Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde nolēmusi atkārtoti rezervēt uz gadu - no 2012. gada 13. aprīļa līdz 2013. gada 13. aprīlim - trīs zemesgabalus Liepājā SIA Rapsoil vēja elektrostacijas detālplānojuma izstrādāšanai.

Minētie zemes gabali jau iepriekš bija rezervēti SIA Rapsoil vēja elektrostacijas būvniecībai, bet, tā kā detālplānojuma izstrāde ir laikietilpīgs process un gada laikā nebija iespējams to līdz galam izstrādāt, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde nolēma slēgt atkārtotu rezervēšanas līgumu. Rezervētā teritorija atrodas Karostā un tā ir purvaina, līdz šim neizmantota. proujektēšana ieilgusi tāpēc, ka Rapsoil projekta virzīšanas gaitā mainījis iecerēto vēja ģeneratoru tehniskos parametrus un nepieciešamas korekcijas ietekmes uz vidi novērtējumā, Db.lv skaidroja LSEZ pārvaldē.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā. Rapsoil vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2 - 3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi.

Vēja enerģijas parka attīstītāja SIA Rapsoil vienojusies ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi par zemes ilgtermiņa nomas līgumu.

Līgumu ar LSEZ pārvaldi SIA Rapsoil slēgs uz 12 gadiem būvprojekta izstrādei, 12 vēja staciju būvniecībai un komercdarbības veikšanai. Kopējā zemesgabala platība ir 672,9 tūkstoši kvadrātmetru. Noteikta nomas maksa 1,5% no kadastra vērtības gadā līdz būvprojekta izstrādei, pēc nodošanas ekspluatācijā nomas maksu noteiks saskaņā ar Liepājas pilsētas saistošajiem noteikumiem.

2012.gada aprīlī LSEZ pārvalde ar SIA Rapsoil noslēdza zemes rezervācijas līgumu, kurā nomniekam bija noteikts izstrādāt detālplānojumu vēja elektrostaciju izvietošanai. Šā gada janvārī līgums tika pagarināts līdz 2014.gada 16.janvārim. Šobrīd uzņēmums sācis tehniskā projekta izstrādi, liecina LSEZ valdei sniegtā informācija.

Liepājas dome nolēmusi nodot sabiedriskajai apspriešanai detālplānojuma pirmo redakciju teritorijai, kurā SIA Rapsoil iecerējusi būvēt vēja ģeneratoru parku.

Lēmums pieņemts, lai gan vēl nav saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par projekta ietekmi uz vidi. 2009.gada 16. decembrī Liepājas pilsētas domes telpās notika ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.

Darba ziņojumā bija norādītas vairākas projekta nepilnības, kā arī fakts, ka divus vēja ģeneratorus paredzēts izvietot uz zemesgrāmatās nereģistrēta un SIA Rapsoil neiznomāta zemesgabala.

To SIA Rapsoil uzdots izdarīt pēc detālplānojuma apstiprināšanas. Iepriekš vairāki deputāti iebilda arī pret pārāk zemo nomas maksu, kas noteikta SIA Rapsoil, un nepieciešamību līgumā iekļaut konkrētas darbības krasta joslas nostiprināšanai. Pašvaldība norāda, ka ar šo lēmumu nodrošinās sabiedrībai iespēju izteikties par izstrādāto projektu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde pagarinājusi SIA Rapsoil zemes nomas līgumu līdz 2014.gada 16.janvārim būvatļaujas saņemšanai diviem vēja parkiem.

2012.gada 2.aprīlī starp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA Rapsoil tika noslēgts zemes nomas tiesību rezervēšanas līgums līdz 2013.gada 13.aprīlim. Taču šā gada 15.janvārī LSEZ pārvaldē tika saņemta Rapsoil vēstule, kurā kapitālsabiedrības vadība lūdz pagarināt zemes nomas tiesību rezervēšanas līgumu plānošanas un arhitektūras uzdevuma saņemšanai, vēja elektrostacijas tehniskā projekta izstrādei, būvatļaujas saņemšanai, kā arī zemesgabalu ierakstīšanai zemesgrāmatā atbilstoši izstrādātajam detālplānojumam.

