Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) valsts un pašvaldību iestādes šā gada pirmajos piecos mēnešos ir iegādājušās preces par gandrīz 6,5 miljoniem latu, kas, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušajā gadā, ir pieaudzis divas reizes. Visvairāk finansējuma izlietots datoru iegādei.

Aizvadītā gada pirmajos piecos mēnešos EIS apgrozījumus bijis 3,85 miljoni latu. Dubultojies EIS veikto pasūtījumu skaits, sasniedzot 16 480 pasūtījumus. Valsts un pašvaldību iestādes visvairāk ir iegādājušās kancelejas, saimniecības preces un biroja papīru. Visvairāk pirkti A4 mapes ātršuvēji – kopumā 42 946 vienības par kopsummā 2940 latiem, skaidroja Valsts reģionālās attīstības aģentūras Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāja Ilze Telica.

Pēc izlietotā finansējuma vislielāko apgrozījumu veido datori, datoru piederumi un serveru tehnika, kas kopumā ir iegādātas gandrīz 4,2 miljonu latu apmērā. Nākamā pirktākā preču grupa EIS bijusi medikamenti un medicīnas preces, kuru kopējais apgrozījums sasniedzis 1,5 miljonus latu, bet trešā – drukas iekārtu piederumi, veidojot 0,7 miljonu latu apgrozījumu.

1.novembrī darbu sākusi Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) jaunā, uzlabotā versija, informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūras Starptautisko projektu un komunikācijas nodaļas vadītāja Līga Baltiņa.

Interneta vietnē www.eis.gov.lv no 1.novembra pircējiem – valsts un pašvaldību iestādēm - ir pieejami e-katalogi šādās preču grupās - digitālie kopētāji, pavairotāji un platformāta drukas iekārtas, biroja tehnika. Pārējie 10 dažādu preču e-katalogi vēl arvien ir pieejami sākotnējā EIS versijā – www.eiepirkumi.gov.lv.

Pieejamo katalogu skaits tikšot strauji paplašināts un jau 2011.gada 1.janvārī būšot seši katalogi – šā gada 1.decembrī plānots atvērt standarta programmatūras katalogu, savukārt 1.janvārī papildus būs iespējams iegādāties pretinfekciju ārstniecības līdzekļus, muskuļu un skeleta sistēmas medikamentus, kā arī biroja papīru.

Pagājušajā gadā vairāk nekā 650 valsts un pašvaldību iestādes Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) iegādājušās preces un pakalpojumus par vairāk nekā 63 miljoniem eiro, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Pieaugums vērojams gandrīz visās EIS piedāvāto preču grupās. Vislielākais apgrozījums 2016.gadā bijis standarta programmatūrai – 22 979 697 EUR (36% no kopējā apgrozījuma), datortehnikai un servertehnikai – 17 214 994 EUR, kā arī medikamentiem un medicīnas precēm – 7 649 363 EUR. Piegāžu skaits attiecībā pret 2015.gadu ir palielinājies par 9% un sasniedz 103 323 piegādes. Plašāka statistika pieejama šeit.

2016.gadā ir uzsākta EIS e-konkursu apakšsistēmas izmantošana. Pagājušajā gadā, izmantojot šo sistēmu, VRAA ir veikusi visas centralizētās iepirkumu procedūras elektroniskā veidā, atvieglojot uzņēmēju dalību iepirkumos.

No 30.jūnija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) atvērti divi jauni reprezentācijas preču katalogi. Katalogos valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības varēs iegādāties dažādus reprezentācijas materiālus ar Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Savienības un pasūtītāju logotipiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Piedāvāto reprezentācijas preču klāstā pieejamas biroja preces, kas noder semināru un konferenču organizēšanai, USB atmiņas kartes, krūzes, lina un papīra maisiņi un citas preces, kuras var izmantot iestāžu un to administrēto programmu atpazīstamības veicināšanai. Katalogā būs pieejamas arī Latvijā ražotas preces – keramikas izstrādājumi, medus, dzērvenes un citi produkti.

Reprezentācijas preču katalogs EIS ir sadalīts divās daļās pēc institūcijām, kurām preces ir paredzētas. Pirmā kataloga daļa ir paredzēta tām institūcijām, kuras reprezentatīvos materiālus un preces var iegādāties tikai centralizēta elektroniskā iepirkuma ietvaros. Otrā kataloga daļa ir paredzēta un pieejama jebkurai valsts vai pašvaldības iestādei vai kapitālsabiedrībai, kurai savu funkciju veikšanai ir nepieciešams iegādāties reprezentācijas preces ar institūcijas logotipiem.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) tās dalībnieki – valsts un pašvaldības iestādes, no nākamā gada par miljonu varēs iepirkt biroja papīru.

Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka VRAA iepirkumā par biroja papīra piegādi EIS dalībniekiem ir uzvarējuši: SIA RK Vilori, SIA BALTA, SIA Hermess, SIA Gaita, SIA Prodlex, SIA Officeday Latvia, SIA Rimpeks KP un SIA Reneva. Kopējā līgumcena ir 1,065 milj. Ls.

Bez biroja papīra piegādes kataloga EIS no 2011.gada ir paredzēti vēl divi jauni katalogi par pretinfekciju ārstniecības līdzekļu un muskuļu, skeleta sistēmas medikamentu iegādi.

Šobrīd EIS darbojas 15 katalogi. EIS tika izveidota, lai atvieglotu iepirkuma procedūras valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī lai ietaupītu laika un naudas resursus. Pirmais elektroniskais katalogs tika atvērts 2006.gada 1.oktobrī.

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu. Elektroniskā iepirkumu sistēma (EIS) šobrīd ir alternatīva līdz šim realizētajai pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas sistēmai Latvijā, kas drīzumā pilnībā aizstās iepriekš izmantoto papīra versijas pieteikumu iesniegšanas sistēmu.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 39. pantu un Likuma pārejas noteikumiem visām Latvijā reģistrētajām līgumslēdzēju pusēm, tostarp RB RAIL AS, sākot ar 2017. gada 1. oktobri nepieciešams nodrošināt elektronisku pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanu publiskajiem iepirkumiem, kuru līgumcenu robežvērtība ir vienāda vai lielāka par 135 000 eiro preču un pakalpojumu iepirkumos un vienāda vai lielāka par 5 225 000 eiro būvdarbu iepirkumos.

RB RAIL AS aicina visus projekta potenciālos piegādātājus reģistrēties EIS, lai saņemtu piekļuvi e-konkursu apakšsistēmai, kas savukārt sniegtu iespēju piedalīties šobrīd izsludinātajos un nākotnē plānotajos iepirkumos. Lai lietotu EIS e-konkursu apakšsistēmu, visiem nereģistrētajiem lietotājiem nepieciešams reģistrēties EIS, lai saņemtu reģistrēta lietotāja tiesības, kas sniedz iespējas veikt darbības e-konkursu apakšsistēmā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

IT uzņēmums LatinSoft ir nemierā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) konkursu par programmatūras un tās atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem, tāpēc ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

LatinSoft valdes priekšsēdētājs Sergejs Simonovs DB nesniedza komentārus, kāpēc sūdzība ir iesniegta. Uzņēmuma sūdzību IUB ir paredzējis izskatīt 30.novembrī.

DB jau rakstīja, ka VRAA iepirkumā par programmatūras un tās atbalsta piegādi EIS dalībniekiem, ir uzvarējuši septiņi IT uzņēmumi MarkIT Latvija, LatinSoft, Datakom, DPA, ATEA, Capital un IT Latvija. Iepirkuma kopējā līgumcena ir 3,8 milj. Ls.

VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovics DB iepriekš jau norādīja, ka šogad EIS papildus ir plānots ieviest vēl divus jaunus – serveru un standarta programmatūras katalogu. Tajos iecerēts paplašināt arī preču skaitu.

Uzņēmēji var sākt iesniegt piedāvājumus divos centralizēto iepirkumu konkursos – par pārtikas preču piegādi un mēbeļu piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem, paziņojusi Valsts reģionālās attīstība saģentūra (VRAA).

EIS abos minētajos katalogos tiks izmantots «reģionālais princips», kas nozīmē to, ka pretendents savas preces var piedāvāt arī pa atsevišķiem Latvijas reģioniem.

«Reģionālajiem uzņēmējiem ir atviegloti dalības nosacījumi. EIS pretendentiem, kas startēs atsevišķos reģionos attiecīgi ir noteiktas dažādas prasības par pretendenta iespējām, saimniecisko un finansiālo stāvokli,» skaidro VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, norādot, ka «šī ir jauna iespēja uzņēmumiem no attālākiem Latvijas reģioniem piedāvāt savu preci EIS reģiona ietvaros, kas faktiski nozīmē - uzņēmējam jānodrošina piegādes tikai viena vai dažu reģionu ietvaros, jo katram reģionam - Rīgai un četriem pārējiem reģioniem, tiks noteikti savi uzvarētāji, tādējādi paverot plašākas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem».

Ekziperī Starptautiskās skolas vecāko klašu audzēkņu mācību un dzīvojamajā mītnē Piņķos beigušies būvdarbi un objekts ir nodots ekspluatācijā, informē būvkompānija SIA "Merks".

Projekts īstenots nepilna gada laikā, izmantojot "design&build" principu, kur "Merks" vadīja gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus. Šis princips sekmē vēlamā rezultāta sasniegšanu pasūtītāja vēlamajā termiņā un budžetā. Jaunajā vidusskolā - koledžā vienlaicīgi varēs mācīties vairāk kā 500 audzēkņu, savukārt dzīvojamajā ēkā būs iespējams izmitināt līdz 100 personām. Ēkas kopējā platība ir 6766,8 kvadrātmetru.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro.

"Jaunā vidusskolas - koledžas ēka seko pasaules būvniecības tendencēm un atbilst augstākajām mūsdienu kvalitātes un energoefektivitātes prasībām. Projekta konstrukcijas veidotas no līmētiem koka jeb CLT paneļiem, kas ir videi draudzīgāks risinājums, izmantojot dabas atjaunojamos kokmateriālu resursus. Mums bija izaicinājums pirmo reizi CLT paneļus izmantot tik apjomīgā būvē, ko veiksmīgi realizējām," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu par mēbeļu piegādi un uzstādīšanu ēkā Zigfrīda Meierovica prospektā 31, Jūrmalā, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā līdz 17.februāra plkst.11.

Pretendentam būs jāpiegādā un jāuzstāda Valsts prezidenta rezidencē mīksto mēbeļu grupa formālām sarunām, kurā ietilpst trīsvietīgs dīvāns, četri klubkrēsli, viens atpūtas krēsls, kā arī kafijas galdiņš. Tāpat būs jāpiegādā mīksto mēbeļu grupa neformālām sarunām, ko veido trīsvietīgs un divvietīgs dīvāns, dīvāns-zvilnis, dekoratīvie spilveni, četri kafijas galdiņi, inkrustēts ēdamgalds, divi palīggaldi, kā arī 20 krēsli pie ēdamgalda, divi krēsli ar roku balstiem pie ēdamgalda un brīvstāvoša mēbele servēšanas piederumiem.

Izdevumi par kancelejas precēm līdz ar administratīvo slogu būtiski samazinās tiem valsts resoriem, kas e-vides iespējas paplašina mērķtiecīgi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gada griezumā biroja precēm atvēlētie tēriņi iestāžu vidū būtiski atšķiras. Likumsakarīgi, ka lielākās tērētājas par kancelejas precēm ir darbiniekiem bagātākās ministrijas, piemēram, Zemkopības (ZM) un Finanšu ministrija (FM). Kamēr Veselības ministrija plāno šim mērķim šogad tērēt 5,3 tūkst. eiro, Ārlietu ministrija (ĀM) atvēl turpat sešas reizes lielāku summu.

Vadošie valsts resori lielākoties izmanto Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) sniegtās iespējas, lai iepirktu kancelejas preces. EIS darbojas līdzīgi kā interneta veikals – katalogos iestādes iegādājas biroja papīru un citas nepieciešamās preces. Iepirkumu sarakstus parasti veido, sekojot pieprasījumam no darbiniekiem, atzīmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece. Piemēram, Ārlietu ministrija (ĀM) sīkpreču iegādei veikusi iepirkumu, lai iegādātos preces diviem gadiem. Konkursā uzvarējis uzņēmums Daiļrade ekspo, ar kuru noslēgts līgums par summu 42 tūkst. eiro (bez PVN). Pirms preču iegādes Valsts kancelejā (VK) tiek aptaujāti departamenti par vajadzībām un veikta iepriekšējo gadu pieprasījuma un patēriņa analīze, papildina VK komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Zaiga Barvida.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmums par aizliegumu Rīgas pašvaldības aģentūrai "Rīgas gaisma" slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju ir precedents konkurences tiesību nodrošināšanā un būtisks solis nozares iepirkumu sakārtošanā.

IUB savā skaidrojumā norāda, ka "Rīgas gaisma" iekļautā prasība pretendentiem par pēdējos gados īstenotiem projektiem vismaz 500 000 eiro apmērā par katru ierobežo konkursa pretendentu loku, bet šādos konkursos svarīgi ir izvērtēt prasības samērīgumu un objektivitāti attiecībā pret iepirkuma raksturu un iespējamo konkursa dalībnieku loku. IUB skaidro, ka pasūtītājam ir jāpārliecinās par objektīvu un samērīgu kvalifikācijas izvirzīšanu, kas nodrošinātu pietiekamu konkurenci konkursā.

