Vācu miljardieru ģimene, kam pieder smaržu kompānija, vēlas iegādāties grūtībās nonākušo amerikāņu kosmētikas gigantu Avon, vēsta thelocal.de.

Piedāvājumu iegādāties Avon izteikusi nelielā smaržu kompānija Coty.

Un, lai gan piedāvājums noraidīts, vācu miljardieru Rīmanu ģimene, kas bīda šo darījumu, paziņojusi, ka cenu varētu paaugstināt.

Rīmaniem pieder ne tikai Coty, bet arī Labelux, kam pieder modes uzņēmums Jimmy Choo.

Avon noraidījusi Coty 10 miljardu ASV dolāru piedāvājumu. Avon vadība paziņojusi, ka šis piedāvājums, kura ietvaros vienas akcijas cena bijusi 23,25 ASV dolāri, neatspoguļo Avon vērtību.

Coty jau pavēstījusi, ka jauno kompāniju sauktu Avon-Coty un tā saglabātu Avon produktu pārdošanas modeli.

Kosmētikas tirgotājas SIA Avon Cosmetics valdē notikušas izmaiņas - valdes priekšsēdētāja amatu pametis Lietuvas pilsonis Marians Romuls Sirbu, un viņa vietā stājās Rasa Butkiene. Kompānijas vadības pārstāvji atzīst, ka pagājušais pārskata gads Latvijas tirgū Avon nav bijis viegls.

Uzņēmuma valdē turpina darboties līdzšinējā valdes locekle Dagnija Lāce.

Avon kompānija Latvijā 2011. gadā apgrozīja 5,2 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājums 3% apmērā. Pērnais gads noslēgts ar 526,5 tūkst. Ls peļņu, kas bija lielāka nekā iepriekšējā gadā, kad uzņēmums nopelnīja 325,5 tūkst. Ls, informē Lursoft.

Pagājušajā gadā Augstākajā tiesā noslēdzās 2006. gadā aizsāktais tiesas process pret Avon Cosmetics. Augstākā tiesa pagājušā gada martā lēma noraidīt kosmētikas izplatītājas Tatjanas Prokofjevas prasību pret SIA Avon Cosmetics par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 160 tūkst. Ls apmērā. T. Prokofjeva tiesā sūdzējās par SIA Avon Cosmetics parādu piedzinēja izsūtītu vēstuli, kurā parādu piedzinējs pieprasīja viņai samaksāt līgumsodu 7,94 Ls apmērā, klienta izdevumus 3,39 Ls apmērā un piedziņas izdevumus 17,70 Ls. Tiesa uzskatīja – A. Prokofjeva būtu izvairījusies no sev nepatīkamu vēstuļu saņemšanas, ja savlaicīgi būtu izpildījusi tiesīgi noslēgtu līgumu.

Ekonomikas sabrukums rada reģionālo migrācijas krīzi; režīma maiņa tomēr nebūtu panaceja

Venecuēlas nacionālās valūtas bolivāra hiperinflācija ir ne vien ekonomikas sabrukuma simptoms, bet arī sociālistiskas aizbildniecības un autokrātisma mantojums. Centieni maskēt nemākulīgu, jo ekonomiski neargumentētu, valsts pārvaldi aiz piedrukātas naudas kalniem ir šīs Latīņamerikas valsts iesīkstējusi tradīcija. Investīciju analītikas portāls investing.com lēš, ka Venecuēlā kopš 60. gadu sākuma naudas masa ir pieaugusi gigantiskā apmērā – vairāk nekā par 46 miljardiem procentu.

Pēc Venecuēlas politiskās opozīcijas aplēsēm, jūlijā inflācija sasniedza rekordu Latīņamerikas vēsturē – 83 tūkstošus procentu pret pērnā gada jūliju, raksta Financial Times. Visa gada griezumā inflācija noteikti būs vairākos simtos tūkstošu procentu liela, un Starptautiskais Valūtas fonds to prognozē pat miljonu procentu apmērā.

Kosmētikas tirgotājs Avon, kas arī Latvijā pazīstams ar savu produktu «klauvēšanu pie durvīm» un ir šāda veida mārketinga līderis pasaulē, kļuvis pielaidīgāks cita granda – pasaules lielākā smaržu ražotāja Coty – piedāvājumam kompāniju pārpirkt.

Jaunā likme noteikta 10,7 miljardi dolāru – par 700 miljoniem vairāk nekā pirms mēneša. Līdz ar jauno piedāvājumu atklāts, ka to finansē slavenais investors Vorens Bafets. Avon sola priekšlikumu izskatīt šīs nedēļas laikā. Avon pēdējā laikā piedzīvo nedienas, sākot ar prognozētās peļņas negūšanu un beidzot ar nu jau krietni ievilkušos korupcijas skandālu Ķīnā. Negūtajā peļņā tiek vainotas augstās darbaspēka un materiālu izmaksas.

Avon darbojas vairāk nekā 140 valstīs, un peļņas kritumā vainojami arī salīdzinoši vājie rādītāji Brazīlijā un Ziemeļamerikā. Strauji augošais Ķīnas tirgus, kur Avon 2006. gadā kā pirmajai Rietumu kompānijai tika atļauta tiešā tirdzniecība, arī atspēlējas. Lai izvairītos no drakoniskiem sodiem, Avon visiem spēkiem cenšas sadarboties ar ASV pretkorupcijas tiesībsargiem. Par ķīniešu amatpersonu kukuļošanu atlaista virkne augstāko vadītāju, un kompānija iekšējai izmeklēšanai pēdējo trīs gadu laikā iztērējusi 247,3 miljoni dolāru.

Avon Cosmetics nebūs jāmaksā 160 000 latu morālā kaitējuma atlīdzība privātpersonai, paredz šodien spēkā stājušais Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas spriedums.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments atteicis sākt kasācijas tiesvedību par Tatjanas Prokofjevas prasību no kosmētikas preču tirgotāja SIA Avon Cosmetics piedzīt 160 000 latu atlīdzību par viņai nodarīto morālo kaitējumu.

Līdz ar to stājies spēkā AT Civillietu tiesu palātas 2010.gada 31.marta spriedums, ar kuru prasība par 160 000 latu morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu noraidīta pilnībā.

LETA jau ziņoja, ka strīds starp Prokofjevu un Avon Cosmetics sākās pēc tam, kad 2006.gadā kompānija, kurā Prokofjeva darbojusies kā pārdošanas konsultante, prasījusi viņai norēķināties par uzticētajām precēm un veikt savstarpējo norēķinu - nepilnus 35 latus. Prokofjeva daļu preču 11 latu vērtībā atdevusi kompānijai, līdz ar to viņas saistību summa sarukusi līdz nepilniem 24 latiem.

Kompānija Avon Products Inc., kas pārdod dažādus skaistumkopšanas produktus ar konsultantu palīdzību, ceturtdien paziņojusi, ka tās trešā ceturkšņa peļņa pieaugusi par 7% līdz 166,7 miljoniem ASV dolāru jeb 38 centiem uz akciju, ziņo MarketWatch.

Peļņu negatīvi ietekmējusi darbības pārstrukturēšana Ķīnā, kā arī vājie pārdošanas apjomi Ziemeļamerikā un Japānā.

Attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā kompānija nopelnīja 156,2 miljonus ASV dolāru jeb 36 centus uz akciju.

FactSet Research aptaujātie analītiķi bija prognozējuši, ka Avon šā gada trešajā ceturksnī būs nopelnījusi 47 centus uz akciju.

Ņujorkā bāzētās kompānijas ieņēmumi pieauguši par 4% līdz 2,62 miljardiem ASV dolāru.

Pēc rezultātu paziņošanas samazinājusies Avon akciju cena.

Kā vēstīts, nesen izplatījās baumas, ka L'Oreal SA varētu izteikt Avon Products Inc pārņemšanas piedāvājumu. L'Oreal apsverot iespēju piedāvāt maksāt 44 ASV dolārus par Avon akciju, vēstīja Lielbritānijas laikraksts Daily Mail, gan neatklājot, kur tas ieguvis šādu informāciju. Piedāvājums ar šādu cenu par vienu akciju nozīmētu, ka L'Oreal vēlas iegādāties Avon par aptuveni 19 miljardiem ASV dolāru.

Tiešās tirdzniecības kompānijas Avon Cosmetics apgrozījums Latvijā aizvadītajā gadā sasniedza 7,773 miljonus eiro, kas bija nedaudz vairāk nekā 2014. gadā, liecina Lursoft dati.

Visaugstāko apgrozījuma rādītāju Avon Cosmetics sasniedza 2008. gadā - 11,594 miljonus eiro. Pagājušo gadu mazumtirdzniecības uzņēmums aizvadīja ar 9,322 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem.

Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka Avon Cosmetics savā pastāvēšanas laikā nav darbojies ar zaudējumiem, izņemot tā dibināšanas gadu, ko tas strādāja ar 12,56 tūkstošu eiro zaudējumiem.

1999. gada 14. oktobrī dibinātais Avon Cosmetics aizvadītajā gadā nodokļos nomaksāja 1,634 miljonus eiro.

Avon ir viena no lielākajām tiešās tirdzniecības kompānijām pasaulē. Avon produkti tiek pārdoti vairāk nekā 100 valstīs, un uzņēmuma vispārējais apgrozījums pārsniedz 10 miljardus ASV dolārus gadā.

Brazīlijas kosmētikas kompānija «Natura» paziņojusi, ka ir iegādājusies ASV kosmētikas uzņēmumu Avon, darījumā maksājot ar akcijām un izveidojot pasaulē ceturto lielāko skaistumkopšanas produktu kompāniju.

Apvienotās kompānijas «Natural Holding» apgrozījums gadā varētu pārsniegt desmit miljardus ASV dolāru (8,9 miljardus eiro) un tas būs pārstāvēts 100 pasaules valstīs, «Avon» un «Natura» informēja kopīgā paziņojumā.

«Natura» akcionāriem piederēs apmēram 76% apvienotās kompānijas, bet «Avon» akcionāriem - 24%.

Ņemot vērā otrdien tirdzniecības sesijas beigu cenu biržā, «Avon» vērtība ir 3,7 miljardi ASV dolāru un apvienotās grupas vērtība būs ap 11 miljardiem ASV dolāru, norādīja uzņēmumi.

Apvienotās kompānijas valdē būs 13 locekļi, no kuriem trīs izvēlēsies Avon.

Pēc apvienošanās paziņojuma biržā cena pieauga abu uzņēmumu akcijām.

2017.gadā «Natura» iegādājās Lielbritānijas kosmētikas kompāniju The Body Shop.

Pēc baumu izplatīšanās, ka L'Oreal SA varētu izteikt Avon Products Inc pārņemšanas piedāvājumu, pieaugusi ASV kosmētikas pārdevēja, kas produktus pārdod ar konsultantu palīdzību, akciju cena, ziņo Bloomberg.

L'Oreal apsverot iespēju piedāvāt maksāt 44 ASV dolārus par Avon akciju, vēstījis Lielbritānijas laikraksts Daily Mail, gan neatklājot, kur tas ieguvis šādu informāciju. Piedāvājums ar šādu cenu par vienu akciju nozīmētu, ka L'Oreal vēlas iegādāties Avon par aptuveni 19 miljardiem ASV dolāru.

Avon piesaistījusi vairāku kompāniju interesi, vēstījis Daily Mail.

Avon, kuras pārdošanas apjomi pagājušajā gadā pārsniedza 10 miljardus ASV dolāru, vairāk nekā 70 procentus no ieņēmumiem iegūst no skaistumkopšanas biznesa, tās pārstāvjiem piedāvājot dekoratīvo kosmētiku, ādas kopšanas līdzekļus, smaržas un citus produktus.

Kosmētikas korporācija Avon nolēmusi iegādāties juvelierkompāniju Silpada Designs, kas ir lielākā rotu ražotāja un pārdevēja ASV, Kanādā un Lielbritānijā.

Saskaņā ar vienošanos, Avon par Silpad aktīviem samaksās aptuveni 650 milj. ASV dolāru, bet šī summa būšot tikai kā pirmā iemaksa, raksta portāls lenta.ru.

2015.gada sākumā Avon juvelierkompānijas akcionāriem izdarīs papildus piedāvājumu, ja līdz tam laikam būs sasniegti noteikti finanšu rādītāji.

Līdz ar uzņēmuma iegādi Avon plāno paplašināt darbības sfēru. Savukārt pēc darījuma Silpad turpinās pastāvēt kā atsevišķs biznesa virziens ar 32 tūkst. tirdzniecības pārstāvjiem.

Silpad pārdošanas apjomi veido aptuveni 230 milj. dolāru gadā, bet Avon ikgadējais pārdošanas apjoms pārsniedzot 10 miljard. dolāru. Kompānija darbojas vairāk nekā 100 valstīs.

Arī Augstākā tiesa (AT) ir noraidījusi Tatjanas Prokofjevas prasību pret SIA Avon Cosmetics par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 160 tūkst. Ls apmērā.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 3.jūlijā arī noraidīja T.Prokofjevas prasību, jo tiesa uzskatīja, ka viņa nav pierādījusi apgalvojumu par tiesību aizskārumu un viņai nodarīto morālo kaitējumu, tāpēc atlīdzības noteikšanai nav pamata.

Apgabaltiesa norādīja, ka, iespējams, esoša parāda piedziņa pašam parādniekam subjektīvi var būt nepatīkama un likties aizskaroša, taču objektīvi šajā faktā nav nekā nepatiesa un aizskaroša. Arī savlaicīga saistību neizpilde ir bijis pietiekams pamats šādā veidā atgādināt par parāda esamību, jo uz iepriekšējiem atgādinājumiem T. Prokofjeva nekādā veidā nereaģēja.

Kosmētikas preču tirgotājas SIA Avon Cosmetics, kuras pamatdarbība ir tiešā pārdošana, apgrozījums pērn bija 7,641 miljons eiro, kas ir par 6,7% mazāk nekā 2015.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 56 470 eiro, kas ir trīskāršs samazinājums, liecina Firmas.lv informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušo gadu uzņēmums noslēdzis ar rezultātiem, kas nesasniedza plānoto. Lai stiprinātu pozīcijas, jau pērn pieņemti vairāki lēmumi saistībā ar servisa nodrošinājuma modeli. Pārmaiņu mērķis ir vairāk atbalstīt pārdošanu.

Šogad Avon Cosmetics turpinās stiprināt savas pozīcijas tirgū, piedāvājot plašu kosmētikas klāstu, norādīts ziņojumā.

Uzņēmuma apgrozījums 2015.gadā bija 8,195 miljoni eiro, bet peļņa - 178 584 eiro.

SIA Avon Cosmetics dibināta 1999.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 39 615 eiro. Avon Cosmetics pilnībā pieder Lielbritānijai reģistrētajai kompānijai Avon Cosmetics Limited.

Karakasas Botāniskais dārzs, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmirst.

Saistībā ar valsts ekonomisko sabrukumu Botāniskā dārza uzturēšanai nepietiek ne ūdens, ne elektrības.

LASI ARĪ:

Venecuēla no savas valūtas svītros piecas nulles

FOTO: Inflācija Venecuēlā šogad varētu sasniegt miljons procentu

Venecuēliešiem jāmeklē alternatīvas sabiedriskajam transportam

Zobu pastas zīmols "Colgate" vēlas dot vēl vienu iemeslu smaidīt. Tas laiž klajā vegānisko zobu pastu, kas pildīta pirmajā tūbiņā, kuru var pārstrādāt, ziņo CNN.

Produkta izstrāde ilgusi piecus gadus.

Lielākā daļa zobu pastas tūbiņu ir izgatavotas no plastmasas un alumīnija un tādējādi ir nedraudzīgas videi.

Jaunā "Smile for Good" zobu pastas tūbiņa ir izgatavota no augsta blīvuma polietilēna (HDPE) - tā pati plastmasa, ko izmanto, piemēram, jogurta trauciņiem.

"Colgate" atklāj, ka lielākais izaicinājums jaunās tūbiņas izstrādes procesā bijis panākt, ka tā ir pietiekami labi saspiežama, kas ir būtiski zobu pastas vajadzībām. Turklāt tūbiņai arī jābūt tādai, lai tā aizsargātu iepildīto produktu - jauno vegānisko zobu pastu - un būtu ātri saražojama.

Kompānija "Colgate-Palmolive", kurai pieder zīmols "Colgate", apņēmusies līdz 2025. gadam visiem produktiem izmantot 100% pārstrādājamu iepakojumu.

Tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pašlaik atrodas Venecuēlā, būtu jāizvērtē iespēja izceļot no šīs valsts, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrija aktualizētajā ceļojuma brīdinājumā saistībā ar situāciju Venecuēlā «stingri aicina neapmeklēt» Venecuēlu. Valstspiedrīgajiem, kas atrodas Venecuēlā, tiek ieteikts izvērtēt iespēju izceļot no valsts, jo drošības situācija jebkurā brīdī var strauji pasliktināties, brīdina ĀM.

Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums palikt Venecuēlā, ministrijas darbinieki aicina sekot līdzi notikumiem valstī un rūpēties par personīgo drošību.

Iepriekš ministrija jau informēja, ka līdz šim nav saņēmusi Venecuēlā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo lūgumus pēc palīdzības. Vienlaikus ĀM rīcībā ir ziņas, ka viena ģimene no Venecuēlas pirms vairākiem mēnešiem pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Tuvākajā laikā vēlēšanas gaidāmas ne tikai ASV, bet arī Venecuēlā, kur no 1999. gada pie varas ir pret kapitālismu noskaņotais Ugo Čavess. Čavesa konkurents gaidāmajās vēlēšanās šā gada 7. oktobrī ir Enrike Capriles, kas solījis, ka gadījumā, ja viņš nāks pie varas minimālā alga Venecuēlā tiks palielināta par 22% līdz 2500 bolivāriem (581 ASV dolārs – aptuveni 320 lati). Tāpat Venecuēlas prezidenta amata kandidāts ik gadu solījis radīt 500 tūkst. jaunu darba vietu.

Pagaidām gan Ugo Čavess ir līderis visās lielākajās sabiedriskās domas aptaujās. Kolorīto amatpersonu atbalsta liela daļa valsts nabadzīgo iedzīvotāju. Tieši par šo Venecuēlas iedzīvotāju slāni savas varas laikā U. Čavess rūpējies sevišķi pastiprināti (pats Ugo Čavess nāk no nabadzīgas ģimenes) – labklājības sistēmai tiek novirzīta faktiski visa peļņa no Venecuēlas bagātības naftas. Rezultātā Venecuēlā izvērstas plašas kampaņas slimību, analfabētisma, izsalkuma, nabadzības un citu sociālo problēmu apkarošanai. Piemēram, veselības aprūpe un izglītība Venecuēlā ir par velti.

Tāpat jāatgādina, ka šajā valstī ir zemākā benzīna cena pasaulē – aptuveni 1,3 santīmi par litru. U. Čavess slavens ar valsts naftas industrijas nacionalizēšanu. Db.lv jau rakstījis, ka, iespējams, ka bez šīs kolorītās personības Venecuēlā aina būtu līdzīga kā Nigērijā, kur naftu iegūst pamatā ārvalstu kompānijas un viena galona (3,79 litri) iegādei valsts iedzīvotājam aiziet 51% no vidējiem dienas ienākumiem (venecuēlietim ir vidēji jāatvēl vien 0,3% savu dienas ienākumu, lai nopirktu galonu naftas). Turklāt Nigērijā izveidojusies ačgārna aina, kad valsts, lai gan ir lielākā naftas eksportētāja Āfrikā, pašu benzīnu importē, jo Nigērijā vienkārši nav pietiekami daudz naftas pārstrādes rūpnīcu.

Ekonomiskais haoss, miljonu inflācija un cīņa par varu Venecuēlā ietekmē naftas tirgu un arī tos, kas aktuālajam režīmam aizlienējuši lielas summas.

Ik pa laikam pasaulē kādā reģionā vērojams ekonomiskais haoss. Šajā negatīvajā gaismā šobrīd uz pārējo fona izceļas Venecuēla. Pieejamie dati liecina, ka inflācija tur jau novembrī bija sasniegusi 1,3 miljonus procentu. Sevišķi smagi šādi ekonomikas nosacījumi ietekmē jau tā nabadzīgo iedzīvotāju dzīves līmeni, kuriem parādās grūtības ar pārtikas un medicīnas preču iegādi. Ne velti valsti nu pārņēmis arī vēl pamatīgāks politiskais haoss, un daudzi mēģina izzīlēt to, kāda būs notiekošā ietekme uz pārējo pasauli. Būtībā Venecuēla no Latīņamerikas gluži vai spīdekļa pārvērtusies pagaidām par visai bezcerīgu, nestabilu veidojumu.

Pašlaik Rietumi nosliekušies atzīt, ka šajā valstī leģitīmā vara pieder opozīcijai, kas ir liels trieciens tās līderim Nikolā Maduro, kuram savukārt ir armijas atbalsts un kurš lielā mērā valsti pārvalda ar tās palīdzību.

Arī Latvijas tirgū mazumtirdzniecībā laista jaunā "Colgate" zobu pasta "Smile for Good" - tā ir vegāna, kā arī izmanto otrreiz pārstrādājamu iepakojumu.

Pastas sastāvā ir 99,7% dabīgas sastāvdaļas. Ir pieejamas divas formulas - "Smile for Good" pamataizsardzībai un "Smile for Good" ar balinošu efektu. Tās sastāvā ir soda, kas pazīstama ar balināšanas īpašībām. Sastāvdaļu sarakstā nav SLS, TiO2 vai saharīna, un produktus ir sertificējusi Vegānu biedrība, Mežu uzraudzības padome (FSC) un EcoCert.

LASI ARĪ: Colgate laiž tirgū pirmo pārstrādājamo zobu pastas tūbiņu

Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja liecina, ka gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju nezina, ka zobu pastas tūbiņas nav pārstrādājamas. Lielākā daļa mūsdienu zobu pastas tūbiņu ir izgatavotas no plastmasas lamināta loksnēm, parasti tie ir dažādu plastmasu sakausējumi, kas iestiprināti plānā alumīnija kārtā. Materiālu sajaukums padara to neiespējamu pārstrādei, izmantojot standarta metodes. "Smile for Good" iepakojumā izmanto augsta blīvuma polietilēnu (HDPE) - plastmasu, ko jau izmanto dažādām pārstrādājamām plastmasas pudelēm.

Šogad Rietumvalstu akcijas, ja salīdzina ar iepriekšējo gadu, nevar lepoties ar galvu reibinošu pieaugumu. Ja ir vēlme redzēt astronomiskus akciju pieauguma ciparus, tad naudu bija jāiegulda krietni eksotiskākā tirgū – Venecuēlas akcijās. Šīs valsts publiski kotēto akciju indeksa vērtība šogad pieaugusi par 73 tūkstošiem procentu. Viss jau būtu labi, ja šim pieaugumam komplektā nenāktu arī citi faktori.

Kopumā – Venecuēlas tautsaimniecības krahs nozīmējis, ka šajā valstī sevi pilnā mērā nu izpauž hiperinflācija, kas pietuvojusies 50 tūkst. procentu (šādos brīžos dati var būt visai neprecīzi). Turklāt nomanāmi ekonomistu paredzējumi (Starptautiskā Valūtas fonda ekspertu), ka patēriņa cenu gada izmaiņu rādītājs sasniegs/pārsniegs apaļā miljona procentu atzīmi. Tādējādi Venecuēlu ar tās hiperinflāciju var piemest klāt Āfrikas Zimbabvei, kurai pirms kāda laika jau nācās cīnīties ar līdzīgiem procesiem. Venecuēlai gan līdz Zimbabves inflācijas līmenim vēl ir pamatīga telpa, kur augt. Pieejamā informācija liecina, ka 2008. gada novembrī gada inflācija šajā valsī tik tikko sasniedza 80 miljardus procentu. Tādējādi Venecuēlas dažu desmitu tūkstošu inflācijas procenti uz šī fona tāds nieks vien ir.

Satiksmes autobusi lielākajā daļā Venecuēlas ir pakāpeniski izzuduši. Tas saistīts ar pārmērīgi augstajām cenām riepām, motoreļļai, akumulatoriem un detaļām vai pat to nepieejamību.

Venecuēliešu alternatīvas sabiedriskajam transportam skatāmas raksta galerijā!

LASI ARĪ:

Venecuēla konfiscē Kellogg brokastu pārslu rūpnīcu

FOTO: Venecuēlā turpinās pārtikas krīze

Venecuēla rada naftas kriptovalūtu

FOTO: Bada dēļ uz Venecuēlas ceļiem siro laupītāji

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Viens no mūsdienu ekonomikā pašiem lielākajiem lokālajiem haosiem jau gadiem vērojams Venecuēlā. Tiesa gan, šobrīd daļa ekonomistu šīs valsts kritienam ekonomiskajā bezdibenī tomēr sāk saskatīt beigas.

Proti, tiek lēsts, ka šīs valsts tautsaimniecība šogad varētu pieaugt pirmo reizi gandrīz 10 gados. Kopš 2012. gada Venecuēlas IKP ir sarucis aptuveni par 80%. Savukārt, nu, piemēram, Šveices Credit Suisse Group lēsusi, ka Venecuēlas ekonomika šogad varētu augt par 4%, ja izpaliek kādi jauni ar Covid-19 izplatīšanos saistītie ierobežojumi. Līdzīgi Venecuēlas ekonomikas pieaugumu paredz arī vairāki citi prognozētāji. Tāpat nosacīti "mērena" šajā valsī nu ir kļuvusi inflācija, kur maijā tā atradās "vien" pie 2,7 tūkst. procentu atzīmes. Piemēram, 2019. gadā tā palēcās līdz 350 tūkstošiem procentiem.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka šai vienlīdzības "sociālisma paradīzei" no bedres ārā gluži kā par spīti palīdzējušas ārā rāpties uz kapitālismu vērstas reformas. Mazināta cenu kontrole un subsīdijas, piemēram, degvielai. Tāpat atcelti vairāki ierobežojumi, kas saistīti ar vietējas valūtas mīšanu uz ārvalstu valūtām (pēc kurām šajā valstī pieprasījums tāpat bija radījis melno tirgu). Tiek ziņots, ka šobrīd Venecuēla tāpat gandrīz viss tiekot cenots ASV dolāros nevis vietējos bolivāros, kuri līdz ar pirms tam aktuālo valdības politiku zaudēja gandrīz visu savu vērtību.

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, diskusijā «Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?» atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Kā jau ziņots, savulaik 2006.-2008. gadā Latvijā noritēja karstas diskusijas, ka viens no labākajiem atbalsta veidiem eksportā varētu būt valūtas devalvācija, kas veicinātu eksportu. Jautāti, vai šis nepieņemtais lēmums bija pareizs vai nē, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

«Toreizējais lēmums bija pareizs. Devalvācija neko daudz nedotu, jo tajā brīdī bija «nobrukuši» pasaules tirgi un valdīja pietiekami liels haoss,» sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš,

«Brīdī, kad bija runas par devalvāciju, daudzi neticēja latam. Notika valūtu konvertācijas un problēmas ar bankām. Tādā situācijā valūtas devalvācija būtu sliktākais scenārijs,» piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa