Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādā pilnu darba laiku savā pamatdarbā, vidējā darba nedēļa ir 40,6 stundas, kas ir septītais zemākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati par 2011. gadu.

Vidējā darba nedēļa Lietuvā ir 39,6 stundas nedēļā - otra īsākā darba nedēļa ES, savukārt igauņi strādā 40,8 stundas nedēļā - devītā īsākā darba nedēļa ES.

Vīrieši Latvijā strādā 41 stundu nedēļā, kas ir trešais zemākais rādītājs ES, bet sievietes strādā 40,1 stundu nedēļā, kas ir tāds pats kā vidējais rādītājs ES.

Dānijas iedzīvotājiem ir īsākā darba nedēļa - vidēji 38,9 stundas, savukārt Grieķijas iedzīvotāji strādā visilgāko laiku - 43,7 stundas nedēļā.

Vidējā darba nedēļa ES ir 41,6 stundas nedēļā, bet eirozonā - 41,5 stundas.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 21.martā ar spāru vainagu rotāta topošā Rakstu māja, kurā no 2025. gada ikdienas darbu veiks vairākas fakultātes, institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi.

Svinīgajā pasākumā, klātesot LU, Izglītības un zinātnes ministrijas, Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā, būvnieku “RERE Būve” un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadībai un pārstāvjiem, LU profesores Janīnas Kursītes vadībā notika simboliska ēkas iesvētīšana, uz laimi plēšot māla traukus un topošās ēkas elementos iekrāsojot latviešu spēka zīmes. Atgādinot, ka oficiāli ir sācies pavasaris, LU rektors profesors Indriķis Muižnieks sacīja, ka “Rakstu māja ir vēl viena “ligzdiņa", kurā mēs kopīgiem spēkiem varēsim būvēt gan Universitātes nākotni, gan mūsu studentu un pētnieku profesionālās un akadēmiskās karjeras nākotni un, protams, visi kopā strādāsim zinātnei un tēvijai, lai aug, attīstās un plaukst mūsu sabiedrība. Mēs to varam un mēs to parādām, ka mūsu Universitāte aug, zeļ un attīstās!”

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

Latvijas Universitāte (LU) šā gada septembrī ir sākusi Zinātņu mājas būvniecību LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā

To DB Uzņēmēju klubā pavēstīja LU rektors Indriķis Muižnieks.

Stāstot par LU Akadēmiskā centra attīstību, rektors minēja, ka tur atradīsies Rakstu māja, Dabas māja, Zinātņu māja, kā arī Tehnoloģiju centrs. Līdztekus plānots izbūvēt viesnīcas un apartamentus ar 3000 vietām, koncertzāli un daudzfunkcionālu sporta zāli. No visa minētā pašlaik ekspluatācijā jau ir nodota Dabas māja (2015. gadā), kur atrodas šādas fakultātes: Bioloģijas, Ķīmijas, Optometrijas un redzes zinātnes, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, Farmācijas. Tāpat Dabas mājā izvietoti vairāki valsts nozīmes pētniecības centri. Dabas mājas kopējā platība ir 20 000 kvadrātmetru un tajā var uzņemt 2500 studentus.

12. martā ārkārtējās situācijas dēļ būvniecības izstāde "Māja I 2020" tika pārtraukta un uz trīs mēnešiem "iesaldēta" Izstāžu centrā Ķīpsalā. Ņemot vērā dalībnieku lojalitāti un vēlmi piedalīties, pēc valsts līmeņa ierobežojumu atcelšanas tā atkal atvērta apmeklētājiem.

90% dalībnieku - aptuveni 350 uzņēmumu - turpina dalību izstādē "Māja I 2020", biznesa portālam db.lv pastāstīja Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle.

"No dalības izstādē atteicās tie uzņēmumi, kas piedāvā sezonālas preces vai pakalpojumus, kā arī uzņēmumi, kuriem visas preces jau iztirgotas un jaunas nav piegādātas. Bija uzņēmumi, kas nenoticēja, ka tiks izstrādāts speciāls regulējums biznesa attīstības izstāžu drošības prasībām un izstādes varēs notikt. Skaidrība par regulējumu pēc ārkārtējās situācijas radās pēdējā brīdī. Un faktiski šī viena nedēļa, kad gaidījām regulējuma pieņemšanu, "BT 1" izmaksāja 80 000 eiro. Ilgi nācās skaidrot, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus – informēšanu, distancēšanos, dezinfekciju. Turklāt mēs cilvēku skaita un plūsmas kontroli varam nodrošināt labāk nekā atsevišķos lielveikalos. Ir uzņēmumi, kas pārceļ savu dalību uz nākamo gadu. Dalību "Māja I 2020" ir pieteikuši arī jauni uzņēmumi, kas martā nevarēja piedalīties," stāstīja V. Tīle.

Ēku Baznīcas ielā 7 uzskata par vecāko koka ēku Kuldīgā. Tā vairākkārt ir pārbūvēta. Savu pašreizējo apjomu ēka ieguva 1742.gadā, bet 19.gadsimta sākumā - tipisko klasicisma stila veidolu, kāds tas ir saglabājies līdz mūsdienām.

1982. gadā tika veikta ēkas atjaunošana pēc arhitektes Tatjanas Vītolas projekta. Tās gaitā tika labotas gan nesošās konstrukcijas, gan apdares detaļas.

Mājā šobrīd ir apdzīvoti visi pieci dzīvokļi. Biznesa portāls Db.lv viesojās vienā no tiem. Kuldīdzniece Līga Raituma savā dzīvoklī ēkas otrajā stāvā izveidojusi apartamentus un jau desmito gadu uzņem viesus gan no Latvijas, gan ārvalstīm. Viņa atzīst, ka kā laba reklāma strādā tas, ka šī ēka ir arī vecākā koka ēka visā Kurzemē. Uz ēkas ir senais vēja rādītājs ar vienradzi, kas parasti ir dažādās UNESCO spēlēs, bērnu konkursos un orientēšanās sacensībās.

Sievietes bērnībā dzīvoklis piederējis viņas krustmātei. «Es šo māju atceros no savas bērnības. Kad plānoju atgriezties no studijām ārzemēs, šo dzīvokli no viņas nopirku, jo vēlējos dzīvot tieši vecpilsētā,» stāsta kuldīdzniece. Dzīvoklis iegādāts pašu vajadzībām, taču ar laiku kļuvis par šauru. To bijis žēl pārdot, tāpēc meklēts risinājums, kā šo dzīvokli paturēt, bet arī no īpašuma iegūt. Tas ticis remontēts un veidots kā sev, bet palaists apritē, kamēr izaugs bērni.

#Jaunākā Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens.

Jaunākā Rīgā, Inboxlifestyle rūpnīcā tapusī mikromāja ir paredzēta brīvdienu atpūtai kāda uzņēmēja ģimenei. Tā tiks novietota lauku īpašumā netālu no ūdens, kur nebija ne iespēju, ne vajadzības veidot fundamentālu būvi. Jaunās mājas īpašnieks novērtējis iespēju iegūt dzīvojamo platību ātri, vienkārši un bez celtnieku palīdzības. Ja šis dabas skats kļūs garlaicīgs, māja būs transportējama uz citu ekspluatācijas vietu.

Šīs mājas fasādes dizains pielāgots apkārtējai videi. Tās dēļu faktūra tapusi, nofotografējot netālu esošās, 200 gadus senās koka ēkas fasādi. Tāda koka apbūve redzama tuvākajā apkārtnē. Tagad senu dēļu fotogrāfija ieskauj mūsdienīgu telpu, kurā izvietotas četras guļamvietas un virtuves iekārta.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Ogrē apkures nodrošināšanā šogad iesaistīts vēl viens siltumenerģijas ražošanas objekts – tā ir jaunā katlu māja Rietumu ielā 1,Ogrē, informē Ogres novada dome.

Atšķirībā no pārējām katlu mājām Ogrē, kur kā kurināmais tiek izmantota importētā dabasgāze, jaunajā katlu mājā siltumenerģiju ražo, izmantojot vietējo kurināmo – šķeldu.

Projekts ir realizēts pilsētas rūpnieciskās apbūves teritorijā. Projektu realizēja Ogres novada pašvaldības uzņēmums SIA MS siltums, izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus un Nordea bankas finansējumu. Darbus veica SIA Filter. Katlu mājas un siltumtrašu būvniecības izmaksas bija 5,9 miljoni eiro. Siltuma tarifs pilsētā būs nemainīgi zems un prognozējams, kā rezultātā patērētāji ietaupīs ap 1 miljonu eiro gadā salīdzinājumā ar rēķiniem par apkuri pēdējos 6 gados.

Iepriekšējā nedēļa bija piektā pēc kārtas, kurā turpināja augt 95.markas benzīna vidējā cena, savukārt dīzeļdegvielas cena turpināja samazināties, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati.

EK ik nedēļu apkopo dalībvalstu datus par vidējām degvielas cenām. 95.markas benzīna vidējā cena pagājušajā nedēļā pieauga par 1,4%, kārtējo reizi sasniedzot rekordaugstu līmeni, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 1,5%,

Šonedēļ publiskotā EK informācija par iepriekšējo nedēļu liecina, ka Latvijā litrs 95.markas benzīna nedēļā no 24.maija līdz 30.maijam maksāja vidēji 1,944 eiro par litru, nedēļu iepriekš vidējā 95.markas benzīna cena bija 1,918 eiro par litru, bet vēl pirms nedēļās - 1,861 eiro par litru.

Savukārt vidējā dīzeļdegvielas cena pagājušajā nedēļā bija 1,850 eiro par litru. Nedēļu iepriekš vidējā dīzeļdegvielas cena sasniedza 1,879 eiro par litru, bet vēl nedēļu iepriekš - 1,895 eiro par litru.

Stūra māja, kuru plašākai sabiedrībai atklās 1.maijā, būs muzejs 20.gadsimtam, preses konferencē par Stūra mājas ekspozīciju pauda Rīga 2014 tematiskās līnijas Brīvības iela kurators Gints Grūbe.

Šis, pēc viņa teiktā, būs īpašs notikums Latvijas vēsturē, jo pirmo reizi sabiedrībai tiks atvērta Valsts drošības dienesta ēka un noņemta tās anonimitāte.

Grūbe norādīja, ka projekts Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014 būs tikai sākums, jo līdz ekspozīcijas nobeigumam 19.oktobrī būs jātiek skaidrībā par to, kas tālāk notiks ar šo ēku. Tas būšot jautājums ne tikai par kalendāriem plāniem vai nekustamā īpašuma funkcionalitāti.

Pasākumu programma Stūra mājā, pēc Grūbes teiktā, būs provokatīva. Tā provocēs akadēmisko vēstures skatījumu, kā arī būs politiska provokācija saistībā ar diskusijām par čekas maisu atvēršanu. «Stūra māju izdevās atvērt ātrāk nekā čekas maisus,» secināja Grūbe.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Cilvēki novērtē dabīgas lietas, arī lins un tā izstrādājumi kļūst populārāki, novērojusi Linu māja līdzīpašniece Elita Jaudzema, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Linu māja ir neliels uzņēmums Lielvārdē, kas savu darbošanos dēvē par radošo darbnīcu. Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir linu produkcijas ražošana un sava stenda tipa veikaliņa apgāde t/c Spice Home. Pārsvarā tur nonāk galdauti. Linu māja izgatavo arī pirtslietas – masāžas cimdus, cepures, svārkus, kas ir gana iecienītas preces. Vasarā savukārt Linu māja vairāk uzmanību pievērš apģērbiem, bet ziemā atrod laiku tērpu šūšanai kādam deju kolektīvam. «Sākām savu darbību pirms septiņiem gadiem. Šuvām gultas veļu, bet secinājām, ka tas ir neizdevīgi. Pamazām pievērsāmies galdautiem un mājlietām. Sākām mazā darbnīcā, ko mans vīrs uzbūvēja mājas pagalmā. Tur bija kādi 40 m2, nostrādājām tur piecus gadus, līdz nonācām pie secinājuma, ka jādomā plašāk,» stāsta Elita Jaudzema, SIA Linu māja līdzīpašniece. Uzņēmums īstenoja paplašināšanās projektu PPP biedrības Zied zeme attīstības stratēģijas 2009 līdz 2013 un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākuma «Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā» ietvaros. Tādējādi rasta iespēja iekārtot darbnīcu, nomāt telpas, tagad uzņēmums piedāvā pašūt arī aizkarus pēc pasūtījuma.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ārvalstu studenti var strādāt 20 darba stundas nedēļā, bet studiju brīvlaikā – 40 stundas nedēļā

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Imigrācijas likumā.

Saeimas informācija liecina, ka pētniekam piešķirta neierobežota piekļuve darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Šis ierobežojums atcelts studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā. Līdz šim studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ieradās mobilitātes programmu ietvaros, bija dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu.

Norvēģijas tirgū Scanhouse nokļuva «pavisam netīšām» - kādā reklāmas portālā Scanhouse pārstāvji nosūtīja «spamu» aptuveni 500 māju būvniekiem un attīstītājiem. Uz šo e-pastu 2009. gadā dibinātais uzņēmums saņēma piecas atbildes, no kurām viens māju attīstītājs uzsāka nopietnas sarunas, kuru rezultātā tika slēgts 2,5 milj. eiro apjomīga projekta līgums par 12 koka daudzdzīvokļu māju izbūvi jaunā rajonā Norvēģijas pilsētā Sortlandē, portālam Db.lv stāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Liepiņš.

Sortlandes pilsētiņas jaunā māju rajona attīstītājs jau iepriekš bija sadarbojies ar māju būvnieku no Latvijas, taču pasūtītāju neesot apmierinājis iepriekšējais māju būvnieks, un viņš meklējis citu kā rezultātā, saņemot e-pastu no Scanhouse, attīstītājs lūdzis uzņēmumam rekomendācijas un iespēju aplūkot jau tapušos projektus, kā arī viesojies Scanhouse ražotnē Mārupē, un šīs «iepazīšanās» rezultātā tika slēgts līgums, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks. Patlaban jau paveikta trešā daļa darba šinī projektā, un paredzams, ka pirmie iemītnieki Latvijā ražotajās un Latvijas celtnieku uzstādītajās un iekārtotajās mājās ievāksies šā gada jūnijā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) noslēgusi līgumu ar SIA Modus būve par rekonstrukcijas un restaurācijas darbu veikšanu Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, informē VNĪ.

Īstenojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta projektu Raiņa un Aspazijas muzeja atjaunošana, darbi uzsākti pēdējā no trim ekspozīciju vietām, kas tiks atjaunotas projekta ietvaros.

Līguma ietvaros līdz 2016.gada aprīlim tiks atjaunots autentiskākā no Raiņa un Aspazijas piemiņas vietām, to vismazāk skārušas pārbūves un pārmaiņas. Šī ir dzejnieku dzīves māja - Baznīcas ielas namā abi dzejnieki dzīvoja no 1926.gada 15.septembra, Rainis - līdz savai nāvei - 1929.gada 12.septembrim, Aspazija - līdz 1933.gada pavasarim.

Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā 30 ir nozīmīga Rīgas centra koka apbūves daļa. Projekta ietvaros tiks atjaunots gan divstāvu ielas nams, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu. Ēku unikalitāte īpaši izceļas uz trokšņainās ielas un lielo mūra namu fona.

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 29.aprīlī ekspluatācijā nodeva divus atjaunotos un rekonstruētos Raiņa un Aspazijas muzejus, informē VNĪ.

Ekspluatācijā nodota Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, kur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2015.gada 19.augustā, un Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā J.Pliekšāna ielā 5/7, kur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2014.gada 31.oktobrī. VNĪ atgādina, ka projekta realizācijā atjaunotais Raiņa muzejs „Tadenava”, kas atrodas Jēkabpils novadā, Dunavas pagastā ekspluatācijā nodots šī gada 2.martā un tur atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi tika uzsākti 2015.gada 27.februārī.

Šis ir viens no VNĪ īstenotajiem projektiem, kura laikā veikti koka kultūras mantojuma atjaunošanas un rekonstrukcijas darbi. Projekta laikā notika pieredzes apmaiņa koka elementu restaurācijā ar projekta partneriem no Norvēģijas. Projekta ietvaros Raiņa muzejā „Tadenava” restaurēta dzejnieka tēva 1865. gadā celtā pusmuižas guļbaļķu dzīvojamā māja un šķūnis, 20. gadsimta 20. gados tapusī Dāboliņu jaunsaimniecības dzīvojamā ēka, kas turpmāk funkcionēs kā apmeklētāju uzņemšanas centrs, un pirtiņa. Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 atjaunots gan divstāvu ielas nams, gan vienstāvu sētas māja ar nelielu iekšējo pagalmu, bet Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā J.Pliekšāna ielā 5/7, kas sastāv no ēku kompleksa, atjaunotas un rekonstruētas trīs Jūrmalas koka apbūvei raksturīgas ēkas un vasarnīcas dārzs.

Rīgas pilsētas būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai.

Būvdarbus LU Akadēmiskā centra teritorijā Torņakalnā, Jelgavas ielā ir plānots uzsākt rudenī, savukārt jaunās mājas atklāšana paredzēta 2023. gadā.

Rakstu māja atradīsies uz dienvidiem no Zinātņu mājas, blakus Vienības gatvei, un tās nodošana ekspluatācijā paredzēta 2023. gadā.

Pēc Rakstu mājas atklāšanas uz šo jauno LU ēku pārcelsies sešas LU humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes: Vēstures un filozofijas fakultāte, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Humanitāro zinātņu fakultāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Teoloģijas fakultāte.

Plānots, ka jaunajā ēkā atradīsies arī trīs institūti: Latvijas Vēstures institūts, Filozofijas un socioloģijas institūts un Latviešu valodas institūts. Tāpat uz ēku pārcelsies arī LU Studentu biznesa inkubators, LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs, LU bibliotēka, Studentu pašpārvalde un Radio Naba studija.

Vai 2016. gads būs beidzot tas gads, kad Eiropas akcijas uzrādīs labākus rezultātus nekā ASV? Tāds scenārijs ir gaidīts ļoti ilgi un šāda prognoze ir kļuvusi ļoti populāra starp akciju tirgus analītiķiem, norād LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Eiropas akcijas sasniedza augstāko atzīmi pret S&P 500 indeksu 2008. gada pirmajā nedēļā, bet situācija mainījās, kad tirdzniecības skandāls Societe Generale izraisīja lielu izpārdošanu Eiropā. Kopš tā mirkļa FTSE Eurofist 300, ja indeksi tiek vērtēti pēc konstantas valūtas, ir atpalicis no S&P 500 indeksa par aptuveni 50% cenu izteiksmē. Ja tiek iekļautas dividendes, tad šī atšķirība nav tik liela, jo Eiropas kompānijas pārsvarā maksā lielākas dividendes nekā ASV.

Un ja esam godīgi, tad nav arī liela mistērija kāpēc tas tā notika, saka eksperts. Pirmkārt, Eiropas valstu valdībām nācās atbildēt par potenciālu bankrotēšanu uz valsts parāda, kas ieviesa lielu neziņu starp investoriem laika posmā no 2010. gada līdz 2012. gadam un tad atkal 2015. gada vasarā. Tas sagrāva gan Eiropas ekonomiku, gan akciju tirgu. Pēckrīzes periodā Eiropas izaugsme ir bijusi ļoti vāja salīdzinot ar ASV.