Citas ziņas

Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts pirmkārt domā par mazajiem

, 26.06.2008

Jaunākais izdevums

Eiropas Savienībā lielāko daļu darbavietu nodrošina mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) – uzņēmumi ar 250 vai mazāk darbiniekiem. Tie būtiski ietekmē nākotnes attīstību, bet ļoti bieži saskaras ar lieliem birokrātiskiem šķēršļiem un kavēkļiem. Eiropas MVU ir pelnījuši labāku palīdzību, lai pilnībā atraisītu savu stabilas ilgtermiņa izaugsmes un darba vietu radīšanas potenciālu.

Eiropas Komisija, lai sasniegtu šo mērķi, publicē Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu (MUA), kurš balstās uz desmit pamatprincipiem un kurš iesaka politisko rīcību Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

“Mazās uzņēmējdarbības akts šodien ir solis pretī Eiropas uzņēmējiem, ar kuru samazina birokrātiskos šķēršļus un atvieglo darbību 23 miljoniem MVU Eiropā. Tā mērķis ir palīdzēt mazajiem uzņēmumiem uzplaukt un labākajiem dot atspēriena punktu, lai tie varētu iekļauties starp veiksmīgākajiem pasaulē. Mazās uzņēmējdarbības akts ir nozīmīgs pagrieziens ceļā uz Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanu. Tas nozīmē atsaucīgākas valsts iestādes, mazāk novēlotu rēķinu apmaksu, pieejamu palīdzību finanšu jautājumos, inovācijās un apmācībā, mazāku PVN vietējiem pakalpojumiem un pieejamākus valsts pasūtījuma līgumus. Paketē ietverta arī MVU pieeja Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem, kas samazina birokrātiju un palielina skaidrību, ” norāda Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Durau Barrozu teica.

Eiropas Komisijas priekšsēdētaja vietnieks Ginters Ferhoigens, kurš atbild par uzņēmumiem un rūpniecības politiku: „Uzņēmēji un uzņēmējdarbība mūsu sabiedrībai ir ļoti svarīga. Šodien un vēl jo vairāk rīt mazie un vidējie uzņēmumi nodrošinās profesionālās izglītības un nodarbinātības iespējas. Tāpēc rūpes par MVU nozīmē rūpes par esošajām un nākotnes darba vietām ES. Tāpēc ir pienācis laiks MVU labvēlīgāku politiku padarīt par ES pamatpolitiku. Mazās uzņēmējdarbības akts īsteno principu „pirmkārt domā par mazajiem” un sniedz mazajiem uzņēmumiem pilnīgu ES un dalībvalstu atbalstu. Kopā mēs varam sasniegt mērķi.”

“Mazie uzņēmumi visā Eiropā liek cerības uz jauno instrumentu, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību vienotajā tirgū. MUA ir pārredzams, elastīgs un visur gūst plašu rezonansi. Tāpēc es aicinu Padomi un Eiropas Parlamentu drīzumā vienoties par Komisijas priekšlikumu, ” tā Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Čārlijs Makrīvijs.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezidents Filips Meištats: “Komisijas veiktā analīze apliecina EIB pašu veiktās apspriešanas secinājumus. Mazo un vidējo uzņēmumu labklājība un izaugsme nākotnē būs Eiropas konkurētspējas atslēga. Tirgus vien nespēj nodrošināt MVU pietiekamu finansējumu par atbilstošu cenu, īpaši strauji augošiem uz inovācijām balstītiem uzņēmumiem. Tāpēc EIB grupa meklēs veidus, kā novērst tirgus trūkumus, paplašinot sava finansējuma apjomu.”

Komisija piedāvā ES un dalībvalstīm patiesu politisku partnerību, kas atspoguļo politisko gribu atzīt MVU nozīmīgo lomu ES ekonomikā, un pirmo reizi ES un dalībvalstīs izveido pilnīgu politisko sistēmu. Priekšlikums MUA saskan ar EIB grupas nesen publicētajiem plāniem par MVU atbalsta instrumentu klāsta vienkāršošanu, modernizāciju un dažādošanu.

MUA būtībā ir izstrādāts ar pārliecību, ka labākus pamatnosacījumus MVU darbībai var izstrādāt, pirmkārt un galvenokārt pamatojoties uz to, ka sabiedrība atzīst uzņēmējus, ieskaitot amatniekus, mikrouzņēmumus, ģimenes uzņēmumus vai sociālās ekonomikas uzņēmumus, un iespēja veidot savu uzņēmumu ir aizraujoša. Tas nozīmē, ka ES jāmaina samērā negatīvais priekšstats par uzņēmēja lomu un riska uzņemšanos.

Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts nosaka 10 principus, kas jāpieņem augstākajā politiskajā līmenī, un konkrētus pasākumus, kas atvieglos dzīvi mazajiem uzņēmumiem. Pēc apspriešanās ar uzņēmumiem un to pārstāvjiem Eiropas Komisija apņēmusies iesniegt priekšlikumus par jauniem tiesību aktiem četrās jomās, kas īpaši ietekmē MVU.

- Pirmkārt, jauna Vispārējā grupu atbrīvojuma regula par valsts atbalstu vienkāršos procedūras un samazinās izmaksas. Tā palielinās atbalsta intensitāti MVU un atvieglos MVU iespējas izmantot atbalstu apmācībai, pētījumiem un attīstībai, vides aizsardzībai un cita veida atbalstu.

- Otrkārt, jauni Eiropas privātā uzņēmuma statūti ļaus veidot un vadīt "Société privée européenne" (SPE) visās dalībvalstīs pēc vienotiem principiem. Tie paredzēti, lai vieglāk būtu izpildīt saistības MVU, kas darbojas pāri robežām un kam jādibina filiāles ar citu uzņēmējdarbības veidu katrā dalībvalstī, kurā tie vēlas darboties. Praktiski SPE nozīmē, ka MVU var izveidot tāda paša veida uzņēmumu, neatkarīgi vai uzņēmējdarbību tie veic savā valstī vai citā dalībvalstī. Izvēlēties SPE uzņēmējiem nozīmē ietaupīt laiku un naudu, ko tie iztērētu juridiskām konsultācijām, vadībai un administrācijai.

- Treškārt, jauns priekšlikums par PVN dos dalībvalstīm iespēju piemērot samazinātas PVN likmes vietēji sniegtiem pakalpojumiem, ieskaitot darbietilpīgus pakalpojumus, ko galvenokārt sniedz mazie un vidējie uzņēmumi.

- Beidzot, direktīvas par novēlotiem maksājumiem grozījumi 2009. gadā palīdzēs nodrošināt, lai MVU saņemtu samaksu noteiktajā 30 dienu laikā.

Desmit principi vadīs politikas pieņemšanu un īstenošanu ES un dalībvalstu līmenī, piemēram, dodot otru iespēju pēc neveiksmes uzņēmējdarbībā, atvieglojot piekļuvi finansējumam un ļaujot vides problēmas pārvērst par iespējām.

Papildus pastāvīgajai apņēmībai līdz 2012. gadam samazināt administratīvo slogu par 25 %, laiks, kas vajadzīgs jauna uzņēmuma izveidošanai nedrīkst būt ilgāks par vienu nedēļu, ilgākais laiks uzņēmējdarbības licenču un atļauju saņemšanai nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi un vienas pieturas aģentūrām jāpalīdz atvieglot uzņēmējdarbības sākšanas un darbā pieņemšanas procedūras.

Gadījumos, kad tas ir izdevīgi, Komisija plāno noteikt konkrētas gada dienas, kad stājas spēkā regulas/lēmumi, kas attiecas uz uzņēmējdarbību. Dalībvalstīm iesaka apsvērt līdzīgus pasākumus.

MUA ietver tālejošu pasākumu paketi, kas ļaus MVU izmantot visas vienotā tirgus priekšrocības un ienākt starptautiskos tirgos, jo vairāk resursu tiek novirzīti mazo uzņēmumu piekļuvei finansējumam, pētījumiem, attīstībai un inovācijām. Tie atvieglos arī dalību standartu noteikšanas procesā, valsts pasūtījuma līgumu iegūšanu un ļaus vides problēmas pārvērst par uzņēmējdarbības iespējām.

Beidzot MUA meklē jaunus veidus, kā stimulēt interesi par uzņēmējdarbību un veidot uzņēmēja domāšanas tipu, īpaši jauniešiem. Jaunieši, kuri vēlas izveidot uzņēmumu, tagad ar tikko sāktās programmas “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” atbalstu var iegūt pieredzi, kādu laiku strādājot MVU ārzemēs. Tas palīdzēs uzturēt labā līmenī prasmes un veicinās tīklu veidošanu starp Eiropas MVU. Arī mācekļiem tiek izstrādātas līdzīgas mobilitātes programmas.

MUA ir pilnīgi iekļauts izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā. Dalībvalstis tiek aicinātas izmantot atjaunoto Lisabonas 2008. gada stratēģijas ciklu, lai savās valsts reformu programmās atspoguļotu MUA.

99 % uzņēmumu ES ir MVU (uzņēmumi, kuros ir līdz 250 darbinieku un maksimālais apgrozījums 50 miljoni eiro), taču lielākā daļa tiesību aktu un administratīvās procedūras nešķiro uzņēmumus pēc to lieluma. Rezultātā 23 miljoniem MVU ir noteiktas tādas pašas prasības kā 41000 Eiropas lielāko uzņēmumu. Pēdējo gadu laikā MVU ir radījuši 80 % jauno darbavietu ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar Miķeļdienas gadatirgu

, 22.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijas Ave Sol iesniegumu par Miķeļdienas gadatirgus sarīkošanu Doma laukumā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Miķeļdienas gadatirgus notiks 27. sepetmbrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā, Jaunielā, Jēkaba iela, Zirgu ielā un Tirgoņu ielā.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekus ar speciālām caurlaidēm, kas izsniegtas Rīgas domes Kultūras departamenta koncertorganizācijā Ave Sol):

No 26. septembra plkst. 6.00 līdz 27. septembra plkst. 21.00:

– Doma laukumā,

– Smilšu ielā, (labajā pusē) posmā no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Jēkaba ielai;

– Tirgoņu ielā.

27. septembrī no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00:

– Jaunielā, posmā no Doma laukuma līdz Krāmu ielai;

– Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai;

– Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

– Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Mazajai Pils ielai;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien apstiprināja ES Kiberdrošības sertifikācijas shēmu produktiem, procesiem un pakalpojumiem, vienlaikus paužot dziļas bažas par Ķīnas IT klātbūtni ES, informē EP.

«Kiberdrošības akts» tika apstiprināts ar 586 balsīm pret 44, 36 deputātiem atturoties. Tas paredz izveidot pirmo ES mēroga kiberdrošības sertifikācijas shēmu. Tā kalpotu kā apliecinājums sertificēto produktu, procesu un pakalpojumu kiberdrošībai.

Eiropas Parlaments pieņēma arī rezolūciju ar aicinājumu ES līmenī vērsties pret Ķīnas tehnoloģiju klātbūtnes radītajiem draudiem.

EP deputāti pauž dziļas bažas par aizdomām, ka Ķīnas uzņēmumu izstrādātais 5G aprīkojums ļauj ražotājiem un valsts iestādēm neatļauti piekļūt ES pilsoņu un uzņēmumu datiem un telesakariem.

EP deputāti arī ir nobažījušies, ka trešo valstu aprīkojums var apdraudēt ES drošību, ja attiecīgās valsts likumi liek tās uzņēmumiem sadarboties ar valsts iestādēm ļoti plaši definētas valsts drošības nodrošināšanā arī ārzemēs. Īpaši Ķīnas valsts drošības likumi raisījuši pretreakciju vairākās valstīs, sākot ar drošības risku izvērtējumu un beidzot ar noteiktu tehnoloģiju aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministrija: Darbs pie nodokļu regulējuma mazajiem uzņēmējiem noritēs trīs fāzēs

Lelde Petrāne, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ekonomikas ministrija (EM) turpina aktīvu darbu pie jauna nodokļu modeļa izstrādes mazajiem uzņēmumiem un jau martā plānota tā aprobācija, kad jaunais modelis pirms virzīšanas apstiprināšanai tiks prezentēts mazajiem uzņēmējiem,» šodien izplatītā paziņojumā vēsta Ekonomikas ministrija.

Projektu vada Dr. oec. Māris Jurušs. Savukārt ekspertu grupā strādās gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no uzņēmēju organizācijām un akadēmiskajām aprindām.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir definējis, ka šajā un sekojošajos gados EM prioritātes vērstas uz to, lai vidējā termiņā Latvijā veicinātu virzību uz inovatīvas ekonomikas modeli. «Secīgi arī šim regulējumam jābūt vērstam uz lielo mērķi. Tāpēc EM maina pieeju un šo regulējumu radīs atbilstoši uzņēmēju vajadzībām – īpašu nodokļu modeli uzņēmējiem darbības uzsākšanas periodā, kā arī mazajiem uzņēmējiem, kurus raksturo zemi ieņēmumi,» saka EM valsts sekretārs Juris Stinka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas Latvijā: nozīmīgs atbalsts, bet vai pietiekami izmantots?!

Līga Sičeva, LTRK ES projektu daļas vadītāja, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tautsaimniecības padome atbalsta plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministre: Nevajag pārsteigties ar nodokļu atcelšanu «dzīvesstila uzņēmumiem»

LETA, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nevajadzētu pārsteigties ar nodokļu atcelšanu «dzīvesstila uzņēmumiem», sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Vakar raidījumā "Panorāma" ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atzina, ka viņš piedāvās mazus «dzīvesstila uzņēmumus» atbrīvot no nodokļa pilnībā.

Savukārt Reizniece-Ozola uzskata, ka šādu mazo uzņēmumu nodokļu regulējuma izmaiņas būtu jāskata kontekstā ar pašreizējo nodokļu režīmu, kas attiecas tieši uz mazajiem uzņēmumiem, piemēram, patentmaksas u.c.

«Protams, mazajiem uzņēmumiem ir nepieciešami nodokļu atvieglojumi, bet, piedāvājot ko jaunu, ir jāsaprot, kuru esošo regulējumu aizstāt ar jaunu. Ekonomikas ministra piedāvājums ir sagatavots izolēti no esošā regulējuma» sacīja finanšu ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju pieaugošā loma

Dons V. Prinss, ASV, Centre for Creative Leadership izpilddirektors Maskavā, Big Business Day 2011 lektors, 08.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlētos sākt ar apgalvojumu par acīmredzamo: pasaule, kurā šodien darbojamies, vairs nav tāda kā vakar un nebūs vairs tāda rīt. Mūsu samērā vienveidīgajā pasaulē izaicinājumi kļuvuši daudz kompleksāki, pārmaiņas notiek nepārtraukti, pasaule ir savstarpēji ciešāk saistīta un konkurence saasinājusies.

Tās organizācijas, kas nespēj attīstīties un ieviest inovācijas, paliks iepakaļ. Cik svarīgas ir inovācijas? CCL (Centre for Creative Leadership) pētnieki lūdza vairākus simtus augsta līmeņa vadītājus minēt galvenās tendences, kas ietekmēs viņu organizāciju stratēģiju turpmāko piecu gadu laikā. Galvenais virzītājs ir inovācijas, tā norādīja 92% aptaujāto.

Nedaudz pakavēsimies pie mūsu izpratnes par inovācijām. Dzirdot vārdu «inovācija», daudziem rodas asociācijas ar pētniecību un attīstību (R&D), tehnoloģijām, zinātniskajām laboratorijām un produktiem. Mēs izmantosim plašāku definīciju: inovāciju process ir cilvēki, kas ģenerē idejas un liek tās lietā, radot vērtības. Ir tūkstošiem resursu, kas pēta inovāciju struktūru un norises, bet es vēlos vairāk pievērsties inovāciju cilvēciskajam aspektam. Tehnoloģijām arvien vairāk tuvinot cilvēkus jaunā un aizraujošā veidā, nozīmīgāka kļūst inovāciju sociālā dimensija. Kā panākt to, lai cilvēku darbība kļūtu inovatīva?

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Intervija ar jauno Infogr.am izpilddirektoru: kas ir kopīgs Infogr.am un Google?

Anda Asere, 05.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis

Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgales uzņēmējdarbības centrs: lai rastos veiksmes stāsti, jaunos uzņēmējus jāgatavo jau bērnudārzos

LETA, 23.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par kārtību, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum, informē FM.

Noteikumi paredz, kādos gadījumos komersantiem, kas ražo alu, izsniedzams sertifikāts, kas apliecina patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, kā arī kādos gadījumos to atsaka piešķirt vai anulē. Šobrīd Latvijā ir 47 patstāvīgās mazās alus darītavas.

Patstāvīgās mazās alus darītavas statusu var iegūt tikai juridiski un saimnieciski neatkarīgā darītava. Kritēriji atbilstībai šim statusam noteikti regulējumā. Lai saņemtu patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Komersantiem, kuriem ir viena vai vairākas akcīzes preču noliktavas, kas ražo alu, tiks noteikts, ka pirmajiem 10 000 hektolitru alus, kas saražoti kalendāra gadā, piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi. Tā piemērojama, ja alus ir saražots Latvijas Republikas alus darītavā, kurai ir piešķirts patstāvīgās mazās alus darītavas statuss, vai, ja alus ir saražots citas valsts patstāvīgā mazā alus darītavā, kuras saražotā alus apjoms iepriekšējā kalendāra gadā nepārsniedz 50 000 hektolitru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus imports turpina palielināties

Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ventspils Augstskola stūrē uz starptautiskas uzņēmējdarbības zinībām

Vēsma Lēvalde, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu starptautisko sadarbību uzņēmējdarbības un vadībzinību virziena attīstīšanā, šā gada 15. un 16. jūlijā Ventspils Augstskolā tiek rīkota starptautiskā zinātniski – praktiskā konference Uzņēmējdarbība un inovācijas: galvenie reģionālās attīstības virzītājspēki (Entrepreneuship and Innovation as Key Drivers of Regional Development).

Šo konferenci iniciējis Ventspils Augstskolas Uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības centrs (VeA UIRAC), un tā tiek rīkota sadarbībā ar Tartu Universitātes uzņēmējdarbības centru, Tallinas Tehnoloģiju universitātes ekonomikas un biznesa vadības skolu (abi Igaunija), ISM Ekonomikas un vadības universitāti (Lietuva), Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centru (Latvija), kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu un uzņēmējdarbības padomi (EMUP; www.ecsb.org).

Konferences fokusā ir trīs galvenās tēmas: uzņēmējdarbība, inovācijas un reģionālā attīstība. Konference tiks atklāta ar paneļdiskusiju par eksporta kvalitātes un kvantitātes jautājumiem, kurā piedalīsies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, Ventspils uzņēmēji un VeA UIRAC vadošie pētnieki. Turpinājumā, ar zinātniskiem referātiem par dažādiem uzņēmējdarbības, inovāciju un reģionālās attīstības aspektiem konferencē uzstāsies vairāk kā 50 dalībnieki no 10 valstīm, tai skaitā Polijas, Krievijas, Lielbritānijas, Somijas, Igaunijas, Nīderlandes, Lietuvas, Turcijas, Baltkrievijas un Latvijas. Ar speciāliem zinātniskiem referātiem uzrunāt konferences dalībniekus un viesus uzaicināti arī uzņēmējdarbības pētnieki – profesori Aleksandrs Čepurenko (Nacionālā Pētniecība universitātes ekonomikas augstskola Maskavā, Krievija) un Anna Rogut (Lodžas Universitāte, Polija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas TechHub Riga un AirDog – vieni no Eiropas Savienības MVU veiksmes stāstiem

Lelde Petrāne, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no š.g. 18.-20. novembrim Luksemburgā notiek Mazo un vidējo uzņēmumu Asambleja - nozīmīgākais Eiropas MVU nedēļas 2015 notikums, kas veltīts Eiropas mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, informēja Ekonomikas ministrijā.

Asamblejas ietvaros norisinās dažādas diskusijas, darba grupas un ideju apmaiņas starp publisko un privāto sektoru, lai kopīgi apzinātu MVU uzņēmējdarbības situāciju un izaicinājumus Eiropā, kā arī vienotos par turpmāk nepieciešamo rīcību MVU labvēlīgas politikas veidošanai. Asamblejā pulcējas Eiropas un nacionālā līmeņa valsts institūciju eksperti, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, akadēmiskais personāls un augsta līmeņa uzņēmējdarbības eksperti.

MVU Asamblejas ietvaros š.g. 19. novembrī notika Eiropas Uzņēmējdarbības veicināšanas balvu konkursa noslēguma ceremonija. Konkursa mērķis ir novērtēt veiksmīgākos uzņēmējdarbības veicinātājus, tādējādi ne tikai apliecinot augstāko atzinību par to radīto pievienoto vērtību Eiropas tautsaimniecībai, bet arī izceļot labākos piemērus, kā stiprināt uzņēmējdarbības garu un uz uzņēmējdarbību vērstu domāšanu, kas ir pamats Eiropas labklājībai un konkurētspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinetā 6.janvārī konceptuāli tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2009. gadam.

Precizējot vairākus pasākumus un saīsinot atsevišķu pasākumu izpildes termiņus, piemēram, par maksātnespējas procesa pieteikuma paātrināšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņa pagarināšanu, par ārvalstu tūristu deklarāciju aizpildīšanas kārtības lauku tūrisma saimniecībās pārskatīšanu u.c.

Šādi plāni tiek izstrādāti jau kopš 1999.gada ar mērķi pilnveidot uzņēmējdarbības vidi, samazinot administratīvās barjeras, pilnveidojot procedūras, kas uzņēmējiem jāveic, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi. Plānā ietvertie pasākumi ir horizontāli un to īstenošana sniegs labumu visām tautsaimniecības nozarēm.

Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Tautsaimniecības padomes, Latvijas mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un nozaru asociāciju izteiktajiem priekšlikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tikai ceturtdaļa iedzīvotāju domā, ka Latvijā ir jaunu uzņēmējdarbību atbalstoša vide

Žanete Hāka, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

26% Latvijas iedzīvotāju domā, ka Latvijā ir jaunu uzņēmējdarbību atbalstoša vide, liecina EY šī gada septembrī veiktā Snapshots socioloģiskā aptauja.

Kā galvenie šķēršļi veiksmīgas uzņēmējdarbības sākšanai tiek minēti pārāk augsti darbaspēka nodokļi, kā domā 55% aptaujāto, nodokļu sistēmas pārāk lielā sarežģītība (48%), kā arī kapitāla trūkums biznesa uzsākšanai (45%). Vien 15% aptaujāto domā, ka cilvēkiem jaunu uzņēmumu veidošanai trūktu ideju. Aptaujas dalībnieki kā īpaši nozīmīgu uzņēmējdarbības šķērsli arī nevērtē atbilstoša darbaspēka trūkumu – to par izaugsmes kavēkli uzskata vien 17% aptaujāto.

Minēto aptauju EY veica, lai papildinātu EY jaunās uzņēmējdarbības starptautisko pētījumu From Classroom to Boardroom, kas izcēla uzņēmējdarbībai atbalstošu sabiedrības kultūru un viedokli kā kritiski svarīgus elementus uzņēmumu izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iesaistīties uzņēmējdarbībā motivē ar papildu naudas grantiem

Dienas Bizness, 24.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot grozījumus ES fondu programmā «Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai», paplašinātas programmas ietvaros atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, atļaujot tās ietvaros rīkoto biznesa plānu un ideju konkursu uzvarētājiem piešķirt grantus un ekspertu konsultācijas uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmējdarbības tālākai attīstībai.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 24.maijā, tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas iniciatīva ieviest vēl vienu jaunu papildus atbalsta formu jaunajiem komersantiem – granta (naudas balvas) un eksperta konsultāciju piešķiršanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizēto konkursu laureātiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un uzņēmējdarbības tālākai attīstībai.

ES fondu programmas «Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai» ietvaros LIAA rīko dažādus konkursus un pasākumus, piemēram, «Ideju kauss», «Inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšana», «Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās», kuri ir plaši atzīti un kuros piedalās ievērojams dalībnieku skaits. Diemžēl tikai neliels skaits programmas ietvaros rīkoto konkursu un pasākumu uzvarētāju izveido jaunu un inovatīvu uzņēmumu, un attīsta jaunus inovatīvus produktus, kas ir izpelnījušies atzinību konkursu un pasākumu ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Vairums uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru