2023. gadā būs vissliktākie dzimstības rādītāji Latvijas vēsturē. Latvijas valdības politika pēdējos piecpadsmit gadus ir bijusi vērsta pret bērnu dzimšanu. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Līdz 2022. gadam Latvija bija viena no pasaules līderēm mirstībā (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem). 2021. gadā pēc kopējā mirstības līmeņa Latvija bija 4. vietā pasaulē. Sliktāks mirstības līmenis par Latviju bija tikai Bulgārijā, Serbijā un Ukrainā. Nedaudz zemāks mirstības līmenis par Latviju bija Rumānijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Savukārt pēc mirstības pieauguma starp 2021. un 2020. gadu Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mūs apsteidza tikai Bulgārija un Kuba. Kopumā 2021. gadā Latvija pēc dabiskā pieauguma bija ceturtā sliktākā valsts pasaulē, atpaliekot tikai no Bulgārijas, Ukrainas un Serbijas.

Lietuvai bija piektais sliktākas rezultāts pasaulē. Plašāk tas tika aplūkots DB 27. jūnijā rakstā Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā. Ar visu lielo mirstību Latvijas dzimstības rādītāji līdz 2022. gadam nebija tie sliktākie. Tomēr ievērojams lūzums dzimstībā Latvijā aizsākās 2022. gadā, kad, atbilstoši CSP apkopotajai statistikai, Latvijā jaundzimušo skaits (15 954 jaundzimušie) bija vismazākais kopš 1920. gada. Tomēr 2022. gadā dzimstība (jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) nebija viszemākā Latvijas vēsturē. 2022. gadā Latvijā piedzima 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Ir jābūt daudz liekākiem atbalsta mehānismiem ikvienai ģimenei, kura gādā par to, lai nākotnes Latvijā būtu iedzīvotāji – Latvijas pilsoņi. Otrs virziens ir papildu nodokļi tiem, kas nevēlas radīt pēcnācējus nākotnes Latvijai.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad 2022. gada pirmajos desmit mēnešos pēc jaundzimušo skaita Latvija ir sasniegusi pēdējo 25 gadu laikā vēl nepieredzētu vēsturisko minimumu. 2022. gada pirmajos 10 mēnešos Latvijā piedzima 13,4 tūkstoši bērnu, 2021. gada pirmajos desmit mēnešos jaundzimušo skaits bija 14,7 tūkstoši, bet 2020. gadā -14,9 tūkstoši.

2022. gadā dzimušo skaita antirekords ir zemākais pēdējo 25 gadu laikā. Pat 1998. gadā, kad notika Krievijas “defolts”, kas Latvijā izpaudās kā nozīmīga ekonomikas lejupslīde, Latvijā piedzima 15,4 tūkstoši bērnu. Pieaugot ekonomiskajai labklājībai gadsimtu mijā jaundzimušo skaits Latvijā palielinājās sasniedzot savu maksimumu 2008. gadā. 2008. gada pirmajos desmit mēnešos Latvijā piedzima 20,7 tūkstoši mazuļu. 2008. gads pēc piedzimušo skaita bija visražīgākās Latvijas jaunākajā vēsturē, jo pēc tam Latvijā dzimušo bērnu skaits samazinājās. Bērnu dzimstību Latvijā smagi skāra 2009. un 2010. gada krīze.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Baltija virzās uz kolektīvo pašnāvību

Katastrofālā dzimstības samazināšanās Latvijā turpinās. Atbilstoši CSP datiem, salīdzinot 2024. gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Savukārt gan 2021., gan 2022. gadā Latvijā bija otra visaugstākā mirstība Eiropā. Līdz šim vairākās publikācijās DB bija pievērsis uzmanību Latvijas demogrāfiskajām problēmām un kā Latvijas migrācijas un demogrāfiskie radītāji izskatās uz citu pasaules valstu fona.

Procesi, kas notiek Latvijā, ir briesmīgi. 2023. gadā Latvijā piedzima tikai 14,1 tūkstotis bērnu, kas bija par 11,5% mazāk nekā 2022. gadā, kad jaundzimušo skaits bija 15,95 tūkstoši (jau tolaik tas bija vismazākais kopš 1920. gada). Ja salīdzinām ar 2021. gadu, kad Latvijā piedzima 17,4 tūkstoši bērnu, tad sanāk, ka 2023. gadā piedzima gandrīz par piekto daļu mazāk bērnu nekā 2021. gadā. Savukārt, rēķinot dzimstību – jaundzimušo skaitu uz 1000 iedzīvotājiem –, tad 2023. gadā Latvijā bija viszemākā dzimstība Latvijas vēsturē, kopš šāda uzskaite tiek veikta, – 7,50 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Pirms tam tikai 1998. gadā dzimstība Latvijā samazinājās līdz 7,6 jaundzimušajiem uz 1000 iedzīvotājiem, taču tolaik iedzīvotāju skaits Latvijā bija par 538 tūkstošiem lielāks nekā pašlaik. Viens no secinājumiem, publicējot šos datus, bija – Latvijas valdības īstenotās politikas rezultāts ir virzība uz valsti bez bērniem. Diemžēl arī šogad nekādi uzlabojumi neparādās. Atbilstoši CSP datiem, 2024. gada janvārī Latvijā piedzima 1050 mazuļi. Savukārt jaundzimušo skaits 2023. gada janvārī bija krietni lielāks – 1140bērni. Tas nozīmē, ka, salīdzinot 2024.gada janvāri ar 2023. gada janvāri, Latvijā piedzima par 7,9% mazāk bērnu. Tā turpinot, dzimstības ziņā vēsturiski viszemākais punkts Latvijas vēsturē šogad var tikt pārsniegts.

#Šodien Ministru kabinetā paredzēts skatīt konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā tiek piedāvāti risinājumi saistībā ar migrāciju, kā arī ārvalstu investoru uzņemšanu.

Ārvalstu investoru piesaistē apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām pārmaiņu nebūs, bet attiecībā uz darbaspēku un studentiem gan varētu būt

Šodien Ministru kabinetā paredzēts skatīt konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā tiek piedāvāti risinājumi saistībā ar migrāciju, kā arī ārvalstu investoru uzņemšanu. Lai arī tiek uzskatīts, ka no minēto jautājumu skatīšanas nav iespējams izvairīties, tomēr imigrācijas politika pirmsvēlēšanu gaisotnē var pārvērsties par instrumentu, ar kura palīdzību bruģēt ceļu uz nākamo Saeimu.

Ziņojuma autori piedāvā divus risinājuma variantus – neko nemainīt vai arī tomēr kaut ko darīt.

Ziņojumā secināts, ka no 1990. gada strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis un, līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs, strauji samazinājās dzimstība. Īsā laikā dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi – no vairāk nekā 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986.–1988. gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996.–1999. gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz desmit bērniem 1993. gadā un pat zem astoņu bērnu atzīmes 1997.–1998. gadā. Latvijas vecumpiramīdas īpatnības – zemā dzimstība un augstais vecāku cilvēku īpatsvars – nosaka, ka jau tuvākajos piecos gados mainīsies Latvijas darba tirgus jaunpienācēju skaits. Ar katru gadu samazināsies to jauno cilvēku skaits, kuri varēs papildināt Latvijas darba tirgu, bet pakāpeniski palielināsies to cilvēku skaits, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka no jauniešiem liela daļa, iespējams, turpinās mācības vai emigrēs, līdz ar to viņu reālais skaits būs ievērojami mazāks. DB jau vēstīja par paradoksālu situāciju, kad joprojām ik dienu no Latvijas peļņā uz ārzemēm dodas viens autobuss ar cilvēkiem, tajā pašā laikā daudzu jomu uzņēmēji žēlojas par darbinieku trūkumu.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Ķīnā dzimstība pērn sarukusi līdz rekordzemam līmenim, liecina pirmdien publiskotie oficiālie dati, kas raisa bažas, ka neplānoti straujā sabiedrības novecošanās var ierobežot valsts ekonomisko izaugsmi.

Dzimstība samazinājusies no 8,52 dzimušajiem uz 1000 cilvēkiem 2020.gadā uz 7,52 dzimušajiem uz 1000 cilvēkiem 2021.gadā, liecina Nacionālā Statistikas biroja publiskotie dati.

Tas ir zemākais dzimstības rādītājs, kāds reģistrēts Ķīnas ikgadējā statistikas gadagrāmatā kopš 1978.gada, un arī zemākais kopš komunistiskās Ķīnas Tautas Republikas dibināšanas 1949.gadā.

Lai gan varasiestādes 2016.gadā atviegloja "viena bērna politiku", atļaujot divus bērnus, tas nav veicinājis dzimstības palielināšanos valstī.

Pērn Ķīnas varasiestādes paziņoja, ka ģimenē atļauti arī trīs bērni.

2021.gadā Ķīnā tika reģistrēta 10,62 miljonu bērnu piedzimšana. Dabiskais iedzīvotāju skaita pieauguma temps noslīdēja līdz 0,34 uz 1000 cilvēkiem, salīdzinot ar iepriekšējo 1,45.

Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā pieaudzis par vairāk nekā pieciem procentiem, sasniedzot 1,4 miljardus, liecina otrdien publiskotie tautas skaitīšanas rezultāti.

Ķīnas dzimstības rādītāji kopš 2017.gada pastāvīgi mazinājušies, neskatoties uz to, ka Pekina mīkstinājusi desmitgadēm ievēroto "viena bērna politiku", lai tādējādi pārvarētu draudošo demogrāfisko krīzi.

Tomēr, kā atzinusi Nacionālā statistikas pārvalde, "dati liecina, ka Ķīnas iedzīvotāju skaits pēdējās desmitgades laikā saglabājis mērenu pieauguma tendenci".

Ķīna tautas skaitīšanu veic ik pēc desmit gadiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju skaita pieauguma un pārvietošanās tendences, un iegūtajiem datiem ir liela loma valdības politikas plānošanā.

2020.gadā veiktā tautas skaitīšana tika pabeigta decembrī, un tajā bija iesaistīti vairāk nekā septiņi miljoni brīvprātīgo tautas skaitītāju.2016.gadā Pekina, bažījoties par iedzīvotāju novecošanos un darbaspēka samazināšanos, grozīja ģimenes plānošanas noteikumus un atļāva ģimenēm uzņemties divu bērnu audzināšanu.

Latvijā pagājušajā gadā miruši 34 142 iedzīvotāji, kas ir lielākais reģistrētais mirušo skaits pēdējo 20 gadu laikā, informē Centrālajā statistikas pārvalde (CSP).

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka no 2005.gada līdz 2019.gadam Latvijā mirušo skaitam bija tendence samazināties, bet 2020.gadā, kad sākās Covid-19 pandēmija, mirušo skaits pieauga nedaudz - salīdzinājumā ar 2019.gadu mirušo skaits palielinājās par 1135 jeb 4%. Savukārt 2021.gadā situācija mainījās un mirušo skaits, salīdzinot ar 2020.gadu, pieauga par 5288 jeb 18%.

Lielākais mirušo skaita pieaugums bija 2021.gada nogalē - oktobrī un novembrī, kad mirušo skaits bija par 24% lielāks nekā vidēji 2021.gada mēnešos.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn dzimstība bija viena no zemākajām pēdējo 100 gadu laikā, proti, Latvijā reģistrēti 17 115 jaundzimušie.

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Eiropas statistiķi šomēnes aplēsuši reģionā dzīvojošo cilvēku skaitu. Kopumā Eiropas Savienības (ES) populācija 2020. gadā sasniegusi gandrīz 448 miljonus, cilvēku skaits ES gada laikā sarucis par 12,8%.

Šādu kritumu lielā mērā izskaidro britu izstāšanās no kopējās Eiropas projekta. Vēl pagājušā gada sākumā tika lēsts, ka veidojumā ES kopā ar britiem iedzīvotāju skaits ir 513,5 miljoni.

Tikmēr, ja vērtē 27 ES valstis, no vienādojuma izņemot Apvienoto Karalisti, to iedzīvotāju skaits 2019. gadā palielinājies gandrīz par miljonu. "Eurostat" analītiķi šo pieaugumu skaidro ar pozitīvu neto migrāciju. Tiek izcelts, ka dabīgā populācijas izmaiņa (dzimstība mīnus mirstība) ES jau kopš 2012. gada ir negatīva. 2019. gadā reģionā mira 4,7 miljoni un piedzima vien 4,2 miljoni.

Strauji iedzīvotāju skaits palielinājies Maltā, Luksemburgā, Kiprā, Īrijā un Zviedrijā. Latvija diemžēl atrodama topa otrajā galā.

Zviedrijā šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēta augstākā mirstība pēdējo 150 gadu laikā, trešdien paziņojusi valsts statistikas pārvalde.

Līdz jūnija beigām Covid-19 pandēmija prasījusi aptuveni 4500 zviedru dzīvības, un tas proporcionāli ir daudz augstāks mirstības līmenis attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, nekā reģistrēts pārējās Ziemeļvalstīs.

Kopumā laika periodā no 2020.gada janvāra līdz jūnijam Zviedrijā miruši 51 405 cilvēki, un tas ir augstākais mirstības līmenis, kāds reģistrēts kopš 1989.gada, kad valsts pēdējo reizi savā vēsturē piedzīvoja badu.

Mirstība šī gada pirmajā pusgadā Zviedrijā par aptuveni 10% pārsniegusi vidējo mirstības līmei pēdējo piecu gadu laikā, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā Lielbritānijā un Spānijā tajā pašā laika periodā reģistrētā mirstība.

Zviedrija izpelnījusies plašu kritiku par atteikšanos ieviest bargus karantīnas pasākumus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, un kopējais Covid-19 upuru skaits līdz šim brīdim pārsniedzis jau 5800 cilvēku.

Balstoties uz to, ka koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izpētē patlaban vēl ir daudz nezināmā, kā arī ņemot vērā vīrusa infekciozitāti, patlaban nav pamata uzskatīt, ka siltāku laikapstākļu parādīšanās novedīs pie "Covid-19" izzušanas, pie šāda secinājuma savā pētījumā nonācis Hārvarda universitātes epidemiologs Marks Lipsičs.

Kā norāda epidemiologs, apgalvojums, ka sauss un auksts klimats rada labākus apstākļus gripas izplatībai, ir patiess, tomēr vēl nav zināms, cik nozīmīgs šis faktors būs attiecībā pret "Covid-19".

Lai gan, balstoties uz zināmo par citu līdzīgu koronavīrusu izplatību, var secināt, ka šādi vīrusi izplatās labāk tieši ziemā, šis faktors pats par sevi neapturēs slimības izplatību, uzsver Lipsičs.

Salīdzinot "Covid-19" ar gripu, eksperts secinājis, ka jaunais koronavīruss varētu turpināt izplesties arī pēc siltāku laikapstākļu parādīšanās, jo, atšķirībā no gripas, cilvēkiem pret to vēl nebūs izveidojusies imunitāte. Lipsičs argumentē, ka gadalaiku nomaiņa un izglītības iestāžu brīvlaiki, kas sekos pakārtoti, varētu samazināt infekciozitāti, bet ne apturēt "Covid-19" izplatību pilnībā.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Kopš pagājušā gada mēs esam ļoti daudz rakstījuši par katastrofālo dzimstības kritumu 2022. gadā un tā turpinājumu 2023. gadā. Uz šiem rakstiem ir dzirdētas atšķirīgas emocionālas izpausmes. Pirmā ir vienaldzība. Nu un tad? Visās attīstītās valstīs krītas dzimstība. Tas tikai liecina par to, ka Latvija ir viena no attīstītām valstīm.

Šajā vērtējumā var piekrist tikai tam, ka Latvija nav starp pasaules nabadzīgākajām valstīm. Tomēr, pat pesimistiski vērtējot, mēs esam viena no visnabadzīgākajām valstīm starp attīstītajām valstīm. Otrs emocionāls vērtējums tiek izteikts ar jautājumu - kādas tad sekas var izraisīt dzimstības un bērnu skaita ievērojama samazināšanās?

Atbilde ir divos līmeņos. Pirmais ir etniskais līmenis – bez bērniem latviešu tautai nav nākotnes. Šo atziņu līdz šim nav vēlējušies saprast pat to politisko spēku līderi, kuri Latvijā sevi lepni dēvē par nacionāliem. T.s. nacionālie spēki līdzdarbojās valdībās, kuras ekonomiski nožņaudza ģimenes ar bērniem. Atšķirībā no tiem, kas tikai uzdodas par nacionālajiem spēkiem, lielākajai latviešu sabiedrības daļai nav vienaldzīga latviešu valodas un kultūras saglabāšana nākamajām paaudzēm. Saeimas līmenī pagaidām nav bijis politisku spēku, kas patiešām iestātos par dzimstības veicināšanu, jo, ja nebūs bērnu, tad nebūs, kam nodot valodas un kultūras vērtības. Pašvaldību līmenī šo jautājumu risināja efektīvāk, bet 2024. gadā valdošās koalīcijas īstenotā budžeta politika pašvaldības iedzina tādā finanšu izmisumā, ka jau ir pašvaldības, kas ievērojami samazina atbalstu jaundzimušajiem bērniem. Taču, ja etniskais jautājums lielai daļai Latvijas politiskās elites ir vienaldzīgs, tad ir ekonomiski argumenti.

Šā gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs vecuma grupā 65+ gadi. Latvijas Apdrošinātāju asociācija aicina pievērst uzmanību skaudrajiem faktiem un izvērtēt iespējas uzlabot savu nākotnes finansiālo labklājību.

Latvijā pensijas apjoms ir vien 42% no vēlīnā darbaspējas vecuma algas, un tas ir trešais viszemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Lietuvā ir piektais mazākais rādītājs Eiropas Savienībā, bet Igaunijā – sestais. Savukārt Baltijas mērogā Latvijas senioru pensijas, rēķinot pret pēdējo darba gadu algām, ir vismazākās. Kopumā kopš 2008. gada šiem rādītājiem Eiropas Savienībā ir augoša tendence, sevišķi Latvijā, pensijas apjomam palielinoties par 12% pret konkrētajām algām. Salīdzinājumam – Lietuvā vērojams tikai 2% pieaugums, bet Igaunijā izmaiņu nav.

Baltijas valstu seniori pakļauti ļoti augstam nabadzības un sociālās izstumtības riskam vecumdienās, ieņemot pēdējās pozīcijas starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopš 2013. gada nabadzībai pakļauto cilvēku skaits 12 dalībvalstīs pieaudzis. Diemžēl lielākais pieaugums vērojams Baltijas valstīs.

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, jo ik gadu piedzimst mazāk, nekā nomirst, un joprojām emigrē vairāk, nekā iebrauc, turklāt ir jautājumi par iedzīvotāju skaita datu ticamību un arī par to, kā uzlabot demogrāfisko situāciju valstī

Tas, ka Latvijā turpinās iedzīvotāju skaita samazināšanās un faktiski daudzviet reģionos notiek depopulācija, sen nav pārsteigums, taču valsts nevar pastāvēt bez cilvēkiem. Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē rādīja diagrammu, kurā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiek atbilstoši Eurostat prognozētajam un diemžēl turpināsies arī nākamajās desmitgadēs.

Saglabājoties pašreizējām tendencēm, iedzīvotāju skaits lēnām tuvosies vienam miljonam, bet šī gadsimta beigās tas var sarukt līdz pat 0,5 miljoniem. I. Mežs norādīja, ka politiķiem ir iespēja šo tendenci mainīt, bet tam ir vajadzīga attiecīga atbalsta politika (ne tikai ar naudu, bet arī ar pakalpojumiem). To, ka situāciju var mainīt, pierāda ne tikai ziemeļu kaimiņu – Igaunijas – piemērs, kur politiķi jau diskutē par to, lai palielinātu pabalstu daudzbērnu ģimenēm no 300 līdz 500 eiro. Arī Latvijā, gadsimta sākumā ieviešot māmiņu algas un citus atbalsta instrumentus, ir izdevies noturēt jaundzimušo skaitu, jo deviņdesmito gadu sākumā radītās demogrāfiskās bedres aizbēršana nav iespējama.

Iedzīvotāju skaita sarukšana turpinās jau teju 30 gadus, un tiek prognozēta šīs tendences saglabāšanās.

"Ja valsts dzīvā spēka zaudējumi ir tādi paši kā kara laikā, bet kara tā kā nav bijis, tad jautājums – kas tas tāds ir bijis?" ar retorisku jautājumu žurnālam "Dienas Bizness" situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka iedzīvotāju skaita sarukumu nevar norakstīt vienīgi uz to, ka cilvēki kļūst veci un nomirst, bet dzimstība ir maza.

"Valsts piekoptās politikas rezultāts," uz galveno secinājumu norāda A. Lasmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka vismaz daļu no tiem, kas devušies peļņā uz ārzemēm ar visu ģimeni, uz šādu soli pamudināja darba vietu izkušana.

Kopumā pēdējo 27 gadu laikā Latvijas teritorija ir zaudējusi aptuveni tikpat cilvēku, cik Pirmā pasaules kara laikā, – 700 000. Nav brīnums, ja pēc ANO datiem (2000. g. – 2,384 milj., bet 2017. g. – 1,95 milj.) Latvija ar 18,22% ir viena no līderēm savu iedzīvotāju pazaudēšanā.

Satrauc starptautiskais saspīlējums. Ļoti satrauc. Protams, vienmēr ir cerība, ka viss beigsies tikai ar dūru vicināšanu, taču, kamēr valda spriedze, par tālāko nekad nevar būt drošs.

Mēs Latvijā, būdami NATO un Eiropas Savienībā, it kā varam justies drošībā, taču skaidrs, ka tāpat visādas provokācijas varam piedzīvot. Un arī skaidrs, ka kaimiņos notiekošā ietekmi jūtam un arī jutīsim vēl ilgi, arī pēc tam, kad, tā teikt, vētra būs pagājusi. Jau redzējām, ka pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu notikt tuvākajās dienās, akciju cenas ASV un Eiropas biržās saruka.

Protams, akciju pirkšanā un pārdošanā ir zināmi spēles elementi, cenas aug un krīt brīžiem visai dinamiski, jo nāk citi notikumi un iepriekšējie ātri aizmirstas. Mūsu gadījumā kaimiņos notiekošā ietekmes inerce ir daudz ilgāka, un tieši šādos brīžos jo asāk tiek uztverts tas, ka esam pierobežā, tātad ģeogrāfiski daudz nedrošākā teritorijā.

Pēdējos gados ir palielinājies iznsiegto darba atļauju skaits Latvijā citu valstu pilsoņiem. Ja divus gadus atpakaļ tika izsniegti 4,8 tūkst. atļauju, tad pagājušā gadā kopumā to skaits bija vairāk nekā 7,68 tūkst., liecina Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) sniegtie dati DB.

Arī salīdzinot ar 2016. gadu, pērn ir izsniegts krietni vairāk darba atļauju citu valstu pilsoņiem. Proti, 2016. gadā tie bija nedaudz vairāk nekā seši tūkst. atļauju. Jāpiemin, ka, piemēram, 2012. gadā šādu atļauju skaits bija tikai 2,68 tūkst. Runājot par valstīm, kuru pilsoņiem visvairāk atļauju ir izsniegts, PMLP norāda, ka top trīs valstis pērn bija Ukraina (4029), Balkrievija (1230) un Krievija (1095). Tāpat sarakstā ir arī Indija, ASV, Filipīnas, Ķīna, Turcija, Kazahstāna un citas.

Savukārt pirmajā vietā, skatoties pēc nozarēm, ierindojas sauszemes un cauruļvadu transports (2952), datorprogramēšana, konsultēšana un saistītās darbības (741), citu transportlīdzekļu ražošana (364), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (318). Kā arī, piemēram ēdināšanas pakalpojumi, ēku būvniecība, vairumtirdzniecība, inženierbūvniecība, izglītība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.