Lursoft valdes locekļi Daiga Kiopa un Ģirts Ķēbers paziņo par atkāpšanos no amata.

Pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma Lursoft īpašnieki lēmuši atgriezties uzņēmuma operatīvajā vadībā, tādējādi nodrošinot uzņēmuma līdzšinējās darbības pēctecību.

Uzņēmums veiksmīgi darbojas un tam ir labs finanšu stāvoklis, tas iemantojis klientu uzticību, nodrošinot kvalitatīvu servisu un piedāvājot plašu pakalpojumu klāstu.

Pēc 2023.gada neauditētā gada pārskata datiem Lursoft apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, ir pieaudzis.

Daiga Kiopa par Lursoft valdes locekli tika iecelta 2008.gadā, savukārt Ģirts Ķēbers - 2015.gadā. Kopumā abi Lursoft strādājuši vairāk kā 25 gadus.

Daiga Kiopa un Ģirts Ķēbers pateicas Lursoft sadarbības partneriem un klientiem par ilggadējo veiksmīgo sadarbību un realizētajiem projektiem.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu, otrdien intervijā Latvijas Radio teica SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats, ka jaunie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, attieksies tikai uz Latvijas banku sektoru. «Tas neskars tikai banku sektoru, bet arī attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā nodokļu konsultanti, advokātu biroji, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un citi. Tie ir apmēram 20 000 uzņēmumu,» teica Kiopa, uzsverot, ka šiem uzņēmumiem nāksies atšķetināt savu klientu loku un izbeigt sadarbību ar čaulu kompānijām.

Lursoft valdes locekle atgādināja, ka likumā ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pirmo pazīmi - vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

Pērn 1. jūlijā ieviestā stimula – pētniecības un attīstības tēriņiem ļaujot piemērot koeficientu 3 un par šo summu samazināt peļņas nodokli – efektu vēl nemana, pusgads ir pārāk īss atskaites laiks , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par uzņēmumu gada pārskatos norādītajām pētniecības un attīstības (P&A) izmaksām un uzņēmumu skaitu, kuri šādus ieguldījumus norādījuši savās bilancēs iesniegtajos gada pārskatos. Jāņem vērā, ka par 2014. gadu visi uzņēmumi, it īpaši lielie, bilances vēl nav iesnieguši, un tas nozīmē, ka kopējās investīcijas tieši P&A būs lielākas par nepilniem 13 milj. eiro. Tomēr SIA Lursoft dati rāda, ka mazie un vidējie uzņēmumi vismaz pērn nav atspoguļojuši un varbūt arī nav veikuši ieguldījumus P&A un nav centušies šādiem tēriņiem izmantot koeficienu 3 un samazināt ar peļņas nodokli apliekamo ienākumu apmēru. Izskan arī viedoklis, ka seši mēneši tomēr ir bijis pārāk īss laiks, lai varētu spriest par šīs nodokļa atlaides efektivitāti, ja bieži vien tiek izmantota nogaidīšanas taktika, proti – paskatīsimies, kā sokas pionieriem, kuri veic ieguldījumus P&A un arī piemēro šo atlaidi, vai ir kādas domstarpības vai jautājumi no nodokļu administrācijas.

Pandēmijas gados uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits salīdzinājumā ar laiku pirms Covid-19 ierašanās ir sarucis par teju 20%; šo instrumentu visbiežāk izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopumā pērn juridiskām personām reģistrēti 10 882 jauni nodrošinājumi, kas ir par 147 vairāk, nekā tika noteikti pandēmijas pirmajā – 2020. – gadā, kad tika reģistrēti 10 735 jauni nodrošinājumi.