Db.lv rakstīja, ka ir izstrādāts un apstiprināts detālplānojums divu vēja parku ierīkošanai Liepājas ziemeļu daļā pie Baltijas jūras. Viena SIA Rapsoil iecere ir izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri. Savukārt otra iecere paredz būvēt vēja parku teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Vēja parka ieceres attīstītāji Liepājā SIA Rapsoil pārplānojuši iecerētā parka teritoriju, lai pildītu vides un sabiedrisko organizāciju prasības.

«Mēs esam pārplānojuši sev par sliktu, jo atkāpjamies no jūras, no valdošajiem vējiem, dziļāk iekšzemē,» Db.lv atzina SIA Rapsoil pārstāvis Gints Sorokins. Projektu izvērtējušas dažādas vides institūcijas un devušas akceptu vēja parka būvniecībai ar vairākiem nosacījumiem, galvenokārt tehniska rakstura, apgalvoja G. Sorokins. Daļa no sākotnēji plānotajiem vēja ģeneratoriem izrādījusies Natura 2000 teritorijā, tāpēc nācies ieceri pārskatīt. Lai varētu veikt tehniskā projekta izstrādi, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde nolēmusi uz gadu SIA Rapsoil vajadzībām rezervēt četrus zemes gabalus LSEZ teritorijā, ar aptuveno platību no 131 tūkst. m2 līdz 254,8 tūkst. m2.

Liepājas būvvalde izsludinājusi SIA Rapsoil būvniecības ieceres - septiņu vēja ģeneratoru - detālplānojuma pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu.

Vēja parku iecerēts būvēt teritorijā no Cietokšņa kanāla līdz pilsētas ziemeļu robežai starp Baltijas jūru un Tosmares ezeru. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Detālplānojuma projekta pilnveidotās galīgās redakcijas sabiedriskā apspriešana noritēs no š.g. 26. novembra līdz 17. decembrim, sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks š.g. 6. decembrī.

Šis ir otrs vēja parks, ko SIA Rapsoil iecerējusi būvēt Liepājā. Db.lv rakstīja, ka līdz 30. novembrim notiek sabiedriskā apspriešana SIA Rapsoil iecerei būvēt 12 vēja elektrostacijas Liepājā, 14.novembra bulvārī.

Ekonomikas ministrija (EM) vēju parka projekta iniciatoram, uzņēmējam Jurim Kajakam sagatavojusi kurvīti - rīkojums par atļaujas došanu projekta izstrādei un būvniecībai valdībā virzīts netiks. J.Kajaka vēsturiskā saikne ar A.Šķēli rada aizdomas, ka JK energy iniciatīva saistīta ar TP līdera interesēm vēja enerģijas biznesā.

Tā raksta Diena. Lai J.Kajaka centienus vēja enerģētikā nenocirstu saknē, EM viņam ieteiks vērsties Vides ministrijā un prasīt atļauju attiecīgās jūras teritorijas izpētei un priekšprojekta izstrādei.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka J.Kajaka pieteiktais projekts ir nereāls , jo viņš nespēj paskaidrot, kas būs investori, kur tiks likta saražotā enerģija. Bažas rada fakts, ka, līdzīgi kā pirms desmit gadiem, arī šoreiz J.Kajaks un viņa firma ir tikai starpnieks kādam lielākam darījumam, kurš varētu tikt īstenots pēc laika. Saņemot valdībai prasīto atļauju gan vēja parku priekšprojekta izstrādei, gan būvniecībai, J.Kajaks savu firmu izdevīgā brīdī varētu pārdot reālajam projekta īstenotājam.

SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

SIA Rapsoil nolēmusi samazināt plānoto vēja ģeneratoru skaitu Liepājā no 20 līdz 11. Viens no iemesliem bijusi sabiedrības vētrainā reakcija.

To detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas sanāksmē atzina detālplānojuma izstrādātājs arhitekts Andris Kokins. Projektētājs paredzējis jaunu veloceliņu izbūvi teritorijā un citus labiekārtojumus. Projekta virzītāju pārstāvis Gints Sorokins solīja, ka parku nesāks būvēt, pirms nebūs veikta jūras krasta nostiprināšana. Taču par šo projekta sadaļu notiek diskusijas ar SIA Liepājas ūdens, kas izstrādājusi krasta nostiprināšanas projektu, jo šajā teritorijā atrodas Liepājas attīrīšanas iekārtas. Vairāku Liepājas domes deputātu neizpratni izraisījis fakts, ka SIA Rapsoil vēja parkam plānoti aptuveni 25 ha zemes , bet iznomāti tikai 1,8 ha, kas ir aptuveni katra ģeneratora pamata laukumu summa. Tā kā katram tornim paredzēta aizsargjosla vidēji 200 m radiusā, 25 ha zemes pašvaldībai kļūs saimnieciski neizmantojama uz 30 gadiem. Bet rezultātā Liepāja saņems tikai Ls 900 gadā nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokli Ls 200 par zemi gadā, norāda deputāts Ivars Kesenfelds. Lai samaksātu šo gada nomas maksu, pēc I. Kesenfelda aprēķiniem vienam vēja ģeneratoram būtu gadā jāgriežas tikai 12 stundas. Tomēr principiālu iebildumu pret vēja parka ideju nav ne iedzīvotājiem, ne deputātiem. Lielākoties tiek uzsvērta npieciešamība izvērtēt ietekmi uz tuvējo dzīvojamo rajonu, kā arī faktu, ka šeit ir holokausta upuru piemiņas vieta, turklāt domei prasīts pēc detālplānojuma izstrādes pārskatīt zemes nomas līgumu un sekot, lai projekta virzītāji novērstu krasta eroziju.

Sabiedriskās apspriešanas laikā Liepājas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā nav bijuši pieejami darba ziņojumi par akciju sabiedrības HRC Libau plānoto koksa kompleksu un SIA Rapsoil plānoto vēja parku.

Par to raksta Kurzemes Vārds. Laikraksts jautājis domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā, vai daudz apmeklētāju vēlējušies iepazīties ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem. Pārsteidzoša bijusi atbilde, ka domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, kur bija jābūt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) darba ziņojumam, nav ne šī ziņojuma, ne arī otra – IVN gala ziņojuma par SIA Rapsoil iecerēto vēja elektrostaciju parku. Vēlāk izrādījies, ka ziņojumi domes ēkā ir gan, tikai kādā Būvvaldes kabinetā. Pēc tam, kad tos bija meklējis Kurzemes Vārds, abi ziņojumi atradās un tagad ir Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Liepājas dome gatavojas 24.novembrī lemt par akceptu SIA Rapsoil vēja elektrostaciju (VES) parka būvniecībai Liepājā.

Dome plāno atbalstīt vienu no divām parka būvniecības alternatīvām, turklāt izvirzot vairākus nosacījumus. Liepājas pašvaldība vēlas vēl vienu izpēti pirms tehniskā projekta izstrādes, lai pilnībā izslēgtu masu apbedījumu atrašanos VES izbūves teritorijā, visā aizsargjoslā un infrastruktūras teritorijā. Konstatējot masu apbedījuma vietas, konkrēto VES būvniecība netiks pieļauta. Pirms VES darbības uzsākšanas jāizstrādā migrējošo putnu sugu un sikspārņu monitoringa plāni, saskaņojot tos Vides valsts dienestā. Monitoringa rezultātus divas reizes gadā būs jāiesniedz pašvaldības Vides un veselības daļā. Divu vēja rotoru būvniecībai vēl jāskārto zemes īpašumtiesības, jāgarantē, ka būvniecības laikā tiks izslēgts kanalizācijas spiedvada bojāšanas risks, jāsaglabā pelēkā kāpa, kā arī ir virkne citu prasību, kas izrietējušas no sabiedriskās apspriešanas laikā izvirzītajām pretenzijām. Gadījumos, kad tiek konstatēts, ka VES parka būvniecība vai darbība ir pārtraucama izvirzīto nosacījumu dēļ, SIA Rapsoil nebūs tiesības uz zaudējumu kompensāciju no pašvaldības.

Liepājā izsludināta sabiedriskā apspriešana SIA Rapsoil iecerei būvēt 12 vēja elektrostacijas.

Liepājas pilsētas Būvvaldē līdz līdz 30. novembrim var iesniegt rakstiskus atzinumus un atsauksmes, kā arī saņemt skaidrojumu par projektu un iepazīties ar detālplānojuma gala redakciju, informē Liepājas būvvalde.

Detālplānojumā ir iestrādāta SIA Rapsoil iecere izvietot 12 vēja elektrostacijas gar 14. Novembra bulvāri. Katras vēja elektrostacijas jauda ir 3.0 MW, torņa augstums 99 metri, rotora diametrs 101 metrs, maksimālais spārnu spices augstums 150 metri.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas dome šā gada aprīlī uzdeva SIA Rapsoil pilnveidot detālplānojuma pirmo redakciju un sagatavot tā galīgo redakciju.

http://www.db.lv/razosana/energetika/vel-gadu-atlauj-parprojektet-veja-parku-liepaja-369828

SIA Rapsoil 14 vēja ģeneratoru parku Liepājā plāno sākt būvēt 2013.gadā.

Līdz 1. martam Liepājā notiek vēja parka teritorijas detālplāna sabiedriskā apspriešana. Ja tā noslēgsies pozitīvi un detālplānojumu akceptēs gan pašvaldības, gan valsts institūcijas, SIA Rapsoil gatavojas sākt tehniskā projekta izstrādi, kam būs vajadzīgi vairāki mēneši, DB atzina uzņēmuma pārstāvis Gints Sorokins. Reāli būvniecību iespējams sākt nākamgad, viņš lēsa. Saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas materiāliem vēja parkam atvēlēti aptuveni 80 hektāri Liepājas ziemeļu daļā, jūras piekrastē, kur tuvumā apdzīvotu mājokļu nav. Vēja parkā kopā paredzēts uzstādīt E-101 tipa 14 vēja rotorus, ko ražojusi firma Enercon. Katrs no tiem ir aptuveni 150 m augstumā, ieskaitot spārnus, un ar 2,3 MW jaudu. Detālplānojums paredz 225 m aizsargjoslu, kā arī divas parka daļas, kas realizējamas atsevišķi. Pirmajā kārtā 2-3 gadu laikā plānots uzstādīt 10 ģeneratorus, savukārt atlikušajiem četriem ģeneratoriem tiks dota atļauja tikai pēc divus gadus ilga monitoringa, kura laikā šo teritoriju novēros ornitologi. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka minētajā teritorijā ir putnu un sikspārņu migrācijas vieta. Detālplānojumu pēc SIA Rapsoil pasūtījuma izstrādāja SIA Kokin Idea Liepājas pilsētas galvenās arhitektes Ivetas Ansones vadībā.

Liepājas dome izsludinājusi Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslas detālplānojuma 1. redakcijas sabiedriskā apspriešanu. Tā ir teritorija, kur SIA Rapsoil plāno vēja parku.

Par to informē Liepājas pilsētas būvvalde. Projekta apspriešanas sanāksme notiks 22. martā Liepājas pilsētas domē, savukārt detālplānojuma apspriešana notiek no 5. līdz 26. martam. Detālplānojuma projekts izstrādāts pēc SIA Rapsoil pasūtījuma un domes apstiprinātā darba uzdevuma. 1. redakcijas izstrādi veicis SIA AKA birojs. Šobrīd būvvalde pieprasa no dažādām institūcijām atzinumus par detālplānojuma 1. redakciju. Arī iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas būvvalde aicina izteikt savu viedokli. Vides pārraudzības valsts birojs sācis izvērtēt SIA Eiroprojekts sagatavoto ietekmes uz vidi novērtējumu SIA Rapsoil paredzēto darbību - vēja elektrostaciju parka ierīkošanu Liepājas pilsētas teritorijā. Db jau vēstījis, ka projekta ietvaros Liepājas pilsetas ziemeļu daļas Karostas teritorijā plānots izbūvēt 20 vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu 46 MW. Projektu paredzēts realizēt līdz 2012. gada vidum.

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Jūnija izskaņā likts pamatakmens atjaunīgās enerģijas uzņēmuma Enefit Green Tolpanvaara vēja parkam Somijas ziemeļos. Plānots, ka ar 13 vēja ģeneratoru turbīnām aprīkotais parks zaļo enerģiju sāks ražot nākamā gada beigās.

Šobrīd Enefit Green ir četri vēja parki būvniecības stadijā. Divi no tiem atrodas Lietuvā, viens Somijā un viens Igaunijā. Vēja parks Somijā ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma projektiem un pirmais, kurā uzsākta būvniecība.

Kā norāda Enefit Green valdes priekšsēdētājs Āvo Kērmass (Aavo Kärmas), uzņēmuma īstermiņa mērķis ir četrkāršot atjaunīgās enerģijas ražošanu Somijā, Baltijā un Polijā. “Lai īstenotu liela apjoma un izmaksās pieejamas atjaunīgās enerģijas ražošanu, ir nepieciešami jauni vēja parki.

Nākamo piecu gadu laikā Enefit Green investīcijām vēja un saules enerģijas parkos novirzīs 1,5 miljardus eiro. Savukārt jauno vēja parku ražotā elektroenerģija būs pieejama tirgū jau nākamgad,” skaidro Kērmass.

Vēja parku projektu izmaksas gan sauszemē, gan jūrā (atkrastes vēja parki) mērāmas vairākos simtos miljonu. No projektu plānošanas līdz pirmajiem saražotajiem kilovatiem procesā iesaistās neskaitāmu nozaru pārstāvji, un tiešs ieguvums paredzams ne tikai enerģētikas nozarei un elektroenerģijas ražotājiem.

Kādu nozaru uzņēmumu iesaiste ir visvairāk nepieciešama, un kādu pienesumu vēja parku projektu attīstība spēj sniegt valsts ekonomikai, skaidro Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA).

“Latvija atjaunīgās enerģijas izmantošanu enerģētikā ir izvirzījusi kā prioritāti, kas nozīmē, ka tuvākajos gados taps arvien vairāk vēja parku un būs nepieciešama dažādu nozaru un uzņēmumu iesaiste. Pašreiz Latvijā ir viens spilgts uzņēmuma veiksmes stāsts, kas darbojas vēja enerģijas nozarē – Aerones, taču šādu stāstu būs arvien vairāk, ja vien pratīsim vēja parku izbūves un apkopes potenciālu izmantot,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Uzņēmums "4Wind" Popes pagasta "Sārcē" ir iecerējis veidot vēja parku ar jaunu pieeju – proti, iesaistot vietējos iedzīvotājus vēja parka radīto ieguvumu izmantošanā.

Jaunais vēja parks paredz četru vēja turbīnu (elektrostaciju) izbūvi, kā arī "Atbildīgas vēja enerģijas fonda" dibināšanu, kuram tiks novirzīta noteikta daļa vēja parka peļņas un kura tiks izmantota vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šāda pieeja vēja parku projektu attīstībā Latvijā vēl nav izmantota, bet ir īstenota ārvalstīs, norāda uzņēmumā.

"Vēja enerģija ir droša gan videi, gan cilvēkiem un dod daudz ekonomisku ieguvumu. Taču vēja parku attīstības izaicinājums ir radīt labumu tieši vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēja enerģijas pozitīvo ietekmi uz elektroenerģijas tirgu, investīcijām vai klimata ilgtspēju citādi var izjust vienīgi pastarpināti. Tādēļ jauno vēja parku mēs attīstīsim kopā ar īpašu fondu, kurā tiks novirzīta noteikta daļa parka ieņēmumu tālākai izmantošanai tieši vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanai," stāsta Kristaps Stepanovs, "4Wind" valdes loceklis.

Enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas” Ventspils novada Tārgales pagastā aprīlī uzsāks vēja parka “Tārgale” būvniecību.

Projekta pirmajā kārtā tiks sagatavota infrastruktūra 14 vēja turbīnu ar kopējo jaudu 58,8 MW uzstādīšanai. Vēja parks ekspluatācijā tiks nodots 2022. gada rudenī.

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu un Latvijas apņemšanos ievērojami samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas, vēja enerģija ir viens no svarīgākajiem instrumentiem šo mērķu sasniegšanai. Vējš ir viens no ilgtspējīgākajiem enerģijas avotiem, kas ir pilnībā atjaunojams un gada laikā pilnībā kompensē ražošanai patērēto enerģiju. 2018. gadā vēja enerģija veidoja 1% no galalietotāju elektroenerģijas patēriņa valstī.

“Latvijai ir paveicies ar Daugavu, kas ir ilgtspējīgs hidroelektroenerģijas avots. Tas ir liels ieguvums valstij, tomēr vēja enerģijai ir ievērojams potenciāls palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē,” uzskata Rene Tammist, “Utilitas” attīstības vadītājs.

Lai gan Latvija ir sākusi ceļu pretī enerģētiskajai transformācijai, kur vēja enerģija ieņems būtisku lomu, valstiskā līmenī nav radīta labvēlīga vide vēja enerģijas projektu attīstībai, sacīja vēja parku attīstītāja "Eolus" vadītājs Gatis Galviņš.

Viņš pauda, ka Latvija, kas ir izvirzījusi gana ambiciozus plānus, no tiem vairs nevar atkāpties, tomēr valsts dzīvo "enerģētiskā nabadzībā", un atkarība no enerģijas importa nemazinās.

"Pašlaik uzstādītās vēja jaudas Latvijā ir nepienācīgi zemas un mūsu vājās pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona nemainās. Neskatoties uz to, ka Latvijai ir nepieciešamie priekšnosacījumi, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību ar vēja enerģiju, uzstādītā vēja enerģijas jauda šobrīd sasniedz 66 megavatus (MW), kas ir zemākais rādītājs Baltijā," sacīja Galviņš.

"Eolus" vadītājs skaidroja, ka tikmēr Lietuvā uzstādītā jauda ir astoņas reizes lielāka un sasniedz 548 MW, savukārt Igaunijā - aptuveni piecas reizes lielāka, sasniedzot 320 MW.

Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta Vēja diena, kuras laikā tiek uzsvērta vēja kā būtiska energoresursa nozīme. Kā liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit apkopotā informācija, tad arī Latvija var godam atzīmēt šo dienu, jo 2011. gadā ir gandrīz divkāršojušies no vēja saražotās enerģijas apjomi, sasniedzot 72 GWh.

Tas ļāva ietaupīt aptuveni 56 000 tonnu CO2 izmešu – līdzvērtīgs izmešu apjoms tam, ko gada laikā rada 28 000 automašīnu.

Baltijas kopējā vēja parku jauda sasniedz 393 MW. Lielākā daļa šo jaudu atrodas Igaunijā (184 MW), kur ir arī Baltijā lielākais vēja parks Aulepa.

Uzņēmumam Eesti Energia piederošajā Aulepa vēja parkā ir uzstādītas 16 vēja turbīnas, kas ik gadu saražo elektroenerģiju ar ko var apgādāt 43 000 mājokļu. Nākamā nozīmīgākā vēja enerģijas ražotāja Baltijā ir Lietuva (179 MW), kurai seko Latvija ar 30 MW lielu vēja turbīnu jaudu.

«Vējš Baltijā ir samērā neizmantots dabas resurss, ja salīdzinām ar situāciju citur Eiropā. Lai arī nav iespējams balstīt visu elektroenerģijas ražošanu tikai uz vēju, jāatzīst, ka šim dabas resursam ir vērā ņemamas priekšrocības – neierobežotā pieejamība un iespēja novērst dažādu ārējo faktoru ietekmi uz iegūtās enerģijas cenu. Tāpēc arī mūsu mātes kompānija Eesti Energia šogad plāno atvērt divus jaunus vēja parkus, kas paaugstinās mūsu vēja enerģijas ražošanas apjomus divas reizes,» stāsta Jānis Bethers, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs.

Pagājušajā gadā Eiropā tika uzstādītas jaunas vēja turbīnas 15,4 GW, 76 % no tām veidoja sauszemes vēja turbīnas. Līdz 2030. gadam Latvijai jānodrošina vismaz 45 % atjaunojamo enerģijas resursu (RES) īpatsvars valsts kopējā patēriņā, nevis iepriekš prognozētie 40 % – tas izriet no Ekonomikas ministrijas izstrādātā nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam.

Keilā strādājošā Prysmian Group Baltics AS ietilpst pasaulē lielākajā kabeļu ražošanas koncernā Prysmian Group, kuram ir plašs produkcijas klāsts vēja parku būvniecībai, kā arī spēcīgs know-how.

Vēja enerģija sniedz konkurenci

Jūras vēja enerģijai Baltijas jūrā ir liels neizmantots potenciāls, turklāt jūras vēja parki var sniegt būtisku ieguldījumu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā, kā arī siltumnīcas gāzu samazināšanā, ražojot elektrību. Vēja turbīnas ir kļuvušas jaudīgākas un efektīvākas, kā arī jūras vēja parku izbūve ir kļuvusi straujāka atbilstoši tam, kā ir samazinājusies to izbūves cena. Pēc dāņu Kriegers Flak jūras vēja parka parauga jūras vēja enerģijas cena šobrīd ir nokritusies līdz līmenim, kas vēja enerģiju padara konkurētspējīgu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem.

Vēja elektrostaciju parka "Augstkalni" izbūvei Smiltenes novadā piesaistīts somu investors "Taaleri Energia", sabiedriskajā apspriešanā informēja SIA "WPR2" pārstāvis Mārtiņš Neibergs.

Viņš pastāstīja, ka "Taaleri Energia" ir Somijā bāzēts vēja un saules enerģijas attīstītājs un fondu pārvaldītājs. Tas ir viens no lielākajām privātā kapitāla īpašniekiem operatoriem Somijas vēja enerģijas tirgū ar 116 vēja elektrostacijām, kas saražo aptuveni 1,8% no visas valsts elektroenerģijas.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA) uzsvēra, ka pašvaldība šā gada martā ir apstiprinājusi Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā paredzēts, ka vēja parku izbūve var notikt meža un/ vai lauksaimniecības teritorijās.

Neibergs norādīja, ka vēja parkā "Augstkalni" ir plānots izbūvēt aptuveni 17 lielas jaudas jaunas vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 102 megavatus. Kopējo uzstādāmo staciju skaitu ir paredzēts noteikt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa laikā, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, pieejamo pārvades sistēmas kapacitāti, ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ekonomiskos un citus saistītos aspektus, kas var ietekmēt paredzētās darbības realizācijas apjomu.