Latvijas valstij daļēji vai pilnībā ir īpašumtiesības 152 kapitālsabiedrībās. Pērn bija unikāls notikums - pirmo reizi tika apkopota informācija par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām.
Uzņēmumi tika salīdzināti ar līdzīgām kompānijām citās valstīs un tika konstatēts, ka apmēram 20% no Latvijas ekonomikas veido tieši valstij piederoši uzņēmumi. Pārskatā ir iekļauti arī valsts nekustamie īpašumi Rīgā.
Protams, radās jautājums, kāpēc šāds pārskats nav veidots agrāk, un bija skaisdrs, ka valstij piedrošie aktīvi netiek pārvaldīti ar pienācīgām laba saimnieka metodēm. Šobrīd izstrādātā koncepcija valsts uzņēmumu pārvaldībai ir likumsakarīgs solis, lai uzlabotu korporatīvo pārvaldību visos valstij piederošajos uzņēmumos. Šodien valsts uzņēmumiem nav padomes, kas patiesībā ir ļoti svarīga institūcija, jo lemj par kompāniju stratēģiju, uzrauga valdes darbību utt. Tā vietā šobrīd ir uzraugošās ministrijas valsts sekretārs, kurš vienlaicīgi atbild par daudziem uzņēmumiem, kas strādā visdažādākajās nozarēs. Valsts uzņēmumu valdes locekļi netiek pienācīgi atalgoti. Pastāv atalgojuma griesti, kas neatbilst tirgus praksei, kas lielā mērā ierobežo profesionālu vadītāju piesaistes iespējas.
Valsts uzņēmumi ir izkaisīti pa dažādām ministrijām. Veidojot Ministru kabineta sastāvu, bieži vien kāda ministra portfelis ir iekārojams nevis tāpēc, ka konkrētais cilvēks vai partija ļoti vēlas strādāt attiecīgajā nozarē, bet gan tādēļ, ka noteiktās ministrijas paspārnē ir ļoti pievilcīgs uzņēmumu portfelis, ko ekspluatēt. Tā vietā ir nepieciešams pakāpeniski pāriet uz valsts uzņēmumu pārvaldības centralizāciju. Šo uzņēmumu kapitāldaļas pakāpeniski jāatdod vienai iestādei, vienai kapitālsabiedrībai. Šādu institūciju varētu veidot, piemēram, uz Privatizācijas aģentūras bāzes, kam ir zināma pieredze šajā jomā.
Tāpat nepieciešams atjaunot padomes institūciju tajos uzņēmumos, kuru gada apgrozījums ir virs 15 miljoniem latu. Šīm padomēm ir jābūt profesionālām. Līdz šim mēs esam runājuši par politiskām padomēm, jo tajās ir bijuši cilvēki, kuri tur tikuši par kaut kādiem īpašiem nopelniem. Iespējams, ka daļa no viņiem arī ļoti labi strādāja, bet daļa bija tādi, kas vienkārši atsēdēja tur savu laiku, saņemot lielas algas, neko būtisku uzņēmumu attīstībai nedodot. Tādējādi ir jāveido tieši profesionālas padomes. Ir jābūt lielākai caurskatāmībai ēnu valstībā.