SIA East Metal pērn turpināja palielināt apgrozījums, kas gada nogalē sasniedza jau 46,822 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, metālapstrādes uzņēmums 2014. gadu noslēdza ar peļņu, kas ir zemāka nekā iepriekšējā pārskata periodā. East Metal peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn bija mērojama ar 360,857 tūkstošiem eiro, turpretim 2013. gadā tas nopelnīja 2,486 miljonus eiro.

East Metal koncerns pagājušajā gadā turpināja ieviest tā stratēģiju, kas ietver telpu aprīkošanu ar lielu CNC iekārtu Nakskovas pilsētā, kas pērn arī tika pabeigta, kā arī izstrādāja vienu no pasaules lielākajām stiepes stacijām, kuru plānots pabeigt šī gada laikā.

Metālapstrādes uzņēmuma vadība norāda, ka šogad East Metal turpinās pilnveidot un stiprināt organizatoriskās prasmes, lai izmantotu uzņēmuma telpu pieaugošās elastības priekšrocības. Uzņēmuma vadība uzskata, ka tā finansiālie resursi ir pietiekami, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību un attīstību arī turpmāk.

Metālapstrādes uzņēmums SIA East Metal aizvadītajā gadā palielinājis savu apgrozījumu par 24,67% līdz 24,55 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Par 48,46% arī augusi uzņēmuma peļņa, sasniedzot 1,06 miljonus latu. Lielāko daļu savas produkcijas uzņēmums eksportējis uz Dāniju.

2012.gadā SIA East Metal pabeidzis un turpinājis 2011.gadā uzsāktos investīciju projektus, tādejādi paplašinot savas iespējas apgūt jaunus tirgus.

Pērn grupa, kurā ietilpst SIA East Metal, atvērusi jaunu filiāli agrākajā kuģu būvētavā Nakskovā, kam pateicoties Latvijā reģistrētajam uzņēmumam radusies iespēja strādāt ar lielākiem materiāliem, piemēram, uzņēmumiem, kuri saimniecisko darbību veic jūrā.

SIA East Metal reģistrēts 1997.gadā un iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas Bizness kopīgi veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā, ieņemot 219. vietu.

Dobeles metālapstrādes uzņēmums SIA East Metal, kas pārsvarā veic pasūtījumus eksportam, pērno gadu noslēdzis ar peļņu, informē Lursoft.

Pagājušajā gadā uzņēmums apgrozīja gandrīz 16,7 milj. Ls, kas ir 11 milj. Ls vairāk nekā 2010. gadā. Pērn uzņēmuma peļņa veidoja 714 tūkst. Ls iepretim teju tikpat apjomīgiem – 631 tūkst. Ls – zaudējumiem, ar ko uzņēmums noslēdza 2010. gadu.

East Metal reģistrēts 1997. gadā Dobelē, un tā kapitāldaļu turētājs ir Dānijas uzņēmums East Metal Trade ApS.

Lielākā daļa uzņēmuma produkcijas tiek eksportēta uz Dāniju, pārējā tiek realizēta Latvijā.

Kompānijas valdē darbojas Juris Eglītis un Dāniijas pilsonis Jūls Bents Larsens (Juul Bent Larsen).

Pirms diviem gadiem dibinātais SIA JAG NextGen Wind apņēmies veikt revolūciju enerģētikas tirgū, radot daudz efektīvākus vēja ģeneratorus. Patlaban tiek izstrādāts pirmā produkta prototips, bet līdz gada beigām tam vajadzētu būt gatavam, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Ģirts Fiļipovs.

Ģ. Fiļipovs stāstīja, ka ideja par jauna tipa vēja ģeneratoriem radusies, iepazīstoties ar Latvijas zinātnieku, kuram iepriekš bijusi doma radīt jauna tipa vēja ģeneratoru. Sākotnēji zinātnieks un uzņēmējs vērsās pie ekspertiem Rīgas Aviācijas institūtā un konsultējās par to, vai ideja par vēja ģeneratoru ar 146 metru platu spārnu ir īstenojama.

«Klasiskajiem vēja ģeneratoriem ir horizontālā ass, bet mēs esam izstrādājuši ar vertikālo asi, respektīvi, klasiskie vēja ģeneratori ar horizontālo asi un trīs spārniem aizņem tikai 2% spārnu laukuma no kopējās vēja ģeneratora darbības plaknes. Mēs izmantojam līdz pat 80% spārnu laukumu no kopējā vēja ģeneratora darbības plaknes,» jaunā vēja ģeneratora specifiku apraksta Ģ. Fiļipovs.

Aprit 25 gadi, kopš Latvijā uzstādīti pirmie vēja ģeneratori, tāpēc Pasaules Vēja dienā, 15. jūnijā Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina sabiedrību pozitīvi novērtēt vēja enerģijas potenciālu.

Asociācija aicina valsts līmenī domāt par tā attīstīšanu, novēršot birokrātiskus šķēršļus un meklējot risinājumus "zaļās enerģijas" straujākai apgūšanai.

"Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā. Šajā laikā pasaulē vēja enerģijas apguve ir strauji attīstījusies. Arī mūsu valstī esam maziem soļiem gājuši uz priekšu, taču redzams, ka joprojām neesam spējuši pārkāpt aizspriedumu slieksnim. No vienas puses gandrīz 80% Latvijas sabiedrības atbalsta vēja enerģijas izmantošanu, no otras - pašvaldību iedzīvotāju un vadītāju vidū iesakņojušies mītiski stereotipi liek vilcināties ar racionālu lēmumu pieņemšanu, neraugoties uz ekspertu un atbildīgo instanču saņemtajiem pozitīvajiem atzinumiem un atļaujām vēja elektrostaciju būvniecībai," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Popes un Tārgales pagastā atklāts Latvijā jaudas ziņā lielākais vēja elektroenerģijas ražotnes parks, kur katra no deviņiem ģeneratoriem jauda ir 2,3 megavati. Vēja parka attīstītāja ir 2008. gadā darbu uzsākusī SIA Winergy, uzņēmums, attīstot arī projekta otro un trešo kārtu, kā arī nākotnē attīstot citus vēja parkus, tālākā nākotnē kopumā plāno saniegt 100 MW jaudu, ieguldot ap 200 milj. eiro.

Vēja parkā uzstādīti deviņi jaunās paaudzes Siemens ģeneratori, katra ģeneretora jauda ir 2,3 megavati (MW), torņa augstums - 90 metri, rotora diametrs – 101 metrs, bet spārna garums – 50 metri.

«Winergy vēja parks ir lielākais Latvijā pēc kopējās parka jaudas,» Db.lv norādīja uzņēmuma valdes loceklis Andruss Petersons. Viņš stāstīja, ka līdz šim projektā ir ieguldīti vairāki desmiti miljoni latu. Šobrīd Winergy projekts paredz 55MW jaudas ražošanu un ekspluatācijā ir ticis nodots tikai projekta pirmais etaps. Plānota arī projekta otrā un trešā kārta, tāpēc nepieciešamās investīcijas tiek precizētas. Kopumā projekta īpašnieku ilgtermiņa mērķis ir saražot 100 MW kopējās jaudas, kas paredz ap 200 miljonu eiro ieguldījumus, norādīja Winergy valdes loceklis.

Baltijas valstu kopējais vēja enerģijas ražošanas portfelis pieaudzis par 11%, Igaunijā kompānijai Eesti Energia izbūvējot divus jaunus sauszemes vēja parkus.

Igaunijas Paldiski apgabalā Pakri pussalā un Narvā Eesti Energia uzbūvējusi 26 jaunus vēja ģeneratorus. Deviņi vēja ģeneratori atklāti Pakri pussalā, un katrs no tiem ir ar 2,5 MW jaudu, savukārt pārējie 17 ģeneratori, kas atrodas Narvā, ir ar jaudu 2,3 MW.

Abu vēja parku kopējā jauda ir 61,6 MW un tie spēj saražot elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem, ar ko iespējams apgādāt 55 tūkst. mājsaimniecību. Tādējādi kopējā Baltijas sauszemes vēja parku jauda sasniegusi 640 MW. 2012. gada beigās Baltijas vēja parku kopējā jauda bija nedaudz lielāka par 550 MW.

Lielākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Baltijā ir Igaunijā, kur tā sasniegusi 355 MW, Lietuvā vēja parku jauda ir 225 MW, savukārt Latvijā vēja turbīnu kopējā jauda ir 60MW.

Divas saimniecības Vidrižos jau vairāk nekā gadu cīnās ar vējdzirnavām vistiešākajā nozīmē – lai gan firma vēja ģeneratorus uzstādījusi, tomēr tos nevar nodot ekspluatācijā. Viena no šīm saimniecībām nevar saņemt Eiropas Savienības atbalsta maksājumu. Lieta tiek gatavota skatīšanai tiesā, informē laikraksts Latvijas Avīze.

Kristīnes Gulbes šinšillu audzētava z/s Sautlāči samaksājusi 7,5 tūkst. latu SIA Indie Energy Farm (pirms tam gan šis uzņēmums jau divas reizes mainījis nosaukumu) par trīs vēja ģeneratora iekārtu ar nominālo jaudu 2 kW uzstādīšanu un pieslēgšanu. Vēl 9 tūkst. latu samaksājusi turpat netālu esošā Ingrīdas Zaķes audzētava SIA Inga Z – arī par trīs tādas pašas jaudas ģeneratoriem. «Esmu slēgusi līgumu jau ar trīs firmām, 21. jūlijā, pirms gada, visam vajadzēja strādāt, bet vēl joprojām negriežas,» laikrakstam sūrojusies I. Zaķe.

Šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecība z/s Sautlāči pirms diviem gadiem realizējusi ES atbalsta projektu un modernizējusi kažokzvēru novietni – ierīkojusi ūdens attīrīšanas sistēmu, uzlikusi divus ūdens akumulatorus un plānojusi ar vēja ģeneratoriem ražot elektrību un apsildīt fermu. Iekārtas uzstādītas, 500 šinšillu ganāmpulks barojas un aug, taču pie Eiropas naudas nav iespējams tikt, jo vēja ģeneratori negriežas un elektrību neražo. «Līgumā bija ierakstīts, ka 2010. gada 31. decembrī te viss griezīsies, tad datums tika pārcelts uz 2011. gada 24. oktobri... Sākumā tiešām fiksi gāja, lielā putenī raka pamatus, ar elektrību sildīja un Ziemassvētku vakarā pamatus uzstādīja. Un tad sākās... Vispirms – ģeneratori tepat garāžās Rīgā tiek montēti, pēc tam – iesaluši jūrā un beidzot pazuda pavisam...» teikusi K. Gulbe.

Ventspils novada Vārves pagastā top jauni vēja ģeneratori, kas ir viens no daudziem iecerētiem vēja enerģijas projektiem Kurzemes ziemeļrietumos, ziņo Dienas Bizness.

Projekta pasūtītājs ir SIA Ošmaļi, projektētājs un būvnieks– SIA Leps. Šajā vēja parkā jau divi ģeneratori ir pabeigti – katrs ar 225 MW jaudu, bet būvniecības stadijā esošie vēja ģeneratori būs 50 m augsti, ar 225 KW jaudu katrs. Projekta gaitā vairākkārt mainījušies vēja parka īpašnieki – pārdota sākotnēji Vārves pagastā reģistrētā SIA Ošmaļi. Pašreizējie īpašnieki reģistrēti Rīgā, Krasta ielā 86 – 10, kur reģistrēta arī SIA PMG grupa, kas realizē vēja ģeneratoru projektu Piltenē.

Intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija! Ventspils mērs Aivars Lembergs gan norādīja, ka pret šādiem projektiem viņš izturas ar skepsi.

2016. gads mašīnbūves un metālapstrādes nozarei ir nesis gan prieka pilnus brīžus, gan arī bēdīgus notikumus, kuri sakņojas ne tikai Latvijā pieņemtajos lēmumos, bet arī ģeopolitikā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Šogad nav bijis ne lielu kāpumu, ne arī lielu kritumu,» situāciju analizē SIA AB Metal valdes loceklis Māris Balodis. Šim viedoklim pievienojas arī vairāki citi nozares uzņēmēji.

Latvijā mašīnbūves un metālapstrādes nozarē 2016.gadā faktiski turpinājās līdzšinējā tendence atsevišķām apakšnozarēm arvien zaudēt savu nozīmi un īpatsvaru, citām – nostiprināties, secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Sekacis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka kopējie dati par 10 mēnešiem uzrāda nelielu kritumu, tomēr, ja neņem vērā metālu ražošanu, kas šobrīd Latvijā ir samazinājusies līdz minimumam, pārējās apakšnozarēs kopumā ir pat neliels pieaugums. «Datu analīze uzrāda tendenci nostiprināties gatavo metālizstrādājumu ražošanai, kamēr citu transportlīdzekļu izgatavošana darbojas ar mainīgām sekmēm un dažiem šīs apakšnozares uzņēmumiem pēdējā laikā ir grūtības nodrošināt pasūtījumus un pietiekamu apgrozījumu. Pārējās apakšnozares strādājušas apmēram iepriekšējā gada līmenī,» skaidro A. Sekacis. Gatavo metālizstrādājumu ražošana ir neapstrīdama nozares līdere, tajā darbojas arī šobrīd lielākais nozares spēlētājs – East Metal, kas ir Dānijas uzņēmuma meitas kompānija. «Šajā apakšnozarē ir lielākā daļa ārvalstu investīciju, kas arī izskaidro salīdzinoši straujāku eksporta apjomu pieaugumu, salīdzinot ar kopējā apjoma izmaiņām,» norāda A. Sekacis.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Valdības dienaskārtībā un laikrakstu lappusēs ik pa laikam uznirstošais Norvik bankas un vēja parku attīstītāja SIA Winergy miljonos mērāmais konflikts, kurā aiz abu pušu savstarpējiem pārmetumiem stāv aizdomas par miljonu izkrāpšanu no bankas, iestājies pavērsiens. Jauns, šoreiz Finanšu policijas (FP), kriminālprocess sola sniegt atbildes, kur varētu būt palikusi vismaz daļa no naudas, kas bija paredzēta jaunu vēja turbīnu iegādei, bet, kā uzskata Ekonomikas policijas (EP) izmeklētāji, daļēji «izmantota noziedzīgās grupas dalībnieku vajadzībām», tajā skaitā pērkot dārgus luksusklases auto un nekustamos īpašumus Jūrmalā un citviet, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Valsts ieņēmumu dienesta FP pārvalde ierosinājusi jaunu kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar nodokli apliekamo ienākumu un objektu slēpšanu. Šajā kriminālprocesā pagaidām nefigurē nevienas personas vārds, tomēr FP lēmumā, kas ir Dienas rīcībā, norādīts, ka tas ierosināts, pamatojoties uz konkrētu Norvik bankas iesniegumu, bet tajā savukārt figurē bijušās šīs bankas Korporatīvo klientu pārvaldes vadītājas, kādreizējās iekšlietu ministra Māra Gulbja sievas Tīnas Petersones vārds. Viņas vēlākais dzīvesbiedrs igauņu uzņēmējs Andruss Petersons ir EP izmeklētāju šķetinātās shēmas centrā.

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Ir iespēja īsā laikā nodrošināt Latviju ar tai nepieciešamo atjaunojamo enerģiju, sniegt attīstības iespēju Latvijas nīkuļojošām ostām un principiāli izbeigt atkarību no jebkādas gāzes izmantošanas.

Par to Dienas Bizness pārliecinājās Dānijā, aplūkojot vēja un saules parkus, Esbjergas ostu un tiekoties ar Dānijas Sadales tīklu analoga Energinet speciālistiem.

Vēl vairāk - mums ir iespēja mācīties no Dānijas pieredzes un izmantot tikai tos elementus, kuri pierāda sevi kā visefektīvākie. Turklāt jāievēro, ka Latvijai, atšķirībā no Dānijas, ir savas hidroelektrostacijas un darāmā patiesībā ir daudz mazāk. Pilnu pāreju uz atjaunojamo enerģiju Latvija, visticamāk, var veikt jau tuvāko septiņu, astoņu gadu laikā, līdz 2030. gadam sasniedzot nulles emisiju līmeni elektroenerģijas ražošanā.

Vēja ģeneratori aizvien lielāki

Lietainā 27. septembra rītā Dienas Bizness Esbjergas ostas teritorijā klātienē apskatīja vairāk nekā 160 metrus augsto vēja ģeneratoru ar nepilnus 100 metrus garām rotora lāpstiņām. “Tā jauda ir 8 megavati, tādus parasti uzstāda jūrā, kādas 50 jūdzes no krasta, kur vējš ir pietiekami stiprs, bet šeit, Esbjergā, ostas teritorijā, vējš ir pietiekams, un šis ir viens no piemēriem, kad uz zemes ir uzstādīts jūrai paredzēts rotors. Tur, tālumā, jūs redzat 236 metrus augstus vēja ģeneratorus ar vairāk nekā 100 metrus garām rotora lāpstiņām, kuru jauda ir gandrīz 20 megavati,” Dienas Biznesam stāstīja uzņēmuma European Energy projektu vadītājs Aleksandrs Reumerts (Alexandr Reumert), piebilstot, ka iekšzemē uzstādāmie rotori ir zemāki un ar mazāku lāpstiņu garumu.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši efektīvu lēngaitas vēja ģeneratoru ar integrētu energoelektronikas pārveidotāju, informē RTU Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ģenerators izceļas ar augstu lietderības koeficientu - virs 91% -, un iekārta nodrošinās iespēju ražot enerģiju vietās ar nelielu vēja vai ūdens straumes ātrumu.

Jaunā tipa ģeneratorā ir iestrādāti «paredzēšanas» vadības algoritmi, kas ļauj kontrolēt jaudas plūsmu un nodrošina iekārtas izejā stabilu spriegumu neatkarīgi no vēja vai ūdens straumes ātruma. Šāda sistēma ļaušot arī vienkāršāk veidot tā saucamās mikrotīklu un gudrotīklu sistēmas, kā arī tieši pieslēgt vēja iekrātu pie patērētāja trīsfāzu maiņstrāvas tīkla.

RTU zinātnieku piedāvātajā sistēmā ģenerators ir apvienots ar energoelektronikas pārveidotāju, tādējādi nodrošinot augstāku iekārtas lietderību, jo pārveidotājs ar ģeneratoru ir savstarpēji salāgoti. Šis esot lietotājam draudzīgs risinājums no izmaksu un uzstādīšanas viedokļa.

Vācijas kanclere Angela Merkele palīdzēs atklāt Vācijas pirmo jūras vēja enerģijas parku Baltic 1, vēsta The Local.

A. Merkele piedalīsies 21 vēja ģeneratora atklāšanā Baltijas jūrā. Vēja ģeneratori atradīsies 16 kilometrus no Fišlandes-Dārsas-Cingstas pussalas krastiem. Ģeneratoru īpašnieks un pārvaldītājs ir lielais enerģijas uzņēmums Energie Baden-Württemberg (EnBW). Turbīnu ražotājs - Siemens.

Vēja ģeneratori saražos teju 50 megavatus elektroenerģijas, kas ir pietiekami, lai ar elektrību apgādātu 50 tūkstošus mājsaimniecību.

Baltic 1 atklāšana ir tikai daļa no Vācijas paredzētajiem pasākumiem, lai būvētu «zaļās enerģijas» ražotnes. Kopumā «zaļās enerģijas» ieguvju uzstādīšanai paredzēti trīs miljardi eiro uzņēmuma EnBW investīciju. Līdz 2020. gadam EnBW plāno panākt, ka 20% no uzņēmuma saražotās enerģijas, tiek iegūta, izmantojot atjaunojamos dabas resursus.

Norvēģija trešdien Ziemeļjūrā oficiāli atklāja pasaulē lielāko peldošo vēja ģeneratoru parku, kas ir vēl viens solis pārējā no fosilajiem kurināmajiem uz videi draudzīgu enerģiju.

Vēja ģeneratoru parkā "Hywind Tampen" atrodas 11 vēja ģeneratori, no kuriem katrs spēj saražot līdz 8,6 megavatiem elektroenerģijas, nodrošinot piecām blakus esošajām naftas un gāzes ieguves platformām aptuveni 35% no to enerģijas vajadzībām.

Tas atrodas aptuveni 140 kilometrus no krasta un elektroenerģijas ražošanu sāka pērnā gada beigās, taču oficiāli tika atklāts trešdien, svinīgajā pasākumā piedaloties Norvēģijas kroņprincim Hakonam un premjerministram Jūnasam Gāram Stērem.

"Mums un eiropiešiem nepieciešams vairāk elektroenerģijas. Karš Ukrainā šo situāciju ir aktualizējis," sacīja Stēre.

"Šai elektroenerģijai jābūt no atjaunīgiem avotiem, ja Eiropa vēlas sasniegt savus klimata mērķus," viņš norādīja.

Norvēģijas enerģētikas kompānija Statoil un Vācijas lielākais enerģētikas uzņēmums E.ON pirmdien paziņoja, ka investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, lai Baltijas jūrā izveidotu vēja ģeneratoru parku, kas būs viens no lielākajiem piekrastes vēja ģeneratoru projektiem.

Arkonas vēja ģeneratoru parks, kas atradīsies uz ziemeļaustrumiem no Vācijas piekrastes, nodrošinās atjaunojamu enerģiju līdz pat 400 000 mājsaimniecību Vācijā, bet tā jauda veidos 385 megavatus, norāda abi uzņēmumi.

Vēja ģeneratoru parks, kuru būvēs un pārvaldīs E.ON, darbību ar pilnu jaudu sāks 2019.gadā un tajā būs 60 vēja ģeneratori.

Šis projekts nodrošinās Statoil iespēju palielināt savu vēja ģeneratoru parku enerģijas kapacitāti par 50%, bet E.ON kļūs par pirmo uzņēmumu, kas pārvaldīs vēja ģeneratoru parkus gan Vācijas Ziemeļjūrā, gan Baltijas jūrā.

Pēdējā laikā bieži tiek spriests par to, ka lielas naudas summas, maksājot par elektroenerģiju, Latvijā tiek samaksātas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.

Mēs gribam būt par daudz eiropeiski, neņemot vērā mūsu reālo situāciju. Skrienot vilcienam pa priekšu, mēs mēģinām izpildīt pat rekomendācijas un ieteikumus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvara palielināšanu ES.

Jāuzsver, ka, ņemot vērā mūsu pašreizējo energoapgādes situāciju, mums faktiski nekas vairs nebūtu jādara, lai izpildītu ES ieteikumus, jo tas viss mums jau ir – Latvija pilnībā iekļaujas ES uzstādījumos. Tomēr Latvijā tas tiek ignorēts, pieņemot likumus, kas paredz AER staciju atbalstu, un uz tā pamata tiek dalītas licences dažādu jaunu staciju darba uzsākšanai, nepaskaidrojot, ka šādi iegūta enerģija maksā aptuveni četras reizes dārgāk nekā enerģija, kas saražota, izmantojot gāzi.

Kā iepriekš publiski izskanējis medijos, starptautiskais zviedru koncerns AJ Produkti ieguldījis 1,5 miljonus eiro sava biznesa attīstībā, paplašinot ekspozīciju un noliktavu telpas 2000 m2 platībā.

Plašākas ekspozīcijas iedvesmai

Ekspozīcijas palielināšana ļauj piedāvāt klientiem plašāku ieskatu iespējamos ērtu, ergonomisku un funkcionālu telpu iekārtojumu piemēros un risinājumos.

Plašais ekspozīcijas klāsts ļaus ikvienam interesentam iejusties iespējamā nākotnes vidē, tai skaitā piemeklēt sev ērtāko biroja krēslu vai pārbaudīt tērauda ratiņu manevrējamību. AJ Produkti piedāvā paraugu līdzņemšanu testēšanai nepieciešamajos apstākļos vai citu lēmuma pieņēmēju viedokļa iegūšanai.

Paplašināšanās ļāvusi iekārtot arī bērnudārzu un skolu ekspozīciju, radot iespēju interesentiem pārliecināties, kā funkcionē skolnieka galds ar skaņu slāpējošo, videi draudzīgo linoleja vai nodilumizturīgo HPL (augstspiediena lamināta) apdari un vai garderobes skapītī varēs ievietot sporta somu un apavus.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Apgrozījums aug, peļņa sarūk – izriet no pirmajām ziņām par lielāko Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu pagājušā gada finanšu rādītājiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušā gada vidū nobruka Krievijas tirgus – tas radīja zaudējumus,» peļņas kritumu DB skaidro Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Ņemot vērā eksporta īpatsvaru nozarē, jebkur svārstība ārvalstu tirgos uzreiz ir jūtama, un pērnais gads arī apjomu ziņā nebija spīdošs, viņš saka, taču uzreiz piebilst, ka «nevajag taisīt traģēdiju, nozare ir tik daudz sista, ka iemācījusies elastīgi reaģēt un attīstīties.» Lai gan šā gada pirmie mēneši nav izrādījušies īpaši veiksmīgi, kopumā gads solās būt labāks par iepriekšējo, kaut vai ņemot vērā KVV Liepājas metalurgs simbolisko ražošanas atjaunošanu, iespējamu vairāku citu projektu iekustēšanos, investīcijas modernizācijā. Statistika liecina, ka janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares, izņemot mašīnas un iekārtas, apgrozījums (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās) auga par 6,2%, pieaugums bija gan vietējā tirgū, gan eksportā. Savukārt februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvots apgrozījuma samazinājums par 3,9%, saruka arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjoms par 3,5% – izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.