Neērtā patiesība ārstniecības nozarē ir liela ēnu ekonomika un korupcijas elementi, kas veselības aprūpes sistēmu grauž no iekšpuses

Tā DB Uzņēmēju kluba biedriem atraktīvā uzstāšanās reizē teic SIA Veselības centrs 4 un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselībai tiek novirzīti līdzekļi, kas ir zem 10% no kopējā valsts budžeta. «Normālā civilizētā valstī tie būtu kā minimums 12%. Tai pašā laikā pilnīgi iespējams, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares ir pārfinansētas, piemēram, izglītība,» spriež M. Rēvalds. Viņš klāsta, ka problēmu sakne meklējama jau tālajā pirmo neatkarības gadu budžeta plānošanas laikā, kad sabiedrības un valdības dubultmorāles rezultātā iedibināts allaž skandētais princips, ka ārsti paši sevi pabaros. Tā tas arī notika. «Jau padomju laikā ārstiem nesa konjaku, kafiju, deva «cēnerīti». Pacienti tajā laikā sameta vēl divas algas. Plus vēl gaļa, olas, medus… Tā ārsts izdzīvoja. Tātad valsts deva mazu budžetu, bet pievēra acis uz medicīnas personāla šeptēšanos līdz brīdim, kad tā tika kriminalizēta. Un laiku pa laikam kādu arī pieķer. Bet deviņdesmitajos gados sistēmiski iestrādātā izsniegtā indulģence kopumā vēl joprojām grauj nozari. Turklāt arī slimnīcu vadībai ir jāpiever acis, lai ārsti pavisam neaizbēgtu prom laikā, kad pati lielākā problēma valstī ir cilvēkresursu aizplūšana,» secina M. Rēvalds. Kā uzskatāmu korupcijas elementu viņš min «slimības lapu pārdošanas biznesiņu, ar ko piepelnās kolēģi. No tā ciešat arī jūs – uzņēmēji».

Visu rakstu Nedrīkst ignorēt masīvu ēnu ekonomiku lasiet 20. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra