā izvēloties krievu valodu kā otro svešvalodu.

Mediju holdinga Baltic Media Alliance (BMA) valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Oļegs Solodovs intervijā laikrakstam Diena.

Ieskatoties BMA publiskotajos datos, redzams, ka jūsu tirgus daļa jeb auditorija pēdējos ceturkšņos samazinās. Piemēram, krievvalodīgie skatītāji 2014. gada 3. ceturksnī BMA kanāliem bija 55%, šī gada 1. ceturksnī - 50%, samazinājušies arī kopējās auditorijas rādītāji.

Šādas nelielas procentu svārstības ir iespējamas. Sezonalitāte un ar to saistītie TV skatīšanās paradumi. Es no šiem skaitļiem neizdarītu secinājumus par kādu tendenci. Tie tikai parāda, cik laika nogrieznī mūsu kanālus skatījusies tā vai cita auditorijas daļa. Jāskatās, salīdzinot vienu gadu ar otru.

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Jūsu vērtējums?

Pirmajās piecās stundās kopš vēlēšanu iecirkņu atvēršanas – līdz pulksten 12 - Latvijā kopumā referendumā nobalsojuši 414 477 balsstiesīgo jeb 27% no kopējā vēlētāju skaita, liecina jaunākā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Zemgalē nobalsojuši 29% jeb 67 619 balsstiesīgo, Kurzemē – 30% jeb 62 100 balsstiesīgo, Latgalē – 26% jeb 62 158, un Rīgā nobalsojuši ir 101 140 jeb 25% balsstiesīgo.

Jau vēstīts, ka līdz pulksten 8 bija nobalsojuši 25,2 tūkstoši balsstiesīgo jeb 1,63% no kopējā balsstiesīgo skaita. Vislielākā vēlētāju aktivitāte bija Vidzemē, kur referendumā piedalījās 7662 jeb 1,87% balsstiesīgo, bet viszemākā aktivitāte bija vērojama Latgalē – pirmās stundas laikā kopš iecirkņu atvēršanas bija nobalsojuši 3537 jeb 1,50% balsstiesīgo.

Latvijā balsošana referendumā par krievu valodas kā valsts valodu turpināsies līdz pulksten 22, nobalsot var 950 vēlēšanu iecirkņos.

Molotova kokteilis, kas nav izdevīgs nedz latviešiem, nedz krieviem, - šādi ārpolitikas eksperts Andris Sprūds raksturo situāciju, ja krievu valodai tiktu piešķirts oficiāls statuss, vēsta laikraksts Diena.

Eiropas Savienības (ES) kontekstā neesot atrodama situācija, kas līdzinātos pašreiz Latvijā notiekošajiem procesiem un iespējamam referendumam. Mēģinājums salīdzināt Latviju ar Somiju, kur oficiāla ir gan somu, gan zviedru valoda, ko nereti kā labu piemēru min krievvalodīgie iedzīvotāji, nav īsti vietā, uzskata Providus pētniece Marija Golubeva. Filoloģe un deputāte Ina Druviete norāda, ka vienīgais, ar ko Latvijā notiekošajam varētu vilkt paralēles, ir 1995. gada notikumi Baltkrievijā, kad pēc referenduma par otro valsts valodu kļuva krievu, kas pēcāk iedzīvotāju vidū ieguva pārliecinošu dominanci.

«Latvijā mēs redzam pilnīgi citu modeli. Tā kā jāsecina, ka šāds process, kas patlaban notiek Latvijā, būtībā ir salīdzināms gandrīz vai tikai ar procesiem, kas notika Baltkrievijā 95. gadā,» saka I. Druviete. Viņa stāsta, ka Latviju nevar salīdzināt ne ar vienu no ES valstīm, kurās oficiāli pastāv vairākas valodas, jo tām ir pilnīgi atšķirīgas vēsturiskās saknes. Piemēram, Īrijā, kur iepriekš valsts valoda bija tikai angļu, īru valodai tika piešķirts oficiāls statuss, lai «paceltu īru valodu līdz reālai valsts valodai».

Licence PRO 100 piešķirta bez konkursa, lai arī šī televīzija līdz šim pārsvarā raida krievu valodā un tās pilnais nosaukums skan «просто телевидение».

Ābrams Kleckins, kurš vada Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, apgalvo, ka viss noticis likuma robežās. Tam gan nepiekrīt padomi uzraugošās Saeimas komisijas vadība, kas tagad apsvēršot, vai Kleckinu drīkst atstāt viņa amatā arī turpmāk.

Pro100 televīziju pašlaik var vērot digitālajā formātā un kabeļtīklos. Kā vēsta krievu valodā pieejamā mājas lapa, kanāls piedāvā ,«katram kaut ko interesantu – multfilmas, mūsdienu krievu un ārzemju seriālus, krievu kino zelta fondu». Arī Rīgas kinostudijā veidotās un ,«izzinošas filmas par dabu, ceļojumiem un vēsturi». Ir arī krievu valodā tapušas ziņas par notikumiem Latvijā, intervijas ar politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

DB lūdza uzņēmējus paust savu viedokli par sestdien gaidāmo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā.

Andris Deniņš, a/s BDO direktors:

Katra latvieša pienākums ir iet uz šo referendumu. Taču paralēli tam aktuāls ir jautājums par atbildībām saistībā ar to, ka šāda nobalsošana vispār ir pieļauta. Veselus 20 gadus Latvijā nav darīts pilnīgi nekas, lai risiņātu šo problēmu. Izpildvara un drošības struktūras arī neizdarīja neko, lai nepieļautu, ka tiek savākti paraksti par referenduma rīkošanu. Latvijā strādā Satversmes aizsardzības birojs, kura nosaukumā jau ir pateikts, ka tam ir jāaizstāv valsts konstitūcijas pamatvērtības, bet tas netika izdarīts. Neveiksmīga referenduma iznākuma gadījumā jau var aktualizēties jautājums par pilsonības tēmu un daudz ko citu. Ne mazāks svarīgs jautājums ir par to, kas notiks ar Latvijas etnisko politiku pēc 18. februāra, jo ir skaidrs, ka mūsu izpildvarai joprojām par to nav nekādas skaidrības. Nesen piedalījos kādā televīzijas raidījumā, kur klāt esošajiem izpildvaras pārstāvjiem jautāju, vai viņiem ir plāns, kā rīkoties pēc referenduma. Diemžēl atbildes nebija

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Kāds 27 gadus vecs jaunietis, kurš lūdz sevi saukt par Rodiju Rododendru, ļoti nopietni pievērsies cīņai par latviešu valodas lietošanas prasību ievērošanu. Ja viņa aizrādījumus par pamanītajiem pārkāpumiem neņem vērā, vēršas ar ziņojumu Valsts valodas centra Kontroles daļā, ko tautā biežāk sauc par valodas inspekciju, vēsta laikraksts Diena.

Rodijs pārliecinājies, ka tā strādā labi. Piemēroto sodu apmēri gan varētu būt lielāki, vismaz tādi, kas liktu pārkāpējiem vēlēties uzlabot valodas zināšanas vai neatkārtot pārkāpumus.

«Es jau uzreiz neskrienu sūdzēties un speciāli nemeklēju šādus pārkāpumus, taču, ja tos pamanu vai saskaros ar valodas nelietošanu, tas mani uzrunā ļoti personīgi. Mani, piemēram, aizskar tas, ka pārdevēja lielveikalā Daugavpilī ne tikai nevar latviski nosaukt maksājamo summu, bet pat nesaprot, ko saku, kad lūdzu to nosaukt,» šokēts ir Rodijs.

«Pirms Ziemassvētkiem biju iegājis vienā dāvanu veikaliņā galerijā Rīga. Nevienai precei nebija marķējuma tulkojuma latviešu valodā. Aizrādīju, teicu, lai līdz rītdienas pusdienlaikam marķējums būtu, ja ne, darbs būs valodas inspektoriem,» stāstījis Rodijs, un liels bijis viņa gandarījums nākamajā dienā, ieraugot pārdevējas cītīgi līmējam preces aprakstus latviešu valodā.