Pakalpojumi

FlyMeAway lēnām apgūst Horvātijas tirgu

Anda Asere, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

J. Sedlenieks novērojis pamatīgas atšķirības starp Latviju un Horvātiju. «Latvijā šķiet pašsaprotami pirkt internetā un maksāt ar karti, bet tādā Dienvideiropas valstī kā Horvātija tas tā nav. Esam aizsteigušies pa priekšu laikam, jo norēķinu iespējas, ko piedāvājam mēs, vietējie tūroperatori nepiedāvā, un ir skaidrs, kāpēc viņi to nedara –horvāti vēl baidās pirkt internetā. Mēs esam pieņēmuši darbā papildu cilvēku, kurš visu laiku runā pa telefonu un skaidro klientiem, kā samaksāt par ceļojumu internetā. Tāpat cilvēki nāk uz biroju maksāt skaidrā naudā. Atšķirības ir jūtamas,» viņš teic.

Tāpat atšķirība ir tajā, cik laicīgi cilvēki plāno atvaļinājumu. Latvieši ceļojumus plāno labu brīdi iepriekš, horvāti – pēdējā mirklī, taču lidmašīnas tāpat ir pilnas. Piemēram, Latvijas ceļotāji jau ir rezervējuši ceļojumus novembra brīvdienām, bet Horvātijā piesakās tikai pirmie pasažieri. Taču J. Sedlenieks par to nesatraucas.

«Esmu priecīgs, ka mēs šajā piedzīvojumā Horvātijā esam kopā ar Latvijas pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, lidojumus lielākoties veic «Smartlinx Airlines», bet IT uzņēmums «Efumo» uzprogrammēja mūsu mājaslapu un rezervēšanas sistēmu,» stāsta J. Sedlenieks.

DB jau rakstīja, ka brīvdienu ceļojumu tūrisma uzņēmums «FlyMeAway» pērn atvēra filiāli Horvātijas pilsētā Zagrebā. «Mūsu biznesa modelis strādā vietās, kur cilvēkiem nav plašu iespēju lidot garo brīvdienu ceļojumos vai īsajos atvaļinājumos ar tiešajiem reisiem, jo ir mazs piedāvājums. Horvātijas galvaspilsēta Zagreba ir tāda vieta. Horvātijā visi lido uz Dubrovniku, Rijeku, Splitu – piekrasti, kuru vasarā apkalpo zemo cenu aviokompānijas. Taču trešdaļa Horvātijas iedzīvotāju dzīvo Zagrebā un uz ziemeļaustrumiem no tās. Piemēram, ja cilvēks maija brīvdienās grib aizlidot no Zagrebas uz Lisabonu, viņš ir spiests lidot caur Frankfurti, Romu vai braukt ar mašīnu uz Venēcijas lidostu, kas atrodas 300 km attālumā,» iepriekš norādīja J. Sedlenieks. Jau toreiz viņš minēja, ka Horvātija no Latvijas tūrisma ziņā atpaliek par pieciem gadiem.

2017. gadā SIA «Baltic Ad Hoc» apgrozījums bija 1,83 miljoni eiro. Šogad uzņēmums plāno sasniegt līdzīgu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Coffee Pixels trīskāršo ražošanas apjomus no 15 līdz 50 tūkstošiem kafijas tāfelīšu mēnesī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Coffee Pixels izveidojuši brāļi Andris un Gundars Vaitekūni un viņu brālēns Raivis Vaitekūns. DB rakstīja, ka kafijas biznesā viņi ir jau sen un pirms astoņiem gadiem izveidoja kafejnīcu Miit. Tagad tā ir pārdota un viņi pilnībā pievērsušies kafijas tāfelīšu biznesam. Lai to attīstītu plašāk, viņiem pievienojies Jurģis Sedlenieks, kam pieder tūrisma kompānija FlyMeAway.

Vaicāts, kā ir ģimenes biznesā ielaist vēl kādu, Raivis teic, ka plecu pie pleca var aizbraukt uz kempingu un sēdēt ap ugunskuru, bet biznesā ir vajadzīgas vēl citas kompetences. «Jurģim ir kompetences, kādu mūsu grupējumā nebija. Visticamāk, augot uzņēmumam, būs vēl citas prasmes un zināšanas, ko vajadzēs pievienot mūsu komandas kodolam. Tas ir normāls izaugsmes process,» viņš norāda. Jurģis teic, ka var ieguldīt dzīvojamā kvartāla būvniecībā Tallinā, nopirkt mašīnu vai investēt kādā citā projektā, bet viņš gribējis ieguldīt Latvijas ražošanas uzņēmumā, turklāt nozarē, ar ko viņam iepriekš nav bijusi darīšana. «Šis ir inovatīvs produkts, kam es redzu globālu potenciālu,» saka Jurģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 24.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Lasi žurnāla "DienasBizness" 24. marta numurā:

  • viedokļi - COVID19 un situācija tirgū
  • aktuāli - kā COVID19 ietekmi mazinās Baltijas valstu valdības
  • pētījums - kā valdības atbalsta uzņēmējus pasaulē
  • tēma - kino industrija Latvijā un pasaulē. Pieredzē dalās producents un režisors Andrejs Ēķis, EGO MEDIA valdes priekšsēdētājs un producents Guntis Trekteris un amerikāņu producentu Džefs Mousts (Jeff Most)
  • atkritumu apsaimniekošana - Getliņi EKO gatavojas nākamajam attīstības posmam
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi
  • intervija - Ieva Plaude, "Lawrence Asset Management" izpilddirektore
  • darba vide - uzņēmumi domā ārpus ierastajiem rāmjiem un ieteikumi attālinātam darbam

Īpaša sadaļa veltīta tūrismam:

  • vīrusa cirtiens tūrisma nozarei
  • intervija - Uldis Alksnis, JekabaCelojumi valdes priekšsēdētājs
  • uzņēmēja Oļega Fiļa mūža projekts - Nurmuižas Pils atjaunošana
  • FlyMeAway dibinātājs Jurģis Sedlenieks un viņa SPA projekts Pāvilostā
  • neparasti brīvdienu maršruti un brīva laika pavadīšanas iespējas
  • ieraugi Latviju no jauna
  • pieredzes stāsti no tūrisma pakalpojumu sniedzējiem Purvu bridēji, Eži, Hiking in Latvia
  • dzīvesstils - Katrīna Caune, Ase Model Management līdzdibinātāja; Māris Upenieks, Kā tur ir bloga autors; Andrejs Zavadskis, fotogrāfs.

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdamkafijas tāfelīšu «Coffee Pixels» ražotājs SIA «Solid Coffee» saņēmis 200 tūkstošus eiro lielu investīciju, kā arī uzņēmuma valdē iekļāvusi beļģu uzņēmēju, ekonomikas profesoru Gunteru Pauli.

G Pauli Latvijā iepriekš sadarbojies ar Koksnes ķīmijas institūtu un pasaulē ir zināms kā atjaunojamās ekonomikas aizstāvis.

Investīcijas uzņēmums izmantos, lai atvieglotu izejvielu piegādes ķēdi, iepērkot augstas kvalitātes kafiju un kafijas ķiršus tieši no kafijas audzētājiem. Nauda tiks ieguldīta arī produkta uzlabošanā, pienu aizstājot ar augu pienu, un cukuru ar veselīgāko mūkuaugļa (grosvenorijas) saldinātāju, kā arī zīmola nostiprināšanā mērķa tirgos.

Īsas un pārskatāmas piegādes ķēdes ir arī G. Pauli «zilās ekonomikas» pamatā. Šī biznesa filozofija balstās tajā, ka līdzīgi kā dzīvās dabas barības ķēde, arī ekonomika var būt reizē izdevīga un neradīt atkritumus. Ēdamkafijas tāfelītes tiek ražotas, izmantojot vērtīgu kafijas ražošanas procesa blakusproduktu - kafijas ķirsi, sniedzot iespēju patērētājiem uzņemt kofeīnu veselīgākā un ekonomiskākā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Horvātija pievienojas eirozonai un Šengenas zonai

LETA--AFP, 02.01.2023

Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija 1.janvārī pārgājusi uz Eiropas Savienības (ES) kopīgo valūtu eiro un pievienojas Šengenas zonai.

Pusnaktī (plkst.1.00 pēc Latvijas laika) Horvātija, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 3,9 miljonus, atvadījās no kunas un kļuva par 20.eirozonas valsti.

Vienlaikus tā kļuva arī par 27.Šengenas zonas dalībvalsti, un tas horvātiem dod brīvas pārvietošanās tiesības pār zonas iekšējām robežām.

Eksperti uzskata, ka pievienošanās eirozonai ļaus Horvātijai pasargāt savu ekonomiku straujās inflācijas apstākļos.

Taču pašu horvātu izjūtas nav tik viennozīmīgas. Kamēr pievienošanos Šengenas zonai vairums pilsoņu vērtē atzinīgi, pāreja uz eiro dažos rada bažas, un opozīcijā esošie labējie apgalvo, ka kopīgā ES valūta nāk par labu vienīgi tādām lielvalstīm kā Vācija un Francija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijām pakļautās Krievijas valsts kontrolētās bankas "Sberbank" banku grupa Eiropā "Sberbank Europe" ir bankrota priekšā, jo noguldītāji no grupas bankām pastiprināti izņem naudu, liecina pirmdien publiskotais Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums.

Tajā teikts, ka "Sberbank Europe", kuras galvenā mīne atrodas Austrijā, un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "piedzīvojušas būtisku noguldījumu aizplūšanu, ko izraisījusi ģeopolitiskās spriedzes ietekme uz to reputāciju".

Pēc ECB vērtējuma, 'Sberbank Europe" un tās meitasbankas Horvātijā un Slovēnijā "nespēj vai, iespējams, nespēs pildīt savas saistības, ņemot vērā to likviditātes situācijas pasliktināšanos".

"Sberbank Europe" ir arī meitasbankas Bosnijā un Hercegovinā, Čehijā, Serbijā un Ungārijā, taču uz tām neattiecas ECB tiešā uzraudzība.

ASV saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ceturtdien noteica sankicijas "Sberbank", liedzot tai veikt transakcijas, izmantojot Savienoto Valstu finanšu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valdība paplašinājusi "nedraudzīgo valstu" sarakstu, teikts paziņojumā Krievijas valdība tīmekļa vietnē.

Sarakstā iekļautas Grieķija, Dānija, Slovēnija, Horvātija un Slovākija.

Tagad uz šīm valstīm tiks attiecināti ierobežojumi attiecībā uz personāla pieņemšanu darbā diplomātiskajās misijās un konsulārajās iestādēs "līdz pat pilnīgam aizliegumam pieņemt darbā vēstniecībās, konsulātos un valsts struktūru pārstāvniecībās darbiniekus no personu vidus, kas atrodas Krievijas teritorijā", teikts paziņojumā.

Attiecībā uz Grieķiju noteikts 34 cilvēku ierobežojums, ar kuriem diplomātiskās misijas un konsulārās iestādes var noslēgt darba līgumus. Dānijai šīs skaits ir 20, bet Slovākijai - 16. Slovēnija un Horvātija nevarēs pieņemt darbā darbiniekus savās diplomātiskajās misijās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Horvātija atklāj tiltu uz Dubrovnikas reģionu, kas ļaus apiet Bosniju

LETA--AFP, 26.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija otrdien atklājusi tiltu, kas savieno Adrijas piekrastes dienvidu reģionu, arī Dubrovniku, ar valsts pārējo daļu, šādi nodrošinot, ka transportam vairs nevajadzēs šķērsot Bosnijas teritorijas šauro piekrastes joslu.

"Šī tilta svarīgums ir milzīgs, un tas nav tikai emocionāls, jo tiek savienota Horvātijas teritorija, bet arī attiecībā uz tūrismu un ekonomiku kopumā," šomēnes sacīja satiksmes ministrs Olegs Butkovičs.

Līdz ar Peļešacas tilta atklāšanu beigsies laiks, kad braucējiem uz Bosnijas robežas nācās gaidīt vairākas stundas.

Tilta būvniecība bija viens no Horvātijas lielākajiem infrastruktūras projektiem, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.

Pēc Dienvidslāvijas izjukšanās to veidojušu sešu republiku robežas kļuva par starpvalstu robežām.

Bosnija saglabāja piekļuvi Adrijas jūrai ar Neumas koridoru, kas no pārējās Horvātijas nošķir Dalmācijas dienvidus ar 90 000 iedzīvotāju un Dubrovnikas pilsētu, kas ir nozīmīgs Horvātijas tūrisma centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande, secināts nekustamo īpašumu nozares uzņēmums “Latio” sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem 2021. gada sākumā izanalizētajā apskatā.

Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā.

“Eiropā pastāv ievērojama starpība starp lauksaimniecības zemju cenām dažādās valstīs. Nīderlandē tie ir aptuveni 70 tūkstoši eiro par hektāru, Itālijas ziemeļos 60 tūkstoši, bet turpat netālu – Francijā tikai vidēji 6000 eiro. Atšķirību veido zemes apstrādes intensitāte noteiktās teritorijās dažādās valstīs, piemēram, dārzeņu un augļu ražošanas vai lopkopības ietekmē cenas ir augstākas nekā graudkopības vai ekstensīvās lopkopības reģionos. Latvija šobrīd iepaliek no kaimiņvalstīm tikai vienā parametrā - cenā par aramzemes hektāru, nedaudz apsteidzot Igauniju,” skaidro Sandijs Lūkins, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā

Db.lv, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietoto auto tirgus ir vismazāk caurspīdīgākais Eiropā, noskaidrots automašīnu vēstures atskaišu izveides platformas "carVertical" veiktajā pētījumā.

Katrai Eiropas valstij ir līdzīgas problēmas, sākot no viltota nobraukuma, slēptiem bojājumiem vai arī novecojoša pieejamā autoparka, kas pasliktina izredzes iegūt kvalitatīvu auto. Lietoto automašīnu tirgū bieži vien novērojamas nopietnas caurspīdīguma jeb pārredzamības problēmas. Situācijas nopietnība katrā Eiropas daļā ir nedaudz citādāka, kas izskaidrojams ar valstu ekonomisko situāciju un reģionālajām īpatnībām.

Latvija "carVertical" tirgus caurspīdīguma indeksā no 23 izpētītajām valstīm ierindojas pēdējā vietā, norādot uz potenciāli satraucošu situāciju lietotu automašīnu tirgū. Valstī ir augsts īpatsvars bojātu mašīnu, kas ilgtermiņā pircējiem var likt ieguldīt aizvien vairāk līdzekļu to remontā un uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" līdz augusta beigām plāno no Rīgas nodrošināt lidojumus uz 49 galamērķiem, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.

Viņa norādīja, ka "airBaltic" pašreiz veic tiešos lidojumus no Rīgas uz dažādiem Eiropas biznesa tranzītmezgliem un turpina atsākt lidojumus uz tādiem populāriem atpūtas galamērķiem kā Dubrovnika, Rijeka un Splita Horvātijā, Barselona Spānijā, Nica Francijā, Larnaka Kiprā, Roma, Katānija un Milāna Itālijā, kā arī citiem. Papildus tam "airBaltic" piedāvā dažādus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

"airBaltic" plāno, ka līdz augusta beigām lidojumus no Rīgas veiks uz 49 galamērķiem, bet no Tallinas un Viļņas uz 10 galamērķiem no katras pilsētas. Briede skaidroja, ka "airBaltic" cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām, sekojot līdzi situācijai, kā arī ir elastīga, lai vajadzības gadījumā pielāgotu lidojumu grafiku. Lidsabiedrība aicina pasažierus pirms ceļojuma pārbaudīt ceļojuma noteikumus un lidostu ierobežojumus oficiālajās vietnēs vai vietējās vēstniecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Horvātija atver robežu desmit ES valstu pilsoņiem, tostarp Latvijas

LETA--AFP, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Horvātija ceturtdien atvērusi robežu bez kādiem ierobežojumiem desmit Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem, tostarp Latvijas, Adrijas piekrastes valstij šādi atbalstot vitāli svarīgo tūrisma sektoru, kas cietis koronavīrusa pandēmijā.

"Pagaidu aizliegums robežas šķērsošanai attiecībā uz tūrismu" ir atcelts, ministru kabineta sēdē sacīja premjerministrs Andrejs Plenkovičs.

Šis solis attiecas uz desmit ES valstīm, kurās bijuši līdzīgi panākumi centienos apturēt vīrusa uzliesmojumu.

Šīs valstis ir Austrija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Vācija.

Valstī ar 4,2 miljoniem iedzīvotāju ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits sasniedzis aptuveni 100, bet ar koronavīrusu kopumā inficējušies nedaudz vairāk par 2000 cilvēku.

Horvātija jau šomēnes atvēra robežas ES pilsoņiem, kas valstī ieradās biznesa nolūkā, kā arī tiem, kam valstī ir nekustamais īpašums vai laiva, vai arī viņiem valstī ir apstiprināta rezervācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vien dažas dienas pēc eiro ieviešanas Horvātijā novērojams patēriņa cenu kāpums, kas saniknojis iedzīvotājus, patērētāju aizsardzības organizācijas un valdību.

Ceturtajā dienā kopš eiro laišanas apgrozībā valstī ir plaša neapmierinātība ar jaunāko cenu kāpumu, kas šoreiz saistīts ar pāreju uz eiro. Valdība to nodēvējusi par ļaunprātību un negodīgu peļņas gūšanu.

Horvātija 1.janvārī kļuva par divdesmito eirozonas dalībvalsti.

Daudzi valsts iedzīvotāji ziņoja, ka mazumtirgotāji un pakalpojumu sniedzēji palielinājuši cenas, neskatoties uz iepriekš izteiktajiem valdības un centrālās bankas solījumiem, ka pēc eiro ieviešanas cenas netiks "noapaļotas" uz augšu.

Horvātijas ekonomikas ministrs Davors Filipovičs aicināja uz steidzamu tikšanos lielāko mazumtirdzniecības tīklu pārstāvjus, lai pārrunātu cenu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12 ES valstis, arī Latvija, noraida direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem atklāt peļņu un nodokļus

LETA, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas tūrisma nozarei visvairāk var palīdzēt robežu atvēršana

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums maijā bijis mazāks nekā ES vidēji

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 6,4%, kas ir mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais kritums bijis Slovākijā (-33,5%), Ungārijā (-27,6%), Rumānijā (-27,4%), Portugālē (-26,1%) un Čehijā (-25,7%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide sarukusi par 17,7%, bet Lietuvā - par 6,2.%.

Maijā gada izteiksmē kāpums nav reģistrēts nevienā no valstīm, par kurām pieejami dati.

ES dalībvalstīs kopumā maijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2019.gadā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 20,5%, bet eirozonā - par 20,9%.

Savukārt mēneša izteiksmē bijis kāpums ES vidēji par 11,4%, bet eirozonā - par 12,4%.

Straujākais kāpums bijis Itālijā (42,1%), Francijā (20%), Slovākijā (19,6%), Ungārijā (15,6%), Rumānijā un Spānijā (abās valstīs 15,1%). Latvijā pieaugums bijis par 4,9%, bet Lietuvā - par 6,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš pauž skepsi rosinājumu būtiski paaugstināt Covid-19 saslimstības rādītāju, no kura jāievēro pašizolācija

LETA, 08.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) šodien notikušajā valdības sēdē pauda skepsi par Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājumu celt slieksni, no kura ārvalstu ieceļotājiem ir jāievēro pašizolācija, to palielinot no 16 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem izceļošanas valstī līdz 25.

Viņš atzīmēja, runa nav par politisku, bet gan par epidemioloģisku jautājumu. "Ja mēs par to lemtu politiski, es varētu jautāt - kāpēc ne 50 vai 100. Epidemiologiem šis skaitlis ir tieši saistīts ar saslimstības riska ierobežošanu," atzīmēja premjers. EM priekšlikumam piekrita iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), kurš atzīmēja, ka ministriem nepieciešams aplūkot visas jomas, ne tikai tās, kuras tie pārvalda.

Ministrs uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu minētais rādītājs ir ap 18 vai 19, tādēļ nepieciešams mainīt Latvijas noteikto slieksni, lai valsts netiktu izslēgta no vispārējās konkurences. Viņš gan atzina, ka nepieciešams arī domāt par epidemioloģisko drošību. Abu "KPV LV" ministru rosinājumam gan kategoriski nepiekrita veselības ministre Ilze Viņķele (AP), norādot, ka cīņā ar Covid-19 katru nedēļu stratēģijas kļūst sarežģītākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) no atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) Latvijai izmaksājusi 120 miljonus eiro, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

Finanšu ministrijā (FM) apliecināja, ka otrdien Latvija saņēma pirmo aizdevuma daļu 120 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumenta SURE.

Pēc ministrijas skaidrotā, SURE instrumenta finansējumu ir iespējams ieguldīt, lai nodrošinātu iespējas iedzīvotājiem saglabāt darbavietas un darba devējiem noturēt darbā savus profesionāļus.

Latvijai kopumā piešķirts aizdevums 192,7 miljonu eiro apmērā, lai finansētu dīkstāves pabalstu shēmu darba ņēmējiem, dīkstāves palīdzības pabalstu, piemaksu darba ņēmējiem par bērniem, algu subsīdiju shēmu tūrisma un eksporta nozarēm, algu atbalsta maksājumus medicīnas speciālistiem un kultūras nozarē nodarbinātiem darbiniekiem, ar veselības aizsardzību saistītus izdevumus par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī ar Covid-19 saistītos slimības pabalstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12%, kas pasliktina zāļu pieejamību pacientiem. Tāpēc Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) rosina izmaiņas likumdošanā, kas paredz recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, noteikt PVN likmi 0% apmērā, informē SIFA izpilddirektors Valters Bolēvics.

Latvijā noteiktā 12% PVN likme recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā, liecina Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) dati. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā – 2,1%, Šveicē – 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā – 5%, Beļģijā un Grieķijā – 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā – attiecīgi 5% un 9%.

Kā liecina SIFFA veiktie aprēķini, atceļot PVN kompensējamām zālēm, valsts kompensējamo medikamentu budžets gada laikā papildus iegūtu 15,8 miljonus eiro. Savukārt pacientu līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm, atceļot PVN recepšu medikamentiem, samazinātos par 4,3 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien apstiprinājusi 2,9 miljardu eiro vērtas subsīdijas no 12 dalībvalstīm, lai palīdzētu uzņēmumiem izstrādāt nākamās paaudzes elektrisko automobiļu akumulatorus.

Šis finansējums ir daļa no Eiropas centieniem iegūt lielāku daļu akumulatoru tirgū, kurā šobrīd dominē Ķīnas, Dienvidkorejas un Japānas ražotāji.

Subsīdijas piešķirs Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Polija, Slovākija, Somija, Spānija, Vācija un Zviedrija.

EK jau līdz 2019.gada beigām atsevišķā projektā, kas ietvēra septiņas dalībvalstis, bija apstiprinājusi 3,2 miljardu eiro atbalsta sniegšanu. Šī pirmā partnerība aptvēra 17 uzņēmumus, tostarp BMW, BASF un "Solvay".

Savukārt otrdien apstiprinātais projekts līdz 2028.gadam apvienos 42 uzņēmumus, tostarp BMW, "Fiat" un "Tesla".

Aptverot visu procesu no izejmateriāliem līdz otrreizējai pārstrādei, šis projekts ietver arī jaunuzņēmumu izveidi un sniedz sadarbības iespējas ar daudzām izpētes organizācijām un universitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Fiskālā padome iesaka daudz nopietnāk izvērtēt riskus PPP projektos

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.

Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā.

«Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP projektu īstenošanā, un norāda iespējamos rīcības variantus, kā šos riskus novērst,» norāda Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomikas olimpiādē Latvijai 4.vieta

Db.lv, 02.08.2021

Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.

Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).

Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.

Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.

Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru