Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums "Sun Finance" sācis darbu Filipīnās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma "Sun Finance" tiešsaistes finansēšanas pakalpojumi patlaban pieejami kopumā deviņās valstīs trijos kontinentos.

Uzņēmumā atklāj, ka paralēli pozīciju stiprināšanai esošajos tirgos 2023.gadā paredzēts turpināt ģeogrāfisko ekspansiju un produktu klāsta paplašināšanu. Filipīnas ir pirmais solis šajā virzienā. Filipīnas ar 111 miljoniem iedzīvotāju kļuvušas par "Sun Finance" otro lielāko tirgu, pirmo vietu saglabājot Meksikai ar 128 miljoniem iedzīvotāju.

"Sun Finance" dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs informē, ka digitālie maksājumi un citi digitālie finanšu pakalpojumi Filipīnās attīstās ātri, tāpēc šī valsts ir pievilcīga dažādiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Filipīnas ir viena no visapdzīvotākajām vietām pasaulē, kur liela daļa sabiedrības runā angļu valodā, kā arī ļoti plaši izmanto viedierīces.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Filipīnās taifūns Haijans, kas prasījis vairāk nekā desmit tūkstošu cilvēku dzīvības, ir radījis pilnīgu sajukumu, paudis Sarkanā krusta Filipīnu vadītājs.

Amatpersonas lēš, ka Taklobanas pilsētā gājuši bojā desmit tūkstoši cilvēku, bet vēl simtiem taifūna upuru ir citur Filipīnās. Simtiem tūkstošu cilvēku ir evakuēti uz drošākiem apgabaliem, vēsta BBC.

Taifūns izpostījis dzīvojamās mājas, skolas un lidostu.

Kopumā Haijana sekas Filipīnās izjūt aptuveni četri miljoni cilvēku, no kuriem daudziem trūkst pārtikas, tīra dzeramā ūdens un pajumtes.

Situācijas glābšanā jau iesaistījusies Apvienoto Nāciju organizācija (ANO), ASV, Austrālija un citas valstis. «Šeit ir ārkārtīgi daudz nelaimes gadījumu, visur ir miruši cilvēki, daudz postījumu,» situāciju raksturoja Sarkanā krusta vadītājs Filipīnās Ričards Gordons (Richard Gordon).

Jaunattīstības valstu akciju tirgus indeksi otrdien saruka līdz deviņu mēnešu zemākajai atzīmei, lielāko kritumu piedzīvojot Filipīnas un Taizemes akciju tirgiem, liecina dati.

Tāpat saruka valūtu vērtības, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu samazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Tā, piemēram, Philippine Long Distance Telephone Co akcijas cena nokrita par 4,6%, pavelkot līdzi Filipīnas akciju tirgus indeksu līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada septembra. Savukārt Taizemes un Indonēzijas akciju tirgus indeksi saruka par vismaz 2,6%.

Jaunattīstības valstu tirgus raksturojošais MSCI Emerging Markets Index saruka par 1,1% līdz 962,53 punktiem, kas ir zemākā atzīme kopš pērnā gada septembra sākuma.

Jāpiebilst, ka kopš maija otrās puses, kad FRS vadītājs Bens Bernanke paziņoja, ka centrālā banka varētu apsvērt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumu bremzēšanu, ārzemju investori ir atbrīvojušies no Taizemes akcijām 1,3 miljardu ASV dolāru apmērā, no Indonēzijas – 1,2 miljardu dolāru apmērā un 70 miljonu ASV dolāru vērtām Filipīnas kompāniju akcijām.

Pēc traģiskā taifūna Haijana plosīšanās Filipīnās daudzas pasaules valstis, atsevišķas privātpersonas un organizācijas sniegušas palīdzību stihijas seku novēršanā. Tādējādi valstī ieplūduši miljoniem dolāru, un tas radījis vēl kādu problēmu – bažas, ka stihijā cietušajiem paredzētie līdzekļi nenonāk mantrausīgu politiķu un krāpnieku rokās, vēsta Reuters.

Taifūns Haijans polosījās valstī 8. novembrī, vietumis noslaukot pilnīgi visu savā ceļā. Rezultātā bojā gājuši vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku, izpostīt mājokļi, un, valsts Sarkanā krusta vadītāja vārdiem, valstī valda pilnīgs sajukums.

Līdz šim līdzcietīgās valstis un organizācijas Filipīnu valdībai, kas tika kritizēta lēnīgajā rīcībā pēc stihijas, atvēlējuši teju 13 miljardus peso jeb aptuveni 298 miljonus ASV dolāru skaidrā naudā un dažādās palīdzības precēs. Savukārt Pasaules Banka un Āzijas Attīstības banka ziedojumos un ārkārtas aizdevumos Filipīnām sniegušas vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru.

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Salu valsts ir viena no Dienvidaustrumāzijas valstīm, kas protestē pret to, ka turīgās zemes uztverot tās kā atkritumu izgāztuves.

Sabikas līča brīvostas pārvaldniece Vilma Eisma teikusi, ka tonnām atkritumu uzkrautas uz kuģa «Bavaria», kas tagad uzsācis 20 dienu ilgu ceļu uz Kanādas ostas pilsētu Vankūveru, ar to noslēdzot «šķērmu mūsu vēstures nodaļu». Pirms došanās uz Kanādu, «Bavaria» piestās ostā Taivānā, viņa piebilda.

Vides aktīvisti, tostarp no organizācijām «Greenpeace» un «EcoWaste Coalition» apsveica «Bavaria» ceļojumu, uzsverot, ka «Filipīnas nav atkritumu izgāztuve».

Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte ir draudējis nosūtīt atpakaļ visus atkritumus, kas 103 konteineros Filipīnās tika ievesti 2013.un 2014.gadā. Vairāki konteineri atkritumu ir utilizēti, tostarp noglabāti izgāztuvēs, bet 69 konteineri ar elektriskajiem un mājsaimniecību atkritumiem, tostarp izlietotām autiņbiksītēm, puva divās Filipīnu ostās.

Piektdienas rītā Japānā notikušajā zemestrīcē bojāgājušo skaits turpina paaugstināties, valsts policija ir apstiprinājusi, ka tā atradusi 300 cilvēku mirstīgās atliekas pludmalē pie Sendai pilsētas. Visticamāk bojā gājušo skaits turpinās palielināties. Ap 88 tūkstošiem cilvēku ir pazuduši bez vēsts, norāda Japānas oficiālā ziņu aģentūra.

Zemestrīces rezultātā ir izcēlies uzgunsgrēks Onagavas atomelektrostacijas turbīnu ēkā. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem to nodzēst, Japāna ir paziņojusi par «kodolavārijas» stāvokli. Tomēr par radiācijas noplūdi pagaidām netiek vēstīts. Reģiona varasiestādes ir uzsākušas vietējo iedzīvotāju evakuāciju, raksta BBC.

Jūrā ieskalots un izgaisis ir kāds kuģis uz kura atradās ap simts pasažieriem.

Tiek sagaidīts, ka zemestrīces izraisītais cunami šodienas pievakarē sasniegs Filipīnas, Indonēziju, Havaju salas un ASV rietumu piekrasti. Havaju salas varētu sasniegt vismaz divus metrus augsts cunami vilnis. Salu valdība ir veikusi visu piekrastes iedzīvotāju evakuāciju, kā arī slēgusi salu lidostas.

Ministru Kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu par palīdzības sniegšanu Filipīnām taifūna Haijan radīto seku novēršanai.

Iemaksa 21 085 latu (30 000 eiro) tiks veikta ANO Humanitāro lietu koordinācijas biroja Centrālajā ātrās reaģēšanas fondā (OCHA CERF). Palīdzības sniegšana Filipīnām tiks nodrošināta, izmantojot budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada 8.oktobrī Filipīnas skāra taifūns Haijan, kura ātrums sasniedza 315 kilometrus stundā, padarot to par spēcīgāko reģistrēto taifūnu, kāds jebkad sasniedzis sauszemi. Saskaņā ar Filipīnu Nacionālās katastrofu riska samazināšanas un vadības padomes datiem, taifūna seku skarto iedzīvotāju skaits ir vairāk nekā 9,6 miljoni cilvēku 41 Filipīnu provincē. 800 000 cilvēku bijuši spiesti pamest savas mājas. Saskaņā ar pēdējo informāciju taifūna izpostītajos reģionos bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 3 982. Informācija par cietušajiem un bojā gājušajiem joprojām tiek apkopota un papildināta, un prognozējams, ka upuru skaits ir ievērojami lielāks. Taifūna radītās humanitārās krīzes rezultātā iespējami jauni upuri, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Filipīnas piemeklējis spēcīgs taifūns, kas izraisījis plūdus un elektropadeves traucējumus valsts galvaspilsētā Manilā, kā arī licis slēgt Filipīnu fondu biržu un ASV vēstniecību.

Dabas katastrofa izraisījusi septiņu cilvēku, tostarp arī bērnu, nāvi, kā arī likusi evakuēt vairāk nekā 10 tūkstošus personu, vēsta BBC.

Taifūns, kas ticis nosaukts par Nesatu, izraisījis spēcīgas lietusgāzes, kas appludinājuši Lusonas salas ceļus un licis atcelt paredzētos lidojumus. Vietējie masu mediji aicina cilvēkus izvairīties no došanās ārā.

Valsts galvaspilsētā Manilā aplūduši parki un ielas, kā arī slēgtas skolas un universitātes.

Filipīnas bieži piemeklē taifūni, taču Nesats ir stiprākais pēdējo divdesmit gadu laikā, norāda BBC.

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Piektdien, 8. novembrī, Filipīnas sasniedzis šī gada līdz šim spēcīgākais taifūns pasaulē, kurš jau paņēmis trīs cilvēku dzīvības.

Kā vēsta Telegraph, taifūns Haijan, kura vēja ātrums pārsniedz 85 metrus sekundē, ir ne tikai spēcīgākais šogad, bet, iespējams, arī spēcīgākais kāds jebkad sasniedzis sauszemi.

Taifūns, kas Filipīnās jau nopostījis elektrolīnijas un noārdījis ēkas, licis uz drošākām vietām licis evakuēt vairākus miljonus cilvēku.

Spēcīgās vētras rezultātā, krītot elektrolīnijām, bojā gājuši divi cilvēki, bet viens cilvēks miris no zibens spēriena.

#1/6

Foto: AP/SCANPIX

#2/6

Foto: AP/SCANPIX

#3/6

Foto: AP/SCANPIX

#4/6

Foto: AP/SCANPIX

#5/6

Foto: AP/SCANPIX

#6/6

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Vācijas autobūves koncerns Volkswagen plāno investēt līdz pat 200 miljoniem dolāru (184,1 miljonam eiro), lai Filipīnās uzbūvētu montāžas rūpnīcu un izveidotu reģionālu ražošanas centru, vēsta laikraksts Manila Standard Today.

Uzņēmums plāno Filipīnu valdībai ierosināt valstī uzbūvēt montāžas rūpnīcu, kurā sākotnēji tiktu ražotas automašīnas, izmantojot citās valstīs ražotas detaļas.

Volkswagen norāda, ka eksperti ir jau gandrīz pabeiguši šī projekta realizācijas iespējamības izpēti. Kompānija šobrīd importē visas automašīnas, kas tiek tirgotas Filipīnās.

Pasaules Banka (World Bank) paaugstinājusi Ķīnas ekonomikas izaugsmes prognozes, norādot, ka infrastruktūras projektu apstiprināšana un ekonomikas stimulēšanas pasākumi palīdzēs izaugsmei, ziņo BBC.

Pasaules Banka paredz, ka Ķīnas ekonomika 2013. gadā augs par 8,4% iepriekš prognozētā 8,1% vietā.

Tāpat banka palielinājusi visa Austrumāzijas reģiona attīstības prognozi. Paredzēts, ka reģions, kurā ietilpst tādas valstis kā Taizeme, Filipīnas, Indonēzija un Burma, 2013. gadā piedzīvos 5,7% izaugsmi. Iepriekš tika lēsts reģiona ekonomikas pieaugum 5,5% apmērā.

Paredzams, ka Auztrumāzijas izaugsmi pozitīvi ietekmēs Taizemes atkopšanās no pērnā gada plūdiem, tāpat gaidāma arī spēcīga ekonomikas izaugsme Filipīnās.

Filipīnu izaugsmes prognoze nākamajam gadam paaugstināta no 5% līdz 6,2%. Valsts izaugsmi sekmēji spēcīgais iekšzemes pieprasījums, kā arī investīciju pieaugums.

Iespējama koronavīrusa gadījuma dēļ Tenerifē savās viesnīcas istabās izolēti simtiem tūristu, paziņojusi Spānijai piederošo Kanāriju salu amatpersonas.

Šāds solis sperts pēc tam, kad aizdomās par inficēšanos ar koronavīrusu hospitalizēts kāds itāļu tūrists.

"Veselības apsvērumu dēļ tiek novēroti simtiem viesnīcas klientu un novērošanas līmenis tiks izvērtēts dienas gaitā, taču pašlaik mēs nerunājam par karantīnu," paziņoja Kanāriju salu veselības dienesta preses pārstāve Veronika Martina.

Viņa apstiprināja, ka itāļu tūrists "dzīvojis šajā viesnīcā, kamēr atradies brīvdienās Tenerifē".

Kanāriju salu veselības dienests vēlu pirmdienas vakarā paziņoja, ka itālim pārbaudē konstatēta inficēšanās ar koronavīrusu un viņš ievietots izolācijā, kamēr viņa rezultāti tiek atkārtoti pārbaudīti Madridē, kā to prasa Spānijas protokols attiecībā uz iespējamajiem inficēšanās gadījumiem ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Startējusi lietotne «Local App», kuras mērķis ir piedāvāt tūristiem neitrālu, vietējā iedzīvotāja viedokli par Rīgas naktsdzīvi, kafejnīcām un restorāniem. To izveidojuši latvieši, kuri sevi pozicionē kā vietējo draugu tūristam, biznesa portālam db.lv pastāstīja Reinis Miljons, «Local App» pārstāvis.

«Local App» var redzēt informāciju par dažādām Rīgas vietām, kuras ir sadalītas astoņās kategorijās - ēdiens, bāri, iepirkšanās, naktsdzīve, kafijas vietas, apartamenti un viesnīcas, pasākumi, tūrisma apskates objekti, kā arī tiek piedāvāta informācija par pilsētu kopumā. «Mēs gribam, lai, lietojot mūsu aplikāciju un, piemēram, ierakstot meklētājā «brunch place», tūrists ātri varētu atrast vietas, no kurām viegli izvēlēsies sev tīkamāko,» stāsta R. Miljons.

«Local App» ideja tapusi, kad aplikācijas veidotāji sapratuši, ka ir nepieciešams iepazīstināt tūristus ar Rīgu, izmantojot citādāku pieeju un neitrāla cilvēka viedokli par vietām. ««Local App» dod alternatīvu tam, ka nebūs jālasa 50 dažādi cilvēku viedokļi par vienu vietu. Šī lietotne darbojas ar mērķi ceļotājam dot neitrālu, vietējā cilvēka zināšanu aprakstu. Ļoti vienkāršā valodā vēlējāmies dot informāciju par vietas konceptu, popularitāti, cilvēkiem, kas tur iet, kas tur ir pieejams, kad ir labākais laiks tur doties, aptuvenajām cenām un vēl kādas norādes, ja tādas ir. Mēs arī strādāsim ar vietām, lai mūsu klientiem piedāvātu dažādus labumus, piemēram, vienu braucienu ar «Taxify» par velti, lai viesu uzturēšanās Rīgā būtu patīkamāka,» informē R. Miljons.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

14 pazīstamu zīmolu ražotāju apģērbos atklātas videi un cilvēka veselībai bīstamas ķīmiskās vielas pēdas, otrdien paziņoja starptautiskā vides aizstāvju organizācija Greenpeace.

Visā pasaulē populāro zīmolu, piemēram, Adidas, Uniqlo, Calvin Klein, H&M, Abercrombie & Fitch, Lacoste, Converse un Ralph Lauren, ražoto apģērbu paraugi pierādīja, ka tie ir apstrādāti ar ķīmiskajām vielām nonilfenola etoksilātiem (NPE), teikts Greenpeace ziņojumā Dirty Laundry 2 (Netīrā veļa 2).

Greenpeace aktīviste Li Jifana skaidroja, ka NPE ir bieži rūpniecībā lietoti tīrīšanas līdzekļi, tostarp ražojot dabiskos un sintētiskos audumus. Ķīmisko vielu klātbūtne tika konstatēta divās trešdaļās no visiem paraugiem, kurus pētīja Greenpeace.

«NPE atdalās no nonilfenola, kam ir toksiskas, grūti sadalāmas un hormonus noārdošas īpašības,» Li teica žurnālistiem Pekinā.

Reizēm risinājums darbaspēka problēmām ir trešo valstu pilsoņu nodarbināšana, taču jārēķinās, ka šis process ir visai komplicēts

«Trešās valsts pilsoņu nodarbināšana ir komplicēta un prasa lielu pūļu ieguldīšanu, bet to var paveikt,» stāsta Līga Mačuka, juridiskā biroja LM Law Office juriste. Trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai Latvijā pastāv daudz ierobežojumu gan ieceļošanas, gan uzturēšanās, gan nodarbinātības ziņā. Tāpat arī darba devējs uzņemas pilnu atbildību par trešo valstu pilsoņa nodarbināšanu, uzturēšanos un – nepieciešamības gadījumā – izraidīšanas izdevumiem.

Gandrīz 70 speciālistu no teju 2500 Evolution Latvia darbiniekiem ir trešo valstu pilsoņi, kuri lielākoties ieradušies no tādām valstīm kā Krievija, Ukraina un Baltkrievija, stāsta Iveta Rozīte, Evolution Latvia Talantu piesaistes vadītāja. Uzņēmumā strādā arī speciālisti no tādām valstīm kā Uzbekistāna, Kazahstāna, Turcija, Azerbaidžāna, Malaizija, Filipīnas un Ķīna. Pārsvarā viņi ir augsti kvalificēti IT speciālisti ar ļoti specifiskām zināšanām un prasmēm. «Vietējā darba tirgū nav pieejami mums nepieciešamie speciālisti. Izvēle ir dibināt izstrādes centrus ārpus Latvijas, mācīt vietējos kandidātus vai importēt speciālistus. Evolution Latvia izmanto visas šīs metodes,» saka Edgars Peičs, Evolution Latvia IT departamenta vadītājs.

#Valsts pārvalde ar nelielu valdības grūdienu beidzot pašoptimizējas un algos mazāk darbinieku, tomēr palicēji – vērtīgākie darbinieki – ceļos dedzīgāk.

Gaisa telpā, kas virzienā no Rīgas uz Briseli, jau izdilis tunelis pasažieru lidmašīnas pretskata šķērsgriezuma formā. Tik bieži mūsu valsts sejas, žaketes, rokasspiedieni un oficiāli smaidi lidinās turp un atpakaļ. Jācer, ka katru reizi no 40, kad Veselības ministrijas delegāti devās uz Eiropas pukstošo sirdi pagājušā gada laikā, tas patiešām bija iztērēto avioizmešu un valsts budžeta līdzekļu vērts.

Magnētiskā Brisele saprotamu iemeslu dēļ ir ministriju ārvalstu komandējumu līdere, tomēr DB apkopotajās ministriju darba braucienu listēs (plašāk DB 01.02.2018.) atrodami arī nepopulārāki, toties krietni dārgāki ierēdnieciskā tūrisma galamērķi, piemēram, eksotiskās Filipīnas, Taizeme un Austrālija. Tikmēr portāls db.lv ziņo, ka Rīgas domes deputātus pērn vilinājis gluži cits pievilkšanas pols (burtiski saskaņots ar to partejisko piederību) un tie pamatā viesojušies tādās Austrumu metropolēs kā Minska, Maskava, Smoļenska un Kazaņa. Neatbildēts paliek jautājums par pienesumu pašvaldības iedzīvotājiem no iztērētās naudas deputātu un viņu koferu pārvadāšanai.

Šogad investīcijas zeltā var lepoties ar pienācīgu atdevi. No šī gada sākuma zelta cena pieaugusi 15,4% ASV dolāru izteiksmē un 14,4% eiro izteiksmē. Turklāt zelta cena septembrī vien pieaugusi par 7,2% USD un 3,3% EUR.

Dārgmetālu tirgus analītiķi norāda, ka viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas pieaugumam pēdējo divu mēnešu laikā bija gaidāmie monetārie stimuli Eirozonā un ASV. «Septembra pirmajā pusē šādi stimuli arī tika sagaidīti – vispirms 6. septembrī Eiropas Centrālā banka paziņoja par nelimitēta apjoma problēmās nonākušo valstu obligāciju uzpirkšanu, tiklīdz tās vērsīsies pēc palīdzības, bet pēc tam 12. septembrī Federālo rezervju sistēma paziņoja par pēc kārtas trešās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE3) programmas īstenošanu (plānots ik mēnesi pirkt ar hipotēkām nodrošinātās obligācijas 40 miljardu USD vērtībā). Visbeidzot, 18.septembrī arī Japānas centrālā banka pievienojās un paziņoja par monetāro stimulu palielināšanu par 10 triljoniem Japānas jenu (126,7 miljardi USD). Centrālo banku stimulējošās monetārās politikas bija viens no galvenajiem iemesliem zelta cenas izaugsmei kopš krīzes sākuma un tas saglabāsies kā svarīgs cenas katalizators arī turpmāk,» uzskata Tavex vecākais finanšu tirgu analītiķis Jānis Stukuls.

Bloomberg veidotajā sarakstā, kurā valstis sakārtotas pēc «noslieces uz netikumiem» (Most Prone to Vice: Countries), Latvija ierindojas 26. vietā. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji izrādījušies mazāk uz netikumiem tendēti nekā, piemēram, igauņi un krievi, bet netikumīgāki par lietuviešiem un somiem.

Veidojot «netikumīgo valstu» sarakstu, medijs Bloomberg ņēmis vērā ikgadējo alkohola patēriņu litros uz vienu iedzīvotāju (Latvijā – 13,45), gadā patērēto cigarešu skaitu uz vienu iedzīvotāju (Latvijā – 785), azartspēļu radītos neto zaudējumus procentuāli no iekšzemes kopprodukta (IKP) (Latvijā – 0,70%), datus par amfetamīnu lietošanu (0,90%), marihuānas izplatību (4,9%), datus par kokaīna lietošanu (0,50%), datus par «ecstasy» lietošanu (1,50%), datus par opioīdu lietošanu (0,75%) un visu narkotisko vielu lietošanu kopumā, summējot iepriekš minēto narkotiku izplatības procentu (Latvijā – 8,55%).

Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.

Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.

«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.

Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.

Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.

Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.

Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.

Otrdien akciju indeksi pasaules biržās turpināja samazināties, reaģējot uz spriedzi saistībā ar iespējamo militāro darbību Sīrijā.

ASV akciju tirgus indekss Standard&Poor’s 500 saruka par 0,8%, bet Dow Jones Industrial Average – par 0,6%.

Tāpat samazinājās Eiropas biržu indeksi, Stoxx Europe 600 sarūkot par 1,8%.

Straujāk saruka jaunattīstības valstu biržu indeksi, jo investoru vidū valda bažas, ka tālāks konflikta saasinājums veicinās kapitāla aizplūdi no šiem tirgiem. MSCI Emerging Markets indekss samazinājās par 1,6%, kas ir lielākais kritums kopš 3. jūlija. Ārvalstu investori kopumā no akciju tirgiem Indijā, Indonēzijā, Taizemē un Filipīnās ir izņēmuši 2,2 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg.

Ziemeļkoreja uz laiku slēgusi robežu visiem ārvalstu tūristiem, šādi reaģējot uz jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Ķīnā, pavēstīja tūrisma aģentūra, kas rīko braucienus uz Ziemeļkoreju.

Īstenojot piesardzības pasākumus, robeža slēgta, sākot ar trešdienu, pavēstīja uzņēmums "Young Pioneer Tours".

Ziemeļkoreja strādā ciešā kontaktā ar Pasaules Veselības organizāciju (WHO), lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos, vēsta Ziemeļkorejas televīzija.

Phenjanas oficiālais laikraksts "Rodong Sinmun" ziņojis par slimības uzliesmojumu Ķīnā un pasākumiem, kas tur sperti, lai apturētu slimības izplatību, kā arī brīdinājis, ka vīruss izplatās strauji.

Arī iepriekšējās reizēs, kad notikusi infekcijas slimību izplatīšanās, Ziemeļkoreja slēdza savas robežas. Tā Phenjana reaģēja gan uz SARS (smagā akūtā respiratorā sindroma), gan Ebolas vīrusa uzliesmojumiem attiecīgi 2003. un 2014.gadā.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.