Atbildība par ekonomisko situāciju valstī
un tās radīto politiskās uzticības krīzi un sociālajām problēmām, ar kurām
šobrīd jācīnās Ivara Godmaņa valdībai, galvenokārt jādala politiskajai varai un
banku sektoram.
Šāds secinājums izriet no Db.lv rīkotajā aptaujā saņemtajiem lasītāju
viedokļiem. Vairāk nekā 64 % Db aptaujas dalībnieku vainojuši vai nu pie varas
esošos vai iepriekš valsti vadījušos politiskos spēkus.
Tiesa, esošajam
valdības vadītājam I. Godmanim (LPP/LC) «ar vaimanāšanas taktiku, nevis
risinājumiem, ko darīt», pēc aptaujas dalībnieku domām, nav jāuzņemas visa
atbildība par situāciju valstī, lai gan arī viņam tikusi skarba kritika, tai
skaitā pelta viņa «tuvredzīgā politika pirmās valdības laikā, kas sagrāva
rūpniecību un lauksaimniecību».
Vaino Tautas partiju
Ievērojami lielāku kritiku
izpelnījusies Tautas partija, kura «iedibināja praksi zagšanu uzskatīt par labu
valsts pārvaldības praksi», tās dibinātājs un ierindas biedrs Andris Šķēle «par
mērķtiecīgu Latvijas valsts izsaimniekošanu, savu interešu bīdīšanu, veiksmīga
politiskā spēka izveidi, kas turpinājis īstenot Andra Šķēles un nu jau arī pašu
intereses». Nopēlums nav gājis secen arī bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim,
kurš «vadīja Ministru kabinetu pietiekami ilgi, lai veidotu uzkrājumus un
investīcijas, ko viņš, protams, nedarīja. Aigara Kalvīša laikos bija tie
treknākie gadi mūsu ekonomikā, tādēļ arī vairāk kā jebkad bija iespējams uzkrāt
rezerves tādiem laikiem, kā pašreiz. Ja valdība rādītu piemēru un tad aicinātu
tā rīkoties arī iedzīvotājus, tad ļoti iespējams, tagad būtu krietni vieglāk».
Viņam tiek pārmesta nespēja «savilkt jostas valsts pārvaldē, tās kā to tagad
dara I. Godmanis».
Saudzēts nav arī I. Godmaņa partijas biedrs, Satiksmes
ministrs Ainārs Šlesers, kuram tiek pārmesta «nesamērīga, ar Latvijas iespējām
kopumā nesabalansēta finanšu iepludināšana dažās savās vadītās nozarēs, kā
rezultātā citām nozarēm finanses ir pietrūkušas, un kas vēl ļaunāk, no citām
nozarēm ir izsūkts arī darbaspēka resurss» un kurš «rīkojas ar valsts resursiem
kā ar savu rūpalu, uz nodokļu maksātāju rēķina stiprina savu impēriju, valsts
attīstību nolemjot stagnācijai».
Atsevišķi Db lasītāji par vainīgajiem
ekonomiskajā krīzē valstī minējuši arī teju par klasiku kļuvušā teiciena
«nothing special» autoru, finanšu ministru Ati Slakteri, kuram pārmesta
nekompetence, nu jau bijušo zemkopības ministru Mārtiņu Rozi - «zivsaimniecības
nav, cukura nozare iznīcināta, lauksaimniecība arī, mežizstrāde ar kokapstrādi
arī paliek tikai kā izejvielu eksports (maksimālais, ko ražojam – zāģmateriāli).
Visas nozares Latvijā bija eksportnozares». Starp vainīgajiem minēts arī
bijušais Latvijas Bankas prezidents un premjers, partijas Jaunais laiks
dibinātājs Einars Repše, «kura valdībai jau 2003. gada beigās vai 2004. gada
sākumā bija jāpieņem nekustamā īpašuma spekulācijas ierobežojoši likumi, bet ne
Repše, ne viņa finanšu ministrs [Valdis] Dombrovskis tos nevirzīja. [Indulis]
Emsis, [Aigars] Kalvītis un [Oskars] Spurdziņš, kuri, tāpat kā Repše un
Dombrovskis ļāva uzpūsties nekustamā īpašuma burbulim, tādējādi veicinot to, ka
Latvijas uzņēmēju un mājsaimniecību kredītsaistības pieauga virs 100 % no IKP».
Sākās ar privatizāciju
Daudzi Db lasītāji uzskata, ka
ekonomiskā krīze ir ilgstošas nepareizas politikas sekas un problēmas sākušās
jau sen. «A - komanda! Aivars Lembergs, Andris Škēle, Ainārs Šlesers un Aigars
Kalvītis. Tik smaga ekonomiskā krīze Latvijā ir ne jau pēdējo gadu «darba»
rezultāts: tas ir mūsu ekonomisko un politisko līderu virzītās politikas sekas
pēdējo 15 gadu laikā. Ja visus punktus saliek uz i, un savelk visus procesus ,
kas mūsu valstī notikuši pēdējo gadu laikā, tad bilde top skaidra: vadot valsti,
kā savu uzņēmumu, no kuras caur dažādiem lēmumiem un darbībām tiek «nosūknēti»
finanšu līdzekļi un materiālās vērtības, citu rezultātu nemaz nevarēja gaidīt.
Politika, kas vērsta uz patēriņu un nacionālā kapitāla noplacināšanu, saņemot
savus starpnieka procentus (Šlesers), politika uz nacionālās rūpniecības un
lauksaimniecības iznīcināšanu (Škēle), politika, kas vērsta uz tranzītbiznesa
aktīvu izsaimniekošanu (Lembergs).»
Vainīgi «politiķis Jānis Lagzdiņš un
advokāts [Andris] Grūtups. Vai tiešām kāds bija iedomājies, ka veicot šo
pirmskara māju denacionalizāciju jeb «prihvarizāciju» - latviešu tauta kopumā
kļūs laimīgāka?». Kā otrs kļūmīgais lēmums, radījis nopietnas ekonomiskas sekas,
tiek minēta Parex bankas glābšana.
Nepietiekama uzraudzība
14 % Db aptaujas dalībnieku
uzskata, ka vainojamas ir bankas un to uzraugi. «Irēna Krūmane, FKTK
priekšsēdētāja. Nekontrolēta kredītu piešķiršana ir radījusi vairāku gadu
uzdzīvi uz nākotnes rēķina un lielu neaizsargātu fizisku un juridisku personu
masu. Bija jābūt daudz manāmākai un uz nākotni vērstai banku kontrolei no
tautsaimniecības viedokļa,» uzskata kāds Db lasītājs. Viņam pievienojas kāds
cits: «Ilmārs Rimšēvičs + FKTK Sākoties kreditēšanas attīstībai, Rimšēvičs
teica, ka viss ir labi, saņemam investīcijas, ārvalstu kapitāls nāk iekšā un
viss ir lieliski. Bet tas jau ir zināms jebkuram ekonomikas studentam, ka
kādreiz šis ārvalstu kapitāls plūdīs prom. Otrs iemesls, kāpēc Rimšēvičs un FKTK
būtu vainojami - tika brīvi atļauta kreditēšana pie nesakārtotas likumdošanas,
publiski neviens netika brīdināts par iespējamajām problēmām, kuras varētu
rasties ekonomisko situāciju pasliktināšanās rezultātā. Netika sastādīti dažādi
iespējamie attīstības modeļi un scenāriji, kas notiktu, ja notiktu!? Ja no
Rimšēviča puses un FKTK savlaicīgi būtu izteikti brīdinājumi, ierosinājumi un
veidots piesardzīgs riska menedžments un politika, būtu bijis iespējams mazināt
ekonomiskās krīzes triecienu. Publiskos paziņojumus par attīstību un izaugsmi,
balstoties un ņemot par piemēru IKP straujo kāpumu, var uzskatīt par sabiedrību
maldinošu, jo reāli IKP pieaugums un nodokļu ieņēmumu pieaugums bāzējās tikai un
vienīgi uz kreditēšanu, reāli IKP pieauguma stabiņi grafiski būtu jāpagriež
otrādi, kā rezultātā veidotos spoguļattēls ar sekām, kuras rastos neierobežotas
kreditēšanas apstākļos.»
Met ar akmeni sev
Daļa vainas gan jāuzņemas arī tautai,
uzskata Db lasītāji. «Vainojama ir izkropļotā vērtību sistēma. Pašrealizēšanās
ar dārgām lietām un ekskluzīvām ballītēm, ceļojumiem, tukšiem viltus sapņiem»,
«tauta - kāpēc visi bija tik pārliecināti, ka 10, 20 vai 40 gadu laikā (atkarībā
no kredīta) nekas ar viņiem, ģimeni vai ekonomiku nenotiks? Atvaļinājumus taču 5
gadus uz priekšu neplānojam, jo nezinām kas un kā būs», «cilvēku alkatība dzīvot
labi šodien, maksāt rīt. Nu rītdiena ir pienākusi», «padomju režīma izauklētā
dubultmorāle, kas pēc 1991. gada atbrīvoja no morāles bremzēm pašlabuma gūšanas
instinktus. Pie mums to sauc par mežonīgām tirgus ekonomikas formām, bet
patiesībā tās ir sagrautas ētikas sistēmas sekas».img
src="http://www.db.lv/gfx/lupa.gif" / emDb.lv/em lasītāji: Pie krīzes vainojami
politiķi un bankas
KAS VAINOJAMS PIE EKONOMISKĀS KRĪZES LATVIJĀ?
Politiskā vara, tai skaitā bijušās un esošās valdības, ierēdņi, politiskās
partijas - 65%;
Finanšu sektors, tai skaitā bankas un to uzraugi - 14%;
Iedzīvotāji - 9%;
Cits - 12%.
KRITIZĒTĀKO PERSONU TOP 5
img
src="http://www.db.lv/gfx/lupa.gif" / emDb.lv/em lasītāji: Pie krīzes vainojami
politiķi un bankas
Sekojiet ziņām