Godmanis: lidojot uz Gruziju, lēmumu pieņēma pilots, nevis Kačiņskis  14

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Aģentūra Reuters sestdien rakstīja, ka 2008. gada augustā, kad Krievijas-Gruzijas kara laikā L. Kačiņškis bijis ceļā uz Tbilisi, lidojuma kontroles dienesti pilotam likuši prezidenta lidmašīnai griezties atpakaļ, jo nosēsties Tbilisi lidlaukā bijis pārāk bīstami. «Bet prezidents, kurš saskaņā ar Polijas likumiem ir arī armijas virspavēlnieks, pilotam pavēlēja nosēsties tik un tā,» apgalvo Reuters. Jāatgādina, ka sestdien Polijas prezidents L. Kačiņskis, viņa dzīvesbiedre Marija un vēl vairāki desmiti Polijas politiķu un sabiedrības elites pārstāvju gāja bojā traģiskā aviokatastrofā Krievijā netālu no Smoļenskas, kad prezidenta lidmašīna biezā miglā nespēja nosēsties.

Vēl Krimas pussalā, Simferopolē, kur pa ceļam nolaidusies lidmašīna, ticis spriests, ka jānolaižas Tbilisi, nevis Azerbaidžānā. «Visi prezidenti, arī es apzinājāmies, ka tas ir riskants lēmums, ka neviens mums nevar garantēt drošību, tādēļ tika veikta aptauja un visi piekrita, visi bija drosmīgi, bezbailīgi cilvēki. Saprotiet, nolaisties Tbilisi, tas būtu bijis arī zināms politisks žests, ka mēs braucam, lai apturētu karu,» to stundu notikumus atminas I. Godmanis.

Tomēr Polijas prezidenta lidmašīnas pilots, kurš bijis armijas cilvēks un pakļāvies Polijas bruņoto spēku subordinācijai, beigu beigās pakļāvies vadībai un izlēmis nelidot uz Tbilisi, bet nosēsties netālu no Gruzijas robežas, kādā Azerbaidžānas lidlaukā. «Tā ir nopietna, subordinēta lēmumu pieņemšanas ķēde. Nav tā, ka prezidents vai premjers pilotam var pateikt: «Brauc tur vai nosēdies tur!»,» saka I. Godmanis.

Tādēļ pēc tam, kad lidmašīna ar četriem prezidentiem un vienu premjeru pacēlusies no Simferopoles, jau lidojuma laikā vairs nekādas diskusijas starp L. Kačiņski un pilotu nav notikušas. Ekspremjers arī nevar komentēt, vai Polijas prezidents mēģinājis pilotu pārliecināt lidot uz Tbilisi, kamēr vēl notikušas apspriedes Simferopolē. Ja arī tāda saruna notikusi, ne I. Godmanis, ne pārējie viesu statusā bijušie valstu līderi tām neesot bijuši liecinieki.

To pašu DB apliecināja kāds latviešu diplomāts, kurš šajā lidojumā pavadīja I. Godmani, bet nevēlas, ka uz viņu atsaucas. «Visi prezidenti gribēja lidot uz Tbilisi, bet Krievija nedeva atļauju pārlidot savai gaisa telpai un Polijas pusi brīdināja, ka karadarbības dēļ nevar garantēt līderiem drošu nolaišanos. Protams, ka krievi negribēja, lai šāds lidojums tajās dienās vispār notiek,» atminas DB avots. Viņš droši nevarēja apgalvot, vai Polijas prezidenta lidmašīnas pilotu brīdinājuši arī Tbilisi lidostas dispečeri. «Gruzīni tobrīd nekontrolēja savu gaisa telpu,» atzīst diplomāts.

«Stīvēšanās» drīzāk notikusi ar Polijas bruņoto spēku vadību, jo piecu valstu līderu vēlme lidot tieši uz Tbilisi bijusi ļoti liela, bet pilots to neesot gribējis. Vienlaikus DB avots aicina, ka nevajag «pārspīlēt prezidenta iespējas pavēlēt armijas pilotam – varbūt tas iespējams miera laikā, bet lidojot uz karadarbības zonu, pilots ir tas, kas pieņem lēmumu». Tajās stundās notikušo atminas kā lielu jucekli, vēl izlidojot no Varšavas neesot bijis skaidrs – nosēšanās būs Tbilisi vai Azerbaidžānas teritorijā.
Šie divus gadus senie vērojumi I. Godmanim neļaujot ticēt spekulācijām ne par to, ka Polijas prezidents piespiedis pilotu riskēt, ne par to, ka pilots apzināti veicis pārgalvīgu nosēšanos. «Es neticu, ka armijas pilots pakļautos tādiem rīkojumiem – nosēsties biezā miglā. Es pat to gandrīz izslēgtu. Bet viss pārējais ir tikai spekulācijas,» saka ekspremjers. Viņš gan atzīst, ka toreiz 2008. gada augustā pilots pieņēmis lēmumu nenolaisties Tbilisi, nevis laika apstākļu, bet karadarbības radītu draudu dēļ.

Lidojuma laikā no Ukrainas uz Azerbaidžānu prezidenti izvietojušies lidmašīnas priekšgalā, kur izmantojuši laiku sarunām. I. Godmani un L. Kačiņški vienojušas pagātnes atmiņas par darbību atmodas kustībās – I. Godmani Latvijas Tautas frontē un L. Kačiņski poļu Soļidarnošč. Ekspremjeram L. Kačiņska traģiskā bojāeja radījusi personiska zaudējuma sajūtu, kā tas notiekot, kad «esat kopā lielās grūtībās».