"Mums šķiet, ka mēs piedalāmies labos
projektos, un, ja šajā valstī ir citi projekti vai nu finanšu jomā, vai
uzņēmējdarbības jomā, vai enerģētikas jomā, mēs noteikti būtu gatavi
iesaistīties pat vairāk," intervijā laikrakstam Diena sacījis Eiropas
Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) prezidents Tomass Mirovs.
Atbildot uz jautājumu: "Vai jūs piešķirsiet Parex vēl papildu
finansējumu bez ieguldījumiem akcijās un subordinētā aizdevuma, lai tā var sākt
atkal izsniegt kredītus?", T. Mirovs saka: "Man šķiet, ka apmēram simt miljonu
eiro vienai bankai ir gluži daudz. Uz to ir jāskatās kontekstā ar iesaistīšanos
daudzās citās bankās Centrāleiropā un Austrumeiropā šajā laikā. Man liekas, ka
tagad jāpievēršas restrukturizācijai un tad iespējamo papildu privāto investoru
meklēšanai. Sevišķi, ja sāksies ekonomikas atlabšana."
ERAB
prezidents Tomass Mirovs (Foto: REUTERS/SCANPIX)
Uz jautājumu: "Valdība arī garantē jūsu ieguldījumu. Kāpēc jums tāda
garantija ir nepieciešama?", T. Mirovs atbild: "Tā nav tradicionāla garantija,
tā ir garantija sakarā ar dažiem soļiem, kurus valdība potenciāli varētu spert.
Man liekas, ka tas ir ļoti normāli. Piemēram, ja valdība kaut kādu apsvērumu dēļ
nolemtu pārdot savas akcijas par ļoti zemu cenu."
Uz jautājumu: "ERAB pirmais viceprezidents Varels Frīmens martā paziņoja, ka
banka atvēlēs 200 miljonus eiro Latvijas uzņēmēju atbalstam. Vai ieguldījums
Parex ir iekļauts šajā summā?", T. Mirovs atbild apstiprinoši. Viņš arī
stāsta: "Mēs esam teikuši, ka būs apmēram 250 miljoni Baltijas valstīm šogad un
nākamgad, sanāk apmēram pusmiljards atlikušajiem astoņpadsmit deviņpadsmit
mēnešiem. Tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no konkrētā projekta. ERAB nav kā
Starptautiskais Valūtas fonds, kas piedāvā summu X kādai valstij. Mums šķiet, ka
mēs piedalāmies labos projektos, un, ja šajā valstī ir citi projekti vai nu
finanšu jomā, vai uzņēmējdarbības jomā, vai enerģētikas jomā, mēs noteikti būtu
gatavi iesaistīties pat vairāk."
Atbildot uz Dienas jautājumu: "Kādos projektos jūs varētu
iesaistīties? Cik tie var būt lieli vai mazi?", T. Mirovs stāsta: "Tie var būt
mazi, mums arī patīk mazi uzņēmumi un mazi projekti. Mēs turamies pie mūsu
pārejas ekonomikas mandāta, mēs neesam vienkārši attīstības banka. Mēs noteikti
pievērsīsim pastiprinātu uzmanību trim jomām: pirmā - finanšu sektors un bankas,
otrā - jebkas, kas saistīts ar enerģētiku un enerģijas taupīšanu, trešā -
infrastruktūra, sevišķi pašvaldības sektorā."
Runājot par iespēju, ka varētu atvieglot noteikumus, lai Latvija
pievienotos eiro, T. Mirovs saka: "Man šķiet, ka tas ir pilnīgi nereāli. Pat
lielām un spēcīgām valūtām, kāds ir eiro, ir jārada uzticība. Ja eirozona tagad
atvieglotu iestāšanās noteikumus, tas radītu papildu riskus, kuru mērogs būtu
ļoti, ļoti liels. Es esmu absolūti pārliecināts, ka ne eirozonu
veidojošajām valstīm, ne Eiropas Centrālajai bankai nekad neienāks prātā
ieklausīties tādos padomos."
Sekojiet ziņām