Šādiem "Rīgas gaisma" izstrādātā nolikuma nosacījumiem var kvalificēties tikai pāris Latvijas uzņēmumi un to grupas uzņēmumi, kas turklāt elektro materiālu un gaismas ķermeņu piegādātāju un uzstādītāju tirgū tiek uzskatīti par vienai personai vai personu grupai piederošu un vienas personas kontrolētu uzņēmumu grupu.Tiešā saikne starp uzņēmumiem ir to īpašnieku un pārvaldes struktūru amatpersonu līmenī, kas to arī apliecina.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju iepirkumā par satiksmes intensitātes uzskaites sistēmas modernizāciju un jaunu uzskaites punktu izbūvi, liecina IUB publiskotā informācija.

IUB lēmumā norādīts, ka janvāra vidū saņemta SIA "Fima" sūdzība, kurā norādīts, ka konkursa uzvarētāja SIA "IT Invest" piedāvājums ir nepamatoti lēts.

Konkursā kopumā tika saņemti seši piedāvājumi - SIA "IT Invest" ar piedāvāto līgumcenu 455 372 eiro, SIA "Fima" - 888 889 eiro, SIA "Reck" - 952 941 eiro, SIA "Belam-Rīga" - 996 964 eiro, personu apvienība SIA "Kc.lv" un SIA "Dati Group" - 1,093 miljoni eiro un SIA "Kemek Engineering" - 2,176 miljoni eiro, norādīts Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

"Fima" pārstāvji sūdzībā skaidro, ka visu pretendentu iesniegto piedāvājumu cenas ir līdzīgas, izņemot "Kemek Engineering", kura piedāvājums ir dārgāks. Savukārt "IT Invest" iesniegtā piedāvājuma cena ir gandrīz uz pusi zemāka par pārējo pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem.

Publisko iepirkumu likumā tiek plānoti kārtējie grozījumi – Finanšu ministrijai uzdots izstrādāt likuma labojumus, lai noteiktu vietējo pašvaldību pienākumu plānot un organizēt centralizētus iepirkumus pašvaldību vajadzībā.

Attiecīgi grozījumi ministrijai jāizstrādā līdz šā gada aprīlim, izskatot vadlīnijas par iespējām centralizēt pašvaldību iepirkumus, nolēma valdība.

Ar vadlīniju ieviešanu iecerēts panākt, ka iepirkumu centralizācijas process īpaši tiek attīstīts pašvaldībās, ka novadu vai pilsētu pašvaldības plāno un organizē pašvaldības iestādēm nepieciešamos vienveidīgos iepirkumus, nosakot, kādu preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkumi tiks veikti centralizēti, un kādi - nodoti pašvaldību iestāžu ziņā.

Tādas preces kā datori, biroja tehnika, kopētāju un drukas iekārtu piederumi un biroja papīrs arī pašvaldībām būs obligāti jāiepērk, izmantojot elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS).

Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludinājusi atklātu konkursu Valsts policijas ēku Rīgā, Stabu ielā 89 un Bruņinieku ielā 72B būvprojekta izstrādei, telpu pielāgošanai policijas vajadzībām un autoruzraudzībai.

Piedāvājumu iesniegšana notiek elektroniski līdz 2022. gada 28. martam EIS e-konkursu apakšsistēmā.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās atsevišķās daļās - viena no iepirkuma daļām ir Stabu ielas 89, Rīgā ēkas būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība. Šajā ēkā atrodas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pēc pārplānošanas tajā tiks izvietota arī moderna ekspertīžu laboratorija.

Otra iepirkumu daļa - būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība, ir paredzēta īstenot ēkai Rīgā, Bruņinieku ielā 72b, kur ir izvietota Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Piedāvājumu iesniegšana notiek līdz 2022. gada 28. marta pulksten 11.00 EIS e-konkursu apakšsistēmā šī konkursa sadaļā. Piedāvājumu atvēršanas procedūra norisināsies 2022. gada 28. martā.

Veselības ministrijas (VM) pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par iepriekš veiktajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, tā trešdien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele, informē ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Edgars Skvariks.

VM pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.

Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 eiro izlietojumam iekārtām pagājušā gada beigās, kuras joprojām netiek izmantotas. Savukārt, attiecībā uz ministrijas IKT centralizācijas projektu, pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 eiro.

«Mums ir pamats domāt par krāpniecību. Abos projektos eksperti konstatējuši, ka par programmatūrām iegādātas pilnīgi citas un stipri dārgākas licences,» norādīja ministre, piebilstot, ka abos projektos eksperti iegādātās programmatūras licences fiziski nav identificējuši.

Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk izvēlas pakalpojumus sniegt un saņemt elektroniski – šā gada pirmajos septiņos mēnešos augusi e-pakalpojumu popularitāte gan privātpersonu un uzņēmumu vidū, gan valsts un pašvaldību iestādēs, liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) un portāla latvija.lv dati.

Valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu latvija.lv ir lietojuši vairāk nekā 258 tūkstoši iedzīvotāju. «Latvijā pieaug e-pakalpojumu piedāvājums un kvalitāte, līdz ar to veidojas arī pozitīva sabiedrības attieksme pret šo pakalpojumu izmantošanu. Jau šobrīd iespēja un prasmes elektroniski izmantot visus tos pašus pakalpojumus, ko reālajā vidē, ir būtisks nosacījums uzņēmēju konkurencei un iedzīvotāju ērtībām. Nākotnē e-pakalpojumi iegūs aizvien lielāku nozīmi,» sacīja Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

VRAA dati liecina, ka vasaras mēnešos biežāk lietotais e-pakalpojums bijis Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās, kas šogad sasniedzis 181 759 lietošanas reizes. Portālā latvija.lv izmantoto e-pakalpojumu vidū otra populārākā bijusi dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana, ko iedzīvotāji izmantojuši 68 649 reizes. Trešais populārākais pakalpojums ir Mani dati iedzīvotāju reģistrs (62 633 reizes).

Valsts SIA "Latvijas Proves biroja" izsludinātajā iepirkumā tiesības par 300 000 eiro izgatavot Latvijas valsts apbalvojumus sarunu procedūrā ieguvis Lietuvas uzņēmums "Alpera", liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē publicētā informācija.

Pēc elektronisko iepirkumu sistēmā "www.eis.gov.lv" atrodamās informācijas, līgums ar Lietuvas uzņēmumu noslēgts uz četriem gadiem un piedāvātā līgumcena ir 300 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Noslēgtajā līgumā norādīts, ka uzņēmumam "Alpera" būs jāizgatavo Latvijas valsts apbalvojumi - Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. "Alpera" saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumā esošajiem Latvijas valsts apbalvojumu zīmējumiem, Valsts prezidenta kancelejas apstiprinātiem etaloniem un tehnisko specifikāciju, izmantojot apbalvojumu presformu komplektu, izgatavos un nodos pasūtītājam apbalvojumu komplektus.

Pēc "Alpera" interneta vietnē atrodamās informācijas, uzņēmums izveidots 1997.gadā. Tas izgatavo dažāda veida produktus, kas veidoti no dzeltenā metāla, vara, misiņa, melhiora, sudraba, zelta un bronzas. Uzņēmumā strādā profesionāļi, kuriem ir piecu līdz 30 gadu pieredze. Tie ir gan juvelieri, gravieri, gan dizaineri, skulptori un citi.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Lielākā daļa zaļo iepirkumu saistīti ar ES līdzfinansētiem projektiem, vides prasībām atbilstošu datoru iegādi. Tā var secināt no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) datiem.

Zaļais publiskais iepirkums tiek uzskatīts par vides un ilgtspējīgas attīstības politikas instrumentu un lielākoties – arī brīvprātīgu. Latvijā ir izveidots tiesiskais pamats, lai varētu īstenot zaļo iepirkumu.

Publisko iepirkumu skaits, kuros izvirzītas vides aizsardzības prasības, no kopējā publisko iepirkumu skaita veido 5,25%, liecina dati par 2011.gadu. Kopš 2008.gada zaļo publisko iepirkumu (ZPI) īpatsvars ir lēni, bet stabili audzis – katru gadu vidēji par 2–3%, informē VARAM. Ministrija uzskata, ka tas ir pozitīvs rādītājs, ņemot vērā to, ka bieži vien prece ir dārgāka, tirgus dalībniekiem trūkst nepieciešamās pieredzes, ir sarežģīta tehniskā specifikācija, kā arī piegādātājiem nav izpratnes par standartos rakstītajām normām, kas paaugstina sūdzību varbūtību, problēmas preču pieņemšanas brīdī.