Lursoft dati liecina, ka, apskatot nodrošinājumu piemērotājus 2021. gadā, jāsecina, ka 58% gadījumu piemērotājs bijis Valsts ieņēmumu dienests, tiesu izpildītāji – gandrīz 40%, bet pārējos gadījumos piemērotāji bijuši tiesa, Valsts policija, arī maksātnespējas administratori. Salīdzinājumā ar 2020. gadu redzams, ka pirms gada Valsts ieņēmumu dienests kā piemērotājs reģistrēts 56% nodrošinājumu, savukārt tiesu izpildītāji – biežāk nekā pērn – gandrīz 42%.

Pagājušā gada Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā ierindojies vairāku uzņēmumu īpašnieks Mārcis Martinsons, aiz sevis atstājot iepriekšējo gadu lielākos pelnītājus AS ABLV Bank īpašniekus Oļegu Fiļu un Ernestu Berni, liecina žurnālista Lato Lapsas, SIA Lursoft un žurnāla Kapitāls pētījums.

Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

«Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA BE projekts, SIA MM investīcijas, SIA Profs Real Estate pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro,» atzina Kiopa.

Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%, kas rada jautājumus ne tikai par atsevišķu uzņēmumu, bet pat nozaru nākotnes perspektīvām.

To rāda SIA Lursoft pētījuma salīdzināmie dati par uzņēmumu neto apgrozījumu peļņu četru gadu intervālā. Lai arī joprojām pilnībā visi uzņēmumi, kuriem ir jāiesniedz gada pārskati par 2020. gadu, to vēl nav izdarījuši, tomēr to dati kopējo tendenci nemainīs. Vairāki aptaujātie atzīst, ka tāds, kāds bija 2020. gads, neesot pieredzēts, jo Covid-19 pandēmijas izplatības samazināšanai noteiktie ierobežojumi un daudzu potenciālo klientu bailes ne vienai vien nozarei ir paņēmuši milzīgas summas, savukārt Latvijas un citu valdību īstenotie bezprecedenta pasākumi, piemēram, dīkstāves pabalstu izmaksāšana strādājošajiem to jomu uzņēmumos, kas vienkārši ir slēgti, ļāvusi uzņēmumiem izvairīties no maksātnespējas, vienkārši – palikt dzīviem.

Mazkapitāla SIA skaitliski kļūst vairāk, aug arī to kopējais neto apgrozījums, taču kopējās peļņas rādītāji rāda zigzag tendenci

To liecina SIA Lursoft pētījums. «Apkopojot piecu gadu statistiku par mazkapitāla SIA radīto ietekmi un ņemot vērā arī to, ka līdztekus šajā periodā bijis labvēlīgs nodokļu režīms (proti, mikronodoklis), jāatzīst, ka šī reforma Latvijas tautsaimniecību kopumā ir ietekmējusi pozitīvi,» DB pētījuma rezultātu vērtē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Jāatgādina, ka no 2010. g. maija spēkā stājies mazkapitāla SIA regulējums. D. Kiopa uzsver, ka, izvērtējot mazkapitāla SIA ietekmi uz valsts tausaimniecību kopumā, varam redzēt, ka ar katru gadu šī ietekme pakāpeniski palielinās.

«Vienlaikus iepretim kopējiem Latvijas uzņēmumu finanšu rādītājiem mazkapitāla SIA veido visai nelielu daļu. Tomēr ar katru gadu mazkapitāla SIA veidotajam apgrozījuma īpatsvaram, salīdzinot ar pārējiem Latvijas uzņēmumiem, ir tendence palielināties. Apkopotie dati parāda, ka 2012. gadā tas nesasniedza pat 1% no visu uzņēmumu apgrozījuma, bet 2013. gadā rādītājs pieauga līdz ~1,15%, savukārt 2014. gadā paredzams, ka kopējā ietekme palielināsiess līdz ~ 2%. Tas apliecina, ka galvenokārt mazkapitāla SIA ir mazie un mikrouzņēmumi,» skaidroja D. Kiopa.

Šogad janvārī - maijā reģistrēts 3761 jauns uzņēmums, kas ir par 1009 uzņēmumiem jeb 21,2% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kad tika reģistrēti 4770 jauni uzņēmumi.

To liecina SIA "Lursoft" dati. Interesanti, ka šā gada pirmo piecu mēnešu laikā jauno uzņēmumu skaits ir viszemākais pēdējo 10 gadu laikā. "Iepriekš vidēji dienā tika reģistrēti 35 – 40 jauni uzņēmumi, tad šī gada marta beigās un aprīlī šis rādītājs saruka un ik dienu tika reģistrēts par 10 – 15 uzņēmumiem mazāk," situāciju vērtē SIA "Lursoft" valdes locekle Daiga Kiopa. Viņa gan piemetina, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies un jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai arī koronovīruss daudziem laupījis apetīti reģistrēt jaunus uzņēmumus, tomēr ir arī jaunreģistrēti subjekti ar ievērojamu pamatkapitālu un plāniem izvērsties Latvijā.

Šis ir jau divdesmit trešais gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un vienlaikus pirmā reize, kad vienā izdevumā būs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiks publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Pirms trim gadiem kopējais Latvijas bagātāko cilvēku TOP 100 vērtības apjoms bija 2,83 miljardi eiro, pirms diviem tas bija pieaudzis līdz 2,91 miljardam eiro, bet pērn saruka līdz 2,49 miljardiem eiro. Tagad kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljardiem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro.

Aizvadītajā gadā negatīvs pašu kapitāls, kas ir viens no pirmajiem signāliem, kas var liecināt par uzņēmuma iespējamām finanšu grūtībām, bija vairāk nekā trešdaļai uzņēmumu, rāda Lursoft pētījuma dati.

Visaugstākais šādu uzņēmumu īpatsvars reģistrēts izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, kur ar negatīvu pašu kapitālu 2020.gadā bijuši 56,65% no visiem uzņēmumiem.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa vērš uzmanību, ka ne visos gadījumos negatīvs pašu kapitāls vērtējams kā drauds uzņēmuma turpmākajai darbībai, ko apliecina arī pētījuma dati. Tāpēc svarīgi vērtēt arī to, vai uzņēmumam ir meitas uzņēmumi, dalība citās kompānijās.

“Praksē redzam, ka bieži vien tieši asociētie uzņēmumi sniedz aizdevumu un atbalstu saistītajiem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi vērtēt pašu kapitāla izmaiņu dinamiku. Ja šajā pozīcijā vērojamas straujas izmaiņas, pašu kapitāls būtiski samazinājies, tas uzskatāms par svarīgu signālu, kuram jāpievērš uzmanību,” norāda D. Kiopa.

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Ceturto gadu pēc kārtas Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti AS ABLV Bank īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Kā liecina saraksts, gada laikā Latvijas 100 visbagātāko cilvēku pirmā desmitnieka īpašumu vērtības kopsumma sasniegusi 1,41 miljardu eiro.

Topa veidotājs Lapsa norādīja, ka Latvijā nevar nosaukt galvenās trīs vai piecas nozares, uz kurām balstītos visa ekonomika. Jau miljonāru saraksta pirmajā desmitniekā ir atrodami ne tikai baņķieri, bet arī nekustamo īpašumu un būvniecības, meža nozares, informācijas tehnoloģiju un farmācijas pārstāvji. Savukārt Top 100 ir iekļuvuši visu nozaru pārstāvji.

Jaunais Top 100 jau tradicionāli tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika stars un Lursoft datu bāzēm. «Topa pirmā desmitnieka īpašumu kopējā vērtība arī pēdējā gada laikā ir turpinājusi pieaugt (1,36 miljardi eiro pirms gada), taču tālākā Top 100 daļa šo pieaugumu līdzsvaro ar nelielu vērtības kritumu,» norāda Laika stara vadītājs Vadims Jerošenko, kurš notikušās pārmaiņas skaidro, pirmkārt, ar ģeopolitiskās situācijas pārmaiņām arī uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu jomā.

Finanšu dati apliecina, ka lielai daļai uzņēmumu 2021. gads bijis krietni veiksmīgāks nekā pirmais pandēmijas gads, jo pieaudzis gan apgrozījums, gan peļņa. Tomēr pozitīvo tendenču prognozes būtiski aizēno vairāki pārbaudījumi, kurus jau atnesis 2022. gads un nenoliedzami nesīs arī nākamais.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Kā iemesli šādiem rādītājiem tik minēti Covid-19 pandēmija, tās ietekme uz precēm un pakalpojumiem, dīkstāve un inflācija. Pētījumā analizēto uzņēmumu skaits bijis nedaudz lielāks kā 64 tūkstoši, kas ir gandrīz 65% no ikgadējā iesniegto gada pārskatu skaita. No vērtēšanas Lursoft izslēdzis tos uzņēmumus, kuriem apgrozījums kādā no analizētajiem gadiem norādīts 0 eiro. Tāpat pētījumā vērtēti tikai tie uzņēmumi, kuriem ir iesniegti vismaz divu pēdējo finanšu gadu pārskati.

Interesanta aina

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka, vērtējot iesniegtos uzņēmumu gada pārskatus (līdz š.g. 30. jūlijam) gan par 2021., gan arī par 2020. gadu, redzamas vairākas tendences gan neto apgrozījuma, gan peļņas izmaiņās. Gandrīz trešdaļai apskatīto uzņēmumu 2021. gads bijis veiksmīgs, proti, ievērojami labāks nekā 2020. gads, jo vairāk kā par 30%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis apgrozījums. Savukārt peļņas rādītājs par vairāk nekā 30%, salīdzinot ar 2020. gadu, audzis pat gandrīz pusei vērtēto uzņēmumu – 30 125 uzņēmumiem.

Jaunreģistrētajiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo 3 gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

To liecina SIA Lursoft veiktais pētījums par pēdējos gados reģistrēto uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem, darba vietām, kā arī neto apgrozījumu un gūto peļņu.

“Veicot padziļinātāku analīzi par jaunreģistrēto uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, atklājas vairāki interesanti fakti, kas ļauj izdarīt arī secinājumus par kopējām tendencēm,” uzsver SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņas ieskatā ir vērts salīdzināt jaunreģistrētos uzņēmumus ar kopējo Latvijas uzņēmumu ainu, proti, tieši samaksāto nodokļu apjomu uz vienu uzņēmumu. Šeit redzams, ka vidēji viens Latvijas uzņēmums 2017.gadā nodokļos budžetā samaksāja 37,3 tūkst. eiro, savukārt visos nākamajos gados, pat neraugoties uz Covid-19 pandēmiju un citiem pārbaudījumiem, kas skāruši uzņēmējdarbības vidi, vidējais samaksāto nodokļu apjoms ik gadu ir tikai pieaudzis – 2018.gadā tie bijuši 42,8 tūkst. eiro, 2019.gadā – 46,3 tūkst. eiro, 2020.gadā – 48,9 tūkst. eiro un 2021.gadā sasniedza jau vairāk kā 51 tūkst. eiro. “Tādējādi redzams, ka vidējais samaksāto nodokļu apjoms, vērtējot visus Latvijas uzņēmumus, pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis par 38%,” uzsver D. Kiopa. Viņasprāt, šis salīdzinājums starp jaunreģistrēto uzņēmumu statistikas datiem un Latvijas uzņēmumu kopējiem rādītājiem ļauj izteikt vairākus secinājumus – jaunreģistrētiem uzņēmumiem, kas dibināti pēdējo trīs gadu laikā, krietni grūtāk dabūt sākotnējo uzrāvienu un veiksmīgi izvērst savu darbību, nekā tas bijis, piemēram, pirms 4-5 gadiem reģistrētam uzņēmumam.

2021. gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu neto apgrozījums ir tuvu līdz šim augstākajam līmenim 2019. gadā, taču to kopējā tīrā peļņa jau pašlaik pārsniedz iepriekšējo gadu rekordu.

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati par uzņēmumu (izņemot kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības) finansiālās darbības rādītājiem pērn. Kopējais neto apgrozījums pērn bijis 63 miljardu eiro apmērā, un tas jau par teju miljardu eiro pārspēj 2021. gada rezultātu, taču joprojām atpaliek no 2019. gada 66,8 miljardiem eiro. Tā kā pērnā gada saimnieciskās darbības pārskati vēl tiek gaidīti no vairākiem tūkstošiem uzņēmumu, tad kopējais neto apgrozījuma cipars noteikti būs lielāks par pašreizējo.

„Apgrozījuma un arī peļņas pieaugumam, šķiet, ir vairāki stūrakmeņi — gala produktu, pakalpojumu cenu pieaugums, ražotāju elastīgums, proti, spēja ātrāk nekā konkurentiem piemēroties jaunajiem apstākļiem, kā arī saražot vairāk,” iespaidīgo ciparu iemeslus min E. Egle. Viņa pieļauj, ka attālinātais darbs un digitālās iespējas ir paaugstinājušas darba efektivitāti, vienlaikus samazinot biroju uzturēšanas izmaksas. „Tas noteikti ir viens no peļņas pieauguma faktoriem, kam blakus jāliek būtu gala produktu (pakalpojumu) realizācijas pieaugums, kurš apsteidza izejvielu cenu pieaugumu, vai arī izstrādājumi tika ražoti no krājumos esošajām izejvielām, kuras bija iepirktas vēl par zemākām cenām,” secina Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

2022. gadā likvidēto uzņēmumu “aiziešanas” iemesli un cēloņi, visticamāk, ir citi nekā tiem uzņēmumiem, kuri tika likvidēti 2019.-2020. gadā.

To rāda SIA Lursoft pētījums par likvidēto uzņēmumu neto apgrozījumu, peļņu, samaksātajiem nodokļiem un darbinieku skaitu. Likvidētie uzņēmumi vidēji ik gadu ir nodarbinājuši vismaz 10 000 cilvēku un nodokļos samaksājuši vismaz 40 000 eiro.

Daudz čaulu

"Atceroties 2018. un 2019.gadu, kad finanšu sektora kapitālā remonta pasākumu ietvaros tika uzsākta arī kampaņveidīga reģistru attīrīšana no faktiski nestrādājošiem uzņēmumiem, to varēja ieraudzīt arī likvidēto uzņēmumu skaita straujā pieaugumā – 2018.gadā tika likvidēti vairāk kā 20,7 tūkstoši uzņēmumu, savukārt 2019.gadā vēl vairāk – 23,8 tūkstoši," stāsta SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un jau piekto gadu pēc kārtas žurnālā Miljonārs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki, kas apkopoti sadarbībā ar Lursoft.

Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda - katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.

Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina, ka pēdējā laika stāsts lielāko, bagātāko, pelnošāko cilvēku sarakstos ir kļuvis vēl mainīgāks, un viena otru nomainošās krīzes atklāj aizvien pārliecinošāku tendenci - daudz pelna tie, kuriem ir talants uzminēt rītdienu, kā arī tie, kuriem rītdiena nokritusi kā dāvana un neizbēgama peļņas izdevība. Skaidrs ir arī tas - lai pelnītu daudz, nepietiks ar klausīšanos banku runājošo galvu pielādēti murrājošajā pavadījumā. "Pandēmija beidzās, un uzņēmumu peļņa atgriežas parastajos rāmjos. 2022. gads kā dāvana bijis kokrūpniekiem, bet jau šobrīd zināms, ka 2023. gads drīzāk ir izaicinājums šajā nozarē, savukārt 2024. gads var būt smags pārbaudījums. Proti, līdzīgi kā pelnītājiem, tā arī zaudētājiem ir bijis jautājums - uzminēt rītdienu, ko krietns ducis uzņēmēju nav spējuši, un viņi naudas skaitļu trepēs paslīdējuši zemāk," vērtē G.Madžiņš.

Pēdējo sešu gadu laikā gadā par vairāk nekā 36 800 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tāpat ir sarucis to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi bija ar mīnusa zīmi.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tiem, kuriem valsts nodokļos piemaksā, vai tie, kuri nodokļos samaksājuši 0 eiro. “Tendence ir pozitīva, taču tik un tā par to ir daudz jautājumu,” vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņas ieskatā fakts, ka samazinās uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, apliecina — tie, kuri grib strādāt, tie maksā nodokļus, bet tie, kuri nav bijuši aktīvi, ir izslēgti no datubāzēm.

“Tie, kuri cenšas radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kuri grib strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus, veselīgā ilgtspējīgā uzņēmumā, tiem nodokļu nomaksa ir goda lieta,” tā E. Egle. Vienlaikus viņa atgādina, ka Latvijā gan cilvēku, gan uzņēmumu demogrāfija ir mīnusos, kas atsauksies gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz sabiedrībai nepieciešamo valsts pakalpojumu finansējuma apmēriem, savukārt uzņēmumiem būtībā jārēķinās ar darbaspēka trūkumu un pat augstāku nodokļu slogu, lai valsts spētu apmaksāt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus.

Jaunu uzņēmumu reģistrācija palielina nodarbināto, tātad arī nodokļu maksātāju skaitu, tomēr dažādās Latvijas pilsētās šī korelācija būtiski atšķiras, īpaši no konteksta lec ārā Liepāja

To liecina SIA Lursoft pētījums par to, kā uzņēmumu skaita kāpums ietekmē nodarbinātību. Vairāki DB aptaujātie iegūtos datus vērtēja atšķirīgi, tomēr uzsverot, ka vislabākā korelācija iegūstama tad, ja jaundibināto uzņēmumu darbības jomas ir apstrādes rūpniecība un ja tie darbojas zinātņietilpīgajās nozarēs, piemēram, IT. Apstrādes rūpniecībā viena darba vieta pat radot trīs darba vietas saistītajās nozarēs. Tiek norādīts, ka par investīcijām minētajās jomās tiekot novērota samērā sīva konkurence, bez tam sava nozīme esot arī vietējās pašvaldības iespējām piesaistīt tās, kā arī attieksmei un komunikācijai ar uzņēmējiem. Jāņem vērā, ka nodarbināto skaita pieaugumu var nodrošināt arī strādājošo uzņēmumu paplašināšana. Savukārt esošo uzņēmumu bankrots ar lielu strādājošo skaitu un darbinieku atlaišanu tik tikko spēj amortizēt jaundibinātie uzņēmumi, kā arī tie, kuri īstenojuši biznesa paplašināšanos.

Pēdējo gadu laikā samazinās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, un arī to skaits, kam valsts atmaksājusi vairāk, nekā tie samaksājuši; vienlaikus nomaksāto nodokļu apmērs palielinājies, bet to īpatsvars, rēķinot pret neto apgrozījumu, kas strauji audzis, sarucis.

To rāda SIA Lursoft pētījums, kas veikts pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka dati ir interesanti, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un vai tie, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro, nav no tām nozarēm, kuru darbība Covid-19 pandēmijas ierobežošanai tika liegta.

Nulles maksātāju kopa

"Vērtējot pētījumā apkopotos statistikas datus par uzņēmumiem, kuri pēdējos gados nav veikuši nodokļu maksājumus, t.i., no Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajiem datiem izriet, ka to samaksāto nodokļu apjoms ir 0 eiro, varam konstatēt, ka vietējā kapitāla uzņēmumu skaits pēdējā gada laikā ir pieaudzis par 4%. Savukārt uzņēmumu grupā, kurā ir 100% ārvalstu kapitāla piederība, šis skaits ir sarucis par 12%," skaidro SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Par 2021. gada saimnieciskās darbības rādītājiem gada pārskatus nav iesnieguši 4448 uzņēmumi, kuri to bija izdarījuši par 2020. gadu, turklāt šādu juridisko personu skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījums. Proti, gada pārskatus par 2020. gadu nav iesniegušas 1393 kompānijas, par 2019. gadu —710, bet tos bija iesnieguši par iepriekšējo – attiecīgi 2019. un 2018. gadu. Pēc vairāku aptaujāto domām, tā ir pārsteidzoša situācija, kas raisa daudz jautājumu ne tikai par iemesliem, bet arī par sekām. Proti, viens no universālākajiem izskaidrojumiem ir Covid-19 pandēmijas otrā gada rezultāts, taču 2021. gads būtībā bija vīrusa okupācijas otrais gads, nevis pirmais — 2020. gads, kad bija šoks un grūti saprast jauno dzīvi.

Neredz pamatu

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa uzsver, ka 2021.gadā publiskoto gada pārskatu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem – sešiem gadiem, ir samazinājies par ~2%. “Vairāk nekā 4000 uzņēmumi, kuri 2020.gadā bija iesnieguši gada pārskatu, par 2021.gadu to nav iesnieguši. Papildus jāatzīmē, ka šiem uzņēmumiem nav reģistrēts ne maksātnespējas process, ne likvidācijas process, kas varētu būt kā viens no izskaidrojumiem finanšu pārskata neiesniegšanai. Protams, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju uzņēmumiem arī mainīt savu finanšu pārskata periodu, tomēr tā maksimālais termiņš nevar būt garāks par 18 mēnešiem. Tas savukārt nozīmē, ka arī finanšu perioda izmaiņu gadījumā gada pārskatam par 2021.gadu š.g. martā jau tomēr bija jābūt iesniegtam,” tā D. Kiopa.

Koronavīrusa izplatības ierobežošanai noteikto liegumu dēļ 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadā iespēto 44 293 uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms samazinājies, 4033 uzņēmumi samaksājuši tikpat, cik aizpērn, bet 36 583 uzņēmumiem samaksāto nodokļu apjoms bijis lielāks.

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem.

Dati rāda gan kopējo uzņēmumu samaksāto nodokļu kritumu par 160 miljoniem eiro, gan arī to pašu tendenci dažādu īpašnieku grupās. Vienlaikus interesanti, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu samaksātais iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs un arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs 2020. gadā būtisku kritumu nav piedzīvojis.

Valsts ieņēmumu dienesta publicētie dati liecina, ka 2020. gadā Latvijas uzņēmumi nodokļos samaksājuši 7,42 miljardus eiro no kopumā iekasētajiem 9,86 miljardiem eiro. Lauvas tiesu no samaksātajiem nodokļiem veikušas privātā kapitāla kompānijas.

Pašlaik obligāti nepieciešama nekustamā īpašuma saimnieka piekrišana juridiskās adreses reģistrācijai, bet nākotnē tāda prasība varētu tikt atcelta, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pret obligāti nepieciešamās nekustamā īpašuma saimnieka piekrišanas atcelšanu juridiskās adreses reģistrācijai iestājas SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Viņasprāt, tādas izmaiņas būtu pretrunā vairākiem principiem. Tā, piemēram, to personu intereses, kuras vēlas reģistrēt konkrētajā īpašumā savu uzņēmumu, prevalēs pār privātīpašuma īpašnieka interesēm, jo tiks uzlikts papildu slogs privātpersonai, nekustamā īpašuma saimniekam. «Atceļot pašreizējo kārtību, nāksies cīnīties ar sekām, kādas jau savulaik tika piedzīvotas, piemēram, juridisko personu nesasniedzamība to reģistrētajā adresē, fiktīvu uzņēmumu reģistrēšana u.c.,» uzsver D. Kiopa. Viņa piebilst, ka piedāvātais risinājums cīņā pret negodprātīgajiem uzņēmējiem izmantot vienkāršoto likvidāciju uzskatāms par nelietderīgu valsts līdzekļu tērēšanu.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.