ERAB gatava iesaistīties projektos Latvijā  4

Atbildot uz jautājumu: "Vai jūs piešķirsiet Parex vēl papildu finansējumu bez ieguldījumiem akcijās un subordinētā aizdevuma, lai tā var sākt atkal izsniegt kredītus?", T. Mirovs saka: "Man šķiet, ka apmēram simt miljonu eiro vienai bankai ir gluži daudz. Uz to ir jāskatās kontekstā ar iesaistīšanos daudzās citās bankās Centrāleiropā un Austrumeiropā šajā laikā. Man liekas, ka tagad jāpievēršas restrukturizācijai un tad iespējamo papildu privāto investoru meklēšanai. Sevišķi, ja sāksies ekonomikas atlabšana."ERAB prezidents Tomass Mirovs (Foto: REUTERS/SCANPIX)

Uz jautājumu: "Valdība arī garantē jūsu ieguldījumu. Kāpēc jums tāda garantija ir nepieciešama?", T. Mirovs atbild: "Tā nav tradicionāla garantija, tā ir garantija sakarā ar dažiem soļiem, kurus valdība potenciāli varētu spert. Man liekas, ka tas ir ļoti normāli. Piemēram, ja valdība kaut kādu apsvērumu dēļ nolemtu pārdot savas akcijas par ļoti zemu cenu."

Uz jautājumu: "ERAB pirmais viceprezidents Varels Frīmens martā paziņoja, ka banka atvēlēs 200 miljonus eiro Latvijas uzņēmēju atbalstam. Vai ieguldījums Parex ir iekļauts šajā summā?", T. Mirovs atbild apstiprinoši. Viņš arī stāsta: "Mēs esam teikuši, ka būs apmēram 250 miljoni Baltijas valstīm šogad un nākamgad, sanāk apmēram pusmiljards atlikušajiem astoņpadsmit deviņpadsmit mēnešiem. Tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no konkrētā projekta. ERAB nav kā Starptautiskais Valūtas fonds, kas piedāvā summu X kādai valstij. Mums šķiet, ka mēs piedalāmies labos projektos, un, ja šajā valstī ir citi projekti vai nu finanšu jomā, vai uzņēmējdarbības jomā, vai enerģētikas jomā, mēs noteikti būtu gatavi iesaistīties pat vairāk."

Atbildot uz Dienas jautājumu: "Kādos projektos jūs varētu iesaistīties? Cik tie var būt lieli vai mazi?", T. Mirovs stāsta: "Tie var būt mazi, mums arī patīk mazi uzņēmumi un mazi projekti. Mēs turamies pie mūsu pārejas ekonomikas mandāta, mēs neesam vienkārši attīstības banka. Mēs noteikti pievērsīsim pastiprinātu uzmanību trim jomām: pirmā - finanšu sektors un bankas, otrā - jebkas, kas saistīts ar enerģētiku un enerģijas taupīšanu, trešā - infrastruktūra, sevišķi pašvaldības sektorā."

Runājot par iespēju, ka varētu atvieglot noteikumus, lai Latvija pievienotos eiro, T. Mirovs saka: "Man šķiet, ka tas ir pilnīgi nereāli. Pat lielām un spēcīgām valūtām, kāds ir eiro, ir jārada uzticība. Ja eirozona tagad atvieglotu iestāšanās noteikumus, tas radītu papildu riskus, kuru mērogs būtu ļoti, ļoti liels. Es esmu absolūti pārliecināts, ka ne eirozonu veidojošajām valstīm, ne Eiropas Centrālajai bankai nekad neienāks prātā ieklausīties tādos padomos."