Rīgas domes Satiksmes departaments bija
izsludinājis konkursu par Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecību, tomēr dažu
formalitāšu dēļ neizvēlējās lētāko piedāvājumu.
Formālu
iemeslu dēļ Dienvidu tiltam neizvēlas lētāko piedāvājumu
Konkursā par uzvarētāju bija noteikts a/s Dienvidu tilts, kas būvēja pašu
tiltu un būvē arī tilta 2. kārtu. Kompānija apņēmusies darbus veikt par 23.117
miljoniem latu. Konkursā kopumā piedalījās 4 pretendenti, tomēr iepirkuma
komisija nolēma neizskatīt SIA Saldus ceļinieks iesniegto piedāvājumu,
kurš bija par 673 tūkstošiem lētāks, atsaucoties uz to, ka pretendents neesot
izpildījis konkursa nolikumā noteiktās prasības attiecībā uz vispārējās
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nosacījumiem un pieredzi līdzīgu ceļa
infrastruktūras objektu būvniecībā.
Jāpiebilst, ka Dienvidu tilta 3. kārta būtībā ir taisns ceļš ar estakādi un
no būvniecības viedokļa uzņēmumam SIA Saldus ceļinieks ar 18 gadu stāžu
ceļu būvē, nevarētu būt par grūtu. Paša SIA Saldus ceļinieks valdes
loceklis Gints Karols saka: "Skumji apzināties, ka kāds uzskata, ka mēs 18 gadu
laikā neesam ieguvuši pietiekamu pieredzi. Skaidrs, ka tilta 3. kārta nav nekas
sarežģīts." G. Karols piebilst, ka arī ar apdrošināšanu ir ļoti strīdīga
situācija.
Sūdzēsies IUB
G. Karols teica, ka noteikti iesniegs sūdzību iepirkumu uzraudzības birojā
(IUB) – par to neesot pat divu domu. Db arī novēroja, ka pašlaik līdz ar
konkurences saasināšanos, gandrīz visos iepirkumos saistītos ar būvniecību,
vismaz kāds no pretendentiem iesniedz IUB sūdzību – par to liecina arī IUB
mājaslapā esošā informācija. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora
pienākumu izpildītājs Andris Binde Db paskaidroja, SIA Saldus ceļinieks
piedāvājums tika izslēgts no dalības iepirkumu procedūrā vēl pirms finansu
piedāvājuma izskatīšanas divu iemeslu dēļ: pirmkārt, konkursa nolikums paredz,
ka pretendentam jānodrošina civiltiesiskās atbildības apdrošināšana par
pretendenta darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu
dzīvībai, veselībai vai mantai. Atbildības limitam par vienu apdrošināšanas
gadījumu jābūt 10 % vērtībā no piedāvātās līgumcenas. Pretendenta piedāvātā cena
būvobjekta izbūvei bija 22.444 miljoni latu, bet apdrošināšanas polise bija
iesniegta ar atbildības limitu 900 000 lati. Šādi pretendenta apdrošināšanas
polises limits bija nepietiekams, norādīja A. Binde.
Pieredze nederot
Otrkārt, konkursa nolikums paredz, ka pretendentam kā ģenerāluzņēmējam
jānorāda vismaz viens pēdējos trīs gados izbūvēts un pabeigts ceļa
infrastruktūras objekts, kura kopējās izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības
nodokli, nav mazākas par 50 % no konkursā piedāvātās līgumcenas. Rīgas domes
Satiksmes departaments kā pasūtītājs noteica šo kritēriju 50 % apmērā no
konkursā piedāvātās līgumcenas, lai gan tas varēja arī būt 100 % apmērā.
Pretendents par apliecinājumu šim faktam uzrādījis līgumu par skrejceļa
pagarināšanu un apgaismojuma sistēmas rekonstrukciju starptautiskajā lidostā
Rīga. Taču šajā līgumā kā ģenerāluzņēmējs tiek minēta pilnsabiedrība, ar SIA
Saldus ceļinieks piedalīšanos, nevis SIA Saldus ceļinieks.
Pilnsabiedrības veiktie darbi nav vērtējami šī konkursa kontekstā, jo
pilnsabiedrība nav pretendents šajā konkursā, vēstīja A.
Binde.
Sekojiet ziņām