airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas aviokompānijai veicis pirmo maksājumu 3,6 miljonu latu apmērā par ariBaltic un vēl vairāku preču zīmju iegādi, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

K.Gerhards neprecizēja, kad bija plānots pārskaitīt pārējo darījuma summu.

Darījuma kopējais apmērs ir 13 milj. eiro. Baltijas aviācijas sistēmas ir airBaltic mazākuma akcionārs, bet šīs lidsabiedrības kontrolpakete pieder valstij.

Auditorkompānija Ernst & Young novērtējusi airBaltic un ar to saistīto preču zīmju vērtību 13 milj. Ls apmērā. Tādējādi ir divi varianti, kā risināt jautājumu par Baltic Taxi un citu zīmolu izmantošanu. Proti, Baltic Taxi varēja slēgt līgumu ar airBaltic un maksāt par preču zīmes izmantošanu, bet uzņēmuma valde lēmusi, ka labākais risinājums ir pārdot šīs preču zīmes.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Piektdien ir pēdējā diena, kad satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) premjeram Valdim Dombrovskim (JL) jāsniedz rakstisks skaidrojums par valstij daļēji piederošās lidsabiedrības airBaltic vadītāja Bertolta Flika atalgojumu, raksta Diena.

Kā Dienai apliecinājusi premjera preses pārstāve Līga Krapāne, ceturtdien vakarā satiksmes ministrs atbildi premjeram vēl nebija sniedzis, V.Dombrovskis to gaidīšot līdz piektdienai. Par to, ka aicinās satiksmes ministru risināt jautājumu par B.Flika algas pārskatīšanu, paužot pārsteigumu par ļoti augsto atalgojumu, premjers izteicās gada pirmajā darba dienā, kad kļuva skaidrs — B.Flika mēnešalga pērn par darbu airBaltic valdes priekšsēža amatā veidojusi 20 tūkstošus latu (bruto). B.Flika algas apmērs izrietēja no viņa Valsts Ieņēmumu dienestā pērnā gada pēdējā darba dienā iesniegtās amatpersonu deklarācijas. Kopumā B.Fliks no airBaltic pērn bija guvis gandrīz 300 tūkstošus latu ienākumus, 240 tūkstošus latu veidoja alga par airBaltic vadīšanu.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Lidsabiedrības airBaltic prezidenta Bertolda Flika atalgojums ir atbilstošs, LTV raidījumā 100. pants norādīja Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējais B. Flika atalgojums tika noteikts laikā, kad airBaltic nebija tik labi panākumi un bija daudz pieticīgāki rezultāti. «Šajos gados ir sasniegti daudz labāki rezultāti un atalgojums, protams, ir adekvāts,» sacīja K. Gerhards.

«airBaltic ir kompānija, kas strauji attīstās. Pēdējā gada laikā pārvadājumi ir palielinājušies par 6%, tostarp, 3% pieaugums Latvijā. No vairāk nekā 28 miljonu latu zaudējumiem 2008. gadā pagājušā gadā uzņēmuma aptuvenā peļņa varētu būt 14 miljoni latu,» norādīja K. Gerhards.

Db.lv jau vēstīja, ka Bertolta Flika alga pērn līdz 23. decembrim, kad viņš atstāja valdes locekļa amatu nacionālajā aviokompānijā airBaltic, bija 240 tūkst. Ls.

Lai arī airBaltic prezidents Bertolds Fliks neatklāj finanšu avotus, kur Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) iegūs līdzekļus airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka informācija ir pietiekama, lai atbildīgās institūcijas to varētu uzraudzīt.

«Privātais investors ir apliecinājis, ka veiks savus ieguldījumus. Es domāju, ka mūsdienu Eiropā, pie kuras pieskaita arī Latviju, visas tādas darbības ir skaidras un caurskatāmas,» norādīja K. Gerhards.

Savukārt uz jautājumu vai valsts pusei ir informācija, kuras tieši finanšu institūcijas BAS dos līdzekļus airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, K. Gerhards atbildēja: «BAS nodrošinās to, ka viņi iegulda. Protams, banku pārraudzīgu un pārējo organizāciju pilnvaras, kā arī citās kompetentās institūcijas, šos procesus var novērot, tāpēc domāju, ka tiem, kam tas ir jāvērtē, tas ir pilnīgi caurskatāms process,» sacīja K. Gerhards, piebilstot, ka viņš ir drošs, ka atbildīgās iestādes ar šo jautājumu tiks skaidrībā.

Par 220 miljoniem eiro pārdošanā izliktas "Zunda Towers" augstceltnes Pārdaugavā, liecina sludinājums starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

"Zunda Towers" projekta attīstītāja "Towers Construction Management" izpilddirektors Aigars Gerhards sacīja, ka kompleksa īpašnieka pamatbizness nav nekustamie īpašumi, tāpēc kompleksu vienmēr bijis iespējams iegādāties, ja ir pircējs, kura piedāvātā cena atbilst īpašnieka gaidītajai cenai.

Gerhards neprognozēja, cik ilgā laikā iecerēts pārdot kompleksu, vien norādīja, ka pēc cenas tas būtu viens no lielākajiem komercplatību darījumiem Baltijā.

"Ja atradīsies pircējs, kurš gatavs maksāt nosaukto cenu, tad jau juridiskās formalitātes varētu nokārtot diezgan ātri," teica Gerhards.

Jautāts, vai nav atmesti pirms gada "Towers Construction Management" izziņotie plāni kompleksā būvēt vēl trešo torni, Gerhards sacīja, ka darbs pie šīs būvniecības ieceres joprojām turpinās un notiek nepieciešamā saskaņošanas procedūra.

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Plāns par to, ka Rīgas lidostas funkcijas daļēji pārņem ar airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku saistītas firmas, sācis īstenoties. Tikmēr lidostas darbinieku arodbiedrība saņēmusi vēstuli, kurā lidosta paziņo, ka no 1.janvāra likvidēs ap 200 darbavietu, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Vēstulē ir norādīts, ka airBaltic reāli nodrošina 70% no darbinieku darba apjoma. Un ir secināms, ka jāveic kolektīvā atlaišana. Iepazīstoties ar dokumentiem, pirmkārt, lidosta Rīga nav uzsākusi nekādu konsultēšanos ar darbinieku arodbiedrību, jo tiem darbiniekiem, kurus grib atlaist, ir arī arodbiedrība. Esam jau uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdzam, lai šī konsultēšanās notiktu tā kā to paredz arī likums,» raidījumam teica Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.

Lidosta dara visu iespējamo savu darbinieku labā, arī risina sarunas ar savu konkurentu North Hub Services par to, lai uzņēmums ņem darbā tos, ko lidostai nāksies atlaist. «Mēs vedam ļoti nopietnas sarunas ar North Hub services, lai tie darbinieki, kurus mēs esam spiesti atlaist, nenokļūtu uz ielas, bet North Hub services tos paņemtu darbā pie sevis. Jo labākus profesionāļus kaut kur ārpusē viņi noteikti nedabūs,» komentēja lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis (TB/LNNK).

«Pašreiz neatbalstu Lattelecom privatizāciju,» DB sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, akcentējot, ka pēdējā laikā Lattelecom ir parādījis, ka nav tik būtiski, kam uzņēmums pieder, bet galvenais ir profesionāls menedžments.

Virszemes TV ieviešanā un citos projektos Lattelecom spēris milzīgus soļus uz priekšu diversificējot savu attīstību un parādot savu aizvien lielo vērtību, uzsvēra K.Gerhards.

Vienlaikus ministrs atgādināja valdības nostāju - nesasteigt Lattelecom privatizāciju. Tāpēc šobrīd ir jārunā par kopējām attīstības tendencēm valstij daļēji piederošajos telekomunikāciju uzņēmumos Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT).

Savukārt uz jautājumu vai šobrīd Latvijas puse turpina sarunas ar zviedru telekomunikāciju koncernu TeliaSonera, K. Gerhards norādīja, ka darba grupa, kuru vada ekonomikas ministrs Artis Kampars, sarunas turpina, bet tās ir nevis par privatizāciju, bet par pašreizējo situāciju uzņēmumos.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biogrāfiju.

Gerhards dzimis 1969.gada 7.februārī Rīgā. Viņam ir divi dēli.

