Citas ziņas

Ēlerte nodibina Zigfrīda Annas Meierovica vārdā nosauktu biedrību

Lelde Petrāne, 21.03.2010

Jaunākais izdevums

«Dombrovska domubiedri šodien nodibinājuši biedrību, kas aicinās katru valsts iedzīvotāju vairāk domāt par politiku, piedāvāt savas idejas un pašiem kļūt par politikas veidotājiem, iesaistoties kādā no biedrības atbalsta punktiem, ko iecerēts dibināt katrā Latvijas novadā. Pirmskara Latvijas neatkarības laika politiķa Zigfrīda Annas Meierovica vārds biedrībai dots gan godinot viņa ideālus, gan tāpēc, ka biedrības tapšana noritējusi Meierovica radinieku dzīvoklī,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Biedrības iniciatore, bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte neslēpj, ka kāda daļa no aktīvākajiem biedrības dalībniekiem, kuri par to izlems, varētu rudenī kandidēt Saeimas vēlēšanās premjera Dombrovska pārstāvētās apvienības Vienotība sarakstā. Taču tie nebūšot tikai kā vārti vieglākai iekļūšanai Saeimā.

S. Ēlerte stāstījusi: «Nē, nu biedrība ir biedrība.. Biedrība ir politiska, jo nodarbosies ar politikas ietekmēšanu. Bet biedrība nav partija un biedrība nav partejiska. Kā šīs biedrības uzdevumu es redzu vākt kopā ekspertīzi, izstrādāt priekšlikumus. Šī biedrība nav radīta, lai pastāvētu līdz vēlēšanām un tad izgaistu, kā tas ir noticis ar dažu labu biedrību. Nekā tamlīdzīga! Šai biedrībai ir ilglaicīgi plāni politikas ietekmēšanā.»

«Noslēpumā ilgi turētie dibinātāji tagad kļuvuši zināmi. To vidū gan uzņēmēji un mākslinieki, gan baņķieri un zinātnieki. Publiciste un bijusī diplomāte Anna Žīgure, Pasaules dabas fonda Latvija direktors Uģis Rotbergs, Latvijas pārstāve Eiropas Savienības tiesā Kristīne Drēviņa, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Tālis Tisenkopfs, Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Sprūds, finansiste un bijusī Hansabankas vadītāja Ingrīda Blūma, režisors un Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis, bijušais Pirmās partijas un Latvijas ceļa politiķis Georgs Andrējevs, Latvijas Institūta direktors Ojārs Kalniņš, sabiedrības par atklātību Delna vadītāja Lolita Čigāne, Ārpolitikas institūta vadītājs un sociāldemokrāts Atis Lejiņš, Nacionālo Bruņoto spēku pulkvedis Raimonds Rublovskis.

Ekspertu statusā biedrībā darbosies Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš, Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Vjačeslavs Dombrovskis, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Tilde vadītājs Andrejs Vasiļjevs, arī bijušais Tautas partijas biedrs, arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns un citi,» vēstīja Nekā personīga.

Tikšot apsvērts, ka par biedrības goda priekšsēdētāju varētu aicināt eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, uz kuras nupat izdotās grāmatas Kultūra un latvietība atvēršanas svētkiem bija ieradušies arī vairāki biedrības dibinātāji, to vidū arī Ingrīda Meierovica. V. Vīķe-Freiberga gan pagaidām to neapstiprina un arī savus politiskos plānus patur pie sevis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte: Rīgas identitāte nav skaidra

Dienas Bizness, 27.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas identitāte nav skaidra, patlaban galvaspilsēta tiek pretstatīta pārējai Latvijai, kas kavē tās attīstību, uzskata Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

Sarunā ar Latvijas Radio S. Ēlerte norādīja, ka vispirms ir svarīgi paskatīties uz karti un apskatīties kur mēs esam, kā arī atcerēties to, cik nozīmīga loma bijusi Rīgai Ziemeļeiropas reģionā. «Piederība Ziemeļeiropai nozīmē attīstītu ražošanu, inovācijas, radošumu un jaunradi, caurspīdīgu un caurskatāmu pilsētas pārvaldi,» sacīja S. Ēlerte.

Viņa uzsvēra, ka Rīgas identitāte šobrīd nav skaidra, bet sadarbība ar Ziemeļeiropu – ar Stokholmu, ar Kopenhāgenu, ar Helsinkiem – netiek attīstīta pietiekamā līmenī.

S. Ēlerte norādīja, ka šobrīd Rīga tiek pilnīgi nevajadzīgi pretnostatīta pārējai Latvijai, kas kavē gan galvaspilsētas, gan valsts attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte uzticējusi gandrīz visu naudu Parex bankai

Ieva Mārtiņa, 29.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī a/s Diena galvenā redaktore un līdzīpašniece Sarmīte Ēlerte, kura startēs desmitajās Saeimas vēlēšanās no Vienotības saraksta lielāko daļu savas naudas uzticējusi Parex bankai un tās meitas uzņēmumam Parex Asset Management.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ēlerte un Dālderis dos padomus Dombrovskim

Madara Fridrihsone, 21.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) padomniekiem nule kā kļuvuši divi bijušie kultūras ministri – Sarmīte Ēlerte, kura ministra amatu ieņēma iepriekšējā V. Dombrovska valdībā un viņas priekštecis kultūras ministra amatā Ints Dālderis.

Gan S. Ēlerte, gan I. Dālderis 11. Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, bet, neraugoties uz augstām vietām kandidātu sarakstos, neguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai iegūtu deputāta mandātus.

I. Dālderis no 14. novembra uzsācis pildīt Ministru prezidenta padomnieka kultūras un politikas plānošanas jautājumos pienākumus, bet S. Ēlerte no 16. novembra kļuvusi par premjera ārštata padomnieci nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos.

Saskaņā ar runasvīra Mārtiņa Pankes sniegto informāciju, V. Dombrovska padomnieku korpusam pievienojies arī Pēteris Viņķelis, kurš valdības vadītāju konsultēs ES jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ēlerte: nodokļu atlaides ziedotājiem jāsaglabā

Lelde Petrāne, 14.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāsaglabā valsts atbalsts ziedotājiem uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides veidā, bet vienlaicīgi jābūt noteiktiem skaidriem principiem, kādiem mērķiem un pēc kādiem kritērijiem daļu peļņas ziedo valsts uzņēmumi, uzskata Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.

Otrdien valdības sēdē, kad valdība skatīja informatīvo ziņojumu Par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa, kultūras ministre vērsusi uzmanību uz nepieciešamību veicināt mecenātisma tradīciju.

Pēc Kultūras ministrijas aprēķiniem pērn Latvijas kultūrai privātpersonas un uzņēmumi ziedojuši vairāk nekā 1,2 miljonus latu.

«Gan valsts, gan nevalstisko kultūras iestāžu darbība šobrīd nav iedomājama bez sadarbības ar kultūras labdariem. Valsts pienākums ir veicināt uzņēmēju labo gribu un pilsonisko atbildību Latvijā, veidojot pievilcīgu kutūrtelpu,» norāda S. Ēlerte. Pateicoties mecenātu atbalstam, Latvijā iestudētas teātra izrādes, izdoti mākslas albumi, notikuši koncerti un operas iestudējumi, restaurēti kultūras pieminekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cērtu vecās avenes. Vēl... vēl malka jāsaskalda, jābauda skaistā diena,» laikrakstam Diena atbildējis bijušais tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (Vienotība), trešdien jautāts, ko dara pēc ministra amata pienākumu pildīšanas beigām.

Viņš atzinis, ka nekādu turpmāku plānu viņam pagaidām nav.

Par to, ko darīs turpmāk, pārliecināta nav arī bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) un ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība). «Pirms iepriekšējām vēlēšanām apņēmos nākamos četrus gadus veltīt politikai un to arī domāju turpināt, bet veidi, kā to darīt, ir ļoti dažādi, un vēl konkrēti atbildēt nevarēšu - neesmu pieņēmusi lēmumu,» skaidrojusi S. Ēlerte.

Politikā palikt domājot arī A. Kampars, kurš vēloties strādāt partijā, un esot jau izskanējis, ka viņš būs Vienotības ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības

900 sekundes

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte jaunu partiju neveido

, 13.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarmīte Ēlerte nenodarbojoties ar jaunas partijas dibināšanu, bet joprojām atbalsta triju labējo partiju apvienību Vienotība, ziņo Diena.lv.

Vaicāta, vai viņa nākamgad no politikas atbalstītājas uz Saeimas vēlēšanām tomēr varētu kandidēt Vienotības sarakstā, viņa atbildēja: «Visi risinājumi ir iespējami – tie ir taktikas jautājumi. Taču svarīgākais jautājums ir, vai pēc nākamajām vēlēšanām par valsti turpinās lemt vecās sistēmas arhitekti – Šķēle, Šlesers un Lembergs.»

Db.lv jau rakstīja, ka bijusī laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte paralēli triju labējo partiju apvienībai apsver jaunas partijas veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ēlerte lūdz Valsts kontroli izvērtēt digitālās kultūras kartes ieviešanu

Sanita Igaune, 21.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte aicina visas institūcijas, kuru tiesībās vai pienākumos ietilpst kontrole par 750 tūkst. Ls vērtās Latvijas Digitālās kultūras kartes (LDKK) ieviešanu, izvērtēt, vai attiecīgais projekts ir sasniedzis izvirzītos mērķus un tas veikts par atbilstošu finansējumu.

«Tiklīdz būs iespējams, aicinu Valsts kontroli darīt zināmus secinājumus par šobrīd uzsākto revīziju valsts aģentūrā Kultūras informācijas sistēmas (KIS), lai pārliecinātos par līdzekļu izlietojuma pamatotību. Tāpat būtiski būs Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) secinājumi par tās veikto pārbaudi minētā projekta ietvaros, jo CFLA veic projekta uzraudzību un kontroli,» norāda S. Ēlerte.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu par LDKK 3. kārtas īstenošanu apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kura projekta apstiprināšanas ietvaros izvērtēja izmaksu atbilstību projekta mērķiem, atzīmē Kultūras ministrija (KM).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Rīgas namu pārvaldnieka finansiālajā darbībā pārkāpumus neatrod

LETA, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde ir pabeigusi pārbaudi par pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) finansiāli saimniecisko darbību 2014.gadā un pārvaldes ziņojumā par veikto revīziju nav konstatēti pārkāpumi, kas liktu lemt par valdes locekļu atsaukšanu, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) preses sekretāre Laila Ivāna.

Viņa norādīja, ka atbilstoši likumam valdes locekļus var atsaukt par rupju pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu nepildīšanu, kaitējuma nodarīšanu vai nespēju vadīt uzņēmumu.

Jau ziņots, ka šo pārbaudi RNP Ušakovs Audita pārvaldei uzdeva veikt pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas RNP, kad uzņēmuma darbībā atklājās vairākas, iespējams, pretlikumīgas darbības, norādot, ka pēc šīs pārbaudes viņš lems par tālāko rīcību RNP sakarā.

RNP pārstāve Santa Vaļuma aģentūrai LETA pastāstīja, ka RNP jau ir ieviesis deviņus VK ieteikumus no 23, papildus astoņu ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt četru mēnešu periodā, savukārt sešiem ieteikumiem ieviešanu plānots pabeigt līdz 2016.gada 1.jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ēlerte: Rīgu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem

Dienas Bizness, 18.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas galvaspilsētu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem, runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) aktivitātēm saistībā ar referendumu par valsts valodu, norāda Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

«Pirms gada Ušakovs kopā ar sabiedroto - ekstrēmistu Vladimiru Lindermanu personīgi aktīvi piedalījās referenduma sarīkošanas kampaņā. SC politiķi izmantoja valodu referendumu, lai apzināti mēģinātu šķelt sabiedrību un publiski apšaubīt mūsu valsts pamatus. Uzskatu, ka Ušakovam šī kļūda ir jāatzīst,» savā paziņojumā medijiem pauž Ēlerte.

Viņa norāda, ka «pērnā gada referendums ir stiprinājis pārliecību par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tas ir spēcinājis Satversmē ietverto pamatprincipu neaizskaramību, kā arī veicinājis izmaiņas likumos, lai valsts institūcijām nodrošinātu iespēju vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievu valodas referendumam nauda nākusi arī no Krievijas

Dienas Bizness, 14.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās nestabilitātes radīšanai Latvijā ieplūst nezināmas izcelsmes nauda. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pirmo reizi atklāti atzinis - krievu valodas referenduma rīkotāji saņēmuši naudu arī no Krievijas.

Bažas par Latvijā pieaugošo Krievijas ietekmi atklāja Drošības policija savā gada pārskatā, tomēr iestāde gan atteikusies to publiski komentēt, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Kozlovskis norāda, ka daudz lielāka uzmanība gan būtu jāpievērš draudiem, uz kuriem norāda Drošības policija - Krievija cenšas savā virzienā pagriezt krievvalodīgos jauniešus. Bet kā to novērst – pagaidām plāns tikai top.

Tikmēr cilvēktiesību eksperte Sigita Zankovska Odiņa norāda, ka krievvalodīgo jautājumā Latvija ir daudz nokavējusi. Pirms gada, gatavojot integrācijas pamatnostādnes, tobrīd Sarmītes Ēlertes vadītā Kultūras ministrija dokumentā neiekļāva gandrīz nevienu mazākumtautību pārstāvju ieteikumu. Tāpēc šobrīd sarunāties par jauno plānu kā kopīgi problēmu risināt ir vēl grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru apstiprina Māri Bērziņu

Līva Melbārzde, 11.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte par ministrijas parlamentāro sekretāru apstiprinājusi rakstnieku Māri Bērziņu. Tāpat ministres padomnieks kultūrizglītības jautājumos būs Egīls Šēfers, kurš jau iepriekš veica šos pienākumus.

Par to liecina Kultūras ministrijā (KM) izplatītais paziņojums. Līdz ar to šobrīd Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes birojā strādā četri cilvēki - vēl arī biroja vadītāja Vita Cīrule, kā arī preses sekretārs Andris Saulītis.

«Šis biroja sastāvs vairs netiks papildināts,» norāda S. Ēlerte. M. Bērziņš 1990. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Kopš 1988. gada strādājis dažādās privātstruktūrās un valsts iestādēs, 1998. gadā viņš kļuva par jaundibinātā Valsts Kultūrkapitāla fonda direktoru. 2001. gadā M. Bērziņu apstiprināja par Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētāju. Kopš iestādes reorganizācijas 2008. gadā M. Bērziņš pievērsies rakstniecībai un šobrīd izdotas četras viņa grāmatas - īsprozas krājums Gūtenmorgens, bērnu grāmata Resnais svešinieks, romāns Ērika Trauma sapnis un lugu krājums Iztēlojies, par ko M. Bērziņš pērn ieguva Literatūras gada balvu dramaturģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - Lembergs: SEB un Swedbank kontrolē amerikāņi

Lelde Petrāne, 13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jā, protams,» tā, vaicāts, vai bankas SEB un Swedbank, pēc viņa domām, kontrolē amerikāņi, atbildējis šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Jautāts, kas ir tie ietekmīgie cilvēki, kuriem šobrīd pieder vara Latvijā - pirms kāda laika teica, ka lielāka vara nekā citiem pieder Aivaram Lembergam, Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, A. Lembergs laikrakstam Diena atbildējis: «Muļķības. Nekad nav piederējusi. Apskatieties - tie ir sorosieši. Meierovica biedrība. Tīrākā sorosiešu biedrība, un vēl aizvien tās faktiskā līdere ir Sarmīte Ēlerte.»

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc nacionālā buržuāzija tā ļauj nostiprināties šiem sorosiešiem, Lembergs sacījis: «Tāpēc, ka nacionālā buržuāzija ir sašķelta. Lielākā daļa dzīvo savā dārziņā. Viņus veiksmīgi izdodas savā starpā sarīdīt un atbrīvot vietu lielajiem spēlētājiem. Latvijas nacionālā buržuāzija ir veidojusies pēdējo divdesmit, nevis pēdējo divsimt gadu laikā. Lielākā daļa jau pārdevusi savus īpašumus. Cilvēki kļūst gados vecāki un pārdod. Ja atstāj bērniem, tie vēl ātrāk pārdod. Kad sprāga nekustamo īpašumu burbulis, atkal viena liela daļa nacionālās buržuāzijas izsīka.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas bibliotēkas saņem programnodrošinājumu 17,7 milj. dolāru vērtībā

Sanita Igaune, 24.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta «Trešais tēva dēls» ietvaros Latvijas bibliotēkas dāvinājumā no Microsoft Corp. saņem datorprogrammatūras nodrošinājumu 17,7 milj. ASV dolāru apmērā.

Dāvinājums ietver 28 dažāda veida beztermiņa lietojuma programmatūras un klientu pieejas licences, kas ļaus visu 874 bibliotēku brīvpieejas datorus aprīkot ar šobrīd jaunāko programmatūru un nodrošināt atbalsta funkcijas darbstacijām. Programmatūras klāsts ietver operētājsistēmu Windows, biroja programmatūru un aplikāciju paketi, servera programmatūru un programmatūru darbstaciju pārvaldībai.

Dāvinājumā saņemto programmatūru un licences plānots izmantot visiem – kopskaitā 7150 – pašvaldību bibliotēku brīvpieejas datoriem.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte valsts vārdā izteica pateicību Microsoft par atbalstu un ieinteresētību Latvijas attīstībā. Viņa norādīja, ka šobrīd bibliotēkas ir kļuvušas par kopienu centriem un piedāvā plašu pakalpojumu klāstu lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VL-TB/LNNK oficiāli prasa Kozlovska demisiju

LETA, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) šodien valdes un frakcijas ārkārtas sēdē nolēma oficiāli prasīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisiju.

Kā sacīja nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, VL-TB/LNNK pārstāvji nolēmuši sākt vākt deputātu parakstus Kozlovska demisijas pieprasīšanai. Lai šāds jautājums tiktu izskatīts Saeimā, nepieciešami desmit deputātu paraksti.

Kā ziņots, VL-TB/LNNK ir iebildumi policijas darbu 16.martā, kad pie Brīvības pieminekļa leģionāru atceres gājiena dalībniekus ar skaļām sirēnām, ausīs griezošu mūziku krievu valodā un ierakstītām uzrunām ar savu skatījumu uz vēsturi sagaidīja protestētāji.

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) uzreiz pēc pasākuma pauda viedokli, ka no iekšlietu ministra puses ir nolaidība pieļaut, ka pie Brīvības pieminekļa notiek «šāda griezīga krievu marša skaļa skandināšana», uz ko policija nereaģē, bet rīkojas pat pretēji. Ja ministrs nav ticis galā, acīmredzot amats būs jāatstāj, sprieda Dombrava, kurš pats mēģināja pieklusināt protestētājus, taču tā vietā viņam vien izdevās pagrūstīties ar policistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā, svētdienas pēcpusdienā Rīgā, pie Krievijas vēstniecības, bija sapulcējies vairāk nekā pustūkstotis dažādu vecumu un tautību cilvēku.

Protesta akcija noritēja mierīgi. Vairums cilvēku bija pulcējušies ielas pretējā pusē, bet pa ietvi gar vēstniecību staigāja Valsts policijas darbinieki. Kopumā notikuma vietas tuvumā bija saskaitāmas aptuveni desmit policijas automašīnas un ap 20 policistu.

Protestētāji izkliedza saukļus, paužot atbalstu brīvai Ukrainai un nosodījumu Krievijai, kā arī turēja rokās dažādus plakātus, kas vēstīja: «Nē Krievijas agresijai Ukrainā», «Par demokrātiju», «Rokas nost no Ukrainas!», «Nē karam!» u.c. Starp plakātiem, uz kuriem bija lasāmi diezgan vispārīgi aicinājumi, atradās arī daži konkrētāki, Krievijas varai nedraudzīgāki vēstījumi, piemēram, «Putins = fašists», «Man kauns par Krievijas okupantiem» un «Krievija lielākais agresors Eiropā». Plakāti bija latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju, Par Labu Latviju no Zemgales apgabala Saeimā iekļūs ar vienu deputātu, savukārt no Rīgas ar divām deputātu vietām.

No partiju apvienības Par Labu Latviju Zemgales apgabalā visvairāk mīnusus nopelnījusi Helēna Demakova, pavisam savācot 1240 svītrojumus.

Viņai seko Andris Šķēle ar 838 svītrojumiem.

Tomēr partijas kopvērtējumā Zemgalē, startējot kā pirmais numurs, viņš savācis visvairāk punktus - 6863. Otrajā vietā ir partijas trešais numurs Juris Dalbiņš ar 5593 punktiem. Savukārt H. Demakova ieņem pēdējo vietu 18 kandidātu Zemgales sarakstā.

Salīdzinājumā apvienības Vienotība Zemgales apgabala līdere Sarmīte Ēlerte ieguvusi 33965 punktus. Jāatgādina, ka A. Šķēle savu lēmumu kandidēt Zemgales apgabalā pamatoja tieši ar vēlēšanos konkurēt ar S. Ēlerti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kampars un Ēlerte spriedīs par radošo industriju attīstību

Sanita Igaune, 20.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā 21. janvārī, organizē darba semināru, kurā uzaicināti piedalīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras un radošās industrijas attīstības jomā iesaistītie eksperti.

Semināra mērķis – turpinot attīstīt Baltijas valstu sadarbību radošās industrijas politikas plānošanā un īstenošanā, dalīties labās prakses piemēros politikas veidošanā, finansējuma piesaistē un radošās industrijas izglītībā.

Regulāras pieredzes apmaiņas sanāksmes starp Baltijas valstu Kultūras ministriju speciālistiem un radošās industrijas attīstības jomā iesaistītajiem ekspertiem notiek jau kopš 2007. gada.

Seminārā piedalīsies kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, ekonomikas ministrs Artis Kampars, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvji, Lietuvas un Igaunijas Kultūras ministriju, kā arī Attīstības aģentūru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tingeltangeļu Rīgas vēsturiskajā centrā nebūs

Jānis Rancāns, 02.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir apstiprinājusi Kultūras ministrijas ierosinātos grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumos, lai turpmāk galvaspilsētas vēsturiskajā centrā neparādītos vidi degradējošas pagaidu būves.

Ministrija grozījumus izstrādāja pēc tam, kad pavasarī Raiņa parkā tika uzstādītas atrakciju iekārtas, kas bija pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra kvalitāti un saistībām, ko Latvija uzņēmusies, vēsturisko centru iekļaujot UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Turpmāk atrakciju iekārtu un citu pagaidu būvju uzstādīšana būs iespējama vien tad, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) sniegs pozitīvu atzinumu pēc Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes attiecīga lēmuma.

«Pavasarī notikušais gadījums Esplanādē pierāda, ka Rīgas vēsturiskā centra attīstības jautājumus nevar pilnībā uzticēt Rīgas domei. Tā vien izvērtēja, vai pilsētai uzstādītās pagaidu būves traucē vai netraucē, neņemot vērā šo unikālo pasaules mantojuma statusu. Tāpēc ir jābūt noteiktai kārtībai, kā ierobežot pagaidu būvju celtniecību UNESCO Pasaules mantojuma vietā – Rīgas vēsturiskajā centrā,» norāda VKPAI vadītājs Juris Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbu zaudējušie ministri tiks pie dāsnām kompensācijām

Madara Fridrihsone, LETA, 01.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis kratīšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, DB apstiprināja domes pārstāvis Uģis Vidauskis.

Viņš arī norādīja, ka domei konkrētajā brīdī nav informācijas, kāds ir iemesls šai kratīšanai.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) savā mikroblogošanas vietnes Twitter kontā pieļauj, ka pārbaude tiek veikta saistībā ar tā sauktajām «puteņa brīvbiļetēm».

«Drīz KNAB sāks pārbaudīt nepareizi novietotās mašīnas. Vēlēšanas 2013,» raksta N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB pārbauda Rīgas satiksmes norakstīto tramvaju pārdošanu

LETA, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis pārbaudi, vai pašvaldības SIA Rīgas satiksme rīkotā izsole, pārdodot Rīgā vairs neizmantotos, norakstītos tramvajus, ir bijusi likumīga un vai tramvaju pārdošanā nav saskatāmas koruptīvas darbības.

Pārbaude ir sākta, balstoties uz partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes KNAB adresēto vēstuli, informēja Vienotības preses sekretārs Nils Josts.

Publiskajā telpā izskanējusī informācija liecina, ka norakstītie tramvaji izsolē pārdoti par cenu, kas tikai nedaudz pārsniedz to, kuru kā zemāko pieļaujamo un slepenu bija noteikusi Rīgas satiksme.

«Minimālajam slieksnim pietuvinātā cena un ierobežotā informācija par gaidāmo izsoli, izraisa aizdomas, ka uzvarējušajai firmai ir nodrošināts īpašs labvēlības režīms. Rīgas satiksme tiek dāsni subsidēta no nodokļu maksātāju naudas, tomēr tās darbība nav caurlūkojama, tā neatskaitās par savu darbību pat deputātiem,» skaidro Ēlerte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Izmisums. Soross sūta savus aģentus uz Saeimu

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru