Jaunā Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Enerģētikas stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka valsts turpmāk vairs nesubsidēs zaļās elektroenerģijas ražotājus, tāpat arī vairs nelems par konkrētu elektrostaciju būvniecību, šos jautājums atstājot brīvā tirgus rokās.
To intervijā a/s Latvenergo izdevumam Energoforums saka EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. DB jau vairākkārt rakstījis par to, ka EM top Enerģētikas stratēģija 2030, pašlaik tā esot radikāli pārstrādāta un drīzumā varētu tikt nodota publiskai apspriešanai. «Valstij turpmāk būs jāatbalsta elektroenerģijas tirgus veidošanās, jaunu starpsavienojumu infrastruktūra, bet nav jāiesaistās jautājumos par to, kā labāk veidot bāzes jaudas un kādi risinājumi tam nepieciešami. Ceru, ka tā būs pagātne, ka politiķi lemtu par kādas konkrētas elektrostacijas būvniecību,» saka G. Ābele. Viņaprāt tas padarīs enerģētikas nozari simpātisku investoriem, ja valsts neies tirgū un necentīsies to regulēt vai subsidēt. Citi būtiski jaunumi enerģētikas stratēģijā saistās ar atjaunīgajiem energoresursiem (AER). «Turpmāk valsts vairs nesubsidēs, piemēram, zaļās elektroenerģijas ražotājus tikai tāpēc, ka viņi saražojuši noteiktu daudzumu zaļās elektroenerģijas. Atbalstam noteikti būtu jāpaliek, taču tas tiktu virzīts uz jaunu tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu ieviešanu. Ir jāpārtrauc esošā situācija, kad jau ar salīdzinošo vecām tehnoloģijām tiek ražota elektroenerģija no AER, un mēs par to visi maksājam,» skaidro G. Ābele. Tomēr viņš uzsver, ka stratēģijā daudz izteiksmīgāk ir noformulētas šķeldas perspektīvas. «Stratēģijā ir paredzēts daudz intensīvāk attīstīt šķeldas kā kurināmā klātesamību Rīgā un citās lielākajās pilsētās. Taču tas paredz arī to, ka šķeldas tirgus būtu sakārtojams,» norāda G. Ābele, piebilzdams, ka šī kursa maiņa liks lēni kristies gāzes patēriņam valstī.