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē viņš ir ieguvis tautsaimniecības plānošanas speciālista profesiju. Pēc tam Gerhards studējis Gētes institūtā un Vilhelma Vestfāles universitātē Vācijā.

Gerhards karjeru sāka 1991.gadā kā AS «Selga» izpilddirektors, šajā amatā nostrādājot līdz 1993.gadam. No 1993.gada septembra līdz 1995.gada maijam viņš bija ekonomikas ministra palīgs. Laikā no 1996.gada septembra līdz 1999.gada aprīlim viņš strādāja Valsts prezidenta kancelejā par prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku ekonomikas jautājumos.

Ekonomikas ministrijā Gerhards atgriezās 1999.gada aprīlī, kļūstot par ministrijas valsts sekretāru. Šajā amatā viņš bija līdz 2007.gadam. Šajā laika posmā viņš arī apstiprināts par standartizācijas padomes priekšsēdētāju, kā arī bijis Ventspils ostas valdē.

Šī gada 17. decembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards valdībā iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes (RD) atlaišanu, informē ministrija.

Likumprojekts sagatavots, pamatojoties uz konstatētajiem vairākiem likuma pārkāpumiem pašvaldības darbā, tai skaitā pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtēja RD atbildību «Rīgas satiksmes» lietā, kā arī, izstrādājot likumprojektu, ņemti vērā līdz šim konstatētie pārkāpumi, nepilnības un bezdarbība pašvaldības darba procesos, tai skaitā attiecībā uz «Rīgas satiksmi».

Ministrs Kaspars Gerhards: «Ir paveikts apjomīgs darbs, lai skrupulozi izvērtētu Rīgas domes darbu, it sevišķi pašvaldības kapitālsabiedrības »Rīgas satiksmes« pārraudzību un kontroli. Nav pieļaujama situācija, ka laikā, kad tiesībsargājošās institūcijas veic procesuālās darbības pašvaldības uzņēmumā, kur tiek minēts, iespējams, pat mākslīgs iepirkumu sadārdzinājums 5-7% apmērā – Rīgas dome neuzņemas atbildību par notiekošo, tā vietā sasaucot formālu sēdi »uzticības« izteikšanai priekšsēdētājam. Turklāt arī jānorāda, ka šis ne tuvu nav pirmais publiski izskanējušais skandāls saistībā ar iespējamām nelikumībām »Rīgas satiksmē«. Līdz ar to, ņemot vērā konstatētos faktus, VARAM sagatavotais likumprojekts par domes atlaišanu nekavējoties iesniegts valdībai.»

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards un Latvijas aviokompānijas airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks neskaidrības par airBaltic preču zīmju pārdošanu skaidro ar komunikācijas nepilnībām.

To Gerhards un Fliks otrdien valdībā pavēstīja žurnālistiem. Saskaņā ar viņu teikto galvenais problēmas cēlonis saistībā ar neskaidrībām par airBaltic preču zīmju pārdošanu ir nepilnības komunikācijā starp uzņēmuma akcionāriem.

Šā iemesla dēļ arī plānots papildināt līgumu starp airBaltic akcionāriem - valsti un Flikam piederošo uzņēmumu Baltijas aviācijas sistēmas - ar detalizētu skaidrojumu par to, kā starp abām pusēm tiek organizēta komunikācija.

Jau vēstīts, ka Gerhards 5.augustā izteica neuzticību un atsauca no airBaltic padomes Satiksmes ministrijas pārstāvjus - padomes priekšsēdētāju Vigo Legzdiņu un padomes locekļus Arni Muižnieku un Daci Falkani saistībā ar darījumu, kad aviokompānijas zīmols tika pārdots airBaltic otram akcionāram - Flikam piederošajai kompānijai Baltijas aviācijas sistēmas. Gerhards un Fliks gan tajā pašā dienā vienojās nodot airBaltic zīmolu atpakaļ aviokompānijai.

No vienas puses analogās TV atslēgšana Latvijā – iedzīvotājiem rada papildus izmaksas, bet no otras puses ir jautājums, kā turpmākajos gados attīstīsies informācijas sabiedrība kopumā.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, uzsverot, ka virszemes digitālā televīzija paver daudz plašākas tehnoloģiskās iespējas. To ministrs salīdzina ar situāciju uz ceļa, kad zirgu pajūgi ir jānomaina ar mobilām mašīnām.

Tomēr uz jautājumu, vai 1.jūnijā analogie apraides raidītāji tiks izslēgti, K. Gerhards atzina, ka tiks izslēgti, lai gan šobrīd Saeimā turpinās diskusijas, tomēr viņš cer, ka deputāti profesionāli izvērtēs šo jautājumu un pieņems atbilstošu lēmumu.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc viņa datiem iedzīvotāji ir iegādājušies 170 tūkst. dekoderu un 30 tūkst. televizorus, kas atbalsta MPG4 formātu.

Ar jaunu administratīvi teritoriālās reformas pieteikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) ir uzsācis diskusiju, kas jau pirmajās dienās pēc projekta iesniegšanas koalīcijā izraisījusi pretrunīgu reakciju. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) divi piedāvātie novadu modeļi, kas paredz līdz 2021. gadam pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu vai izveidot 29 sadarbības teritorijas ap reģionālās attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības var arī brīvprātīgi apvienoties, nav vienīgās aktivitātes šajā virzienā, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Administratīvi teritoriālās reformas projektu gatavo arī Vienotība, kura domes sēdē 10. oktobrī apstiprinās uzdevumus, kas jāpaveic līdz valsts simtgadei 2018. gadā. Viens no tiem paredz izveidot Latvijā stiprus novadus. Savukārt 23. oktobrī notiks bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska pārstāvētā nodibinājuma Domnīca Certus rīkotais forums, kurā viens no jautājumiem būs par reģionālo attīstību. V. Dombrovskis apstiprināja, ka forumā prezentētā pētījuma mērķis ir noskaidrot, cik novados ir iespējas nodrošināt līdzsvarotu attīstību, lai mazinātu cilvēku aizplūšanu no reģioniem.

K. Gerhards Dienai atzina, ka arī Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) jau pirms vairākiem mēnešiem notika diskusija par reģionālo attīstību un modelis, kas paredz pāriet uz 49 novadu un deviņu lielo pilsētu iedalījumu, sakrīt ar viņa partijas un paša ministra redzējumu. Tā pamatā ir divi galvenie kritēriji - novadā ir jābūt vismaz vienai perspektīvai vidusskolai un ne mazāk kā 1000 iedzīvotāju centrā. K. Gerhards personīgi uzskata, ka lielajām pilsētām būtu jāsaplūst ar novadiem, bet tas esot diskusijas jautājums. «Atšķirība starp novadiem ir tik liela, ka panākt līdzsvarotu attīstību ir ļoti grūti,» atzīst ministrs, norādot, ka šo līdzsvaru mēģina nodrošināt ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Taču tas neesot risinājums. Par to, cik dažādas ir pašvaldības, liecina arī to izveidotās organizācijas - Lielo pilsētu asociācija, Reģionālās attīstības centru apvienība un tagad vēl top Pierīgas novadu apvienība. Nesen arī ārvalstu investori uzsvēruši, ka viņiem ir svarīgi, lai pretim būtu nopietns partneris - spēcīga pašvaldība -, kas ir priekšnoteikums, lai teritorijā veiktu ieguldījumus. Nelielajiem novadiem ir arī grūtības pārņemt visas funkcijas, kuras valsts būtu gatava deleģēt pašvaldībām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nosūtījis Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam vēstuli, kurā iesaka izvērtēt iespēju ieviest pārejas posmu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanu 2016.gadam, nosakot to līdz 2016.gada 1.martam, informē ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

Šajā laika periodā K.Gerhards aicina piemērot samazināto nodokļa likmi tiem Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kas nav paspējuši deklarēties Rīgas administratīvajā teritorijā līdz 2016. gada 1. janvārim.

«Daudzi iedzīvotāji, kuri vēlējās deklarēt savu dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, minētajā laika posmā no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ to nevarēja izdarīt. Apzināmies, ka grozījumu saistošajos noteikumos veikšanas gadījumā pašvaldībai atsevišķos gadījumos būs jāveic nodokļa summas pārrēķināšana. Ministrijas ieskatā šāds īslaicīgais administratīvais slogs ir samērīgs ar ieguvumu gan pašvaldībai, kura vēlas piesaistīt savai administratīvajai teritorijai jaunus iedzīvotājus, lai palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, gan iedzīvotājiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nebija deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgas pilsētā,» uzsver ministrs Kaspars Gerhards.

Rīgas domes lēmumu paaugstināt sabiedriskā transporta biļešu cenas sabiedriskajā transportā nav korekti saistīt ar valsts rīcību, aģentūrai BNS uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Viņš norādīja, ka Rīgas dome likumdošanas ietvaros drīkst gan piešķirt, gan atcelt atlaides. "Svarīgi, lai tas notiek, apzinoties situāciju Rīgas budžetā," uzsvēra Gerhards.

Ministrs arī atzīmēja, ka Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrija (VARAM) neatbalsta un arī turpmāk neatbalstīs ideju par sabiedriskā transporta pasažieru šķirošanu rīdziniekos un nerīdziniekos.

Ar Rīgas mēra rīkojumu pagājušogad jūlijā izveidota darba grupa jautājumu atrisināšanai par kompensāciju sabiedriskajam transportam, ko Rīga var saņemt kā galvaspilsētas funkciju nodrošinātāja. Tajā VARAM deleģēja savus pārstāvjus. Neskatoties uz vairākām atgādinošām VARAM vēstulēm, dome sanāksmi sasauca vien pēc pusgada, decembrī, kad jau daudz par vēlu kaut ko risināt, turklāt vienas tikšanās laikā. Šādā situācijā nav korekti saistīt Rīgas domes lēmumu paaugstināt biļešu cenu pasažieriem ar valsts rīcību, teica Gerhards.

Rudenī, iegādājoties trīs jaunas lidmašīnas, airBaltic sāks flotes atjaunošanu, kopumā trīs gadu laikā flotes atjaunošanā plānots ieguldīt aptuveni miljardu eiro, trešdien žurnālistiem pastāstīja airBaltic prezidents Bertolds Fliks.

«Tuvāko trīs gadu laikā mēs gribam visu savu floti atjaunot ar jaunām lidmašīnām,» sacīja B. Fliks. Tādējādi airBaltic cer uzlabot kompānijas izmaksu struktūru un strādāt efektīvāk.

Viņš paskaidroja, ka jaunās lidmašīnas patērēs daudz mazāk degvielu, būs mazākas tehniskās apkopes izmaksas un ar tām varēs sasniegt tālākus attālumus. Tas savukārt airBaltic ļaus kļūt agresīvākiem ar biļešu cenām.

Tādējādi šā brīža airBaltic floti, kuru veido 31 lidmašīnas, līdz gada beigām paredzēts palielināt līdz 34 lidmašīnām.

Tāpat B. Fliks uzsvēra, ka ir jārūpējas par lidostas tālāku attīstību. «Manuprāt nevienam nav šaubas, ka lidostas kapacitāte ir izsmelta. Mums jāpanāk vienošanās ar lidostu, ka sāksim jaunu termināla būvniecību, jo citādi mums būs jāpiebremzē attīstība Rīgas lidostā,» stāstīja B. Fliks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZSS) personīgi ir uzrunājis bijušo satiksmes un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), lai viņš ieņemtu valdes priekšsēdētāja amatu Elektronisko sakaru direkcijā (ESD).

Pārņemot ESD, redzējām, ka direkcijā ir daudz problēmu, tāpēc K. Gerhards tika uzrunāts, lai viņš uzņemtos vadību un ieviestu kārtību, Latvijas Radio raidījuma «Krustpunktā» skaidroja R. Vējonis. Turpmāk ESD ir gaidāmas krasas izmaiņas it īpaši līdzekļu izmantošanas jomā.

R. Vējonis uzsvēra, ka savā darbībā viņš vienmēr ir vadījies pēc principa «ir vai nav speciālists» neatkarīgi no partejiskās piederības. «Es Kasparu pazīstu ļoti daudzus gadus kā savu kolēģi un kā valsts sekretāru Ekonomikas ministrijā. Viņš ir cilvēks ar ļoti plašām un ekonomiskām zināšanām,» pamatoja R. Vējonis.