Mikroblogošanas vietnes Twitter lietotāji Latvijā norāda, ka iPhone 5s līdzinās tā priekštecim, savukārt iPhone 5C modeļa dizains ir pilnīgi atšķirīgs no iPhone priekšteču izskata, savukārt citi to nodēvējuši par «pilnīgu izgāšanos». Tajā pašā laikā neviennozīmīgu attieksmi izpelnījusies pirkstu nospiedumu atpazīšanas tehnoloģija - tai ir gan kritiķi, gan piekritēji, novēroja Db.lv.

Db.lv apkopojis Twitter lietotāju atziņas par jaunajām Apple ierīcēm:

Kamēr līdz Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikušas vien dažas dienas, Sočos sāk iebraukt žurnālisti no dažādām pasaules valstīm. Reģistrējoties viesnīcu numuriņos, tiek aprakstīti gan «briesmīgie» apstākļi, gan vērsta uzmanība uz to, ka no deviņām mediju pārstāvjiem paredzētām viesnīcām uzbūvētas ir tikai sešas, raksta Washington Post.

Atlikušās viesnīcas, kurās bija plānots izmitināt žurnālistus, vēl aizvien tiek būvētas. Žurnālisti ziņo, ka ūdens viesnīcu numuriņos nav dzerams. Savukārt kāds vācu fotogrāfs pauda, ka ap viesnīcām klimst suņi, un ik pa laikam pa viesnīcas numuriņiem «klīst» būvdarbu veicēji.

Piemēram, ASV televīzijas kompānija CNN Soču Olimpiādes mediju viesnīcā iepriekš pasūtīja vienpadsmit numuriņus, taču, amerikāņu žurnālistiem ierodoties Sočos, pieejama bija tikai viena istabiņa.

«Man ir piešķirta istabiņa!» savā Twitter kontā prieku pauž The Guardian Maskavas korespondents Šons Wokers (Shaun Walker). «Bez interneta un apkures, bet te vismaz ir gulta,» norādīja žurnālists. Vēlāk Š. Vokers informēja, ka viesnīcā pēc mazāk nekā vienas dienas darba salūza lifts un žurnālistam nācās izmantot kāpnes. Savukārt no kāpnēm, kas paredzētas avārijas izejai, viņam diemžēl nav izdevies nokļūt īstajā stāvā, jo durvis uz stāvu, kur atrodas viņa numuriņš, bija aizslēgtas.

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Nedaudzus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām tautas kalpi atklājuši veco patiesību – Latvijas pilsoņi bez pases parlamenta vēlēšanās piedalīties nevarēs.

Tas nozīmē, ka arī turpmāk uz ērtajiem krēsliem Jēkaba ielas namā cerošie deputāti savas ievēlēšanas izredzes ir automātiski samazinājuši teju par 30 tūkstošiem balsu. Proti, par tiem Latvijas pilsoņiem, kas, paļaujoties uz iepriekšējos gados skandināto, ka pase ir vien ceļošanas dokuments, savas identitātes apliecināšanai ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas kartes – eID. Izņemt tikai eID karti bija finansiāli izdevīgāk, pat izņemt eID kopā ar pasi pilsoņiem bija lētāk, nekā izņemt vienkārši pasi, līdz ar to īpaši daudz eID karšu īpašnieku ir Valmierā, Saldū, Talsos, Kuldīgā, t.i., pilsētās ar visnotaļ latvisku elektorātu. Tad kādu zaru, vairāku gadu laikā tā arī nesakārtojot Latvijas vēlēšanu sistēmu tiktāl, lai pilsoņi varētu balsot gan ar pasēm, gan eID kartēm, Latvijas politiķi tādējādi ir nozāģējuši?

Apkopojām dažus no deputātu ierakstiem mikroblogošanas vietnē Twitter.

Ja pamanījāt vēl kādus interesantus deputātu ierakstus Twitter, ko neesam pamanījuši mēs, ierakstiet zemāk komentāru sadaļā.

Vienotība:

Nacionālā apvienība:

Lai arī Latvijā eID kartes ir izsniegtas vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, tomēr neizmantojam to potenciālu; to nenoliedz arī karšu izsniedzējs PMLP, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā personas apliecības jeb elektroniskās identifikācijas kartes (eID) šobrīd vairāk tiek pozicionētas kā fizisks personu apliecinošs dokuments, kurš ir ērts līdzi nēsāšanai, aizmirstot par elektroniskās vides komponenti, kas ir daudzkārt svarīgāka par pirmo. «Svarīgāka tādēļ, ka fizisks identitātes līdzeklis – pase, jau iepriekš pastāvēja, savukārt eID kartes izmantošana elektroniskajā vidē kā vienota, plašai sabiedrībai pieejama elektroniskās identitātes un gribas izpausmes līdzekļa pielietojums ir jauns. Tomēr eID potenciāls valsts IKT attīstībā netiek novērtēts un izmantots,» uzskata Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Jāatgādina, ka arī vairākos stratēģiskās plānošanas dokumentos, piemēram, NAP 2020, Latvija 2030 – valsts ar augstu prioritāti ir noteikusi IKT nozares, e-pakalpojumu attīstību.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Mikroblogošanas vietnē Twitter sākuši birt ironijas pilni ieraksti saistībā ar vietnē latvija.lv pieejamo pakalpojumu Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru, kuru uz laiku, iespējams, lielā apmeklējuma dēļ rotāja uzraksts: «Atvainojiet, valsts informācija sistēma īslaicīgi nav pieejama. Lūdzu pamēģiniet vēlreiz vēlāk!»

Par portāla latvija.lv izstrādi 2011. gadā tika slēgts 424,6 tūkst. Ls vērts līgums ar IT uzņēmumu RIX Technologies.

Portālā autentificējoties internetbankā vai ar e-parakstu, iespējams piekļūt saviem iepriekšējo gadu atalgojuma un sociālo maksājumu datiem un tādējādi uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto pensijas prognozi, kas daudziem raisījusi izbrīnu un šoku. Par Latvijas iedzīvotāju intereses pieaugumu vēsta arī paša @PortalsLV tvīts, kurā norādīts, ka šis ir «šodienas visvairāk apspriestais e-pakalpojums».

Informācija mikroblogošanas vietnē Twitter liecina, ka Latvijas Ekonomikas ministrija šo komunikācijas rīku izmanto jau vairāk nekā trīs gadus - kopš 2010. gada 26. maija. Lai noskaidrotu, cik tas ir kļuvis svarīgs valsts iestādes ikdienas darbā, neliela intervija ar Evitu Urpenu, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju.

- Kādēļ 2010. gadā EM kā valsts iestādē tika pieņemts lēmums sākt komunikāciju Twitter un kura cilvēka ideja tā bija?

Ekonomikas ministrija pastāvīgi domā, kā uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, kā to veikt pēc iespējas plašāk, ja sarunas temats skar plašu sabiedrības daļu, kā to veikt precīzāk, ja sarunas tēma attiecas uz kādu konkrētu mērķauditoriju. Tā mēs regulāri pilnveidojam savu mājaslapu, veidojam mājaslapas apmeklējumu statistiku, nosakot biežāk apmeklētākās mājaslapas sadaļas, kuru aktualizēšanai un pilnveidošanai pievēršam pastiprinātu uzmanību. Kļūstot aktīvākai komunikācijai sociālajos tīklos, ministrija pieņēma lēmumu uzrunāt sabiedrību arī šajos tīklos – 2010. gadā uzsākām komunikāciju Twitter, 2011. gada nogalē – Youtube.

No Rīgas tirdzniecības centriem Rīga Plaza un Domina Shopping šodien tika evakuēti cilvēki, liecina ieraksti sociālajos tīklos, kā arī pašu tirdzniecības centru un aculiecinieku sniegtā informācija. Patlaban abu tirdzniecības centru darbība ir atjaunota.

Neilgi pirms pieciem dienā t/c Domina Shopping informēja, ka ir noslēgusies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaude un atcelta ārkārtas situācija. Tirdzniecības centrs turpina darbu ierastā režīmā.

Iepriekš tas informēja, ka ap plkst. 14:30 tirdzniecības centrā Domina Shopping notikusi apmeklētāju un darbinieku ārkārtas evakuācija, kas saistīta ar Valsts Policijā saņemto zvanu par sprāgstvielu. Uzreiz pēc zvana saņemšanas uz tirdzniecības centru ieradās atbildīgie dienesti, lai veiktu visas nepieciešamās pārbaudes.

Savukārt Rīga Plaza informē, ka pēc operatīvo dienestu veiktajām pārbaudēm nekādi draudi netika konstatēti, un modes un izklaides centrs Rīga Plaza darbību atsāka plkst. 18.00.

Noskaidrots Latvijas interneta blogu top desmitnieks, un pirmajā vietā ar 16,6 tūkstošiem lasītāju ierindojies iinuu.lv, liecina interneta izpētes uzņēmuma Gemius publicētā informācija. Otrajā vietā ierindojas tehnoloģiju blogs krizdabz.lv, bet trešajā - kakao.lv.

Blogu topa līderi - blogu iinuu.lv - novembrī apmeklējuši 1,32 % no visas Latvijas interneta auditorijas, un tas ir labākais rezultāts to blogu vidū, kas novembrī piedalījās blogu topa mērījumos, norāda Gemius.

Reālo apmeklētāju skaits audzis arī aprīlī veidotā Gemius blogu topa uzvarētāja Kristapa Skuteļa blogam krizdabz.lv - tam lietotāju skaits audzis par nepilniem trīs tūkstošiem, novembrī sasniedzot 12 tūkst. Par 2,5 tūkst. lietotāju augusi šī paša autora bloga androids.lv auditorija, novembrī sasniedzot 6,5 tūkst. Tehnoloģiju blogu popularitāti apstiprina ne tikai tas, ka pieaudzis to apmekletāju skaits, bet arī tas, ka teju pusē no populārākajiem blogiem pārstāvēta jaunāko tehnoloģiju tematika.

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti un patlaban tās ir aizlāpītas 90m2 platībā. Satiksme normālā ātrumā tikšot atjaunota tad, kad bedres būs aizlāpītas un šis process jau tuvojoties beigām, Db.lv uzzināja Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentā.

[Papildināts viss teksts]

Patlaban uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķeņgrāvi noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 30 km/h, informē departaments. Braukšanas ātruma ierobežojums noteikts ar saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojušās straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai veiktu avārijas bedru labošanu, uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķēngrāvi slēgta transportlīdzekļu kustība vidējā braukšanas joslā Jūrmalas virzienā un labajā malējā joslā pilsētas centra virzienā. Satiksmes ierobežojumi tiks atcelti pabeidzot avārijas bedru remontu.

RD norāda, ka Satiksmes departaments uzdevis SIA Rīgas tilti nodrošināt diennakts Salu tilta brauktuves kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu. Satiksmes departaments informēs par noteiktā braukšanas ātruma ierobežojuma atcelšanu. Tāpat pastiprināta novērošana uzsākta arī uz K. Ulmaņa gatves pārvada, Mūkusalas rotācijas apļa, Vanšu tilta nobrauktuvēm un citviet. Kopumā uz janvāri Rīgā bija aizlāpītas bedres 2351m2 platībā, lielākoties Latgales un Zemgales priekšpilsētās, informēja departaments.

Veikalu tīkls Maxima vēl nav pievērsis uzmanību tam, vai īstenojas internetā paustais aicinājums boikotēt tā veikalus, portālam Db.lv pēc ilgas domāšanas norādīja Maxima pārstāvis Jānis Beseris.

Viņš uzsvēra, ka veikali pašlaik strādā ierastā režīmā, un uzņēmums vēl nav pievērsies izpētei, vai boikots atspoguļojas realitātē.

J. Beseris vien uzsvēra visiem pašsaprotamu atziņu, ka veikalu apmeklējums dažādās vietās ir atšķirīgs.

Sociālajos tīklos iedzīvotāji publicējuši aicinājumus boikotēt Maxima veikalus.

Turpmāk visiem cilvēkiem, kuri būs pieteikušies uz elektroniskās identifikācijas kartes (eID) saņemšanu, tiks aktivizēts arī kvalificētā elektroniskā paraksta (eParaksts) sertifikāts un autentifikācijas sertifikāts.

