2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Iespēju gūt kvalitatīvas STEM zināšanas Latvijā ierobežo pamata un vispārējo izglītības iestāžu kapacitāte piesaistīt pedagogus, nodrošināt mācībām nepieciešamos materiālus un aprīkojumu.

Lai padarītu STEM izglītību pieejamāku, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina papildināt programmu Latvijas skolas soma, piedāvājot bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar valsts līdzfinansējumu apmeklēt zinātnes un inovācijas centrus, tehniskās jaunrades un citas organizācijas, kas piedāvā STEM izglītības aktivitātes.

Lai sekmētu bērnu un jauniešu izpratni un zināšanas par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, kā arī motivētu viņus ar tām saistīt savu dzīvi, RTU, pašvaldības, uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas, apzinoties STEM izglītības kritiski nozīmīgo lomu un izaicinājumus, īsteno dažādas aktivitātes, atbalsta topošos studentus un pedagogus, attīsta zinātnes un inovāciju centrus Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Rīgā utt. Lai radītu vienlīdzīgas iespējas Latvijas skolēniem no dažādiem reģioniem apmeklēt STEM ārpusskolas aktivitātes, RTU un LDDK aicina izglītības programmā Latvijas skolas soma iekļaut arī inženierzinātnes un dabaszinātnes un rast valsts budžeta finansējumu 1,75 milj. eiro apmērā tā nodrošināšanai.

Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kamera atvērusi savu pirmo Biznesa parku Lielbritānijā, informē kameras pārstāvji.

Biznesa parks atrodas Bristolē, Dienvidrietumanglijā. Bristole ir otrā ekonomiski attīstītākā pilsēta pēc Londonas. Biznesa parka komplekss sastāv no septiņām ēkām, kurās atrodas vairāk nekā 16 biroji.

Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras izpilddirektore Baiba Brauna norāda: «Ņemot vērā, ka Bristoles pilsēta ir oficiāli galvenā IT, augsto tehnoloģiju, inženierzinātnes, digitalās un radošās nozares pilsēta Lielbritānijā, Biznesu parks tika apzināti izveidots tieši Bristolē, jo saredzam iespējas veidot ciešas iespējas starp abu valstu uzņēmējiem. Esam jau izveidojuši konkrētas iestrādes ar Bristoles un Dienvidrietumanglijas institūcijām, kuras būs priecīgas nākt pretī Latvijas uzņēmumiem.»

Lēts darbaspēks vairs nav svarīgs kritērijs darba tirgū, bet izšķirīgas ir cilvēku prasmes un spējas nākotnē, šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs deputātiem prezentēja šogad jūnijā publiskoto EM ziņojumu par darba tirgus attīstības prognozēm.

Ašeradens stāstīja, ka patlaban trīs ministru - ekonomikas, labklājības, izglītības un zinātnes - darba grupa pārrunā problēmas, kas saistītas ar investīcijām cilvēkkapitālā jeb prasmēs un spējās.

«Cilvēkkapitāla jautājums ir izšķirīgs, domājot par ekonomikas spēju iekļauties globālajās vērtību ķēdēs. Šis jautājums ir svarīgs, jo Latvija ir vidēju ienākumu slazdā, turklāt lēts darbaspēks vairs nav kritērijs, bet izšķirīgas ir cilvēku prasmes un spējas nākotnē,» uzsvēra Ašeradens.

Kā ziņots, šā gada jūnijā Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja ziņojumu par darba tirgus attīstības prognozēm, kurās tika minēts, ka nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās pakāpeniski uzlaboties un līdz 2022.gadam nodarbināto skaits palielināsies par aptuveni 50 000, bet bezdarba līmenis samazināsies līdz 6%.

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Lai ieinteresētu bērnus par inženierzinātnēm, raisot vēlmi savu nākotnes profesiju saistīt ar šo perspektīvo jomu, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Rīgas domi veido inženierzinātņu un dabas zinātņu izglītojošo centru bērniem un ģimenēm.

Sadarbības līguma parakstīšana notiks 14. jūnijā.

Straujās pārmaiņas darba tirgū palielina pieprasījumu pēc augsti kvalificēta darbaspēka, taču bērnu interese un izpratne par tehniskām un dabas zinātnēm samazinās. Jaunais zinātkāres centrs piedāvās iespēju bērniem un jauniešiem inženierzinātnes izzināt aizraujošā un interaktīvā veidā, bet izglītības iestādēm izmantot telpas un aprīkojumu eksakto priekšmetu padziļinātai apguvei un laboratoriju darbu veikšanai.

«Futurimo Rīga» atradīsies Pārdaugavā, Meža ielā 6. Tas būs paredzēts gan pirmskolas un skolas vecuma bērniem, gan viņu vecākiem un skolotājiem. Centrā būs vairākas pastāvīgās ekspozīciju zāles, regulāri tiks rīkotas mainīgās izstādes. Centrā būs arī bagātīgi aprīkotas jaunrades darbnīcas, kur bērniem un jauniešiem radoši un praktiski darboties. Tiks rīkoti eksperimenti, zinātnes šovi, notiks nodarbības visa vecuma bērniem plašā tēmu lokā, būs iespēja iepazīt inženierzinātnes caur starpdisciplinārām aktivitātēm utt.

#Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA) attīsta infrastruktūru un sadarbojas ar pētniekiem, lai pilnveidotu esošās sporta tehnoloģijas un radītu platformu inovācijām

Nākamajā gadā LSPA būs sporta zinātnes un veselības laboratorija, kuras izveidē tiks investēts teju miljons eiro. Tāpat LSPA ir noslēgusi līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) par sadarbību studijās, zinātnē un inovācijā. LSPA rektors Jānis Žīdens jau piecus gadus lolo sapni par nacionāla līmeņa zinātniskā sporta izpētes centra izveidošanu augstskolas paspārnē.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

LSPA sporta zinātnes un veselības laboratorijas vajadzībām par 0,5 miljoniem eiro plānots iepirkt modernu aparatūru – slīdošos celiņus (tredbāni), uz kuriem sportisti savu meistarību varēs testēt arī uz skrituļslidām, zinātniski pētniecisko trenažieri (Huber) – kustīgu platformu, uz kuras sportisti var meklēt līdzsvaru un izpildīt dažādus uzdevumus, aukstumkameras, kas paredzētas, lai atjaunotos pēc lielām slodzēm, kā arī dažādus velotrenažierus. Laboratorija būs 300 m2 plaša, un tās izveidē tiks ieguldīti aptuveni 900 tūkstoši eiro. Līdzekļi tiks piesaistīti no Eiropas Savienības struktūrfondiem. «Zinātnes nozīme sportā pieaug, un ir aktualizējusies nepieciešamība zinātniekiem un sporta speciālistiem attīstīt nozarei nepieciešamos lietišķos pētījumus sporta medicīnā, psiholoģijā, inženierijā un citos aktuālajos virzienos,» skaidro J. Žīdens.

Artūra Immermaņa stihija ir koks. No tā radīti dažādi dizaina priekšmeti, bet plašāku atzinību guvis līdzsvara slēpjritenis, ar kuru uzņēmējs cer iestūrēt eksporta ārēs.

Tukuma novada Irlavas pagasta skolotāju semināra ēkā, kas celta 1841. gadā, kurā A. Immermanis izveidojis ražotni, top gan sniega braucamrīki, gan bērnu saliekamās mēbeles – tornīši. Par Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmās projektam iegūto naudu un finanšu institūcijas Altum piešķirto aizdevumu kokapstrādes darbnīcā iemājojušas mūsdienīgas iekārtas – vērtīgākā no tām CNC frēzēšanas iekārta, kas ļauj būtiski palielināt ražošanas jaudas. SIA Immerman Woodworks produkcija ir pamanīta un novērtēta ārvalstu tirgos. Pērn gada nogalē svinīgā pasākumā Tukuma novada gada uzņēmējs A. Immermanis saņēma Tukuma novada domes balvu Gada uzdrīkstēšanās 2018. Iesaistoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektā, uzņēmējs ir devis darbu diviem puišiem ar īpašām vajadzībām.

"Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins paziņojuši, ka atkāpjas no galvenajām pozīcijām tiešsaistes giganta mātesuzņēmumā, ziņo BBC.

Viņi pametīs savus "Alphabet" vadītāja un prezidenta amatus, bet paliks valdē. "Google" vadītājs Sundars Pičai kļūs arī par "Alphabet" vadītāju.

"Alphabet" tika izveidota 2015. gadā kā daļa no "Google" korporatīvās pārstrukturēšanas. Jāatgādina, ka L. Peidžs un S. Brins "Google" izveidoja 1998. gadā Kalifornijas garāžā.

Veidojot mātes uzņēmumu, tika paredzēts, ka tas padarīs tehnoloģiju giganta darbības "tīrākas un saprotamākas", tam paplašinoties no interneta meklēšanas uz citām jomām, piemēram, pašbraucošajām automašīnām.

L. Peidžs un S. Brins no "Google" pārgāja uz "Alphabet", sakot, ka koncentrēsies uz jaunu iniciatīvu uzsākšanu.

Taču tagad L. Peidžs un S. Brins, kuriem abiem ir 46 gadi, pavēstījuši, ka atkāpjas no ikdienas vadības. Viņi arī turpmāk aktīvi iesaistīsies kā valdes locekļi, akcionāri un līdzdibinātāji, bet šis esot īstais laiks vadības struktūras vienkāršošanai.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Pateicoties SIA «Mikrotīkls» 500 000 eiro ziedojumam, piecas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijas šogad varēs iegādāties zinātniskajam darbam nepieciešamo aprīkojumu.

Jaunais aprīkojums ļaus nodrošināt vairāk praktisko nodarbību studentiem un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu profesionāļiem, pavērs plašākas iespējas bakalaura un maģistra darbu izstrādei inženierzinātnēs, kā arī nodrošinās zinātniskās pētniecības attīstību.

Ziedojuma sadale notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos projektu pieteikumus. Konkurss norisinās jau otro gadu. Šogad konkursā uz «Mikrotīkla» finansējumu RTU Attīstības fonds, kas administrē ziedojumus, saņēma 29 RTU zinātnieku grupu iesniegtos projektus, no kuriem atbalstīti ir pieci:

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto jaunu valsts atbalsta programmu, kurā uzņēmēji varēs saņemt atbalstu darbinieku prasmju pilnveidošanai.

«Ekonomikas ministrija ir iesākusi jauno plānošanas periodu ar uzņēmumu darbinieku apmācību programmu. Uzņēmēji varēs saņemt atbalstu esošo un jauno darbinieku prasmju pilnveidošanai. Gudri darbinieki ir konkurētspējas pamats. Turpmāk uzsvaru liksim uz ražošanai un jaunu tehnoloģiju izstrādei nepieciešamo prasmju apguvi,» uzsver ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

Programmas ietvaros atbalstu varēs saņemt biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un tūrisma nozares komersantus. Biedrībām būs jānodrošina tādas apmācības, uz kuru nepieciešamību norādījuši paši nozares uzņēmumi un ir tādās atbalstāmās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika, rūpnieciskais dizains, datorzinātne.

Latvijā radīts jauns, inovatīvs start-up uzņēmums Robot-Nest, kas ražo programmējamus cīņas mini robotus SumoBOY. Uzņēmums nupat uzsācis Kickstarter kampaņu ar mērķi savākt 100 000 eiro finansējumu masveida ražošanas uzsākšanai un produkta atpazīstamības veicināšanai globālā mērogā, informē SumoBOY projektu vadītājs Egdars Dudko.

SumoBoy ir programmējams, uz Arduino mikorkontrolieri balstīts mini sumo robots, kura pamatuzdevums ir piedalīties robotu sumo sacensībās. Robota programmēšanā tiek izmantota C un C++ programmēšanas valoda. Montāžas plate paredzēta elektronikas un programmēšanas pamatu apguvei. Komplektā iekļauti vairāki desmiti komponenšu, kas ļauj izprast un apgūt robotu darbības pamatprincipus, kā arī iemācīties programmēt.

Visi SumoBOY komandas dalībnieki pārstāv Latvijas robotikas kopienu un ir ilggadēji robotikas entuziasti ar daudzu gadu pieredzi. «Esam uzvarējuši teju visās vietējās un starptautiskajās sumo robotu sacensībās, tāpat esam organizējuši vairākus jauniešu pulciņus un pasākumus. Uzkrātā pieredze un zināšanas ļāvušas radīt pasaules mērogā pirmo profesionālo mini sumo robotikas komplektu,» stāsta uzņēmuma Robot-Nest valdes priekšsēdētājs Agris Nikitenko.

Finanšu ministrija (FM) kā valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kapitāla daļu turētāja izsludina konkursu uz vakanto VNĪ valdes locekļa amatu.

VNĪ darbības pamatmērķis ir kvalitatīvi un profesionāli apsaimniekot un attīstīt valsts nekustamo īpašumu. Tādējādi no pretendentiem tiek prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnēs, vadībzinībā, finansēs, tiesību zinātnē, ekonomikā vai nekustamo īpašumu pārvaldībā, kā arī vismaz piecu gadu profesionālā darba pieredze finanšu direktora vai biznesa vadības amatos, zināšanas un pieredze stratēģiskajā vadībā. Tāpat pretendentiem vēlama pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanas, pārvaldīšanas vai apsaimniekošanas jomā, kā arī citas prasmes.

Konkursa pretendentiem FM jāiesniedz motivēts pieteikums, kas apliecina atbilstību konkursa prasībām, Curriculum Vitae (CV), kurā iekļauts pašvērtējums par valodu zināšanām un norādīts vadītā kolektīva darbinieku skaits, augstāko izglītību un citu pretendenta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī redzējumu (ne vairāk kā 1000 vārdu apjomā) par VAS Valsts nekustamie īpašumi darbību un attīstības perspektīvām.

Kvalificēta darbaspēka trūkums ilgtermiņā nopietni apdraud Latvijas konkurētspēju, ražošanas attīstību un ekonomikas izaugsmi — norāda uzņēmēji un eksperti. Situāciju tuvākajā desmitgadē vēl vairāk saasinās 90.-gados piedzīvotā tā sauktā demogrāfiskā bedre.

Jaunākajā Citadele Index pētījumā, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, 66% uzņēmēju novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu. Tikai 1,5% aptaujāto uzskatījuši to par ļoti labu, bet nepilni 24% — par labu. Uzņēmumu vērtējums par viņiem nepieciešamā darbaspēka pieejamību ir pasliktinājies visā 2016. gada garumā, sasniedzot rekordzemu atzīmi.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš šos rezultātus skaidro ar iedzīvotāju emigrāciju uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Šobrīd gan Latvijā, gan Baltijas valstīs darba tirgū ienāk tā saucamā “demogrāfiskās bedres paaudze” — 90.-tajos dzimušie. Tas nozīmē, ka tuvāko 10 gadu laikā potenciālo darbinieku kopfonds, salīdzinot ar tagadējo, būtiski saruks — un līdz ar to arī darba devēju iespējas izvēlēties sev piemērotu darbaspēku. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir radīt apstākļus, lai jaunieši un darbspējas vecuma iedzīvotāji neaizbrauc peļņā citviet un apgūst eksaktās zinības, jo jau šobrīd tieši šo zinību pārstāvētās nozarēs trūkst darbinieku, tā M. Āboliņš.

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

«Vispirms ir jābūt vispārējai izglītībai, lai tu saprastu, kā dzīvo un strādā pasaule. Mēs pašlaik arī ļoti vēlamies, lai no 9. līdz 12. klasei skola sniedz priekštatu par uzņēmējdarbību. Mums maksimāli jādod skolēniem tas skaistums – ka bizness ir ļoti smags, bet arī ļoti interesants darbs,» sacīja Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, RīgaTV 24 raidījumā «TOP5», atklājot, kā, viņaprāt, jauniešus vislabāk sagatavot darba tirgum.

Komentējot IT jomu, kas pēdējā laikā tiek apspriesta, kā nozare, kurā būtu jāspecializējas arvien vairāk cilvēkiem, Gavrilovs sacīja, ka jārunā nevis tikai par specializāciju, bet par pamatprasmēm IT jautājumos, jo šīs prasmes būs vajadzīgas visās profesijās. «Digitalizācija būs visur. Tagad ir pamatprasmes, no kurām tu nevari izvairīties. Nav svarīgi, ar ko tu nodarbojies – vai tu esi zobārsts, vai tu sēdi kombinātā, vai tu sēdi valsts iestādē. Viss ir savienojams,» norādīja Gavrilovs.

Viņš apgalvoja, ka jauniešiem ir arī pašiem aktīvi jāgatavo sevi darba tirgum. «Katram sevi ir jāgatavo. Ir jāapgūst valoda – kā minimums 3, bet labāk 4-5! Jo šodien tu esi šeit, rīt tu sāc strādāt, piemēram, Latvijas kompānijā, kas ir izaugusi Baltijas reģionā, kur tev jābrauc uz Igauniju, Lietuvu un jārunā lietuviski, igauniski, angliski vai citā valodā. Pašam ir ļoti daudz kas jādara,» sacīja V. Gavrilovs.

Uz energoapgādes kompānijas Latvenergo valdes locekļa amatu pieteicies 31 pretendents, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

Viņa norādīja, ka tuvākajās dienās Latvenergo padomes Cilvēkresursu komisija sāks 31 pretendenta vērtēšanu trijās kārtās. Pēc tām vienu līdz trīs labākos kandidātus virzīs padomei gala lēmuma pieņemšanai.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka konkurss uz Latvenergo valdes locekļa amatu tika izsludināts 29.oktobrī.

Latvenergo valdes locekļa amata kandidātiem obligāti tika prasīta augstākā izglītība inženierzinātnēs vai dabaszinātnēs; valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī; ne mazāk kā triju gadu pieredze darbā ar liela apjoma projektiem ražošanas, enerģētikas vai būvniecības uzņēmumos; zināšanas par korporatīvās pārvaldības principiem; pieredze organizācijās ar daudzpakāpju vadības struktūru; izpratne par uzņēmuma ilgtermiņa finanšu, risku un personāla vadību; vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā; kā arī pieredze komandu darbā - komandu veidošanā, vadīšanā, iekļaušanās jaunās komandās, komandas darba produktivitātes paaugstināšanā.

Sarežģītas lietas bērniem māca vienkārši un aizraujoši.

Prieks bērnu acīs bija viens no dzinuļiem, kas Elīnai Laubertei un Madarai Šustei lika izveidot biedrību STEM izglītības vēstniecība. Tā nodarbojas ar skolēnu izglītošanu četrās disciplīnās: zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā. Viņas satikās 2016. gadā, darbojoties Zinātkāres centrā Zinoo Liepājā.

Prieks būt kopā ar bērniem

Doma par savu biedrību Madarai un Elīnai brieda jau ilgāku laiku. Taču, kad Zinoo nonāca Liepājas Izglītības pārvaldes pārziņā un nebija īstas skaidrības par nākotni, viņas nosprieda, ka ir īstais laiks pamest algotu darbu, lai sāktu ko savu. «Laika gaitā mēs jau bijām iemīlējušas šo procesu – būt kopā ar bērniem, redzēt vienkāršo, radošo veidu, kā lietas darīt, redzēt, ka viņiem sanāk, ka tas viņus aizrauj un iedvesmo,» stāsta Elīna.

Trīsarpus gadu laikā t.s. sviedru kapitāla investīciju kompānija "VNTRS" ieguldījusi 15 Zviedrijas jaunuzņēmumos; līdzīgu uzņēmumu iecerēts izveidot arī Latvijā

"Pirmssēklas stadijā, kad jaunuzņēmumi pie pāris miljonu eiro novērtējuma piesaista dažus simtus tūkstošus eiro, naudas sadalījums ir aptuveni šāds: 30% vajadzīgi programmēšanai, 40% algām un 30% mārketingam. Mēs ar "sviedru" kapitālu pievienojamies citiem investoriem, uzņemoties tieši to sadaļu, kas attiecas uz programmēšanu. Mēs nedodam naudu, bet strādājam sindikātā ar citiem eņģeļinvestoriem," skaidro Kristaps Prūsis, Zviedrijas investīciju kompānijas "VNTRS" partneris.

Viņš Zviedrijā dzīvo kopš bērnības, kad viņa vecāki no Latvijas pārcēlās uz turieni. "Uzaugu Zviedrijā, studēju inženierzinātnes un ekonomiku. Man bija doma kļūt par investīciju baņķieri, bet tad nāca finanšu krīze, es pārdomāju un pēc universitātes sāku strādāt vadības konsultāciju jomā," stāsta K. Prūsis. Viņš iesaistījās vairākos jaunuzņēmumos un secināja, ka Zviedrijā ir grūti atrast labus programmētājus – viņi visi strādā "Spotify" vai "Klarna".

Farmaceitiskā kompānija PharmIdea nepārtraukta darba nodrošināšanai – zāļu izejvielu, iepakojuma iegādei, transporta izdevumiem un savlaicīgai nodokļu nomaksai - no bankas Citadele saņēmusi finansējumu 600 000 eiro apmērā.

2020. gadā PharmIdea apgrozījums bijis 8 miljoni eiro, 2023. gadā tas plānots jau divas reizes lielāks, kā arī drīzumā iecerēts ieviest jaunus produktus.

PharmIdea ir strauji augoša farmaceitiskā kompānija, kas nodarbojas ar pašu izstrādātu sterilo zāļu formu ražošanu, ko eksportē uz 35 valstīm visā pasaulē, tā apliecinot, ka farmaceitiskā industrija Latvijā ir ļoti augstā līmenī. Uzņēmums zāles pārdod Eiropas Savienības dalībvalstīs, Tuvajos Austrumos, Āzijā, Krievijā, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīs, Centrālamerikā u.c. Pandēmijas dēļ gatavās produkcijas transportēšanas ceļš kopš 2020. gada 3. ceturkšņa kļuvis laikietilpīgāks, zāles galamērķi sasniedz lēnāk, palielinās ceļa izmaksas. Piemēram, laikā, kad starptautiskajiem pārvadājumiem slēgta robeža ar Krieviju, zāles vispirms vajadzējis sūtīt uz Stambulu Turcijā, un tikai tad ar lidmašīnu tās transportētas uz Maskavu.

Spriežot pēc 2021. gada augstskolu absolventu sadalījuma, nākotnes Latvijā uz vienu kokapstrādes tehnologu būs 163 vadītāji un administratori, bet uz vienu diplomētu pārtikas tehnologu būs 25 juristi.

Latvijā augstāko izglītību var apgūt valsts pārvaldītās vai kontrolētās un finansētās augstskolās vai arī privātajās augstskolās. 2021. gadā privātajās augstākajās izglītības iestādēs bakalaura vai maģistra diplomu (ISCED 5.-8. līmenis) saņēma 3040 absolventi, savukārt valsts augstskolās - 11667 absolventi. Tas nozīmē, ka tikai 21% no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem 2021. gadā pabeidza privāto augstskolu, bet visi pārējie pabeidza valsts sektora augstskolas.

No visiem privāto augstskolu absolventiem 75,7% apguva bakalaura un maģistra grādu … sociālajās zinātnēs, komerczinību un tiesību jomā.

Privātajās augstskolās 2021. gadā neviens diploms netika izsniegts izglītības un lauksaimniecības jomās. Šajās specialitātēs augstāko izglītību varēja apgūt tikai valsts augstskolā. Valsts augstskolas ir noteicošās arī veselības aprūpes un sociālās labklājības, kā arī inženierzinātņu speciālistu sagatavošanā.

Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas izstrādāto programmu, kurā uzņēmēji varēs saņemt ES fondu atbalstu darbinieku apmācībām 9 miljonu eiro apjomā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās programmas pirmās atlases kārtas projektu īstenošana notiks līdz 2018. gada 31. decembrim, tās ietvaros plānots atbalstīt vismaz 280 komersantus un apmācībās iesaistīt 5620 nodarbinātos. Maksimālais pieejamais finansējuma apjoms vienam projektam var būt 900 tūkstoši eiro, no ES līdzekļiem sedzot 30% – 70% no kopējām izmaksām. DB aptaujāto asociāciju vadītāji informē, ka arī šoreiz iespēju izmantot ES līdzfinansējumu darbinieku apmācībām garām nelaidīs.

Programmas ietvaros atbalstu varēs saņemt biedrības, kas pārstāv apstrādes rūpniecības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un tūrisma nozares komersantus. Biedrībām būs jānodrošina tādas apmācības, uz kuru nepieciešamību norādījuši paši nozares uzņēmumi, proti, tādās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika, rūpnieciskais dizains, datorzinātne u.c.