Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?

«Ļoti bieži cilvēki, iegādājoties akcijas fondu tirgū, izmanto nesaprotamas, neizzinātas akciju cenu līknes, algoritmus un pārāk daudz klausās citu ieteikumos. Reti kurš veic padziļinātu akciju analīzi – nosaka īsto akciju vērtību. Ja cilvēki vairāk iedziļinātos un izprastu vērtību investīciju plašo potenciālu un krīzes laikā spētu iegādāties aktīvus, ko pārdod vispārēju baiļu ietekmē, ieguldītie līdzekļi tiktu zaudēti reti!»

Īstā zelta vērtības novērtēšana

Kā izcilu piemēru var minēt zeltu. Pašlaik virmo uzskati, ka zelta vērtība tuvākajā laikā pieaugs par 30%, kas dotu labu peļņu. Tomēr nekur netiek teikts, ka zelts ilgu laiku ir bijis nenovērtēts aktīvs, vairāk kā piecus gadus nav izmantots un ilgi ir gulējis ziemas miegu. Šajos gados akcijas piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. Ja agrāk (2000. - 2005. gads) zelta cena svārstījās no 300-400 USD, tad pašlaik vērtība ir sasniegusi jau 1500 USD par vienu trojas unci. Cena pieauga par 500% divu gadu laikā. Pašlaik daudzas valstis savas centralas bankas rezerves iegulda zeltā, tajā skaitā pensiju fondus. Interesanti, ka tagad Centrālās bankas uzskata, ka zelts ir izdevīga investīcija, kaut gan tā vērtība tuvāko 3 – 5 gadu laikā var krasi kristies, gadījumā, ja valstu finansu sistēmas stabilizēsies un ASV nekustamajiem īpašumiem pieaugs vērtība. Reti kurš aizdomājas:

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis vairākus likumprojektus, kas paredz ierobežot arī Latvijā tik aktuālās subsīdijas enerģijas ražotājiem, zaļā enerģija joprojām būs Eiropas prioritāte, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Šobrīd vēlamies panākt to, ka zaļā enerģija Eiropā konkurē, balstoties uz tirgus principiem,» atklāj K.Kariņš, norādot, ka pašlaik Eiropa virzās prom no subsīdijām akmeņoglēm, dabasgāzei, naftas produktiem, kā arī atjaunojamajiem energoresursiem. «Nevar vieniem subsīdijas atņemt, bet otriem - atstāt. Tas kropļo tirgu. Turpmāk uzņēmējiem sava darbība būs jābalsta uz biznesa plānu, ņemot vērā konkurenci,» atzīmē EP deputāts.

Tajā pašā laikā K.Kariņš uzsver, ka EP pieņemtie lēmumi gan nenozīmē, ka zaļā enerģija vairs nebūs Eiropas prioritāte. «Zaļais virziens paliks nemainīgs, taču elektroenerģijas tirgū vairs nebūs vieta parazītiskai uzņēmējdarbībai,» pauž K.Kariņš, atgādinot, ka šobrīd EP tiek darīts viss iespējamais, lai tirgu atbrīvotu un panāktu lielāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. «Jo vairāk ražotāju, jo asāka konkurence, kas spiedīs uz leju arī elektrības cenas. Iedzīvotāji un uzņēmēji šādā gadījumā būs tikai ieguvēji,» prognozē K.Kariņš.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Mazumtirdzniecības ķēde IKI un degvielas uzpildes staciju ķēde Lukoil Lietuvā izmantos tikai enerģiju, kas tapusi no atjaunojamiem avotiem: Zaļo Lietuvas Enerģiju, ko piegādā kompānija Energijos Tiekimas, vēsta baltic-course.com.

Zaļā Lietuvas Enerģija tika prezentēta martā. To jau sešus mēnešus izmanto Lietuvas minerālūdens ražotājs Druskininku Rasa un mājdzīvnieku barības ražotājs Mars Lietuva.

Energijos Tiekimas ir lielākais neatkarīgais Lietuvas galvaspilsētas elektroenerģijas piegādātājs un Lietuvos Energija, lielākā elektroenerģijas ražotāja valstī, meitasuzņēmums.

Eiropas Komisija (EK) piektdien izsludinājusi miljardu eiro vērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pētniecības un inovācijas projektiem, kas piedāvā risinājumus saistībā ar klimata krīzi un palīdz aizsargāt Eiropas unikālās ekosistēmas un bioloģiski daudzveidību.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" finansētais Eiropas zaļā kursa uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, kas no sestdienas, 19.septembra, būs atvērts reģistrācijai, veicinās Eiropas atlabšanu no koronavīrusa krīzes, pārvēršot zaļās problēmas par inovācijas iespējām.

EK norādīja, ka šis zaļā kursa uzaicinājums atšķiras no iepriekšējiem pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" uzaicinājumiem. Ņemot vērā risināmo problēmu steidzamību, tā mērķis ir panākt skaidrus un jūtamus rezultātus īstermiņā un vidējā termiņā, bet ar ilgtermiņa pārmaiņu perspektīvu.

Paredzams, ka saskaņā ar šo uzaicinājumu finansētie projekti sniegs taustāmus ieguvumus desmit jomās, kurās atspoguļoti Eiropas zaļā kursa galvenie darbības virzieni. Tās ir vērienīgākas klimatiskās ieceres, tīra un droša enerģija par pieņemamu cenu, rūpniecības mobilizēšana pārejai uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku, energoefektīvas un resursefektīvas ēkas, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, stratēģija no "lauka līdz galdam", bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, nulles piesārņojuma, no toksiskām vielām brīva vide. Tāpat ir iekļautas divas horizontālas jomas - zināšanu stiprināšana un iedzīvotāju iespēju palielināšana - piedāvā ilgtermiņa perspektīvu, lai panāktu Eiropas zaļajā kursā paredzētās pārmaiņas.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Igaunijas elektroenerģijas ražotāja AS Eesti Energia meitas uzņēmums Latvijā SIA Enefit ir pasniedzis Latvijā pirmo Zaļās enerģijas sertefikātu uzņēmumam Baltic Candles, informē uzņēmums.

Noslēgtais līgums par Zaļās enerģijas piegādi Baltic Candles ražotnei paredz, ka gada laikā uzņēmums patērēs aptuveni 2,5 tūkstošus MWh elektroenerģijas, kas ļaus ietaupīt vismaz miljons kubikmetru CO2 izmešu.

Tādējādi tiek atzīmēta uzņēmuma produkta – Zaļās enerģijas – ieviešana Latvijas tirgū. Šis produkts nodrošina to, ka 100% visa klientam pārdotā elektroenerģija ir saražota no vēja enerģijas, tātad pilnībā izmantojot tikai atjaunojamos enerģijas avotus.

Kā norāda uzņēmums, tad Zaļās enerģijas produkts ir vecākā atjaunojamo energoresursu preču zīme Austrumeiropā, un Eesti Energia Igaunijā to ieviesa jau 2001. gadā. To, ka pilnīgi visa šī produkta ietvaros piedāvātā elektroenerģija tiek saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, garantē neatkarīga auditora atzinums, kas ik gadu pārbauda uzņēmumu Eesti Energia un Enefit saražotās un pārdotās Zaļās enerģijas apjomus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un “Lauku atbalsta dienestu” Rīgas līča krastā, Engurē izveidojis saules paneļu parku.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 630 saules paneļi ar kopējo jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos aptuveni 226 300 kWh zaļās elektroenerģijas.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais projekts uzņēmumam SIA “Unda” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai. Plānots, ka saules paneļu saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa.

“Saules paneļu projekts ir pašsaprotama un loģiska izvēle. Šodien, atskatoties uz lēmuma pieņemšanas brīdi, ir skaidrs, ka tas ir izrādījies ne tikai zaļš un ilgtspējīgs projekts, bet ir arī ekonomiski izdevīgāks, nekā sākotnēji plānojām. Mēs uzskatām sevi par ilgtspējīgu uzņēmumu, un katrs jauns attīstības vai investīciju projekts tiek izvērtēts arī no ilgtspējas viedokļa. Ir arvien vairāk tādu klientu, kuri rūpīgi izpēta iepakojumu, produkta sastāvu un pieejamo informāciju par ražotāju, lai pārliecinātos, ka produkts ražots atbildīgi, rūpējoties par resursiem, izmantojot zaļo enerģiju, un ir visādā ziņā tīrs un kvalitatīvs. Mums ir svarīgi to visu nodrošināt saviem klientiem,” komentē SIA “Unda” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bubišs.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Par zaļo enerģiju maksājam dārgi, bet kopējais maksājumu apjoms par to ir mazāks nekā dabasgāzes koģenerācijas stacijām.

Tas izriet no enerģētikas eksperta Jura Ozoliņa apkopotajiem datiem. Tā kā skaidri dati par to, cik Latvijas patērētājiem izmaksā tā saucamā zaļā enerģija no atjaunīgajiem energoresursiem, cik dabasgāzes koģenerācija un cik daudz no šiem maksājumiem saņem katras konkrētās stacijas īpašnieki, nekur neparādās, tad J. Ozoliņš, kurš Latvenergo tīkla uzņēmumu Augstsprieguma tīkls un Centrālie elektrotīkli sistēmas vadības centrā nostrādājis teju 30 gadu, šos datus ir centies patērētājiem uzskatāmi parādīt. Ne visi šiem aprēķiniem nepieciešamie dati ir publiski pieejami regulatora mājaslapā vai citur, tāpēc J. Ozoliņš savus aprēķinus veicis, analizējot arī a/s Latvenergo koncerna gada pārskatus. Viņš norāda, ka skaitliskā ziņā šiem datiem ir iespējama neliela neprecizitāte, taču kopējai tendencei tie atbilstot.

Sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis stāsta, ar ko pašlaik nodarbojas un pauž savu viedokli par aktualitātēm Latvijā.

Zemāk publicēts fragments no intervijas, kas lasāma 9. marta laikrakstā Dienas Bizness. Laikrakstā publicētajā intervijā Māris Gailis un Lolita Tomsone runā par Žaņa Lipkes muzeju, bet tiek skarti arī citi jautājumi.

Ar kādiem biznesa projektiem pašlaik strādājat?

M.G.: Man ir viens padzīvojis, sešus gadus vecs jaunuzņēmums mākoņu skaitļošanā, kas nodrošina televīzijas apraidi ar aparatūru, kas tiek turēta mākonī. Finansējuma trūkuma dēļ mēs ilgu laiku stagnējām, taču pērn dubultojām apgrozījumu ik pēc trim mēnešiem. Kompāniju sauc Veset, un to vada mans dēls, taču arī es tajā piedalos.

Kad to pārdosiet?

M.G.: Kad cena būs 100 miljoni eiro, vēl kādi trīs gadi jāpagaida. Mūs nedaudz kavē ieiet apritē tas, ka pagaidām vēl esam nezināmi. Taču tirgus ir ļoti perspektīvs ar 5 miljardu eiro apgrozījumu, no kura mums pietiktu ar 5%. Vēl man ir būvkompānija un viens mazais HES.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Apstādināt enerģijas izmaksu augšanu nav iespējams, taču, ierobežojot nesamērīgo atbalstu zaļajai enerģijai, var palēnināt cenu celšanos, intervijā žurnālam Playboy atzinis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Pieņemu, ka tas neizklausīsies pievilcīgi, bet varu apsolīt, ka, pateicoties manai darbībai, enerģijas izmaksas Latvijas iedzīvotājiem augs lēnāk. Tās augs, bet ne tik ātri,» atzīst ministrs.

Zaļā enerģija ir ļoti laba lieta – gan biodegviela, gan elektrība. Un it sevišķi laba tā ir tādai valstij kā Latvija, kurai nav savu fosilo resursu. Tomēr ir kaut kāds izmaksu līmenis patērētājam, pie kura tā zaudē jēgu. Latvijā no tā milzīgu virspeļņu gūst ļoti šaurs cilvēku loks, savukārt visi pārējie par to maksā. Turklāt maksā vairāk, nekā tas būtu tad, ja atbalsta sistēma būtu citāda. Pret šo atbalsta sistēmu es arī karoju, un jebkurš, kurš saka, ka es karoju pret zaļo enerģiju, vai nu neko nav sapratis, vai nodarbojas ar demagoģiju, skaidro Pavļuts.

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Zaļās enerģijas ražošana Latvijā tiek pārlieku stimulēta. To intervijā Latvijas Radio atzina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Edvīns Karnītis.

Viņš uzskata, ka šobrīd valsts zaļās enerģijas ražotājiem ir izveidojusi pārlieku vieglus spēles noteikumus, izdevīgas biznesa iespējas, bet jaunu tehnoloģiju izmantošana nekādi netiekot veicināta.

Komentējot jauno Atjaunojamo energoresursu likumprojektu, E. Karnītis atzina, ka tas ir pārāk «zaļš», līdz ar to pagaidām neesot jēga runāt par tā detaļām. Jau ziņots, ka Atjaunojamo energoresursu likuma projektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozares organizācijām. Tāpat DB jau vēstīts, ka tā saucamais Zaļais likums vēl ir pazaļš un tajā ir daudz neatbildētu jautājumu.