To paredz ceturtdien, 10. janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts. Grozījumi normatīvajos aktos paredz mainīt kārtību, kāda pastāv šobrīd, kad, piesakoties uz eID izgatavošanu, persona var izvēlēties vai aktivizēt eParaksta sertifikātus, vai ne, informē Satiksmes ministrija (SM).

Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, no 2012. gada 1. aprīļa (kad sākta eID izsniegšana) līdz 19. oktobrim bija noformēti 85,3 tūkstoši pieteikumi par eID izsniegšanu, savukārt tikai 30,8 tūkstošos gadījumos eID pieteikumos ir atzīmēta arī eParaksta sertifikātu aktivizēšana.

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Personas apliecība jeb eID karte kļūst arvien populārāka jaunu cilvēku vidū, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gada veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Gandrīz pusei jeb 46% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir personas apliecība jeb eID karte. Lielākais pieaugums eID kartes izmantošanā novērojams starp respondentiem 18 līdz 24 gadu vecumā (+9 procentpunkti, salīdzinot ar 2018. gada pētījumu), kā arī starp skolēniem un studentiem (+31 procentpunkts). Savukārt vismazāk eID karti, salīdzinot ar iepriekšējā gada pētījumu, izmanto personas vecumā no 64 gadiem un vecākas (-7 procentpunkti).

Lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem, būtiskas izmaiņas personu, kurām ir eID karte, skaitā nav vērojamas kopš 2017. gada, eID karti arvien biežāk izmanto lietotāji vecumā līdz 44 gadiem, rīdzinieki, vadītāji, speciālisti, kā arī iedzīvotāji ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem virs 600 EUR.

Protesti, kas Krievijas galvaspilsētā Maskavā sākās pirmdienas rītā, kad tika nolasīts tiesas spriedums 2012. gada 6. maija protestu dalībniekiem, turpinājās arī vakarā. Protestētāji izgāja ielās arī Pēterburgā, vēsta pasaules mediji.

Ziņu aģentūra Reuters vēsta, ka vakar Maskavā miliči aizturēja vairāk nekā simts protestētājus. Savukārt dažādi ieraksti sociālajā tīklā Twitter ziņo pat par 420 arestētiem aktīvistiem. Db.lv jau informēja, ka aizturēto vidū ir arī Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs.

Jau ziņots, ka protesti Maskavā un Pēterburgā sākās pēc tam, kad kļuva zināms – septiņiem 2012. gada 6. maija protestu dalībniekiem tika piespriests cietumsods no diviem līdz četriem gadiem. Bargākais sods – četri gadi vispārējā režīma kolonijā – piespriests Sergejam Krivovam (Сергей Кривов). Apsūdzībā teikts, ka viņš Bolotnajas laukumā sagrāba kādu policistu un atņēma viņam steku. Tāpat S. Krivovs esot iesitis kādam policijas darbiniekam.

Pirmajā dienā kopš Latvijā uzsākta Apple jaunākā produkta iPhone 5 tirdzniecība pēc šī telefona izveidojusies jau vairākus tūkstošus gara «virtuāla rinda», Db.lv atklāja LMT pārstāvis Jānis Vēvers.

Papildināta ar 2., 3. un 4. rindkopu.

Latvijas sakaru operators LMT uzsāka Apple jaunākā viedtālruņa iPhone 5 tirdzniecību šā gada 2. novembrī, plkst. 9, kad sākās pieteikšanās jaunajiem iPhone 5 tālruņiem internetā.

Pirmajās piecās minūtēs telefonam internetā jau bija pieteikušies vairāk nekā simts cilvēku, bet neilgi pēc plkst. četriem pievakarē cilvēku skaits, kas pieteicās jaunā sīkrīka iegādei, pārsniedza vairāk nekā divus tūktošus, Db.lv pastāstīja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš atzina, ka pašlaik pirmā iPhone 5 partija jau ir izpārdota, bet nākamnedēļ gaidāma otra jauno viedtālruņu partija.

Swedbank noskaidrojusi tīkla problēmu iemeslu un atjaunojusi internetbankas darbību normālā režīmā, informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska, piebilstot, ka nedēļas nogalē banka kopā ar iekārtu ražotājiem veiks tehniskos uzlabojumus, lai novērstu šādu traucējumu iemeslu nākotnē.

Internetbankas darbība tika atjaunota plkst. 16.30 pievakarē.

Jau ziņots, ka tīkla traucējumi Swedbank Latvijā un Lietuvā sākušies ap plkst. 14. Piektdien pēcpusdienā nedarbojās Swedbank internetbanka, tāpat nebija iespējams norēķināties ar šīs bankas kartēm, līdz ar ko nebija pieejamas arī darbības bankomātos, novēroja Db.lv. Tīkla darbība tika atjaunota plkst. trijos dienā, taču pēc laika traucējumi atsākušies, informēja bankas pārstāve.

Tehnisko nedienu iemesls bija tīkla traucējumi, taču sīkāk problēma netika komentēta.

Cilvēki par problēmām Swedbank darbībā ziņo arī mikroblogošanas vietnē Twitter, kur par tehniskām kļūmēm izsakās arī pati banka.

Vidusskolnieks Aleksejs Popovs ir izveidojis programmu, kas pilnībā pārveido SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izveidotās e-Klases izskatu. Tādējādi e-Klase ir nevis uzlabota, bet gan sabojāta, un tas vairs nav tāds produkts, kādu saviem klientiem vēlas piedāvāt DEAC, Db.lv norādīja DEAC valdes loceklis Andris Gailītis.

Otrdien sociālajos tīklos ievērību izpelnījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Aleksejs Popovs, kurš izstrādājis Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Kā vidusskolēns skaidro savos sociālo tīklu kontos, viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis. Viņš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs. Tas radīja sašutumu sociālo tīklu, piemēram, Twitter, lietotājos.

iPhone 5s jaunā pirkstu nospiedumu lasīšanas tehnoloģija kļuvusi par jaunu izaicinājumu hakeriem, kas šobrīd sacenšas savā starpā, kuram pirmajam izdosies to «atkost», raksta Forbes.

Ceturtdienas pēcpusdienā tika radīta vietne IsTouchIDHackedYet.com, kuras mērķis ir piesaistīt tā dēvēto pūļa finansējumu, kas vēlāk tiks atdots cilvēkam, kurš pirmais video demonstrēs veidu, kā «apmānīt» iPhone 5s tehnoloģiju. Proti, iegūs pirkstu nospiedumu no jebkuras citas virsmas, lai izmantotu to Apple jaunākā viedtelefona atbloķēšanā.

Kā novēroja Db.lv, piektdienas rītā lielākā summa, kas ziedota hakerim, kurš pirmais «uzlauzīs» pirkstu nospiedumu tehnoloģiju, ir 10 tūkstoši ASV dolāru, ko ziedojis Arturs Rozenbekers (Arturas Rosenbacher) no riska kapitāla uzņēmuma IOCapital.

Ārvalstu mediji seko ceturtdienas vakarā notikušajai nelaimei, kad iebruka veikala Maxima jumts. Par nelaimi un notikumu attīstību raksta Euronoews, BBC, Chinadaily, Reuters, Deuche Welle, CNN, RIA Novosti, The Irish Times un citi.

Latvijai tiek izteiktas līdzjūtības arī ar sociālo mediju palīdzību. Līdzjūtības izteikušas jau, piemēram, Lielbritānijas un ASV vēstniecības.

Sociālajos tīklos līdzjūtību izsaka arī citu valstu iedzīvotāji.

BBC ziņa par traģēdiju Zolitūdē ir otra svarīgākā ziņu plūsmā. Britu medijs ziņo, ka Latvijas galvaspilsētā, tirdzniecības centrā, iegruvis jumts, prasot vairāku cilvēku dzīvības, bet daudzi ir pazuduši bez vēsts, savukārt vairāki gruvešos ir iesprostoti. Tāpat medijs ziņo, ka lielveikals Maxima durvis vaļā vēra 2011. gadā.

Īpašu uzmanību notikušajam pievērsis arī Krievijas medijs RIA Novosti, kur traģēdija ir galvenā ziņa. Medijs ziņo gan precīzu cietušo skaitu, gan regulāri atjaunina informāciju, ieskaitot notikušā apstākļus un to, ka negadījumā cietušo ģimenēm tiks izmantota kompensācija.

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.