Notiekošais pasaules ekonomikā un finašu
tirgos liek apsriest publiski lietas, par kurām agrāk runāja tikai pusbalsī,
intervijā laikrakstam Telegraf
atzīst SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.
Jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis uzreiz pēc iestāšanās uzņēmās ieviest
vienotu valūtu - eiro. Taču līdz tam valstij jāizpilda zināmi finanšu
stabilitātes kritēriji. Tas šķiet saprotami, ja vien šie kritēriji nebūtu
pretrunīgi. Tiek prasīts dalībvalstu privātpersonu ienākumus pakāpeniski
pielīdzināt dalībvalstu privātpersonu ienākumiem. Citiem vārdiem sakot - tiek
prasīta ekonomikas augšupeja, taču tajā pašā laikā tiek prasīta arī cenu
stabilitāte ar zemu inflāciju. Praktiski viens otru šie kritēriji izslēdz,
uzskata A. Vilks. Īpaši Latvijā, kur IKP ir uz pusi zemāks nekā vidēji ES, bet
cenu un algu sabalansēšanas potenciāls - augsts.
nonwrited
articleLatvijai nav izdevies ieviest eiro pirmajā termiņā - līdz 2008.
gadam, jo strauji augošā ekonomika nespēja iegrožot inflāciju. Tagad inflācijas
šķērslis ir sarucis, bet pieaudzis budžeta deficīts.
Būtisks ir jautājums, vai Latvijai un Baltijai, kā arī visai Austrumeiropai,
jau nav par vēlu? Jo ekonomisko problēmu spiediena rezultātā nacionālās valūtas
ievērojami devalvēsies, investori būs zaudēti, ekonomikas - sabrukušas.
Varbūt ir vērts šajā situācijā ne tikai runāt par ES finansiālo palīdzību un
struktūrfondiem, bet arī par eiro ieviešanu, norāda A. Vilks.
Latvija jau sen ir eiro zonā, norāda eksperts. Tā ir tāda pati vietējā
valūta, kā agrāk bija dolārs, un pat vairāk. Nekustamo īpašumu tirgus,
autotirgus, kreditēšana, uzņēmumu un privātpersonu savstarpējie norēķini,
uzkrājumi jau notiek eiro.
Iespējams, ka ES var spert nozīmīgu soli un ieviest Baltijā eiro, jo šo
valstu ekonomikas ir ļoti mazas, bet draudi slēpjas precedentā, ko ES droši vien
nevēlas. Proti - līdzīgas prasības var izvirzīt virkne valstu, kas var sašūpot
eiro kursu un visu eirozonu. Piemēram, ja to pieprasa Polija vai Ungārija, kur
ir lielas ekonomikas.
-9°C
Sekojiet ziņām