Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Pirmdienas rīts Latvijas lielākajā daļā ir aukstāks par -20 grādiem, austrumu novados sals dažviet sasniedz 30 grādus, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Iepriekš līdzīgs sals Latvijā valdīja 2021. un 2017.gada janvārī. Līdz pieciem rītā pārspēts viens aukstuma rekords - Madonā ar -29 grādiem. Tiesa, novērojumu stacija Madonā darbojusies īsāku laika periodu nekā citas novērojumu stacijas.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem gaisa temperatūra plkst.5 bija no -14 grādiem Kolkā un -15 grādiem Ventspils lidostā līdz -27..-29 grādiem Daugavpilī, Madonā, Skrīveros, Staļģenē, Rēzeknē un Zosēnos.

Atbilstoši "Latvijas valsts ceļu" datiem daudzviet Latgalē un vietām Vidzemē sals pastiprinājies līdz 30 grādiem, zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Kārsavas un Zilupes apkaimē, kur termometra stabiņš noslīdējis līdz -31 grādam.

Latvijas uzņēmumu vadītāji par galveno risku atzīst bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošanu, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā par būtiskāko risku uzskata ekonomikas lejupslīdi, liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) šonedēļ publicētais ziņojums par riskiem pasaulē 2024.gadā.

Veidojot ziņojumu, uzņēmumu vadītāju aptaujā piedalījās vairāk nekā 11 000 biznesa līderu no 113 valstīm, atbildot par, viņuprāt, nozīmīgākajiem riskiem, kas nākamo divu gadu laikā apdraud viņu pamatdarbības valsti.

Latvijas uzņēmēju vairākums par galveno risku atzina bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietojumu, kam seko klimata pārmaiņu mazināšanas centienu neizdošanās, gaisa, ūdens, augsnes piesārņojums, kā arī terorisms un valsts trauslums.

Savukārt Igaunijā lielākās bažas uzņēmumu vadībai rada ekonomikas lejupslīde, kam seko starpvalstu bruņots konflikts, inflācija, darbaspēka trūkums un energoapgādes deficīts.

Arī Lietuvā ekonomikas lejupslīde, vietējo uzņēmumu vadītāju vērtējumā, ir lielākais riska faktors tuvākajiem diviem gadiem. Bažas Lietuvas uzņēmējiem rada arī starpvalstu bruņota konflikta risks, inflācija, darbaspēka trūkums un bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošana.

Jau trešo gadu pēc kārtas Swedbank kopā ar sadarbības partneriem organizē Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup) Nacionālo finālu, kas ir unikāla iespēja Latvijas jaunajiem uzņēmumiem savu biznesa ideju ne tikai prezentēt globālai žūrijai, bet arī uzrunāt savus potenciālos investorus un klientus visā pasaulē. Šogad par ceļazīmi uz Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Globālo finālu un kopējo balvu fondu 1 miljona ASV dolāru apmērā šogad cīnīsies pieci Latvijas jaunuzņēmumi, kas katrs savā jomā piedāvā revolucionārus risinājumus – no ilgtspējīgas pārtikas ražošanas līdz inovatīvām medicīnas tehnoloģijām.

Latvijas nacionālā fināla uzvarētājs sacentīsies par iekļūšanu TOP100 labāko uzņēmumu vidū un nokļūšanu Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā šī gada nogalē. Kā skaidro Nacionālā fināla žūrijas pārstāve Elīna Volāne, starptautiski konkursi ar iespēju savu biznesa ideju prezentēt plašam ekspertu lokam ir nozīmīgs atspēriena punkts ikvienam uzņēmumam:

“Līdzās tehnoloģiju attīstībai ilgtspējas kontekstā, šogad finālistu vidū redzam vairākus uzņēmumus, kas risina medicīnas nozares izaicinājumus un piedāvā inovatīvus risinājumus. Pasaules Uzņēmējdarbības kauss šiem uzņēmumiem ir lieliska iespēja veidot atpazīstamību, sasniegt potenciālos klientus un investorus. Man ir gandarījums, ka arī šogad finālistu vidū ir konkurētspējīgas un uz inovācijām balstītas biznesa idejas, kas radītas pie mums Latvijā," teic Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, Pasaules Uzņēmējdarbības kausa Nacionālā fināla žūrijas pārstāve.