Citas ziņas

Dārdzība izēd IKEA  15

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Zāģētava paliek

Pilnībā no Latvijas tirgus kompānija gan neaizies - darbu arvien turpinās Swedwood kokzāģētava, kurā strādā aptuveni 100 darbinieku. Vaicāts, kāpēc, neskatoties uz straujo izmaksu pieaugumu, izlemts saglabāt kokzāģētavu Latvijā, K. Agrens skaidro, ka kokzāģētavas produkcijā darbaspēku un citu izmaksu īpatsvars nav tik liels kā līmēto masīvkoka plātņu ražotnē - kokzāģētavā būtiskāka izmaksu struktūrā ir apaļkoksnes cena, bet tā Latvijā vēl arvien ir salīdzinoši konkurētspējīga. Neliela daļa no koku plātnes ceha darbiniekiem darbu varētu turpināt citās Swedwood struktūrās un kokzāģētavā, uzsver K. Agrens.

Lēmums nepārsteidz

Vairāki Db aptaujātie speciālisti atzina, ka viņus Swedwood lēmums slēgt priedes masīvkoka ražotni Inčukalnā būtiski nepārsteidz. «Masīvkoka plātnes, ko galvenokārt izmanto masīvkoka mēbeļu ražošanā, savulaik bija modes klie­dziens. Tāpat kā dāmu vakarkleitām, tāpat arī masīvkoka mēbelēm mode un līdz ar to pieprasījums mainās,» stāsta Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Jānis Mārciņš. Viņš atgādina, ka sākotnēji modes kliedziens bija priedes masīvkoka, vēlāk bērza masīvkoka mēbeles, kam tagad, neraugoties uz šo masīvkoka plātņu priekšrocībām, noiets tomēr ir samazinājies. Kā otru būtisku problēmu masīvkoka plātņu ražošanā J. Mārciņš min ļoti augstas kvalitātes prasības, kuru nodrošināšanai nemitīgi nepieciešami prāvi ieguldījumi to apstrādes mašīnās. «Nenoliedzami, ka it īpaši 2007. gada augstās apaļkoksnes cenas, kā arī nemitīgais izmaksu pieaugums radīja situāciju, kad produkta pārdošanas cena nespēj segt to ražošanas izmaksas,» norāda J. Mārciņš.

Cīnās ar zaudējumiem

To, ka iepriekšējā finanšu gadā (1.09.2006. - 31.08.2007.) uzņēmumu nelabvēlīgi ietekmējušas augošās kokmateriālu cenas, apstiprina arī uzņēmuma valdes locekļa un izpilddirektora Kristera Agrena un finanšu direktores Ausma Ēces parakstītais vadības ziņojums, kas pieejams SIA Lursoft datubāzē. Tajā norādīts, ka kokmateriālu cenu pieaugums bijis ap 50 % un šo cenu pieauguma efektu uzņēmumam nav bijis iespējams kompensēt ar gatavās produkcijas realizācijas cenām. Tāpēc arī, šķiet, nav, bijis pārsteigums, ka uzņēmums iepriekšējo finanšu gadu noslēdzis ar 1.9 milj. Ls lieliem zaudējumiem, kamēr aizpērn šie zaudējumi bijuši teju uz pusi mazāki - 1.12 milj. Ls apmērā. It īpaši, ja uzņēmuma neto apgrozījums no 1.09.2006. līdz 31.08.2007. bija 23.23 milj. Ls, bet no 1.09.2005. līdz 31.08.2006. - 22.27 milj. Ls..

Db Bonuss: Dārdzība <em>izēd</em> IKEADb Bonuss: Dārdzība emizēd/em IKEA

Koncerna lēmums

«Manuprāt, šis lēmums nav pieņemts Latvijā un tas ir saistīts ar koncerna iekšējo ražošanas jaudu izvietošanas politiku, ne tik daudz ar darbspēka un izejvielu izmaksām Latvijā,» norāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka masīvkoka plātnēm ir analogs - citu veidu lētāki plātņu materiāli un tāpēc IKEA nav vairs vajadzības pēc tik liela daudzuma masīvkoka plātņu un līdz ar to arī to ražotnes Latvijā.

Cietīs arī eksports

Pēc citu aptaujāto domām, masīvkoka plātņu ražotnes slēgšana samazinās meža nozares un visas Latvijas eksporta ienākumus, jo teju visa saražotā produkcija tika eksportēta, turklāt apcirps arī nodokļus valsts un pašvaldību makā. Tāpat tika atgādināts, ka deviņdesmito gadu nogalē IKEA vēlējās būvēt divus kokrūpniecības uzņēmumus Gulbenē un Siguldā, taču no šīs ieceres īstenošanas atteicās, jo Latvijas valsts ar investoru neslēdza (bija noteikusi moratoriju) ilgtermiņa mežizstrādes līgumu valsts mežos, par ko Db rakstīja 1999. gadā.

Nezināmā nākotne

Vairāki citi aptaujātie norādīja, ka ir neatbildēts jautājums, ko tālāk ar šo masīvkoka mēbeļu ražotni darīs Swedwood - pārcels uz kādu valsti, kur ir zemākas ražošanas izmaksas, to pārdos vai iekonservēs līdz labākiem laikiem un kas nākotnē notiks ar priedes zāģmateriālu ražotni. Daži pat pieļāva, ka masīvkoka plātņu ražotnes slēgšana varot būt pirmais solis ceļā uz to, lai IKEA pamestu Latviju, ko var īstenot, slēdzot arī kokzāģētavu, it īpaši pašreizējā situācijā, kad zāģmateriāliem ir gan sarucis pieprasījums, gan arī to realizācijas cenas. Savukārt daļa atzina, ka Swedwood Latvijā nebija pilns ražošanas cikls, jo masīvkoka plātnes ir tikai pusfabrikāts - masīvkoka mēbeļu ražošanai. Citi atzina, ka acīmredzot IKEA neredzēja priekšnoteikumus, lai Latvijā veidotu pilna cikla - zāģmateriāli, masīvkoka plātnes - mēbeļu ražošanu. Turklāt šāda rīcība liecinot par IKEA uzskatu, ka līmēto masīvkoka plātņu ražotnes darbībai Latvijā ir nelabvēlīgi apstākļi.

Nav pirmais

Swedwood nav pirmais, kas šogad slēdz kādu ražotni, pavisam nesen - 3. oktobrī pēdējā darbdiena bijusi kokapstrādes uzņēmumam SIA Pondus Taurenes pagastā, Cēsu rajonā. Db jau rakstīja, ka SIA Pondus direktors Peters Mejers Rasmusens, laikrakstam Druva atzina, ka mātes uzņēmums Dānijā paziņojis, ka vairs neatbalsta mūsu aktivitātes Latvijā, tāpēc nolemj Taurenes uzņēmumu likvidēt. Gada sākums bija ideāls, bet pēkšņi maijā tirgus apstājās, mātes uzņēmums pateica, ka viņiem preci vairs nevajag. «Jau vasaras sākumā ražošanas apjomus un strādājošo skaitu samazinājām par 50 %. Taču tirgus apstākļi pasaulē un Eiropā pasliktinājušies. Saražotais produkts nevienam nav vajadzīgs,» saka uzņēmuma direktors. Pēc vairāku aptaujāto teiktā ir pārsteidzoši, ka krīzi tirgū vissāpīgāk izjūt tieši produktu ar augstu pievienoto vērtību ražotāji, nevis lētāko sortimentu preču ražotāji.

Finanses Iepirkumi Makroekonomika Apdrošināšana Bankas Investors

Bankas problēmu gadījumā primāri tiks izmantoti  īpašnieku, nevis nodokļu maksātāju līdzekļi

Bankas problēmu gadījumā primāri tiks izmantoti īpašnieku, nevis nodokļu maksātāju līdzekļi  4

Eiropas Parlaments (EP) otrdien apstiprināja trīs tiesību aktus ar mērķi nodrošināt banku pašu atbildību par to nedienām, lai tās nebūtu jārisina par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Divi no pieņemtajiem tiesību aktiem veido rīcības sistēmu...

PA: Par banku Citadele interesējas gan bankas, gan finanšu investori

PA: Par banku Citadele interesējas gan bankas, gan finanšu investori

Investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par AS Citadele banka stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO),...

Nodokļi

Valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums – 91,3 miljoni eiro

Valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums – 91,3 miljoni eiro  5

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada janvārī bija 669,2 miljoni eiro, izdevumi – 577,8 miljoni eiro, bet finansiālais pārpalikums – 91,3 miljoni eiro, liecina Valsts kases dati. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi janvārī bija 412,6...

KNAB izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu nevirza izskatīšanai valdībā

KNAB izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu nevirza izskatīšanai valdībā

Pārāk daudzo neskaidrību un ministru jautājumu dēļ šodien Ministru kabineta komiteja nolēma nevirzīt tālāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu. Gan ministriem, gan arī Ministru...

Pasaulē

Ukrainas konflikts iedragājis Krievijas ekonomiku

Ukrainas konflikts iedragājis Krievijas ekonomiku  20

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pēdējo ceturksni, Krievijas ekonomika sarukusi par 0,5%, informē Krievijas ekonomikas ministrs Aleksejs Uļukajevs. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, Krievijas ekonomika...

Pēc notikumiem Ukrainas austrumos Turčinovs sola sākt «pretterorisma operāciju»

Pēc notikumiem Ukrainas austrumos Turčinovs sola sākt «pretterorisma operāciju»  1

Saistībā ar augošo spriedzi Ukrainas austrumos ANO Drošības padome pieprasījusi Krievijai ārkārtas tikšanos, savukārt Ukrainas prezidents Oleksandrs Turčinovs pavēstījis par «pretterorisma operācijas» sākšanu, vēsta medijs...

Auto Pasaulē Latvijā

BMW X5: Kad nekas nav jāpierāda

BMW X5: Kad nekas nav jāpierāda    4

Tikai pirmajā brīdī šķiet, ka jaunājā BMW X5 nav nekas mainījies. Taču patiesībā aiz škietami pazīstamās fasādes viss ir jauns. Šasija, komplektējošie materiāli un virsbūves paneļi – viss ir darināts no nulles. Plaši izmantojot...

Elektriskais  VW Golf  - pirmais glītais elektroauto

Elektriskais VW Golf - pirmais glītais elektroauto    15

Elektriskais VW Golf lupatu lēveros sagrauj mītu, ka videi draudzīgajiem auto obligāti ir jāizskatās neglītiem. Lai padižotos ar savu modeļu elektrificēšanas panākumiem, Volkswagen Berlīnes vecajā Tempelhofas lidostā...

Reklāma