Puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka līdz ar pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) 2004.gada 1.maijā ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu, taču lielu sabiedrības daļu nomāc citi jautājumi – bezdarbs un smagā ekonomiskā situācija.

Pagājušā gada nogalē veiktā Eirobarometra aptauja Latvijā rāda, ka iedzīvotāji joprojām ir skeptiskāki attiecībā uz valsts attīstības virzienu. Tikai piektā daļa jeb 21% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lietas valstī virzās pareizā virzienā, raksta Neatkarīgā. Dati arī liecina, ka latvieši ES uzticas ievērojami vairāk nekā vietējām valsts varas institūcijām: tā ir puse Latvijas iedzīvotāju jeb par 10% vairāk nekā pagājušā gada pavasarī.

«Pēc iestāšanās ES Latvijā iedzīvotājiem ir garīgo un ekonomisko paģiru laiks,» uzsver Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes (ESF) dekāne Ilga Kreituse. «Pirms pievienošanās ES netika pietiekami skaidrots, kā darbojas ES sistēma, kāda būs dzīves dārdzība. Tolaik daudz runāja par privilēģijām – iespējām izbraukt un strādāt ārpus Latvijas.»
Eirobarometra dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā vidēji ES valstīs ir pārliecināti par lietu virzību pareizajā virzienā: mazāk nekā trešā daļa eiropiešu ir pārliecināti par pareizo virzienu, Latvijā tā domā 44% iedzīvotāju.

Starp ES institūcijām Latvijas iedzīvotāji biežāk uzticas Eiropas Parlamentam (45%). Kopš pagājušā gada pavasara palielinājusies arī uzticēšanās Eiropas Komisijai (EK) (no 37% līdz 42%).

«Virspusēji sabiedrība nav apmierināta ne ar ko, un arī aptaujas to rāda. Tajā pašā laikā sabiedrība ātri pierod pie labām lietām. Ja mēs nebūtu ES dalībvalsts, tad lielā bezdarba laikā iespēju aizbraukt strādāt uz kādu citu valsti novērtētu daudz vairāk. Sabiedrību nesatrauc arī eiro ieviešana. Tikai pusgadu pirms tā ieviešanas, kad sāksies kampaņas, tas būs aktuāls jautājums,» pārliecināts politologs Filips Rajevskis.

Viņš nešaubās, ka ekonomisko pagrimumu iedzīvotāji vairāk identificē ar politisko eliti, un ES šīs problēmas kontekstā ierindojas trešajā ceturtajā vietā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra